Aicinām piedalīties lielākajā nekomerciālajā riteņbraukšanas pasākumā Latvijā "Eiropa, Kuldīga — domā zaļi!", kas notiks š. g. 26. maijā Kuldīgā ar mērķi veicināt riteņbraukšanu kā alternatīvu un veselīgu pārvietošanās veidu Latvijā.
Eiropas Konkurences iestāžu tīkls (EKT) ir publicējis ziņojumu, kas liecina, ka konkurences tiesību aktīva piemērošana pārtikas nozarē visā Eiropā, jo īpaši pārstrādes un ražošanas līmeņos, ir devusi labumu lauksaimniekiem, piegādātājiem un patērētājiem. Ziņojums liecina, ka pārtikas nozare ir bijusi Eiropas konkurences iestāžu prioritāte dažu pēdējo gadu laikā un ka to darbība ir pastiprinājusies, kopš 2007. gada, kad sākās pārtikas cenu krīze. EKT apvieno Eiropas Komisiju un valstu konkurences iestādes no 27 dalībvalstīm.
Labas ziņas, ja šovasar plānojat pavadīt brīvdienas kādā Eiropas pludmalē: 92,1 % peldūdeņu Eiropas Savienībā tagad atbilst noteiktajam kvalitātes standartu minimumam. Latvijas peldvietu statistika nav tik rožaina – pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu iepriekš, piekrastes peldvietu skaits ar izcilu ūdens kvalitāti samazinājies par 38%, savukārt iekšzemes peldvietu – par 14.3%.
Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar jaunu virusālo videoklipu, kas ir daļa no kampaņas „Nomoda paaudze” [„Generation Awake!”] , kuras mērķis ir brīdināt patērētājus par neilgtspējīga patēriņa briesmām.Klipā darbojas Ūdens fanāts Uldis — nervozs spainis, kuru nodarbina pārmērīga ūdens izmantošana.Klipā dota saite uz kampaņas "Generation Awake" daudzvalodu vietni, kuras iecere ir likt iedzīvotājiem aizdomāties par patēriņa ieradumiem un palīdzēt viņiem tos mainīt un padarīt ilgtspējīgākus.
Šodien mēs atzīmējam 20. gadskārtu, kopš pieņemti 2 galvenie ES dabas aizsardzības un ilgtspējīgas izmantošanas tiesību akti: Biotopu direktīva un ES vides finansējuma programma LIFE. Pirms 20 gadiem ES dalībvalstis vienprātīgi pieņēma Biotopu direktīvu, lai aizsargātu pašas apdraudētākās sugas un biotopus visā Eiropā. Tam par iemeslu bija bažas par straujo savvaļas floras un faunas iznīkšanu un dabisko biotopu izzušanu, ko izraisa zemes izmantojuma maiņa, piesārņojums un pilsētu izplešanās. Lai sugas un biotopi varētu atjaunoties, ar direktīvu tika izveidots "Natura 2000"aizsargāto teritoriju tīkls, savukārt LIFEfinansējuma programma sniedza stratēģisku atbalstu tīkla attīstībai.
Šodien Eiropas Savienības darba devēju un arodbiedrību pārstāvji jūras zvejniecības jomā parakstīja vienošanos, lai zvejniekiem nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus uz zvejas kuģiem, ņemot vērā minimālās prasības par darba nosacījumiem, izmitināšanu, ēdināšanu, darba drošību, veselības aizsardzību, medicīnisko aprūpi un sociālo drošību. Ar šo vienošanos ES līmenī īsteno Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par darbu zvejniecībā.
Eiropas Komisija ir sākusi izmēģinājuma projektu, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu citās ES valstīs.Izmēģinājuma projekta "Tava pirmā EURES darbavieta" sākumposmā tā mērķis būs uzlabot 5000 cilvēku pārrobežu mobilitāti.Turklāt šis projekts būs mēģinājums pārveidot EURES – dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīklu – par Viseiropas nodarbinātības dienestu.
Atsaucoties Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības uzaicinājumam nākampiektdien, 18.maijā, Rīgā viesosies pazīstamais ekonomikas profesors Kristians de Buasjē (Christian de Boissieu). Profesors šobrīd vada Ekonomikas analīzes padomi (Conseil d’Analyse Economique), kas dod padomus Francijas premjerministram un valdībai ekonomikas un sociālajos jautājumos.
Iegādājoties pārtiku, patērētāji vēlas saņemt pievienoto vērtību. Viņi pievērš lielu uzmanību veselīgumam un arvien vairāk apzinās kopsakarības starp veselīgu uzturu un pārtikas produktiem, kurus ēd. Tāpēc veselīguma norādes var būt svarīgs informācijas avots, un tās ir kļuvušas par būtisku mārketinga instrumentu, ko izmanto pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi, lai piesaistītu patērētāju uzmanību un ietekmētu viņu izvēli. Bažas par to, ka veselīguma norādes nevilšus vai ar nolūku varētu sniegt nepilnīgu vai maldinošu informāciju, lika apzināties nepieciešamību pēc skaidriem likumiem par atļauju piešķiršanu un stingrāku kontroli.
Pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka 22.maijā dosies vienas dienas vizītē uz Valmieru, lai klātienē iepazītos ar ES fondu finansēto projektu devumu iedzīvotājiem un uzklausītu pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju viedokli par būtiskākajiem ES risināmajiem jautājumiem, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešu bezdarba samazināšanu.
Pēc tam, kad 2012. gada 20. janvārī sekmīgi noslēdzās ES trīs gadus sniegtā finanšu palīdzība, Eiropas Komisijas pārstāvji no 7. līdz 11. maijam kopā ar SVF, piedaloties Pasaules Bankas un ECB pārstāvjiem, veica pirmo pēcprogrammas uzraudzības misiju Latvijā. Tās dalībnieki apspriedās ar valdības pārstāvjiem un dažādām ministrijām, Latvijas Banku, valsts un privātā sektora iestādēm, un sociālajiem partneriem, lai novērtētu 2012. gada budžeta izpildi un apspriestu 2013. gada budžeta plānus, kā arī ES un Latvijas saprašanās memorandā minēto nosacījumu izpildi.
