Navigācijas ceļš


Par mums
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Komisija izvērtē Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas stabilitātes un konverģences programmas
Nosūti šo lapu pa e-pastuNosūti šo lapu pa e-pastuPrintPrint

18/02/2009 00:00:00

Šodien Eiropas Komisija ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas[1] (SKP). Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008. gadā un turpina pasliktināties 2009. gadā.

 

    Spānijā un Francijā šī tendence daļēji atspoguļo būtiskas ekonomikas stimulu paketes, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā aicināts laicīgi un mērķtiecīgi veikt fiskālos pasākumus dalībvalstīs, kurās ir iespēja fiskāliem manevriem. Ekonomikas atbalstam Īrija un Malta ir veikušas vairākus pasākumus, kas ir daļa no plašākiem konsolidācijas centieniem, kuri šķiet adekvāti, ņemot vērā makrofiskālās un konkurētspējas grūtības minētajās valstīs. Grieķija nav pieņēmusi fiskālo stimulu pasākumus, kas ir pareiza rīcība, ņemot vērā aizvien tās pozitīvo izaugsmi, augsto parādu un lielo ekonomisko nestabilitāti. Latvija arī atturējās pieņemt īstermiņa fiskālo stimulu pasākumus, jo vajadzēja līdzsvarot ekonomiku un atjaunot investoru uzticību. Tā kā visās sešās valstīs 2008. gadā budžeta deficīts pārsniedza 3 %, Komisija arī pieņēma ziņojumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Saskaņā ar Līguma 104. panta 3. punktu ziņojumos ir analizēti iemesli, kāpēc budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību – 3 %, ņemot vērā situāciju ekonomikā un citus būtiskus faktorus. Šodien Komisija pārbaudīja vēl 11 SKP, bet visos gadījumos budžeta stāvoklis atbilst Stabilitātes uz izaugsmes paktam (skat. IP/09/273).

     

    "Straujas globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ES valsts finanses ir grūtībās. Krīze radīja kritumu nodokļu ieņēmumos un palielināja izdevumus (piemēram, bezdarbnieku pabalsti). Situācija valsts finanšu jomā turpināja pasliktināties, jo daudzas dalībvalstis pieņēma fiskālos pasākumus, lai šogad palielinātu pieprasījumu un radītu darbavietas, kā ieteikusi Komisija un Padome Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā. Pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošana palīdzēs atgriezties pie stabilām un ilgtspējīgām valsts finansēm, tiklīdz recesija beigsies un izaugsme atsāksies. Mūsu analīzē konstatēts, ka fiskālo stimulu pasākumi tika pieņemti galvenokārt tajās ES dalībvalstīs, kurās ir budžeta manevrēšanas iespējas un/vai mazs parāds vai ārējā nestabilitāte. Kopumā tie ir konkrēti pagaidu pasākumi, kas ir veikti laicīgi. Tomēr attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts budžeta deficīts 2008. gadā pārsniedza 3,0 % atsauces vērtību, šodien Komisija pieņēma ziņojumus par pārmērīgu budžeta deficītu. Vajadzības gadījumā tika ņemti vērā ārkārtas apstākļi. Pārējos gadījumos Komisija pilnībā izmantos pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu, nākamajās nedēļās apsverot turpmākus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru," teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

    LATVIJA

    Latvija pēc vairāku gadu ekonomiskās izaugsmes, kas pārsniedza potenciālu, pašreiz piedzīvo nopietnu ekonomisko lejupslīdi.Pēkšņā kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu uzplaukuma krahu Latvijā palielināja globālā finanšu krīze, tādējādi ierobežojot kredītu pieejamību un kreditēšanas nosacījumus, un pastiprinot iekšzemes pieprasījuma krituma pasliktināšanos.

