Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

ES 2014.–2020. gada kohēzijas politikas priekšplānā — energoefektivitāte, nodarbinātība un MVU
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

23/07/2014 00:00:00

ES kohēzijas politika sekmē stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, radot darbvietas un mazinot plaisu starp dažādu Eiropas reģionu attīstības līmeņiem, — tā vēsta 23.jūlijā publicētais Eiropas Komisijas Sestais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Ziņojumā izklāstīts, ka, lai ieguldījumus pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantotu iedzīvotāju labā, tie 2014.–2020. gadā būs galvenokārt orientēti uz tādām svarīgām jomām kā energoefektivitāte, nodarbinātība, sociālā iekļaušana un MVU.

    Ziņojumā ir analizēta kohēzijas situācija Savienībā un izceltas problēmas, kas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jāatrisina, lai pārvarētu finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi. Tajā konstatēts, ka kohēzijas politika ir amortizējusi publiskā sektora ieguldījumu kraso lejupslīdi, — daudzās dalībvalstīs šie tik vajadzīgie ieguldījumi palīdzējuši nodrošināt finanšu stabilitāti, kas palīdz piesaistīt privātos ieguldījumus.

    ES kohēzijas politikas ieguldījumi 2007.–2013. gadā snieguši vērtīgus rezultātus. Līdzšinējie dati (par laiku līdz 2012. gada beigām) liecina, ka radīti aptuveni 600 000 jaunu darbvietu, atbalstīti 80 000 jaunu uzņēmumu, 5 miljoni iedzīvotāju ieguvuši piekļuvi platjoslas sakariem un 3,3 miljoniem cilvēku ir uzlabojusies dzeramā ūdens apgāde. Kohēzijas politikas ieguldījumi 5,7 miljoniem darba meklētāju palīdzējuši atrast darbu un vēl 8,6 miljoniem iegūt kvalifikāciju.

    Paredzams, ka pašreizējā finanšu perioda — 2014.–2020. gada — ieguldījumi sniegs vēl labākus rezultātus, jo daudz lielāka uzmanība tiks veltīta tādām svarīgām jomām kā mazoglekļa ekonomika, MVU konkurētspēja, inovācija un nodarbinātība un sociālā iekļaušana. ES kohēzijas politikas ietvaros pārejai uz vidi saudzējošāku ekonomiku būs pieejami vairāk nekā 38 miljardi eiro — tie būs ieguldījumi energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos. Salīdzinājumam: 2007.–2013. gadā mazoglekļa ekonomikā tika ieguldīti 16,6 miljardi eiro. Saskaņā ar dalībvalstu izdevumu plāniem un partnerattiecību nolīgumiem līdz 33 miljardiem eiro (gandrīz 10 miljardi eiro vairāk nekā iepriekš) tiks ieguldīti Eiropas MVU konkurētspējas veicināšanā. Vairāk nekā 80 miljardi eiro ar Eiropas Sociālā fonda un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas starpniecību tiks ieguldīti cilvēkkapitālā.

    Reģionālās politikas komisārs par ziņojumu sacīja: "Šis ziņojums skaidri apliecina, ka kohēzijas politika ir kļuvusi par mūsdienīgu un elastīgu rīku dažādo Eiropas problēmu risināšanai. Tas ir Eiropas ieguldījumu instruments — tam piemīt krīzes situācijās svarīgā elastība, taču reizē tas ir stratēģisks rīks izaugsmes veicināšanai un mums tik vajadzīgo darbvietu radīšanai. Laiki, kad milzīgas subsīdijas tika piešķirtas ceļiem un tiltiem, paliek pagātnē, jo dažādu dalībvalstu infrastruktūras atšķirības sarūk. Ieguldījumi inovācijā un vidi saudzējošā izaugsmē radīs ilgtspējīgas darbvietas un uzlabos reģionu konkurētspēju. Tomēr daudzi reģioni un pilsētas vēl nav atkopušies no krīzes. Attīstības līmeņi joprojām atšķiras, un vēl ir daudz darāmā. Šie līdzekļi jāizmanto ar apdomu, lai panāktu vislabākos rezultātus, it sevišķi tajos reģionos un pilsētās, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk."

    ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors norādīja: "Sestais kohēzijas ziņojums sniedz vispusīgu priekšstatu par ES kohēzijas politikas pievienoto vērtību. Visās 28 dalībvalstīs tā ir svarīgs ieguldījumu avots, kas veicina ekonomisko izaugsmi un sociālo progresu. Eiropas Sociālais fonds pārvalda gandrīz ceturto daļu no kohēzijas politikas līdzekļiem, un tas ir galvenais instruments, ko ES izmanto cilvēku prasmju un iespēju atbalstam. ESF atbalsta ne vien ieguldījumus nodarbinātībā, sociālajā iekļaušanā un izglītībā, bet arī ieguldījumus labā pārvaldībā un valsts pārvaldes reformās. Kohēzijas ziņojums ir publicēts svarīgā brīdī, kad ar konkrētām dalībvalstīm tiek noslēgti partnerattiecību nolīgumi par 2014.–2020. gada plānošanas periodu un notiek sarunas par darbības programmām. Tas sniedz skaidru priekšstatu par pašreizējo situāciju un to, kas vēl jāizdara, lai 2014.–2020. gada budžetu īstenotu projektos."

    Vajadzība pēc labas pārvaldības ir uzsvērta arī ziņojumā, kurā minēts, ka tā ir augstu izaugsmes rādītāju un reģionālās ekonomikas konverģences priekšnoteikums. Lai gan pārvaldība visā Eiropā ir uzlabojusies, ieguldījumi palīdzēs turpināt administratīvās spējas veidošanu dažās dalībvalstīs; darbiniekiem tiks organizētas mācības un sniegts atbalsts, lai nodrošinātu ES nodokļu maksātāju naudas lietderīgu un efektīvu izmantošanu. Pilsētas cietušas no lielāka nodarbinātības samazinājuma nekā citi reģioni, lai gan konstatēts, ka tieši tās ir inovācijas un izaugsmes dzinējspēks. Daudzās dalībvalstīs pilsētu iedzīvotāji ir pakļauti augstākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunie kohēzijas politikas noteikumi paredz vismaz 20 % no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem ieguldīt sociālās iekļaušanas nostiprināšanā un cīņā ar nabadzību. Komisija ir izveidojusi arī jaunu kohēzijas politikas atklāto datu platformu, lai atbalstītu jauno kursu uz rezultativitāti, palielinātu pārskatāmību un sekmētu debates par kohēzijas politikas finansējuma efektivitāti. Lietotāji var iepazīties ar ziņojuma datiem, kas sakārtoti interaktīvās kartēs un diagrammās, kā arī sniegt komentārus.

    Konteksts

    Piektajā kohēzijas ziņojumā, kas tika publicēts 2010. gadā, tika uzsvērts, ka vajadzīga lielāka ieguldījumu atbilstība stratēģijai "Eiropa 2020" — priekšnoteikumiem jābūt stingrākiem, savukārt rezultātiem izsekojamākiem. Izstrādājot reformēto politiku, kam raksturīga izteikti stratēģiska pieeja, par pamatu tika ņemti šie ieteikumi. Jauni finansējuma saņemšanas noteikumi un priekšnoteikumi nodrošina pareizu regulatīvo un makroekonomisko sistēmu, lai politikas pozitīvā ietekme būtu vēl lielāka. 23.jūlijā publicētais ziņojums vēsta, ka nesenā ekonomikas krīze atšķirības starp reģionālās izaugsmes rādītājiem tikai palielināja, tomēr valstu rādītāji un prognozes liecina, ka mērķtiecīgāki kohēzijas politikas ieguldījumi panāks gluži pretēju tendenci.

    Papildu informācija

    Sestais Kohēzijas forums: 2014. gada 8. un 9. septembrī

    ES kohēzijas politika — sestais kohēzijas ziņojums

    Kontaktpersonas:

    Shirin Wheeler +32 2 296 65 65, mob. tālr.: +32 460 766565

    Annemarie Huber +32 2 299 33 10, mob. tālr.: +32 460 793310

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 23/07/2014  |Lapas sākums