Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

2013. gada izaugsmes pētījums: kurss uz ekonomikas atveseļošanu
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

28/11/2012 00:00:00

Eiropas Komisija 28.novembrī pieņēma 2013. gada izaugsmes pētījumu (GIP), kurā noteica piecas prioritātes, kas paredzētas, lai dalībvalstīm palīdzētu pārvarēt krīzi un atjaunot izaugsmi. Ar gada izaugsmes pētījumu tiek uzsākts Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads, kas nodrošina, ka dalībvalstis saskaņo savus budžeta un ekonomikas plānus ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un stratēģiju “Eiropa 2020”.
    2013. gada izaugsmes pētījums: kurss uz ekonomikas atveseļošanu

    Komentējot prioritātes, Žozē Manuels Barrozu, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, teica:"Ir vitāli svarīgi ievērot mūsu stratēģiju izaugsmi veicinošai fiskālai konsolidācijai, ekonomikas reformām un mērķorientētiem ieguldījumiem.Tas ir vienīgais veids, kā atjaunot uzticību un radīt ilgstošu izaugsmi.Es saprotu, ka šīs reformas ir grūtas, sāpīgas un tām var būt sociālas sekas, tādēļ Komisija dara visu iespējamo, lai ekonomikas atveseļošana notiktu vienlaikus ar tik daudz darbavietu izveidi, cik vien iespējams.Gada izaugsmes pētījums sniedz dalībvalstīm politikas vadlīnijas, nodrošinot, ka reformu slogs tiek sadalīts taisnīgi un tiek saudzētas visneaizsargātākās personas."

    Šā gada izaugsmes pētījuma galvenais vēstījums ir, ka ES politika sāk dot rezultātus – samazinās deficīti, mazinās spriedze finanšu tirgos un ir pazīmes, kas liecina par konkurētspējas uzlabošanos dažās dalībvalstīs — ir vajadzīgas turpmākas reformas, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.Tāpēc Komisija uzskata, ka piecas iepriekšējā gada izaugsmes pētījumā izklāstītās prioritātes (skat. MEMO/11/821) paliek spēkā. Piecas prioritātes ir šādas: īstenot diferencētu un izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālu aizdevumu situāciju ekonomikā, sekmēt izaugsmi un konkurētspēju šodienai un rītdienai, mazināt bezdarbu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

    Katra no piecām prioritātēm ir vērsta uz izaugsmi un nodarbinātību, ar īpašu uzsvaru uz taisnīgumu. Izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanai nav vienas programmas, kas derētu visiem, taču ir kopēji mērķi un virkne reformu, kuras būtu jāapsver. Mērķorientēts atbalsts pētniecībai publiskajā un privātajā sektorā, uzlabotas izglītības un apmācības sistēmas vispārējā prasmju līmeņa paaugstināšanai un vienkāršāks tiesiskais regulējums komercdarbības uzsākšanai – visi minētie pasākumi var palīdzēt veicināt konkurētspēju un tādējādi arī izaugsmi. Vienotā tirgus un tīklu nozaru (transporta, enerģētikas un interneta infrastruktūras) turpmāka attīstība sniedz arī attīstības iespējas uzņēmumiem un iespējas patērētājiem saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus un iegadāties kvalitatīvākas preces.

    Izaugsmes un nodarbinātības paktam, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma 2012. gada jūnija Eiropadomes sanāksmē, būtu jāstimulē ES un dalībvalstu centieni mobilizēt tām pieejamos izaugsmes instrumentus – no Vienotā tirgus aktu īstenošanas līdz pat mērķtiecīgākai ES struktūrfondu izmantošanai. Nesen Komisija arī ierosināja stratēģiju, lai uzlabotu enerģijas tirgus darbību, kā arī pasākumus, lai nostiprinātu rūpniecības politiku. Turklāt vispārējas vienošanās panākšana par ES daudzgadu finanšu shēmu 2014.- 2020. gadam būs svarīga, lai atjaunotu izaugsmi un konkurētspēju visā Eiropā un sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020"mērķus.