    Konverģences programmā norādītie fiskālie mērķi atbilst mērķiem, kas minēti decembrī pieņemtajā valsts ekonomikas stabilizācijas plānā un paredz budžeta samazinājumu un nodokļu palielinājumu, lai saņemtu ES un citu starptautisko partneru finansiālo palīdzību (kopā 7,5 miljardi euro, no kuriem 3,1 miljardus euro piešķir ES, skatīt IP/09/18).Budžeta deficīts 2008. gadā pārsniedza 3 % no IKP un programmā tiek prognozēts, ka tas saglabāsies 5 % apmērā 2009. un 2010. gadā, , un 2011. gadā sasniegs zem 3 %.

    Ņemot vērā Konverģences programmas novērtējumu, saistības starptautiskā aizņēmuma kontekstā un nepieciešamību nodrošināt sekmīgu dalību VKM II, Latvija ir aicināta: i) līdz 2009. gada martam iesniegt parlamentā sīki izstrādātus papildu grozījumus budžetā, kas tika pieņemts 2008. gada 12. decembrī; vajadzības gadījumā veikt turpmākus pasākumus, lai budžeta deficīts nepārsniegtu plānoto apmēru un lai turpinātu fiskālo konsolidāciju, ii) stingrāk īstenot valsts sektora nominālo algu samazinājumu, lai sekmētu algu līmeņa saskaņošanu ar produktivitāti visos ekonomikas sektoros, tādējādi palielinot izmaksu konkurētspēju, iii) stiprināt fiskālo pārvaldību un pārredzamību, uzlabojot vidēja termiņa budžeta shēmu un kontroli pār izdevumiem, un uzlabot finanšu tirgu pārvaldību; iv) stiprināt ekonomikas piedāvājuma pusi ar plaša mēroga strukturālajām reformām un efektīvi izmantot pieejamos ES struktūrfondus.

    Paralēli programmas novērtējumam, Komisija gatavo ziņojumu pamatojoties uz Līguma 104.3 pantu.  Lai gan sagaidāms, ka budžeta deficīts ir tuvu atsauces vērtībai 2008. gadā, pārsniegto deficīta apmēru nevar uzskatīt par pagaidu, jo tas palielināsies 2009. gadā un pārsniegs 3% no IKP 2010. gadā. Lai gan kopējais valsts parāds vēl nepārsniedz atsauces vērtību – 60 %, prognozēts tā četrkārtīgs pieaugums no mazāk nekā 10 % 2007. gadā līdz 45.4% no IKP 2010 gadā.

    Stabilitātes un izaugsmes pakta un pārmērīga budžeta deficīta procedūras pamatojums

    Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikts, ka Komisijai vienmēr jāsagatavo ziņojums, kad dalībvalsts budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību 3 % no IKP.Pārmērīga budžeta deficīta procedūra ir atrunāta Līguma 104. pantā un sīkāk precizēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97, kas ir Pakta daļa.

    Budžeta mērķi iesniegtajā programmā un Komisijas atzinums par minēto programmu nenosaka termiņus budžeta deficīta novēršanai, ko ieteiks vēlāk.Pakts, ko pārskatīja 2005. gadā, paredz ņemt vērā ekonomisko situāciju, izstrādājot ieteikumus par budžeta deficīta novēršanas gaitu.

    Ziņojumi ir paredzēti Ekonomikas un finanšu komitejai, kas pieņem atzinumus divu nedēļu laikā.Ņemot vērā minētās komitejas ziņojumu un atzinumu, Komisijai jāpieņem lēmums, vai iesniegt Padomei ieteikumu par pārmērīga budžeta  deficīta konstatāciju (Līguma 104. panta 5. un 6. punkts) un termiņu tā novēršanai (Līguma 104. panta 7. punkts).

     

    LATVIA

     

     

    2007

    2008

    2009

    2010

    2011

    Real GDP
    (% change)

    CP Jan 2009

    10.3

    -2.0

    -5.0

    -3.0

    1.5

    COM Jan 2009

    10.3

    -2.3

    -6.9

    -2.4

    n.a.

    CP Nov 2007

    10.5

    7.5

    7.0

    6.8

    n.a.

    HICP inflation
    (%)

    CP Jan 2009

    10.1

    15.4

    5.9

    2.2

    1.3

    COM Jan 2009

    10.1

    15.3

    6.8

    2.4

    n.a.