Latvijā uzņemtā režisora Sergeja Loznicas spēlfilma "Miglā" ir viena no septiņām Eiropas Komisijas programmas "MEDIA" atbalstītajām filmām, kuras Kannu kinofestivālā sacentīsies par galvenās balvas – Zelta palmas zara – iegūšanu. Tā konkurēs ar, piemēram, , Mihaela Hanekes filma Amour, Kena Louča The Angel’s Share un Tomasa Vinterberga Jagten (pilns izvirzīto filmu saraksts iekļauts pielikumā).
Vairāk nekā 400 miljoni Eiropas iedzīvotāju pašlaik ceļo Šengenas zonā, neuzrādot pasi. Katru gadu Eiropas iedzīvotāji veic vairāk nekā 1,25 miljardus šādu ceļojumu, tādēļ brīvas pārvietošanās nodrošināšanā ir nepieciešama modrība. Šodien Komisija pieņēma pirmo „stāvokļa pārbaudi” – divreiz gadā veicamu pārskatu par Šengenas zonas darbību, kas veicinās politisko vadlīniju un sadarbības stiprināšanu starp valstīm, kuras piedalās Šengenas zonā. Ziņojumam ir pievienotas pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt izraudzīto aspektu saskaņotu interpretāciju un īstenošanu solidaritātes garā.
ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iesaistīto iekārtu siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn samazinājušās par vairāk nekā 2 %. Tā liecina dalībvalstu reģistru sniegtā informācija.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar norādījumiem par to, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem ceļu maksas shēmas nedrīkst diskriminēt ārzemju autobraucējus.Norādījumi izstrādāti, lai palīdzētu dalībvalstīm, kas apsver iespēju ieviest jaunas ceļu maksas personīgajiem automobiļiem.
Pēc ražošanas apjoma samazināšanās 2011. gada beigās ES ekonomikas stāvoklis pašlaik tiek vērtēts kā mērena lejupslīde.Lai gan joprojām saglabājas liela nedrošība attiecībā uz ekonomikas un finanšu perspektīvām, stingras politiskas darbības un būtisks progress ES iestāžu sistēmā ļāvuši mazināt spriedzi finanšu tirgos 2012. gada sākumā un panākt jūtamu uzticēšanās stabilizāciju attiecībā uz turpmākajiem stingrības pasākumiem aplūkotajā periodā.
Pazīstamais ekonomists un grāmatas "Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi" līdzautors Anderšs Oslunds (Anders Åslund), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas (EK) finanšu palīdzības misijas Latvijai vadītājs Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice) un Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks rīt, 10.maijā, ES mājā Rīgā diskutēs par Latvijas ekonomikas atlabšanu un tālākajiem attīstības scenārijiem.
Eiropas Komisija šodien ierosināja grozījumus ES PVN regulējumā, lai tādējādi panāktu līdzvērtīgu nodokļa režīmu visiem vaučeru veidiem visās dalībvalstīs.Vaučeru tirgus Eiropas Savienībā pārsniedz 52 miljardus eiro gadā.70 % vaučeru tirgus veido priekšapmaksas telekomunikācijas. Tālāk seko dāvanu kartes un atlaižu vaučeri. Valstu PVN noteikumi, ko piemēro vaučeriem, ir atšķirīgi, tāpēc tirgū rodas nopietni traucējumi. Uzņēmumi nevar izmantot vienotā tirgus priekšrocības, tie sastopas ar nodokļa dubultu uzlikšanu un grūtībām, cenšoties izvērst uzņēmējdarbību ārpus valsts robežām. Šīs situācijas risināšanai ir sagatavoti jauni noteikumi.
No 10.maija Eiropas Komisija aicinās pilsoņus visā Eiropas Savienībā palīdzēt izstrādāt politikas darba kārtību nākamajiem gadiem un veidot Eiropas nākotni, piedaloties līdz šim lielākajā ES sabiedriskajā apspriešanā par pilsoņu tiesībām. Apspriešana ilgs četrus mēnešus (līdz 9. septembrim), kuru laikā iedzīvotāji tiks jautāti par šķēršļiem, ar kuriem viņi saskaras, īstenojot savas ES pilsoņu tiesības – vai nu ceļojot pa Eiropu, balsojot vai kandidējot vēlēšanās vai iepērkoties tiešsaistē. Apspriešana notiks pirms 2013. gada, kas ir pasludināts par ,,Eiropas pilsoņu gadu” (IP/11/959). No sabiedrības saņemtie viedokļi tiks tieši iekļauti Komisijas politikas darba kārtībā un veidos pamatu 2013. gada ziņojumam par ES pilsonību, kuru iesniegs tieši pēc viena gada – 2013. gada 9. maijā.
Eiropas Komisija nāk klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus ekoinovācijas projektiem, kam kopumā atvēlēti 34,8 miljoni eiro.Uzņēmumi un uzņēmēji no visas Eiropas var pieteikties finansējumam, kas palīdzētu tirgū ieviest novatoriskus vides projektus.Pieteikt var ekoinovatīvus produktus, paņēmienus, pakalpojumus un procesus, kuru mērķis ir novērst vai samazināt ietekmi uz vidi vai kuri sekmē resursu optimālu izmantošanu.Pieteikumus var iesniegt līdz 2012. gada 6. septembrim, un finansējumu piešķirs aptuveni 50 projektiem.
