Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

EK pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas noslēguma paziņojums
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

17/05/2012 00:00:00

Pēc tam, kad 2012. gada 20. janvārī sekmīgi noslēdzās ES trīs gadus sniegtā finanšu palīdzība, Eiropas Komisijas pārstāvji no 7. līdz 11. maijam kopā ar SVF, piedaloties Pasaules Bankas un ECB pārstāvjiem, veica pirmo pēcprogrammas uzraudzības misiju Latvijā. Tās dalībnieki apspriedās ar valdības pārstāvjiem un dažādām ministrijām, Latvijas Banku, valsts un privātā sektora iestādēm, un sociālajiem partneriem, lai novērtētu 2012. gada budžeta izpildi un apspriestu 2013. gada budžeta plānus, kā arī ES un Latvijas saprašanās memorandā minēto nosacījumu izpildi.

    EK pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas noslēguma paziņojums

    Latvijas ekonomika turpina strauju izaugsmi. Paredzams, ka pēc IKP pieauguma par 5,5 % 2011. gadā temps šogad mazināsies. Jaunākie dati, kas publicēti pēc EK pavasara prognožu paziņošanas, ieskaitot pirmā ceturkšņa IKP izaugsmi par 6,8 % gadā, liecina, ka rezultāts varētu būt ievērojami labāks nekā 2,2 %. Pateicoties spēcīgai ekonomikas izaugsmei arī budžets pildās labāk, nekā prognozēts. Sagaidāms, ka 2012. gadā vispārējais valsts budžeta deficīts mazināsies līdz 2,1 % no IKP. Paredzams, ka 2012. gadā vēl vairāk mazināsies bezdarbs – līdz 14,8 %, kas ir ievērojams kritums salīdzinājumā ar 2010. gadu, tomēr būtiski lielāks, nekā pirms krīzes. Arvien lielāka uzmanība jāpievērš tādām problēmām kā augstais jauniešu bezdarbs un ilgstošais bezdarbs, kā arī prasmju zaudēšana vai to neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Lai gan ir paredzams, ka patēriņa cenu inflācija šogad samazināsies, tomēr ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, kas veicinātu zemas inflācijas vidi, piemēram, Konkurences padomes stiprināšana. Palielinās ārējās tirdzniecības deficīts, kas kopā ar nozīmīgu iekšzemes pieprasījuma kāpumu un zemu mājsaimniecību uzkrājumu līmeni rada ārējas nestabilitātes pieauguma risku. 

    Ir jāapsveic budžeta situācijas uzlabošanās, taču nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo šī tendence atspoguļo spēcīgu ciklisku attīstību, kas var slēpt īsteno fiskālo uzlabojumu līmeni. Šajā kontekstā būtu ieteicams ātrāk samazināt parādu līmeni un veidot fiskālās rezerves, lai nodrošinātos pret nelabvēlīgām attīstības tendencēm nākotnē. Ieviešot paredzēto nodokļu samazināšanu, ir jāatrod līdzsvars, kas ļautu iespējami daudz budžetā papildus ienākušo līdzekļu novirzīt ārējā parāda segšanai, kas krīzes laikā ievērojami pieauga. Jānodrošina arī pietiekams finansējums tādām jomām kā sociālais drošības tīkls, veselība un izglītība, kas konsolidācijas gados ir cietušas īpaši smagi. Vienlaikus jāizvairās no politikas, kas nepamatoti atbalstītu strauju patēriņa pieaugumu un tekošā konta deficītu. Komisija atbalsta valdības nodomu samazināt IIN, tomēr vēlamākais scenārijs izskatās ar nodokli neapliekama sliekšņa palielināšana, nevis likmes samazinājums. Komisija arī atbalsta valdības nodomu vēl vairāk uzlabot budžeta stāvokli, ierobežojot izdevumus, taču tas būtu panākams ar mērķtiecīgu un ilgtspējīgu ietaupījumu palīdzību (efektīvāka valsts pārvalde, efektīva sociālo pabalstu saņēmēju mērķgrupu noteikšana, pašvaldību izdevumu pārskatīšana), izvairoties no lineāriem samazinājumiem. Jāuzsver, cik svarīgi ir cīnīties ar ēnu ekonomiku un uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību. 

    Galvenie valdības uzdevumi, kā norādīts jaunākajā Nacionālajā reformu plānā un Konverģences programmā, ir turpināt budžeta deficīta un parāda līmeņa samazināšanu, reformēt darba tirgus politiku, mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, uzlabot tiesu sistēmu un ekonomikas energointensitāti, kā arī turpināt augstākās un profesionālās izglītības reformas. EK gaidīja lielāku progresu attiecībā uz vairākiem nosacījumiem, kuri bija iekļauti pēdējā Saprašanās memorandā, īpaši saistībā ar valsts pārvaldes un vienotas publiskā sektora algu sistēmas reformām, valsts uzņēmumu pārvaldi, konkurences regulējuma stiprināšanu un attīstības bankas izveidi. ES ekonomikas pārvaldības procesa jeb tā dēvētā "ES semestra" ietvaros Komisija 30. maijā nāks klajā ar abu dokumentu izvērtējumu un saviem ieteikumiem.

    Priekšvēsture 

    2011. gada decembrī, parakstot pēdējo maksājumu bilances finanšu palīdzības Saprašanās memoranda papildinājumu, Latvija saskaņā ar pēcprogrammas uzraudzību ir apņēmusies turpināt budžeta konsolidāciju un apjomīgas reformas, kas palīdzējušas valstij atgūties pēc dziļās finanšu un ekonomikas krīzes. Latvija ir apņēmusies apspriesties ar ES iestādēm par galvenajiem nodomiem un lēmumiem, kuri varētu ietekmēt makroekonomikas stabilitāti un līdz ar to Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu. Pēcprogrammas uzraudzības vizītes plānotas divreiz gadā līdz laikam, kad būs atmaksāta liela daļa ES aizdevuma Latvijai. Nākamā pēcprogrammas uzraudzības vizīte paredzēta šā gada rudeni.

    Latvija no 2009.-2011. gadam saņēma atbalstu no ES vidēja termiņa finanšu palīdzības programmas (maksājumu bilances palīdzība), kas tika sniegta saistībā ar SVF Atbalsta vienošanos, finansiāli piedaloties Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, vairākām ES valstīm un Norvēģijai. Kopējais pieejamais finansējums bija EUR 7,5 miljardi, no kuriem Latvija izmantoja EUR 4,5 miljardus (60 %). EUR 3,1 miljardu no izmantotās summas ES vārdā aizdeva Eiropas Komisija. Aizdevums paredzēja vairākus politiskus nosacījumu, ieskaitot fiskālo konsolidāciju un strukturālas reformas. 

    Sīkāka informācija:

    http://ec.europa.eu/economy_finance/eu_borrower/balance_of_payments/latvia/latvia_en.htm

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 17/05/2012  |Lapas sākums