Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Vide ‑ 80 % eiropiešu ir nobažījušies par ražojumu ietekmi uz vidi
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

05/07/2013 00:00:00

Jauna aptauja liecina, ka vairums eiropiešu būtu gatavi mainīt savus iepirkšanās paradumus un iegādāties videi draudzīgākus ražojumus, taču daudzi uzskata, ka viņiem trūkst informācijas un viņi neuzticas ražotāju apgalvojumiem par ievērotiem vides standartiem. Aptauja "Eiropiešu attieksme pret ekoloģisko produktu vienotā tirgus izveidi" parāda, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgiem produktiem, ja viņi uzticētos tam, ka šie ražojumi patiešām ir videi draudzīgi (77 %). Tomēr tikai nedaudz vairāk nekā puse ES pilsoņu uzskata, ka ir informēti (55 %) par to ražojumu, kurus viņi iegādājas un lieto, ietekmi uz vidi.

    Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Protams, mēs visi vēlamies redzēt vairāk ekoloģisku produktu veikalu plauktos, taču šī aptauja parāda, ka vairumam no mums paziņojumi par vides standartu ievērošanu rada neskaidrības un mēs tiem neuzticamies.Tas kaitē patērētājiem un nestimulē tos uzņēmumus, kas patiešām cenšas ievērot vides standartus.Mēs strādājam ar uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, lai veidotu uzticamu informāciju, kuru patērētāji meklē tad, kad viņi iegādājas ražojumus.Tas palīdzēs attīstīt tirgus un radīs iespējas inovācijām un ieguldījumiem ekoloģiskā tautsaimniecībā."

    Vairākums ES pilsoņu uzskata, ka videi draudzīgo ražojumu iegādāšanās var ietekmēt vides pārmaiņas (89 %) un ka tie ir tikpat efektīvi kā ierastie produkti (74 %). Vislielākā uzticēšanās tam, ka produkti, kuri ir marķēti kā videi draudzīgi ražojumi, ir videi mazāk kaitīgi, ir Portugālē (84 %), Maltā (82 %), Francijā (81%) un Beļģijā (81 %). Tomēr uzticēšanās ir ievērojami mazāka Vācijā (44 %), Rumānijā (46 %) un Nīderlandē (47 %).

    Tikai nedaudz vairāk nekā puse ES pilsoņu vispār uzticas ražotāju apgalvojumiem par to, ka viņu produkti ir videi nekaitīgi (52 %), savukārt vairākums eiropiešu neuzticas uzņēmumu ziņojumiem par viņu ražojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem (54 %). Visvairāk ES pilsoņu, kuri uzskata, ka ir saskārušies ar pārspīlētiem vai maldinošiem paziņojumiem, ir Rumānijā (40 %), Bulgārijā (40 %), Grieķijā (39%) un Latvijā (37 %). Šāds viedoklis mazāk izplatīts Maltā (17 %) un Igaunijā (20 %). Tomēr plaši tiek atbalstīts tas, ka uzņēmumiem jānosaka pienākums publiskot to ziņojumus par veikumu vides aizsardzībā un to ražojumu ekoloģiskajiem raksturlielumiem (69 %).

    Visā ES divas trešdaļas iedzīvotāju (66 %) maksātu vairāk par ražojumu, ja drošības garantijas derīgums tiktu pagarināts līdz pieciem gadiem. Vairāk nekā deviņi respondenti no desmit arī domā, ka būtu jānorāda paredzamais ražojumu kalpošanas ilgums (92 %). Gandrīz puse respondentu pēdējos 12 mēnešos bija nolēmuši nelabot bojāto ražojumu, jo labošanas izmaksas bija pārāk augstas (47 %).

    Liela respondentu proporcija uzskata, ka nav droši patērēt pārtikas produktus pēc to derīguma termiņa izbeigšanās (45 %). Tas nozīmē, ka liels daudzums patērējamas pārtikas katru dienu iet zudumā vai tiek izmests. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas pilsoņu Zviedrijā (81 %), Austrijā (77 %) un Apvienotajā Karalistē (77 %) uzskata, ka ir droši patērēt ražojumus pēc marķējumā norādītā derīguma termiņa izbeigšanās. Tādās pašās domās ir mazāk nekā viens no pieciem pilsoņiem Rumānijā (14%) un Lietuvā (17 %).

    Vispārīga informācija

    Pašlaik uzņēmumi, kas vēlas izcelt savu ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus, sastopas ar daudziem šķēršļiem. Viņiem nākas saskarties ar vairākām dažādām valdību un privāto iniciatīvu noteiktām metodēm, un tāpēc viņiem par informācijas sniegšanu saistībā ar vidi jāmaksā vairākkārt. Patērētājus mulsina dažādo marķējumu daudzums, kuros ir tāda informācija, kas apgrūtina ražojumu salīdzināšanu.

    Ar Komisijas 2013. gada aprīlī pieņemto paziņojumu par ekoloģisko produktu vienotā tirgus izveidi un ieteikumiem par saskaņotu ES mēroga metožu izmantošanu (skat. IP/13/310), tika uzsākta izmēģinājuma programma, kurā ieinteresētās personas palīdzēs izstrādāt labākus veidus, kā izmērīt ražojumu ietekmi uz vidi.http://europa.eu/rapid/press-release_IP-13-310_en.htm Tas varētu palīdzēt izveidot salīdzināmu un uzticamu informāciju par vidi, veidot patērētāju, uzņēmēju, investoru un citu ieinteresēto personu uzticēšanos. Labāka izpratne par patērētāju uzvedību un attieksmi ir ļoti svarīgs komponents, lai pienācīgi īstenotu šo jauno politikas iniciatīvu.

    Šī aptauja tika veikta 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Eiropas Komisijas organizētajā aptaujā pa telefonu viņu dzimtajā valodā tika aptaujāti vairāk nekā 25 568 respondenti no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām.

    Plašāka informācija

    Saite uz ziņojumu:

    http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/flash_arch_374_361_en.htm#367

    Skat. arī:

    http://ec.europa.eu/environment/eussd/escp_en.htm.

    Kontaktinformācija:

    Joe Hennon (+32 2 295 35 93)

    Monica Westeren (+32 2 299 18 30)

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 05/07/2013  |Lapas sākums