Divdesmit piecus gadus pēc Erasmus izveidošanas tā ir kļuvusi par vispazīstamāko ES programmu un visveiksmīgāko studentu apmaiņas sistēmu pasaulē. 2010./2011. mācību gadā vairāk nekā 231 000 studentu saņēma Erasmus stipendijas studijām vai mācībām ārvalstīs — tas ir jauns rekords un pieaugums par 8,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Patērētāji ES vēlas būt pārliecināti, ka produkti — neatkarīgi no tā, vai tie ražoti ES vai importēti no trešajām valstīm — ir droši. Labā ziņa ir tāda, ka bīstami produkti tiek atklāti agrāk un efektīvāk un tiek ātrāk izņemti no ES tirgus, jo aizvien efektīvāk darbojas ātrās ziņošanas sistēma par bīstamiem nepārtikas produktiem (RAPEX). Šis process ietver secīgas darbības, tostarp augšupējus pasākumus risku novēršanai jau izstrādes un ražošanas posmā, labāku risku novērtēšanu un ciešu sadarbību starp ES dalībvalstu iestādēm, it īpaši muitas dienestiem, lai riskus noteiktu ievešanas punktos.
Latvijā darbu sākuši Eiropas Komisijas (EK) dienestu eksperti, kuri no 7. līdz 11.maijam kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem veic pirmo starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misiju. ES trīs gadus sniegtās finanšu palīdzības programma Latvijai sekmīgi noslēdzās 2012.gada janvārī, bet līdz laikam, kad valsts būs atmaksājusi lielu daļu ES aizdevuma, šādas uzraudzības vizītes notiks divas reizes gadā.
"Jums ir tiesības uz … - Paziņojumu par tiesībām".Drīz tas kļūs par realitāti ikvienam, kas ir aizturēts vai apcietināts jebkurā vietā Eiropas Savienībā.ES tieslietu ministri šodien pieņēma jaunu tiesību aktu, ko Eiropas Komisija ierosināja, lai nodrošinātu aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības uz informāciju kriminālprocesā.Saskaņā ar "Direktīvu par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā" personas, kuras tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, informēs par viņu tiesībām valodā, ko viņi saprot.Šis tiesību akts nodrošinās, ka ES valstis katrai aizturētai personai (vai personai, par kuru izdots
Ātrgaitas internets balsta visas tautsaimniecības nozares un veidos arī digitālā vienotā tirgus pamatu. Ikreiz, kad platjoslas izplatība palielinās par 10 %, ir vērojama ekonomikas izaugsme 1 līdz 1,5 % apmērā.Šajā kontekstā Eiropas Komisija vēlas uzzināt viedokļus par to, kā samazināt jaunu ātrgaitas interneta tīklu izveides izmaksas Eiropas Savienībā. Komisija īpaši vēlas noskaidrot, kā samazināt inženiertehniskās izmaksas (piemēram, ceļu uzrakšana šķiedras guldīšanai zemē), kas var veidot pat līdz 80 % no kopējām izmaksām. Komisija uzskata, ka šādi varētu par ceturtdaļu samazināt izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem platjoslā. Tā gaida idejas no visām ieinteresētajām valsts un privātajām struktūrām, tostarp, piemēram, telesakaru uzņēmumiem un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem, kā arī investoriem, publiskajām institūcijām un patērētājiem.
Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu informējusi dalībvalstis par nepieciešamību steidzami modernizēt valstu augstākās izglītības sistēmu un likvidēt šķēršļus Eiropas augstākās izglītības telpai (EAIT), reaģējot uz krīzi un jauniešu pieaugošo bezdarbu.Savā runā pirms augstākās izglītības ministru sanāksmes Bukarestē (Rumānijā), kas notiek ik pa diviem gadiem, Boloņas procesa ietvaros komisāre A. Vasiliu uzsvēra, ka ir aktīvi jārīkojas, lai radītu darba vietas un veicinātu izaugsmi Eiropā.
ES budžeta projekts 2013. gadam, ko Komisija 25.aprīlī iesniedza, atspoguļo Eiropadomes paziņojumus, ka izaugsmi un nodarbinātību ES var panākt, tikai apvienojot fiskālo konsolidāciju un ieguldījumus nākotnes izaugsmē.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka trešdien dodas trīs dienu vizītē uz Kurzemi, lai klātienē iepazītos ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu devumu iedzīvotājiem un uzklausītu pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju viedokli par būtiskākajiem ES risināmajiem jautājumiem, piemēram, jauniešu bezdarbu.
24.aprīlī ES transporta komisārs Sīms Kallass izklāstīja Komisijas prioritātes pasažieru kuģu drošībai.Ar galveno runu plašā pasažieru kuģu drošībai veltītā konferencē, ko Komisija rīkoja Briselē, tika sākta apspriešanās ar ieinteresētajām personām par turpmākajām prioritārajām darbībām.
Ceturtdien, 19.aprīlī, darba vizīti Latvijā aizvadīs ES jūras lietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki, kura ar Latvijas amatpersonām apspriedīs ES kopējās zivsaimniecības politikas reformu un Eiropas Zivsaimniecības fonda nākotni.
Pēc vairākiem krīzes mēnešiem šobrīd pastāv nepieciešamie nosacījumi, lai Grieķija no krīzes virzītos uz izaugsmi. Vienošanās par Otro ekonomikas stabilizācijas programmu un ar privāto sektoru panāktā sekmīgā vienošanās par parāda samazināšanu nozīmē, ka visas pūles šobrīd var koncentrēt uz ļoti vajadzīgo izaugsmi un nodarbinātību. Šodien Komisija izklāstīja iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka Grieķija var pārveidoties, īstenojot saskaņoto pielāgošanās programmu un saņemot Komisijas virzītu un nepārtrauktu ES atbalstu un solidaritātes apliecinājumus. Jaunajā paziņojumā Komisija norāda pasākumus, kas programmas ietvaros jāveic 2012. gadā, un izskaidro dažādos atbalsta pasākumus, ko tā var mobilizēt, lai Grieķijai palīdzētu panākt jaunu ekonomikas dinamismu, radīt darbavietas un īstenot sociālo kohēziju.
