Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Jauni ES noteikumi par drošākām un videi nekaitīgākām kravas automašīnām
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

15/04/2013 00:00:00

Eiropas Komisija 15.aprīlī ierosināja jaunus noteikumus, kuros paredzēts, ka ražotājiem jāuzlabo kravas automašīnu aerodinamika, tādējādi samazinot degvielas patēriņu par 7–10 %, samazinot siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu un uzlabojot neaizsargātu satiksmes dalībnieku drošību.

    Jauni ES noteikumi par drošākām un videi nekaitīgākām kravas automašīnām

    Ierosinātajos noteikumos paredzēts, ka kabīnes formai jābūt noapaļotai un ka piekabes beigās jābūt aerodinamiskiem gaisa plūsmviržiem. Šādi automašīnu aerodinamika ievērojami uzlabosies, līdz ar to tipiska garo distanču kravas automašīna, kas gadā nobrauc 100000 km, patērēs mazāk degvielas, ietaupot apmēram 5000 eiro ik gadu. Turklāt par 7–10 % saruks siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoms (proti, šī pati tālo reisu automašīna, kas gadā nobrauc 100000 km, saražos par 7,8 tonnām mazāk CO2). Uzlabosies arī redzamības zona autovadītājam, un tas palīdzēs katru gadu izglābt dzīvību 300–500 neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem un velosipēdistiem.

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgais transporta politikas jautājumos Sīms Kallass sacīja: “Ķieģelim it nemaz nepiemīt aerodinamiska forma. Tāpēc mums jāuzlabo uz mūsu ceļiem braucošo kravas auto forma. Šīs izmaiņas palīdzēs ceļu satiksmi padarīt tīrāku un drošāku. Pārvadātājiem samazināsies degvielas izmaksas, bet Eiropas ražotāji būs līderi nākotnes kravas automašīnu izstrādē — “zaļāku” smago automašīnu izstrādē visas pasaules tirgum.”

    Pašreizējie noteikumi attiecībā uz smagajām automašīnām pieņemti 1996. gadā (Direktīva 96/53/EK ). Nu tie jāatjaunina, lai ņemtu vērā tehnoloģijas attīstību.

    Šā priekšlikuma galvenās priekšrocības:

    • uzlabotos ekoloģiskie raksturlielumi. Eiropas Savienībā apmēram 96 % transportlīdzekļu degvielas veido nafta un tās produkti (1). Samazinot kravas autotransporta tālsatiksmes pārvadājumu degvielas patēriņu par 7–10 %, tiks sniegts ļoti svarīgs ieguldījums ekonomikā un vides aizsardzībā. Turklāt priekšlikumā paredzēts atļaut lielāku svaru, lai būtu iespējams izmantot smagākus akumulatorus, ko izmanto kravas auto (galvenokārt tikai pilsētās) un autobusu alternatīvās vilces sistēmās (hibrīdos un elektroauto). Tomēr smago automašīnu kravnesība nemainīsies;

    • uzlabotos ceļu satiksmes drošība. Pašreizējā kabīņu forma atgādina ķieģeli, un tās dēļ sadursmes gadījumā satiksmes dalībnieku traumas var būt smagākas. Turklāt šī forma autovadītājam samazina redzamību uz sāniem. Jo īpaši bīstami tas ir krustojumos esošiem velosipēdistiem un gājējiem. Noapaļotāka kabīnes forma paplašina redzamības lauku un tad, ja sadursme notiek, braucot lēni (kā jau parasti pilsētās), samazina risku nodarīt nopietnus miesas bojājumus;

    • tas būtu izdevīgi arī pārvadātājiem, jo, pateicoties labākai aerodinamikai, tipiska garo distanču kravas automašīna, kas gadā nobrauc 100000 km, patērētu mazāk degvielas, ietaupot apmēram 5000 eiro ik gadu;

    • iespēja autoražotājiem. Eiropas smago automašīnu ražotāji ir tirgus līderi, un šī nozare ir viena no lielākajiem privātajiem investoriem pētniecībā un izstrādē. Ja tiks ieviesta prasība, ka jābūt jaunām aerodinamiskām kabīnēm un gaisa plūsmviržiem aizmugurē, ražotāji izstrādās jaunus modeļus, tādējādi veicinot darbvietu radīšanu un Eiropas ekonomikas izaugsmi;

    • konsekventākas pārbaudes un mazāk kaitējuma ceļiem. Līdz pat trešdaļā pārbaudīto transportlīdzekļu krava ir smagāka nekā atļauts. Tas bojā ceļus un apdraud drošību. Ieviešot svēršanas sistēmas, kas iebūvētas automašīnā un piesaistītas digitālam tahogrāfam un tehnoloģijas “krava kustībā” stacijām uz galvenajiem ceļiem, būs iespējams nodrošināt stingrāku kontroli arī tad, ja mašīna šķērso vairāku valstu robežas. Aprēķināts, ka kravas automašīnu pārāk smagās kravas pašlaik nodokļu maksātājiem gadā izmaksā aptuveni 950 miljonus eiro;

    • stimuls vairākveidu pārvadājumiem, jo tiks samazināta birokrātija. Līdz ar to 45 pēdas (13,7 m) garos konteinerus būs vieglāk pārkraut no kuģiem kravas mašīnās vai vilcienos un otrādi.

    2012. gada jūnijā priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass sniedza ieskatu, ar kādiem noteikumiem garās kravas mašīnas drīkst šķērsot robežas. Viņš pirmām kārtām uzsvēra, ka par garo kravas automašīnu lietošanu katra ES dalībvalsts lemj atsevišķi atbilstīgi subsidiaritātes principam un vietējiem apstākļiem. Nevienai dalībvalstij nav pienākuma atļaut garo transportlīdzekļu lietošanu, ja tā to nevēlas. Tomēr priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka kaimiņos esošas dalībvalsts var atļaut garo kravas auto lietošanu, ja tas attiecas tikai uz satiksmi starp šīm abām valstīm, kuras to jau atļāvušas, un ja nav būtiskas ietekmes uz starptautisko konkurenci. Šie principi nu ir iekļauti pārskatītajā direktīvā.

    Kas notiks tālāk?

    Ja priekšlikumu apstiprinās Eiropas Parlaments un dalībvalstis, tas iegūs likuma spēku. Gaidāms, ka jaunās kravas automašīnas uz ceļiem parādīsies līdz 2018.–2020. gadam.

    Papildu informāciju skatiet te:

    http://ec.europa.eu/transport/modes/road/weights-and-dimensions_en.htm

    Pašlaik spēkā esošā Direktīva 96/53/EK

    Kontaktpersonas:

    Helen Kearns (+32 2 298 76 38)

    Dale Kidd (+32 2 295 74 61)

    1 :

    Eiropas Komisija, ES enerģētika un transports skaitļos, 2010

    http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/statistics/index_en.htm

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 15/04/2013  |Lapas sākums