Runājot ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Briselē, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors sacīja: “Apsekojuma rezultāti apstiprina, ka nabadzība ir nopietna problēma ES un ka esošā ekonomiskā un finansiālā situācija vēl vairāk pasliktina situāciju. Krīze prasa savu, un šodien ievērojamai eiropiešu daļai ir grūti savilkt galus kopā." Viņš piebilda: "Jaunā ES stratēģija nākamajiem desmit gadiem "Eiropa 2020" un tās mērķis – līdz 2020. gadam atbrīvot vismaz 20 miljonus  eiropiešu no nabadzības – skaidri norāda valstu patiesu apņēmību panākt redzamus rezultātus, sasniedzot vairāk nekā tikai iekļaujošu Eiropu."

Kopumā ES iedzīvotāji uzskata, ka gadā, pirms tika veikta aptauja, nabadzība ir pieaugusi visos līmeņos –6 no 10 eiropiešiem uzskata, ka nabadzība pieaugusi viņu vietējā teritorijā, trīs ceturtdaļas domā, ka nabadzība ir paaugusi visā valstī un 60 % atzīst, ka nabadzība pieaugusi visā ES kopumā.

Krīze un aicinājumi uz stigri ierobežojošiem pasākumiem ir atstājuši ietekmi uz cilvēku nabadzības uztveri. Grieķija izceļas uz kopējā fona ar 85 % respondentu, kuri uzskata, ka nabadzība valstī ir pieaugusi. Šādu viedokli par savu valsti pauž arī 83 % franču, 82 % bulgāru, 77 % rumāņu un 75 % itāļu. Dažās valstīs cilvēki paredz turpmākas grūtības, piemēram, septiņi no desmit rumāņiem un grieķiem paredz, ka finansiālā situācija mājsaimniecībās pasliktināsies, tikmēr citās valstīs jaušama pozitīva uztvere. Piemēram, 23 % latviešu paredz, ka finansiālā situācija mājsaimniecībās pasliktināsies (samazinājums no 65 % 2009. gada jūlijā), 32 % lietuviešu (samazinājums no 58 % 2009. gada jūlijā) un 20 % ungāru (samazinājums no 48 % 2009. gada jūlijā). Patlaban mazāk respondentu Latvijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Somijā uzskata, ka gadījumā, ja viņi zaudētu darbu, viņi paliktu bezdarbnieki.

Nozīmīga eiropiešu daļa atzīst, ka nonākuši finansiāli grūtā situācijā

Viens no katriem sešiem eiropiešiem atzīst, ka vismaz vienu reizi pagājušā gada laikā viņu mājsaimniecībā pietrūcis naudas, lai nomaksātu parastos rēķinus, pirktu pārtiku un citas ikdienas patēriņa preces, un 20 % saskārušies ar grūtībām veikt regulāru mājsaimniecības rēķinu  un kredītmaskājumu nomaksu laikā, kad noritējušas apsekojuma intervijas (2010. gada maijā).

15 % nepārtraukti risina finansiālās grūtības, kamēr 3 % ir iekavējuši dažu rēķinu un kredītmaksājumu nomaksu, un 2 % saskārušies ar nopietnām finansiālām problēmām un iekavējuši daudzu šādu maksājumu nomaksu.

Apmēram 30 % iedzīvotāju ir grūti segt veselības aprūpes izmaksas

Aptuveni 3 no katriem 10 eiropiešiem uzskata, ka pēdējā pusgada laikā viņiem vai viņu radiniekiem ir kļuvis grūtāk segt veselības aprūpes, bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izmaksas – 11 % uzskatīja, ka kļuvis "daudz grūtāk", un 18 % atzina, ka kļuvis "nedaudz grūtāk".

Viens no katriem sešiem eiropiešiem nav pārliecināts par savu darbavietu 

2010. gada marta dati liecina, ka 18 % nodarbināto respondentu nav cieši pārliecināti vai galīgi nav pārliecināti, ka spēs saglabāt savu pašreizējo darbu nākamajos 12 mēnešos, un 49 % uzskata, ka viņiem būtu mazas vai pat nekādas izredzes atlaišanas gadījumā atrast jaunu darbu sešu mēnešu laikā.

Krīzes ietekme uz turpmākajām pensiju tiesībām sabiedrības uztverē

Visbeidzot, raugoties uz turpmākajiem ieņēmumiem, 73 % ES iedzīvotāju vai nu atklāti paredz zemāku pensiju apjomu vai uzskata, ka pensionēšanos vajadzēs atlikt, lai iekrātu vairāk naudas vecumdienām. Tikmēr 20 % respondentu ir izteikti noraizējušies, ka viņu ieņēmumi vecumdienās nebūs pietiekami cilvēka cienīgai dzīvei, un 34 % ir diezgan noraizējušies par šādām izredzēm. Septiņpadsmit dalībvalstīs lielākā daļa respondentu ir ļoti vai diezgan noraizējušies, ka ar viņu ienākumiem nepietiks, lai vecumdienās dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi.

Priekšvēsture

Sākot ar 2009. gada jūniju, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus Eurobarometer apsekojumus, tiek regulāri apzināts tas, kā sabiedrība uztver 2008. gada rudenī sākušās krīzes sociālo ietekmi. Apsekojumu mērķis ir novērtēt sabiedrības nostāju attiecībā pret esošo nabadzību, grūtību pakāpi, ar kurām saskaras mājsaimniecības, pārmaiņām veselības aprūpē un spēju atļauties sociālo aprūpi, kā arī to, kādas ir cilvēku prognozes par savu finansiālo stāvokli, sasniedzot cienījamu vecumu.

Jaunākajā apsekošanas vilnī tika aptaujāti 25 600 iedzīvotāju visās ES dalībvalstīs. Galvenokārt viņus intervēja pa telefonu laikposmā no 2010. gada 18. maija līdz 22. maijam. Intervijas noritēja pēc iepriekš veiktas respondentu atlases izlases kārtībā, kura papildus tika izsvērta, lai labotu zināmās demogrāfiskās atšķirības.

Tā kā dati (EU-SILC: ienākumi, sociālā iekļaušana un dzīves apstākļi), uz kuriem balstīti ES nabadzības samazināšanas mērķi, ir pieejami tikai ar aptuveni 2 gadu aizkavēšanos, apsekojumi, kuros apzināta sabiedrības uztvere attiecībā uz nabadzību, sniedz ātru ieskatu par nabadzības un iekļaušanas iespējamo attīstību tikai ar viena mēneša kavēšanos.

Sīkāka informācija

MEMO/10/268

Eurobarometer apsekojuma ziņojums: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_289_en.pdf  

Eiropas gads cīņai pret nabadzību: www.2010againstpoverty.eu