ES bezdarba līmenis ir rekordaugsts un ekonomikas izaugsmes prognozes turpmākajiem mēnešiem nevieš cerības, tāpēc Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem konkrētiem pasākumiem, kas veicinās darba vietu radīšanu. Šajā priekšlikumā uzmanība galvenokārt pievērsta darba tirgus pieprasījuma veicināšanai, un izklāstīti veidi, kā dalībvalstis var sekmēt jaunu darbinieku pieņemšanu, samazinot darbaspēka nodokļus un palielinot atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem. Tajā norādītas arī jomas, kurās nākotnē sagaidāms visaugstākais nodarbinātības izaugsmes potenciāls: zaļā ekonomika, veselības aizsardzība un IKT joma. Politikas paziņojumā uzsvērts, ka ES pārvaldībai ir vajadzīga stabilāka nodarbinātība un stiprāka sociālā dimensija, kā arī paredzēti veidi darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju plašākai iesaistīšanai ES prioritāšu noteikšanā.
Komisijas šodien pieņemtajā priekšlikumā ir noteikti stingrāki pasākumi ES statistikas kvalitātes un uzticamības nodrošināšanai.Augstas kvalitātes un ticami statistikas dati ir būtiski ar faktiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.Pieprasījums pēc šādiem datiem ir pieaudzis vēl vairāk saistībā ar ekonomikas politikas koordinācijas uzlabošanu, par kuru ES vienojās pagājušajā gadā.Turklāt jaunākie notikumi ekonomikā parādījuši, cik nozīmīga ir ticama statistika, lai nodrošinātu sabiedrības un finanšu tirgu uzticēšanos tamlīdzīgiem lēmumiem.Atbilstoši tā sauktajā "sešniekā" jeb sešu tiesību aktu kopumā paredzētajam (sk.
17. aprīlī Komisija atklāja kampaņu We mean business, kuras mērķis ir mudināt uzņēmumus radīt vairāk prakses vietu, lai veicinātu jauniešu prasmes un iemaņas, kā arī nodarbināmību.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunāko gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību ES reakcijā uz pašreizējo ekonomikas krīzi būtiska nozīme ir labākas līdztiesības nodrošināšanai starp vīriešiem un sievietēm. Šajā ziņojumā ir aplūkots pēdējā gadā sasniegtais progress saistībā ar joprojām esošo nepilnību novēršanu starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības jomā, ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Lai arī zināms progress ir gūts attiecībā uz sieviešu skaita palielināšanu uzņēmumu vadošajos amatos un attiecībā uz atalgojuma atšķirību starp dzimumiem samazināšanu, tomēr joprojām pastāv lielas problēmas. Lai ES valstis sasniegtu ES vispārējo mērķi, proti, ka 2020. gadā būtu nodarbināti 75 % pieaugušo, tām jāpanāk, lai darba tirgū būtu lielāks skaits sieviešu. Viens no veidiem, kā uzlabot Eiropas konkurētspēju, ir panākt labāku līdzsvaru starp sievietēm un vīriešiem amatos, kuros tiek pieņemti lēmumi ekonom
ES Pamattiesību harta, kas pašlaik ir spēkā un ir juridiski saistoša jau vairāk nekā divus gadus, tiek ievērota likumdošanas darbā, sākot no tiesību akta pirmā projekta izstrādes līdz pat tā pieņemšanai.Hartā ir noteiktas pamattiesības, piemēram, izteiksmes brīvība un tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atspoguļo Eiropas kopējās vērtības un tās konstitucionālo mantojumu.Eiropas Komisijas otrajā gada ziņojumā par Hartas piemērošanu atklāts, ka rūpes par pamattiesībām arvien vairāk ietekmē ES politikas veidošanu.Piemēram, ceļotājiem ES lidostās būs tiesības atteikties no pārbaudes ar drošības skeneri un iziet pārbaudi, kas veikta ar alternatīvām metodēm, pateicoties Komisijas rīcībai, lai iestrādātu privātuma aizsardzības apsvērumus jaunā ES tiesību aktā.
Dalībvalstis, kas atkritumu apsaimniekošanā sasniegušas labākos rezultātus, atkārtoti pārstrādā līdz 70 % atkritumu un gandrīz nemaz neapglabā atkritumus poligonos, savukārt citas joprojām apglabā vairāk nekā trīs ceturtdaļas atkritumu.Kā atkritumu pārstrādes jomā labākajām valstīm izdevies panākt, ka atkritumi no problēmas pārvēršas par resursu?Šodien Eiropas Komisijas jaunajā ziņojumā paskaidrots, ka tas panākts, apvienojot ekonomikas instrumentus.Atkritumu poligonu un sadedzināšanas nodokļi un aizliegumi, "ražotāju atbildības" shēmas un princips "maksā, kad izmet" – šo instrumentu apvienojums ir izrādījies efektīvākais līdzeklis atkritumu plūsmas ievirzīšanai ilgtspējīgākā gultnē.Ja ES plāno sasniegt
Eiropā jau darbojas vairāk nekā 20 valstu signalizācijas un ātruma kontroles sistēmas.Diemžēl tās nav savstarpēji savietojamas.Šīs tehniskās nepilnības ir galvenais šķērslis strauji augošajam dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgum, kurā vislielākais potenciāls ir pārrobežu satiksmei.Tās kavē arī plašāka Eiropas transporta tīkla attīstību.
Starptautiskās konferences „Migrācija un identitāte: diasporas lomas stiprināšana” atklāšanas sesijas ietvaros šā gada 13. aprīlī Latvijas Universitātes Lielajā aulā ar runu "Diaspora un dzimtene: cik daudz mums zināms?" uzstāsies Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūta Migrācijas pētījumu grupas vadošais pētnieks Rainers Mincs (Rainer Münz).