    CP Nov 2007

    10.1

    12.5

    7.2

    4.9

    n.a.

    Output gap1
    (% of potential GDP)

    CP Jan 2009

    12.2

    5.9

    -1.6

    -5.7

    -5.3

    COM Jan 20092

    13.2

    7.0

    -1.8

    -4.7

    n.a.

    CP Nov 2007

    2.8

    1.3

    -0.3

    -1.7

    n.a.

    Net lending/borrowing vis-à-vis the rest of the world
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    -21.8

    -13.4

    -5.4

    -2.6

    -2.3

    COM Jan 2009

    -20.8

    -13.0

    -4.6

    -3.4

    n.a.

    CP Nov 2007

    -23.5

    -20.3

    -18.3

    -16.4

    n.a.

    General government revenue
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    37.7

    35.1

    32.5

    35.0

    37.7

    COM Jan 2009

    37.6

    36.0

    34.1

    34.7

    n.a.

    CP Nov 2007

    37.3

    37.4

    37.7

    37.9

    n.a.

    General government expenditure
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    37.7

    38.6

    37.7

    39.9

    40.7

    COM Jan 2009

    37.6

    39.5

    40.4

    42.1

    n.a.

    CP Nov 2007

    37.0

    36.8

    36.7

    36.7

    n.a.

    General government balance
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    0.1

    -3.5

    -5.3

    -4.9

    -2.9

    COM Jan 2009

    0.1

    -3.5

    -6.3

    -7.4

    n.a.

    CP Nov 2007

    0.3

    0.7

    1.0

    1.2

    n.a.

    Primary balance
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    0.5

    -2.9

    -3.7

    -3.5

    -1.4

    COM Jan 2009

    0.6

    -2.9

    -5.1

    -5.5

    n.a.

    CP Nov 2007

    0.7

    1.0

    1.2

    1.5

    n.a.

    Cyclically-adjusted balance1
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    -3.3

    -5.1

    -4.9

    -3.3

    -1.4

    COM Jan 2009

    -3.6

    -5.4

    -5.8

    -6.1

    n.a.

    CP Nov 2007

    -0.5

    0.4

    1.1

    1.7

    n.a.

    Structural balance3
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    -3.3

    -5.1

    -4.9

    -3.3

    -1.4

    COM Jan 2009

    -3.6

    -5.4

    -5.8

    -6.1

    n.a.

    CP Nov 2007

    -0.5

    0.4

    1.1

    1.7

    n.a.

    Government gross debt
    (% of GDP)

    CP Jan 2009

    9.5

    19.4

    32.4

    45.4

    47.3

    COM Jan 2009

    9.5

    16.0

    30.4

    42.9

    n.a.

    CP Nov 2007

    9.4

    8.3

    7.2

    6.4

    n.a.

    Notes:

     

     

     

     

     

     

    1 Output gaps and cyclically-adjusted balances according to the programmes as recalculated by Commission services on the basis of the information in the programmes.

    2 Based on estimated potential growth of 5.5%, 3.4%, 1.4% and 0.5% respectively in the period 2007-2010.

    3 Cyclically-adjusted balance excluding one-off and other temporary measures. There are no one-off and other temporary measures in the most recent programme or in the Commission services' January interim forecast.

     

     

     

     

     

     

     

    Source:

     

     

     

     

     

     

    Convergence programme (CP); Commission services’ January 2009 interim forecasts (COM); Commission services’ calculations.

     

    Plašāk:

    http://ec.europa.eu/economy_finance/thematic_articles/article13960_en.htm

     

     


     

    [1]   Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz atjauninātas makroekonomiskās un budžeta prognozes. Šādas atjauninātas prognozes sauc par stabilitātes programmu, ja valstī jau ir ieviests euro, un par konverģences programmu, ja valstī euro vēl nav ieviests. Šo regulu dēvē arī par Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu.

    Noderīgas saites
    Komisārs Andris Piebalgs
    Eiropa 2020
    Europe Direct informācijas centri
    Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
    Pēdējā atjaunināšana: 30/10/2010  |Lapas sākums