    Gada izaugsmes pētījumā uzsvērts, ka situācija darba tirgū prasa steidzami rīkoties. Pēdējos 12 mēnešos bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 2 miljoniem, un šobrīd vairāk nekā 25 miljoni cilvēku ir bez darba. Ilgtermiņa bezdarbs ir sasniedzis draudīgus apmērus, un jauniešu situācija daudzās valstīs ir dramatiski pasliktinājusies. Gada izaugsmes pētījumā ir izklāstītas prioritātes, lai sagatavotu ekonomikas atveseļošanu ar daudzām jaunām darbavietām, uzlabotu nodarbinātības iespējas un veicinātu sociālo iekļaušanu. Saskaroties ar aizvien lielāku darba meklētāju skaita pieaugumu, dalībvalstīm vajadzētu uzlabot valsts nodarbinātības dienestu darbību un īstenot "aktīvu darba tirgus politiku", tostarp palīdzību darba meklētajiem, stažēšanos, atbalstu uzņēmējiem un kvalitatīvas prakses vietas.

    Jo īpaši bažas raisa jauniešu situācija, jauniešu bezdarba līmenim daudzās valstīs sasniedzot 50 %.Komisija ir izveidojusi rīcības grupas, lai palīdzētu astoņām dalībvalstīm, kurās ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis, novirzot ES līdzekļus apmācības un atbalsta programmām (skatīt MEMO/12/100). Gada izaugsmes pētījumā dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt “jaunatnes garantiju”, kas paredzētu, ka ikviena persona, kuras vecums nepārsniedz 25 gadus, saņem darba, turpmākas apmācības vai prakses piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc formālas izglītības pabeigšanas vai kļūšanas par bezdarbnieku. Komisija pilnīgu priekšlikumu par Jaunatnes garantiju iesniegs 5. decembrī, jauniešu nodarbinātības pasākumu kopuma ietvaros.

    Gada izaugsmes pētījumā uzsvars ir likts uz visapdraudētāko iedzīvotāju grupu aizsardzību. Ienākuma nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāsamazina, īpaši attiecībā uz zemāk apmaksātajiem, un jāpastiprina reformas, lai vienkāršotu darba tiesību aktus un izveidotu elastīgus darba kārtības noteikumus, kā arī lai nodrošinātu, ka atalgojuma attīstība atbalsta darba vietu izveidi. Vajadzīgi arī papildu centieni, lai nodrošinātu sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti un jāizstrādā aktīvas iekļaušanas stratēģijas, lai mazinātu ekonomikas krīzes sekas.

    Vienlaikus ar gada izaugsmes pētījumu Komisija publicē otro brīdināšanas mehānisma ziņojumu par makroekonomisko nelīdzsvarotību (skatīt IP/12/1275). Brīdināšanas mehānisma ziņojumā sniegts sākotnējs dalībvalstu ekonomikas politiku vērtējums (izņemot valstis, kurās tiek īstenota ES un SVF programma), ņemot vērā 11 rādītājus, kas vērsti uz konkurētspēju, parāda līmeni, aktīvu cenām, pielāgošanos un saitēm ar finanšu nozari. 2013. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā sniegti pierādījumi tam, ka turpinās makroekonomiskās nelīdzsvarotības korekcija. Valstīs ar lielāko ārējo nelīdzsvarotību mazinās tekošā konta deficīts, kam palīdz pakāpeniska eksporta rezultātu uzlabošanās un konkurētspējas pieaugums, kā arī turpinās korekcijas mājokļu tirgū. Brīdināšanas mehānisma ziņojumā par 2013. gadu aicināts padziļināti pārskatīt attīstību saistībā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības izveidošanos un novēršanu 14 ES dalībvalstīs: Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Kiprā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē. Tikai pēc tam, kad nākamā gada pavasarī tiks pabeigta padziļināta izvērtēšana, Komisija izdarīs secinājumus par nelīdzsvarotības vai pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu un ierosinās piemērotus politikas ieteikumus.