Saskaņā ar jaunu Eiropas Komisijas publicētu ziņojumu lielākajā daļā Eiropas valstu tiek arvien vairāk sekmēta izglītība uzņēmējdarbības jomā. Astoņas valstis un reģioni (Dānija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija, Norvēģija, Velsa un Beļģijas flāmu daļa) ir sākušas īstenot īpašas stratēģijas uzņēmējdarbības izglītības veicināšanai, savukārt 13 citas valstis (Austrija, Bulgārija, Čehija, Somija, Grieķija, Ungārija, Islande, Lihtenšteina, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Turcija) ir iekļāvušas šādu izglītību savas valsts mūžizglītības, jaunatnes vai izaugsmes stratēģijās. Puse Eiropas valstu ir iesaistījušās izglītības reformu procesā, kurā paredzēts nostiprināt uzņēmējdarbības izglītību. Lai sagatavotu ziņojumu “Uzņēmējdarbības izglītība Eiropas skolās”, tika veikts apsekojums 31 Eiropas valstī un 5 reģionos.
Augsnes pārklāšana ar mākslīgu segumu pilsētu un ceļu būves rezultātā ir viens no galvenajiem augsnes degradācijas cēloņiem ES. Tā nereti atņem mums auglīgu lauksaimniecības zemi, apdraud bioloģisko daudzveidību, palielina plūdu un ūdens nepietiekamības draudus un sekmē globālo sasilšanu. Šodien publiskotajās Eiropas Komisijas jaunajās vadlīnijās par labāko praksi, kā ierobežot, samazināt vai kompensēt augsnes resursu zudumu, ir apkopoti rīcībpolitikas, tiesību aktu, finansēšanas shēmu, vietējās plānošanas instrumentu, informācijas kampaņu apraksti un daudzi citi paraugprakses piemēri, kas īstenoti visā ES. Vadlīnijās izteikts aicinājums gudrāk virzīt telpisko plānošanu un izmantot materiālus ar labāku caurlaidību, lai nepieļautu augsnes resursu zudumu.
“Lietiskais internets” ir nākotne, kurā ikdienā lietojamās lietās, piemēram, tālruņos, automobiļos, sadzīves tehnikā, apģērbā un pat pārtikas produktu iepakojumā ir iestrādātas viedās mikroshēmas, nodrošinot tām bezvadu pieslēgumu internetam un ļaujot vākt un koplietot datus. Eiropas Komisija vēlas saprast, kāda sistēma ir vajadzīga, lai lietiskā interneta potenciālu maksimāli efektīvi izmantotu sabiedrības labā un ekonomikas vajadzībām, vienlaikus nodrošinot piemērota līmeņa kontroli attiecībā uz ierīcēm, kas vāc, apstrādā un uzglabā informāciju. Šāda informācija ietver lietotāju paradumus, atrašanās vietas un izvēles. Komisija vēlas nodrošināt, lai tiktu ievērotas personu tiesības, un uzsāk sabiedrisko apspriešanu, aicinot iesniegt komentārus līdz 2012. gada 12. jūlijam.
ES ierosina vienkāršot automašīnu reģistrācijas noteikumus. Tas noderēs, piemēram, cilvēkiem, kuri uz gadu pārceļas dzīvot ārzemēs vai vada uzņēmuma automašīnu, kas reģistrēta citā valstī.
Eiropas Komisija šodien pieņēma 19. atjaunināto redakciju to gaisa pārvadātāju Eiropas sarakstam, kam drošības apsvērumu dēļ noteikts darbības aizliegums vai darbības ierobežojumi Eiropas Savienībā. Conviasa, Venecuēlā sertificēts gaisa pārvadātājs, tika pievienots sarakstam, jo pastāvēja ievērojamas bažas par drošību. Pēc konstruktīvām apspriedēm Lībijas iestādes nolēma pieņemt stingrus pasākumus, kas piemērojami visiem Lībijā licencētajiem gaisa pārvadātājiem, tiem aizliedzot veikt lidojumus uz ES vismaz līdz 2012. gada novembrim.
Vairāk nekā puse (53%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienība (ES) atrodas uz pareizā ceļa, lai pārvarētu ekonomikas krīzi – tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji ES, kur līdzīgi domā 38% cilvēku.
Izmantojot mērķtiecīgu Komisijas iniciatīvu, tiks rūpīgi pārbaudīti dalībvalstu nodokļu noteikumi, lai nodrošinātu, ka tie nav diskriminējoši attiecībā pret pārrobežu darba ņēmējiem. Aplēsts, ka ES vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku ir pārrobežu darba ņēmēji. Pārrobežu un sezonas darba ņēmējiem 2010. gadā izmaksāto bruto algu apjoms sasniedza EUR 46,9 miljardus. Darba ņēmēju mobilitāte ir atzīta par vienu no galvenajām iespējām, kā Eiropā palielināt izaugsmi un nodarbinātību. Tomēr nodokļu šķēršļi joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas cilvēkus attur no darba meklēšanas citā dalībvalstī.
Eiropas reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns 30. martā apmeklēs Latviju, lai tiktos ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski, finanšu ministru Andri Vilku un vairākiem ministriem, kuru pārziņā ir ES atbalstīto programmu izpilde.
Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, lai apkopotu viedokļus par ES Septīto vides rīcības programmu, kurā būs noteikti līdz 2020. gadam sasniedzamie prioritārie mērķi. Apspriešana turpināsies līdz 1. jūnijam.
Šodien Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par ES maksātnespējas noteikumu modernizāciju.Pašreizējais tiesiskais regulējums (Maksātnespējas regula) ir pieņemts 2000. gadā un paredz, kā starp vairākām ES dalībvalstīm tiek koordinētas uzņēmumu un fizisku personu maksātnespējas procedūras.Apspriešanas rezultāti palīdzēs noteikt, vai un kādā veidā pastāvošā regula ir jāpārskata, lai palīdzētu uzņēmumiem un nostiprinātu ES vienoto tirgu.Tas ietilpst ES centienos saglabāt darbavietas un veicināt ekonomikas atveseļošanu, ilgtspējīgu izaugsmi un palielināt ieguldījumu līmeni, kā noteikts stratēģijā "Eiropa 2020
1. aprīlī sākta Eiropas pilsoņu iniciatīvu īstenošana. No šās dienas miljons Eiropas pilsoņu var kopīgi virzīt viņiem svarīgu jautājumu un aicināt Komisiju tajā rīkoties.
