Par vadības partnerību dēvētās EK, Eiropas Parlamenta un dalībvalsts sadarbības formas mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu ES komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts. Latvija līdzās Vācijai, Austrijai, Slovēnijai, Portugālei un vairākām citām valstīm kļuvusi par trīspadsmito ES dalībvalsti, kurā tiks īstenota šāda sadarbības forma.

"Mums svarīga ir šīs sadarbības politiskā puse – fakts, ka komunikācija par Eiropu notiks, sadarbojoties ES un Latvijas valsts institūcijām. Kopā mēs īstenosim projektus, kas vērsīs cilvēku uzmanību uz ES dotajām iespējām un labumiem. Tas stiprinās sociālo dialogu un jauniešu zināšanas par ES lietām," pēc līguma parakstīšanas sacīja P.Karvonis.

"Viena no krīzes mācībām ir atziņa, ka komunikācija ir vingrinājums, kam jābūt regulāram, nevis kampaņveidīgam. Ja nav zināšanu, nevar arī izmantot iespējas, ko dod dalība Eiropas Savienībā. Latvijā jau vairāk nekā četrus gadus darbojas 66 dažādi ar ES politikām saistīti informācijas tīkli, tajā pašā laikā Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi nezina, kas ir Eiropas Biznesa reģistrs vai Eiropas Biznesa atbalsta tīkls. Mūsu pienākums ir aktīvi piedāvāt šo informāciju, jo tā ir bezmaksas augstas klases ekspertīze un tā ļauj Latvijas uzņēmumiem, piemēram, atrast jaunus noieta tirgus savām precēm," par vadības partnerības nozīmīgumu sacīja I.Šulca, piebilstot, ka krīze arī devusi mācību par sociālā dialoga nepieciešamību, – un tādēļ viens no vadības partnerības projektiem būs arī nevalstisko organizāciju administratīvās spējas stiprināšana. "Mēs ceram, ka divu gadu laikā spēsim nostiprināt sociālo dialogu ne tikai starp valdību un sociālajiem partneriem, bet arī Eiropas Savienību un sociālajiem partneriem," viņa teica.

"Šajos budžeta un finanšu apstākļos jāizsaka liela pateicība Eiropas Komisijai par iespēju iegūt papildu līdzekļus, lai realizētu daudzas labas iniciatīvas. Turklāt mums ir pienākums pret savas valsts iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību aktualitātēm saistībā ar Latvijas dalību ES, kā arī iespējām, ko ikvienam dod ES," pēc līguma parakstīšanas uzsvēra VK direktore Gunta Veismane.

Latvija sadarbības ietvaros paredzējusi vairākus projektus sabiedrības līdzdalības, demokrātijas, ilgtspējīgas attīstības u.c. jomās. Tostarp 2009. gadā paredzēts izveidot simulācijas spēli ‘Soli pa solim līdz biznesa uzsākšanai’, izveidot interaktīvu kalkulatoru energoefektivitātes aprēķināšanai, organizēt Tautas forumu NVO kapacitātes celšanai reģionālajā līmenī par līdzdalības iespējām ES lēmumu veidošanā, izvērst publisko debašu platformu interneta vietnē ‘esmaja.lv’, organizēt apmācības skolotājiem u.c. mācībspēkiem par ES jautājumiem, popularizēt, piemēram, uzņēmējdarbībai vai izglītībai noderīgus ES informācijas resursus u.c. aktivitātes. Par aktivitāšu plānu vienojušās visas iesaistītās puses – Latvija, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.

EK vadības partnerības aktivitātes finansē 100% apmērā, Latvijas puse ir atbildīga par administratīvās kapacitātes nodrošināšanu komunikācijas aktivitāšu ieviešanai. Par starpniekinstitūciju vadības partnerības īstenošanā nozīmēta Valsts kanceleja.

Vadības partnerības līgumu un Komunikācijas plānu - http://www.mk.gov.lv/vk/vadibas-partneriba/

Informāciju sagatavoja: