Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

2013. gada pavasara prognoze – ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

03/05/2013 00:00:00

Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam, paredzams, ka 2013. gada pirmajā pusgadā ES ekonomika stabilizēsies. Tiek prognozēts, ka IKP pieaugums gada otrajā pusē pakāpeniski kļūs pozitīvs, savukārt 2014. gadā kļūs nedaudz straujāks. Tā kā iekšzemes pieprasījumu joprojām ierobežo vairāki faktori, kas ir raksturīgi pēc dziļām finanšu krīzēm, ārējam pieprasījumam šogad vajadzētu būt galvenajam izaugsmes virzītājspēkam. Paredzams, ka privātā patēriņa un ieguldījumu šķēršļi pakāpeniski samazināsies, kas nākamajā gadā ļaus nedaudz atlabt iekšzemes tirgum. Šī prognoze pamatojas uz pieņēmumu, ka ar turpmākiem politiskiem pasākumiem būs iespējams novērst jaunu valsts parāda krīzes pastiprināšanos.

    2013. gada pavasara prognoze – ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes

    Pašlaik tiek prognozēts, ka ikgadējais IKP pieaugums šogad būs -0,1 % ES un -0,4 % eirozonā. Saimnieciskā darbība 2014. gadā varētu palielināties par 1,4 % Eiropas Savienībā un par 1,2 % eirozonā.

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kura atbildībā ir ES ekonomikas un monetārās lietas un eiro, saka:“Mums ir jādara viss, ko vien varam, lai pārvarētu bezdarba krīzi, kas skārusi Eiropu pēc ieilgušās lejupslīdes. Eiropas politikas virzieni kopumā ir vērsti uz noturīgu izaugsmi un darbvietu izveidi. Fiskālā konsolidācija turpinās, taču tās temps ir palēninājies. Līdztekus tam jāintensificē strukturālās reformas, kas atraisīs Eiropas izaugsmi.”

    Iekšzemes pieprasījuma bremzes lēnām atslābst

    Pašlaik vietējos ieguldījumus un patēriņu joprojām bremzē bilanču korekcija un kredītu pieejamības ierobežojumi dažās valstīs, zemas prognozes par nākotnes peļņu un ienākumiem, kā arī liela ekonomisko perspektīvu neskaidrība. Lai gan finanšu tirgus situācija ir ievērojami uzlabojusies un ES kopumā procentu likmes ir samazinājušās, tas vēl nav ietekmējis reālo ekonomiku. Līdz šim manāmas tikai pieticīgas finanšu fragmentācijas samazināšanās pazīmes visās dalībvalstīs, un neaizsargātās tautsaimniecībās uzņēmumi vēl aizvien sastopas ar stingriem kreditēšanas nosacījumiem.

    Ārējās un iekšējās nelīdzsvarotības korekcija progresē, un paredzams, ka vairākas neaizsargātas dalībvalstis šogad reģistrēs tekošā konta pārpalikumu, kam pamatā būs eksporta nozares rentabilitātes uzlabošanās. Tomēr, lai gan aizņemto līdzekļu īpatsvars samazinās, tiek prognozēts, ka pārskata periodā parāds joprojām būs slogs izaugsmei. Turklāt paredzams, ka darba tirgus vājums negatīvi ietekmēs privāto patēriņu. Tādēļ pārskata periodā kopumā paredzams neliels iekšzemes pieprasījuma pieaugums.

    Paredzams, ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās būs pārāk lēna, lai samazinātu bezdarbu. Saskaņā ar prognozēm bezdarba līmenis 2013. gadā sasniegs 11 % Eiropas Savienībā un 12 % eirozonā un tādā pašā līmenī saglabāsies 2014. gadā, taču starp dalībvalstīm paredzamas ļoti lielas atšķirības. Nodarbinātība 2013. gadā turpinās samazināties, jo ar laika nobīdi joprojām būs jūtama 2012. gada lejupslīdes ietekme. Tomēr līdz 2014. gadam paredzams dinamiskāks IKP pieaugums, un tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātību.

    Iepriekšējos ceturkšņos turpināja samazināties patēriņa cenu inflācija, jo samazinājās enerģijas cenu iepriekšējā pieauguma ietekme. Paredzams, ka inflācija pakāpeniski samazināsies arī turpmāk un 2013. gadā sasniegs 1,8 % ES un 1,6 % eirozonā, nostabilizējoties attiecīgi 1,7 % un 1,5 % līmenī 2014. gadā.

    Strukturālā fiskālā konsolidācija progresē lēnāk

    Vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanās turpināsies. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts 2013. gadā samazināsies līdz -3,4 % ES un līdz -2,9 % eirozonā.Strukturālās budžeta bilances uzlabošanās tomēr varētu būt lēnāka nekā 2012. gadā. Ņemot vērā vājās ekonomiskās aktivitātes perspektīvas, parāda un IKP attiecība tiek prognozēta 89,8 % Eiropas Savienībā un 95,5 % eirozonā.

    Lai gan kopš pagājušā gada vasarā pieņemtajiem svarīgajiem politiskajiem lēmumiem ir samazinājušies riski, kas ietekmē ekonomikas perspektīvas, tomēr šie riski saglabājas.Augstais bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs varētu ietekmēt sociālo kohēziju un kļūt ilgstošs, ja netiks veiktas turpmākas reformas.Vērtējot kopumā, efektīvi korekcijas pasākumi un politikas virzieni, kuru mērķis ir stiprināt ekonomiskās un monetārās savienības struktūru, joprojām ir izšķiroši, lai nepieļautu spriedzes atjaunošanos finanšu tirgos.Savukārt labvēlīga finanšu tirgus situācija vai straujāks nekā paredzēts korekcijas un reformu progress varētu ļaut ātrāk atgūt uzticēšanos un sekmēt straujāku atlabšanu.Izaugsme pasaulē varētu būt dinamiskāka, nekā gaidīts, piemēram, to varētu ietekmēt nesen veiktie ekspansijas pasākumi.Inflācijas perspektīvas riski arī šķiet lielākoties līdzsvaroti.

    Sīkāks ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

    http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/forecasts/2013_spring_forecast_en.htm

    Kontaktpersonas:

    Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

    Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)

    Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 10/05/2013  |Lapas sākums