Eiropas Savienība (ES) ar gandrīz EUR 2,5 miljonu lielu atbalstu finansēs jūras maģistrāles pētījumu, lai Baltijas jūras reģionā pieņemtu saskaņotu pieeju sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) bunkuru pildīšanas infrastruktūras attīstībai. Pētījums aptvers Dānijas, Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Polijas ostas.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kurus šodien publicējusi Eiropas Komisija, panākumi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā salīdzinājumā ar ļoti daudzsološo rādītāju iepriekšējos desmit gados (samazinājums visā es vidēji par 6 %) pagājušajā gadā ir pasliktinājušies (samazinājums par 2 %). Turklāt dažās ES dalībvalstīs, piemēram, Vācijā un Zviedrijā, kurās ir ļoti augsti drošības rādītāji, bojāgājušo skaits ir ievērojami pieaudzis. Bojāgājušo skaits ir palielinājies arī citās dalībvalstīs, piemēram, Polijā un Beļģijā, kuras jau tā atpaliek ceļu satiksmes drošības ziņā. Pēc vairāk nekā desmit gadiem joprojām nekrītas bojāgājušo motociklistu skaits.
28. martā Eiropas Komisija ierosināja izveidot Eiropas Kibernoziedzības centru, lai aizsargātu Eiropas pilsoņus un uzņēmējus no augošajiem kibernoziedzības draudiem.Centru izveidos Eiropas Policijas biroja – Eiropola ietvaros Hāgā (Nīderlande). Centrs būs Eiropas koordinācijas punkts kibernoziedzības apkarošanai un koncentrēsies uz nelikumīgām darbībām tiešsaistē, ko veic organizētas noziedznieku grupas, jo īpaši pievēršoties tām darbībām, kas rada ievērojamu noziedzīgā ceļā iegūtu peļņu, proti, krāpšana tiešsaistē saistībā ar kredītkartēm un banku piekļuves datiem.
27. martā Briselē apbalvo jauno tulkotāju konkursa "Juvenes Translatores" laureātus. Uz apbalvošanas ceremoniju ieradīsies 27 vidusskolēni no visas Eiropas Savienības, pa vienam no katras dalībvalsts. Uz Briseli ielūgti arī viņu vecāki un skolotāji. No Latvijas godam pelnīto balvu šodien saņems Vineta Pilāte no Dobeles Valsts ģimnāzijas.
Saskaņā ar šodien publicētajiem Eirobarometra aptaujas "MVU, resursu optimāla izmantošana un "zaļais" tirgus" rezultātiem 37 % ES mazo un vidējo uzņēmumu ir nodarbināts vismaz viens pilnas vai nepilnas slodzes darbinieks, kura darbs ir saistīts ar vides jautājumiem.Pretēji lielajiem uzņēmumiem MVU ir daudz "zaļo" darba vietu:2012. gadā mazajos un vidējos uzņēmumos katra astotā darba vieta jeb 13 % no visām darba vietām bija "zaļā" darba vieta (lielajos uzņēmumos tā bija tikai viena no 33, jeb 3 % no visām darba vietām uzņēmumā). Tiek lēsts, ka "zaļo" darba vietu skaits MVU turpmākajos divos gados pieaugs līdz 35 %.
23. martā ES ārlietu ministri pieņēma lēmumu par sankciju paplašināšanu pret Baltkrieviju. ES ir pievienojusi 12 personas cilvēku sarakstam uz kuriem tiek piemērots aizliegums ieceļot ES valstīs un iesaldēti viņu aktīvi. Sankcijas papildus ir attiecinātas arī uz 29 kompānijām.
Lai nodrošinātu labāku ES vienotā tirgus darbību darba ņēmējiem un uzņēmumiem, Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus, kā uzlabot uz laiku darbā ārzemēs norīkoto darba ņēmēju aizsardzību. Darba ņēmēju aizsardzība un godīga konkurence ES vienotajā tirgū ir divas monētas puses, tomēr pētījumi liecina, ka ES bieži vien netiek ievēroti minimālie nodarbinātības nosacījumi un darba apstākļi aptuveni vienam miljonam norīkoto darba ņēmēju ES. Risinot konkrētus ļaunprātīgas izmantošanas jautājumus, kad darba ņēmēji nevar pilnībā izmantot savas tiesības, piemēram, attiecībā uz atvaļinājumu vai algu, īpaši būvniecības nozarē, Komisija, pieņemot izpildes direktīvu, ir nākusi klajā ar konkrētiem un praktiskiem priekšlikumiem, lai uzlabotu uzraudzību un atbilstību un to, kā esošie noteikumi par norīkotajiem darba ņēmējiem tiek piemēroti praksē. Tas iesaistītajiem uzņēmumiem nodrošinās vienlīdzīgus konkuren
21.martā no plkst. 12:00 līdz 14:00 ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā aicinām jaunos vecākus kopā ar mazuļiem apmeklēt informatīvo karjeras pasākumu.
Kopš 20.marta Krievijā ir aizliegts dzīvu mājlopu (cūku, liellopu, kazu un aitu) imports no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vissmagāk no šā lēmuma cieš Baltijas valstis, arī Latvija, kuru eksporta apjoms veido lauvas tiesu (80%) no aizlieguma skartajiem 75 miljoniem eiro gadā. Krievija uzskata, ka ES valstīs dzīvnieku eksports netiek pienācīgi kontrolēts, eksportam paredzēto dzīvnieku dokumenti ir nepilnīgi, turklāt no Igaunijas ievestās cūkās atklātas salmenolozi izraisošas baktērijas. Tāpat ES nedarot pietiekami, lai novērstu ar Šmalenbergas vīrusu (jauns, iepriekš nereģistrēts vīruss, kas skar govis, aitas un kazas, bet ne cūkas; nav pazīmju, ka ar to inficēties varētu arī cilvēki) inficētu dzīvnieku nonākšanu Krievijā.
