Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Cīņa pret krāpšanu: krāpšanas apkarošanas politikā gūti ievērojami panākumi, bet dalībvalstīm darbs jāturpina
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

17/07/2014 00:00:00

Komisijas gadskārtējais ziņojums par ES finansiālo interešu aizsardzību (PIF ziņojums) liecina, ka dalībvalstīm jāpastiprina centieni novērst un atklāt krāpšanu, kas saistīta ar ES fondiem, un ziņot par to. Ziņojumā izklāstīti detalizēti ieteikumi par jomām, kurām valstu iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību. Ziņojums liecina, ka ES fondu izmantošanā krāpšana atklāta attiecībā uz mazāk nekā 0,2 % līdzekļu. Tomēr Komisija uzskata, ka valstu līmenī krāpšanas apkarošanā un atklāšanā būtu jādara vairāk. Gadskārtējā PIF ziņojumā tāpēc cita starpā dalībvalstīm ieteikts pārskatīt savus kontroles mehānismus, nodrošinot, ka tie balstīti uz risku un ir pareizi orientēti.

    Cīņa pret krāpšanu: krāpšanas apkarošanas politikā gūti ievērojami panākumi, bet dalībvalstīm darbs jāturpina

    Ziņojumā minēts arī pozitīvais: valstu līmenī ar labiem panākumiem ieviesti jaunie noteikumi un rīcībpolitika, kas tuvākajos gados stiprinās cīņu pret krāpšanu. Turklāt pēdējos 5 gados krāpšanas apkarošanas jomā gūti ievērojami uzlabojumi ES līmenī. Kad iniciatīvas tiks ieviestas pilnībā, tām varētu būt vērā ņemama ietekme uz krāpšanas apmēriem.

    ES komisārs nodokļu, muitas, statistikas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta saka: “Pēdējo piecu gadu laikā Komisija cīņu pret krāpšanu ievirzījusi jaunā līmenī. Ierosinātie stingrie un vērienīgie jaunie noteikumi, iniciatīvas un regulējums, skaidri liecina, ka esam apņēmušies aizsargāt pilsoņu naudu no krāpniekiem. Tagad laiks reāli rīkoties dalībvalstīm, pastiprinot centienus novērst un atklāt krāpšanu un saukt pie atbildības tos, kuru krāpnieciskā darbība apdraud ES budžetu.”

    Ziņojums atklāj, ka 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ar ES budžetu saistītā krāpšana nedaudz samazinājusies. Izdevumu daļā krāpšana skārusi ES fondus 248 miljonu eiro apmērā, kas atbilst 0,19 % no budžeta izdevumiem. Salīdzinot ar 315 miljoniem iepriekšēja gadā, vērojams aptuveni 21 % samazinājums. Bija aizdomas vai tika apstiprināts, ka ieņēmumu daļā krāpšana saistīta ar 61 miljonu eiro, proti, 0,29 % no tradicionālajiem pašu resursiem, kas iekasēti par 2013. gadu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 77,6 miljoniem eiro, arī redzams kritums — par 21%. Kaut arī krāpšanas kopējā finansiālā ietekme uz ES fondiem pērn samazinājusies, ar ES līdzekļiem saistīto krāpšanas gadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis. To varētu skaidrot ar stigrākiem pasākumiem krāpšanas atklāšanai, kuri notiek jau agrīnākā stadijā un mazina kopējo krāpšanas skarto līdzekļu apjomu. Iespējams, tas liecina arī, ka dažas dalībvalstis labāk ziņo par krāpšanu.

    Konteksts

    Komisija saskaņā ar Līguma 325. pantu katru gadu iesniedz ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību, informējot par pasākumiem, kas vērsti pret krāpšanu, kura ietekmē ES fondus. Detalizēti aplūkojot krāpšanas apmēru, par kuru dalībvalstis ir ziņojušas saistībā ar visu ES budžetu (gan ieņēmumiem, gan izdevumiem), ziņojums arī palīdz novērtēt, kuras jomas ir visvairāk pakļautas riskam, un tādējādi palīdz mērķtiecīgāk ievirzīt darbību gan ES, gan valstu līmenī.

    Papildus datiem par paziņotiem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem, līdzekļu atgūšanu un finanšu korekcijām un ziņošanas apmēru dalībvalstīs, ziņojumā katru gadu parasti tiek padziļināti aplūkota kāda konkrēta joma. Šogad tajā raksturotas dalībvalstu sekmes nacionālo krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu izveidē, kas noteikta jaunajā OLAF regulā. Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta mērķis ir aktīva sadarbība un informācijas apmaiņa ar OLAF, kas tādējādi uzlabo cīņu pret krāpšanu kopumā. Ziņojumā sniegta informācija par dalībvalstīm, kuras jau ir norīkojušas šādus koordinācijas dienestus, un pārējās četras dalībvalstis aicinātas to izdarīt līdz gada beigām.

    Šodienas ziņojumā aplūkotas arī daudzās Komisijas 2013. gada iniciatīvas, kas vērstas pret krāpšanu, kura ietekmē ES budžetu. Šo pasākumu pamatā ir stingrā krāpšanas apkarošanas programma, kuru Komisija ir virzījusi pēdējos piecus gadus. Papildus Komisijas jaunās krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanai (IP/11/783) 2013. gadā tika gūti ievērojami uzlabojumi likumdošanā:

    Komisija ierosinājusi izveidot Eiropas Prokuratūru (IP/13/709). Šī jaunā iestāde visā Eiropā būtiski pastiprinās izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgām darbībām, kas ietekmē ES budžetu;

    stājusies spēkā jaunā OLAF regula, kas veicinājusi OLAF veikto izmeklēšanas darbību efektivitāti (MEMO/13/651);

    gūts ievērojams institucionālais progress saistībā ar Komisijas priekšlikumu par ES finansiālo interešu aizsardzību krimināltiesībās (IP/12/767). Saskaņojot noziedzīgu nodarījumu pret budžetu definīcijas un ieviešot sankciju minimumu, ko piemēro par šiem nodarījumiem, minētā priekšlikuma uzdevums ir veicināt ES fondu labāku aizsardzību un atturēt krāpniekus.

    Plašāka informācija

    Skatīt arī MEMO/14/487

    Ziņojums ir publicēts tīmeklī:
    http://ec.europa.eu/anti_fraud/about-us/reports/communities-reports/index_en.htm

    ES komisāra nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirda Šemetas tīmekļa vietne:
    http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/semeta/index_en.htm

    Komisārs Šemeta tviterī: @ASemetaEU

    Kontaktpersonas:

    Emer Traynor (+32 2 292 15 48)

    Franck Arrii (+32 2 297 22 21)

    Informatīvais dienests Europe Direct:tālrunis 00 800 6 7 8 9 10 11; e-pasts

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 17/07/2014  |Lapas sākums