Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Komisija vēlas uzlabot uzņēmējdarbības pārredzamību sociālajos un vides jautājumos
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

16/04/2013 00:00:00

Eiropas Komisija šodien ierosināja grozījumus pašreizējos tiesību aktos grāmatvedības jomā, lai uzlabotu lielo uzņēmumu darbības pārredzamību sociālajos un vides jautājumos. Attiecīgajiem uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par politikām, riskiem un rezultātiem tādos jautājumos kā vide, sociālie un nodarbinātības aspekti, cilvēktiesību ievērošana, cīņa pret korupciju un kukuļņemšanu un valdes un padomes sastāva dažādība.

    Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Šodien mēs ierosinām svarīgus tiesību aktus par uzņēmējdarbības pārredzamību visās nozarēs. Tie paredz noderīgas informācijas sniegšanu uzņēmumiem, ieguldītājiem un sabiedrībai kopumā – kā ieguldītāji to vienmēr ir prasījuši. Uzņēmumi, kas jau publicē informāciju par saviem finanšu un nefinanšu darbības rezultātiem, lēmumus pieņem ar plašāku ilgtermiņa skatījumu. Tiem ir zemākas finansējuma izmaksas, tie piesaista un notur talantīgus darbiniekus, un kopumā to darbība ir veiksmīgāka. Tas ir svarīgi Eiropas konkurētspējai un jaunu darbavietu radīšanai. Labākajai praksei ir jākļūst par normu. Jaunos noteikumus piemēros tikai lieliem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz 500, jo mazo un vidējo uzņēmumu izmaksas jauno noteikumu ievērošanai pārsniegtu priekšrocības."

    Saskaņā ar priekšlikumu lieliem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits pārsniedz 500, savos gada pārskatos būs jāsniedz atbilstīga un būtiska informācija par vidi un sociāliem jautājumiem. Izvēlētā pieeja nodrošina, ka administratīvais slogs ir minimāls. Tiks sniegta precīza informācija, kas ir nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus vai stāvokli, nevis uzlikts pienākums sagatavot apjomīgu un detalizētu "ilgtspējības" ziņojumu. Ja ziņošana par konkrētu jomu uz uzņēmumu neattiecas, tam nebūs pienākuma ziņot, bet tikai sniegt paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Turklāt informāciju varēs sniegt grupas līmenī, nesniedzot sīkāku informāciju par katru grupas uzņēmumu.

    Ierosinātais pasākums ir izstrādāts ar elastīgu pieeju un dod iespēju uzņēmumiem lielā mērā pēc saviem ieskatiem izklāstīt atbilstīgo informāciju tādā veidā, kā tie to uzskata par piemērotu. Uzņēmumi var izmantot starptautiskās vai valsts vadlīnijas, kuras tie uzskata par piemērotām (piemēram, UN Global Compact, ISO 26000 vai Deutscher Nachhaltigkeitskodex).

    Lieliem, biržā kotētiem uzņēmumiem būs jāsniedz informācija par valdes un padomes sastāva dažādību – ziņas par dažādības politiku, ietverot norādes par vecumu, dzimumu, ģeogrāfisko dažādību, izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Sniegtā informācija ietvertu politikas mērķus, to īstenošanas pasākumus un rezultātus. Uzņēmumiem, kuriem nav dažādības politikas, būs jāpaskaidro, kāpēc tās nav. Šī pieeja ir saskaņota ar vispārējo ES korporatīvās vadības satvaru.

    Vispārīga informācija

    Par šo pasākumu Komisija informēja 2011. gada aprīļa paziņojumā par Vienotā tirgus aktu (sk. IP/11/469), paziņojumā "Atjaunota ES stratēģija 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību",kas pieņemts 2011. gada oktobrī (sk. IP/11/1238), un 2012. gada decembrī pieņemtajā rīcības plānā "Eiropas uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvā vadība" (sk. IP/12/1340).

    Komisija sarīkoja ļoti plašu apspriešanos ar dalībvalstīm, uzņēmumiem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām, kuras pirmais posms bija plaša sabiedriskā apspriešanās 2010. gada novembrī. 2012. gadā tika pieņems ietekmes novērtējums, kurā tika izskatīti dažādi politikas varianti nolūkā pieņemt līdzsvarotu priekšlikumu, kas ievērojami sekmētu lietderīgus un pārredzamus uzņēmumu ziņojumus un vienlaikus neuzliktu pārmērīgu administratīvo slogu.

    Pašreizējie ES tiesību akti, jo īpaši Ceturtā uzņēmējdarbības tiesību direktīva par gada pārskatiem, nefinansiālas informācijas izpaušanu skata tādā veidā, ka uzņēmumi pēc saviem ieskatiem var publiskot informāciju par vides, sociālajiem un citiem darbības aspektiem. Tomēr pieredze liecina, ka pašreizējo tiesību aktu prasības ir neskaidras un neefektīvas un dažādās dalībvalstīs tās piemēro dažādi. Šobrīd šādu informāciju publisko mazāk kā 10 % lielo ES uzņēmumu. Laika gaitā dažas dalībvalstis ir ieviesušas informācijas izpaušanas prasības, kas pārsniedz Ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā noteiktās. Piemēram: Apvienotā Karaliste 2006. gadā pieņēma tiesību aktu, kas pašreiz tiek atjaunināts; Zviedrija pieņēma tiesību aktu 2007. gadā; Spānija – 2011. gadā; tajā pašā gadā Dānija veica grozījumus savos tiesību aktos; jaunākie grozījumi Francijas tiesību aktos ir pieņemti 2012. gada maijā.

    Lielo uzņēmumu izmaksas saistībā ar pieprasīto informācijas publiskošanu ir samērīgas ar informācijas vērtību un lietderīgumu, kā arī ar uzņēmumu lielumu un struktūras sarežgītību.

    Eiropas Parlaments 2013. gada 6. februārī pieņēma divas rezolūcijas (“Par korporatīvo sociālo atbildību: atbildīga un pārredzama uzņēmējdarbības prakse un noturīga izaugsme” un “Par korporatīvo sociālo atbildību: sabiedrības interešu veicināšana un ceļš uz ilgtspējīgu un iekļaujošu atlabšanu”), kurās tika uzsvērts, cik nozīmīga ir uzņēmumu darbības pārredzamība vides un sociālajos jautājumos.

    Skatīt arī MEMO/13/336

    Papildu informācija

    http://ec.europa.eu/internal_market/accounting/non-financial_reporting/index_en.htm

    Kontaktpersonas:

    Chantal Hughes (+32 2 296 44 50)

    Carmel Dunne (+32 2 299 88 94)

    Audrey Augier (+32 2 297 16 07)

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 17/04/2013  |Lapas sākums