Tirdzniecības komisārs Karels de Gihts un veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli 20.martā izteikuši dziļu neapmierinātību ar Krievijas lēmumu aizliegt dzīvu dzīvnieku (cūku, liellopu, aitu un kazu) importu no ES. Abi komisāri raksturojuši aizliegumu kā nesamērīgu un nepamatotu, aicinot to nekavējoties atcelt.
Katru gadu Eiropā simtiem miljardu eiro nonāk noziedzīgo grupējumu un mafijas kabatās. Neraugoties uz tiesībaizsardzības iestāžu pūliņiem visā Eiropā, liela daļa nelegālo ienākumu paliek noziedznieku rokās. Noziedzīgos grupējumus tas padara spēcīgākus, savukārt Eiropas pilsoņiem tiek izkrāpta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt veselības aprūpē vai izglītībā.
Turpinot darbu pie stabilākas finanšu sistēmas izveides, Eiropas Komisija šodien ierosināja izveidot Eiropā vienotu tiesisko regulējumu attiecībā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) – iestādēm, kuras ir atbildīgas par vērtspapīru norēķiniem.Šā priekšlikuma īstenošana palielinās vērtspapīru norēķinu drošību un efektivitāti Eiropā.Tā mērķis ir arī saīsināt vērtspapīru norēķinu veikšanai nepieciešamo laiku un pēc iespējas samazināt neveiktu norēķinu gadījumu skaitu.
Tiek uzskatīts, ka nespēja īstenot vides tiesību aktus ES ekonomikai katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus eiro veselības aprūpes izmaksās un tiešās vides izmaksās.Cenšoties samazināt šo skaitli un cilvēkiem un uzņēmumiem radīt labākus rezultātus vides jomā, Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES vides tiesību aktu labāku īstenošanu.
Visās ES dalībvalstīs sievietes joprojām pelna vidēji par 16,4 % mazāk nekā vīrieši — par to liecina jaunie dati, kurus Eiropas Komisija ir publicējusi Eiropas vienlīdzīgas darba samaksas dienā. Šī ir otrā reize, kad Eiropas mērogā tiek atzīmēta Vienlīdzīgas darba samaksas diena. Pirmo reizi šis pasākums notika 2011. gada 5. martā pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas (skatīt IP/11/255). Šis Eiropas mēroga pasākums norāda uz papildu dienu skaitu, kuras ir jāstrādā sievietēm, lai nopelnītu tikpat daudz, cik vīrieši. Eiropas Komisija vēlas visā ES palielināt informētību par sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām. Šogad Vienlīdzīgas darba samaksas dienā uzmanība tiek pievērsta galvenokārt darba devē
Zāles būtu ātrāk jādara pieejamas tirgū.Šādā nolūkā Eiropas Komisija šodien ir ierosinājusi vienkāršot un saīsināt valstu lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz zāļu cenu veidošanu un kompensāciju.Turpmāk attiecībā uz novatoriskām zālēm lēmumi jāpieņem 120 dienu termiņā, savukārt attiecībā uz ģeneriskām zālēm — tikai 30 dienu, nevis 180 dienu termiņā, kā tas ir tagad.Komisija arī ierosina piemērot stingrus izpildes nodrošināšanas pasākumus lēmumiem, kuriem pārsniegts termiņš, jo dalībvalstis bieži tā rīkojas.Jaunā direktīva ievieš būtiskus vienkāršojumus, atceļot un aizstājot 1989. gada direktīvu
Lai apspriestu Latvijas sekmes, veiksmīgi īstenojot un noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, kā arī mācības, kas var noderēt citām līdzīgā situācijā nonākušām valstīm, Eiropas Komisija (EK) kopā ar Latvijas Banku (LB) ceturtdien, 1.martā, Briselē rīko augsta līmeņa semināru, kurā tiksies valdības, starptautisko iestāžu, kā arī privātā sektora un akadēmisko aprindu pārstāvji.
Daudz ir tādu piemēru, kad dzīvnieki un augi, ievesti tiem sākotnēji svešā vidē, vairojas un izplatās tik strauji, ka tas sāk apdraudēt bioloģisko daudzveidību.Protams, dažas "aizjūras" sugas, kā tomāti un kartupeļi, vēsturiski ir ieviesušās bez problēmām.Tomēr daudzas citas sugas, tostarp Kanādas zoss, Amerikas vēršvarde, Japānas sūrene un dažas tropisko jūru aļģes, tagad ir izplatījušās tiktāl, ka apdraud vietējos dzīvniekus un augus un nodara ievērojamu kaitējumu ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai.Šādas "invazīvas svešzemju sugas" var apdraudēt arī sabiedrības veselību, kaitēt sējumiem un mājlopiem un radīt nopietnas ekonomiskas sekas.Eiropas Komisija apsver iespējamos risinājumus (kuri varētu ietvert arī
Eiropas Komisija šodien ierosināja izlēmīgi rīkoties, lai jomās, kas būtiski ietekmē izaugsmi un darba vietas, risinātu trīs sabiedrībai svarīgākās problēmas, proti, piekļuvi izejvielām, lauksaimniecības ilgtspēju un aktīvas un veselīgas vecumdienas. Lai uzlabotu dzīves kvalitāti un nostiprinātu Eiropas līderpozīcijas pasaulē, minēto problēmu risināšanai jātiecas uz saskaņotākām inovācijas darbībām gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tāpēc Komisija ir aizsākusi divas jaunas Eiropas inovācijas partnerības (EIP) — izejvielu un ilgtspējīgas lauksaimniecības un produktivitātes jomā — kā arī apstiprinājusi četru gadu rīcības plānu 2011. gadā aizsāktajai pirmajai EIP par aktīvām un veselīgām vecumdienām. Eiropas inovācijas partnerības izmanto jaunu pieeju visai pētniecības-izstrādes-inovāciju ķēdei, iesaistot dažādu valstu un nozaru publiskās un privātās ieinteresētās personas, lai pa
Lai rosinātu jauniešus iesaistīties vides projektos, veicinātu izpratni par vides problēmām un atbalstītu jauniešu uzņēmējdarbības prasmju attīstību, no 24.februāra līdz maijam notiks Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstīts konkurss vidusskolu jauniešiem Tava ideja zaļai rītdienai!