    Komisija arī publicē savu pirmo gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju (skatīt MEMO/12/913), ar kuru tiek uzraudzīta vienotā tirgus darbība Eiropas pusgada procesā. Gada izaugsmes pētījumam ir pievienots makroekonomikas ziņojums, kurā sniegts pārskats par situāciju ekonomikā, un Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts (skatīt MEMO/12/914), kurā analizēta nodarbinātības un sociālā situācija Eiropā. Šie ziņojumi sniedz Komisijai svarīgus faktus un analītisku informāciju, sagatavojot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kuri tiks pieņemti pavasarī – Eiropas pusgada noslēgumā.

    Turpmākie pasākumi

    Turpmākajās nedēļās un mēnešos dažādie Padomes sastāvi apspriedīs gada izaugsmes pētījumu un sniegs ziņojumu Eiropadomes marta sanāksmē, lai tā varētu pieņemt atbilstīgas dalībvalstīm paredzētas politikas vadlīnijas. Šīs vadlīnijas būtu jāiestrādā dalībvalstu budžeta un ekonomikas plānos, kuri Komisijai tiks nosūtīti aprīlī. Pēc šo programmu izvērtēšanas un ņemot vērā gada izaugsmes pētījuma prioritātes, Komisija maijā pieņems konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai tos laicīgi varētu apstiprināt Eiropadomes jūnija sanāksmē. Pēc tam dalībvalstīm būtu jāiestrādā šīs politikas vadlīnijas savos gada budžetos un nozaru tiesību aktos.

    Pamatinformācija

    Gada izaugsmes pētījumā ir izklāstīts, kādām pēc Komisija domām vajadzētu būt vispārējām ekonomikas un sociālajām prioritātēm nākamajā gadā. Tajā ir sniegtas politikas vadlīnijas dalībvalstīm, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību atbilstoši ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai – stratēģijai “Eiropa 2020”. Ar to tiek uzsākts Eiropas pusgads – ES sistēma budžeta un ekonomikas politikas koordinācijai, kurā valstu politiku kolektīvi izvērtē un apstiprina ES līmenī, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis attīstās vienā un tajā pašā virzienā. Gada izaugsmes pētījums attiecas uz ES kopumā, bet turpmākajā Eiropas pusgada gaitā tā atziņas tiks iekļautas konkrētām valstīm adresētos ieteikumos. Šis ir trešais gada izaugsmes pētījums, jo Eiropas pusgads tika ieviests 2010. gadā.

    Plašākai informācijai

    Tīmekļa vietne "Eiropa 2020":http://ec.europa.eu/europe2020/index_en.htm

    MEMO/12/910 izaugsmes pētījums: bieži uzdoti jautājumi

    IP/12/1275 Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2013. gadu: atbalsts makroekonomikas korekcijām Eiropas Savienībā

    MEMO/12/912 otrais Brīdināšanas mehānisma ziņojums par makroekonomisko nelīdzsvarotību ES dalībvalstīs

    MEMO/12/913 Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju (2013. gads) — bieži uzdoti jautājumi

    MEMO/12/914 Vienotais nodarbinātības ziņojums: jautājumi un atbildes

    MEMO/12/915 2013. gada izaugsmes pētījums: virzība uz taisnīgām un konkurētspējīgām nodokļu sistēmām

    Kontaktpersonas:

    Pia Ahrenkilde Hansen (+32 2 295 30 70)

    Sarah Collins (+32 2 296 80 76)

    Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

    Stefaan De Rynck (+32 2 296 34 21)

    Jonathan Todd (+32 2 299 41 07)

    Emer Traynor (+32 2 292 15 48)

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 29/11/2012  |Lapas sākums