2011. gada beigās cerētā ekonomikas atlabšana aizkavējās, un šāds stāvoklis saglabāsies arī 2012. gada pirmajos divos ceturkšņos.Tomēr prognozē, ka gada otrajā pusē atsāksies neliela izaugsme.Paredzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2012. gadā reālā IKP pieaugums ES kopumā nemainīsies (0,0 %), bet eurozonā saruks par 0,3 %.Neskaidrība vēl aizvien ir liela un norises dažādās valstīs — nevienmērīgas.Savukārt inflāciju 2012. gadā tagad prognozē nedaudz lielāku nekā rudens prognozēs, kam par iemeslu ir vēl aizvien augstās enerģijas cenas un netiešo nodokļu palielinājumi.Inflācija sasniegs 2,3 % ES un 2,1 % eirozonā.
Eiropas Komisija šodien ir uzsākusi padziļinātu apspriešanos par Eiropas uzņēmējdarbības tiesību nākotni.Eiropai vajadzīgs uzņēmējdarbības tiesiskais regulējums, kas ir pielāgots mūsdienu sabiedrības vajadzībām un ekonomiskajā vidē notiekošajām pārmaiņām.ES uzņēmējdarbības tiesībām bija izšķiroša nozīme vienotā tirgus veidošanā.Nu pienācis laiks palūkoties, vai spēkā esošais tiesiskais regulējums atbilst šodienas vajadzībām.Tāpēc ir publicēts tiešsaistē organizētas sabiedriskās apspriešanās dokuments, lai apkopotu visu ieinteresēto personu viedokļus.Atbilžu iesūtīšanas termiņš ir 2012. gada 14. maijs.
Vai vēlaties uzzināt, ko Eiropas Savienība darīja 2011. gadā? Kādus lēmumus ES pieņēma, lai pārvarētu finanšu un ekonomikas krīzi? Kas tika darīts, lai stimulētu izaugsmi un saglabātu darbavietas? Ko Eiropas Savienība ir devusi eiropiešiem? Ko tā ir paveikusi starptautiskajā arēnā?
Saskaņā ar Eirobarometra pētījumu, ko šodien publicē Komisija, Eiropas Savienības valstīs korupcija joprojām ir vērā ņemama problēma, un tās izplatība trīs iepriekšējo gadu laikā varētu būt pieaugusi.Pētījuma dati liecina, ka gandrīz trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju saglabājuši uzskatu, ka korupcija ir nopietna problēma, un domā, ka tā pastāv visos pārvaldes līmeņos.Astoņi procenti aptaujāto min, ka iepriekšējā gada laikā no viņiem prasīts vai sagaidīts kukulis.
Eiropas Savienība un ASV šodien nāca klajā ar paziņojumu, ka, sākot ar 2012. gada 1. jūniju, Eiropā vai ASV sertificētus bioloģiskos produktus varēs tirgot kā bioloģiskus produktus abos šajos reģionos.Šī divu pasaules lielāko bioproduktu ražotāju partnerība būs nopietns stūrakmens bioloģiskās lauksaimniecības popularizēšanai, kas sekmēs augošās bioloģiskās ražošanas nozares attīstību un pasaules mērogā sniegs atbalstu darbvietu un uzņēmumu veidošanā.
Par reģionālo politiku atbildīgais komisārs Johanness Hāns iesaistās tiešā dialogā ar Eiropas pilsētu pārstāvjiem. ES struktūrfondi patlaban ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem, ar ko dalībvalstis var stimulēt izaugsmi, un, ņemot vērā pilsētu īpašo nozīmi Eiropas tautsaimniecībās, struktūrfondu līdzekļi lielā mērā būtu jānovirza pilsētām. Efektīvi ieguldījumi mūsu pilsētās, kurās dzīvo gandrīz 70 % ES iedzīvotāju, ir īpaši svarīgi laikā, kad ekonomikas krīzes rezultātā jauniešu bezdarbs ir sasniedzis nepieņemamu līmeni — 22 %. Pirmajā pilsētvides forumā, kas 16. februārī notiks Briselē, Komisija uzklausīs viedokļus par pagājušā gada oktobrī izziņotajiem jaunajiem priekšlikumiem par pilsētvides politiku, kuros ietverti ambiciozi līdzekļu sadales plāni, kā arī attiecībā uz jaunu saskaņotāku pieeju izstrādi, lai apvienotu pasākumus tādās nozarēs kā transports un vide un veicinātu inovāciju p
Jaunajiem ekonomikas pārvaldības noteikumiem, tā sauktajai "sešpakai", ir divi balsti: fiskālā un makroekonomiskā uzraudzība.Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir jauns instruments, kas palīdzēs atklāt un izlabot riskantu ekonomikas attīstību.Uzraudzība tiek sākta ar šodien pieņemto pirmo brīdināšanas mehānisma gada ziņojumu (AMR).Eiropas Komisija ir noteikusi 12 ES dalībvalstis, kuru makroekonomiskā situācija ir padziļināti jāanalizē.Tikai šajā sekojošajā padziļinātajā analīzē tiks izvērtēts, vai nelīdzsvarotība pastāv vai nepastāv un vai tā ir vai nav kaitīga.
Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju, kā panākt, lai Eiropas ekonomikā vairāk un ilgtspējīgāk tiktu izmantoti atjaunojamie resursi.Tā kā līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits tuvosies 9 miljardiem, bet dabas resursi nav neizsmeļami, Eiropai ir vajadzīgi atjaunojami bioloģiskie resursi, lai varētu nodrošināt veselīgu pārtiku un barību un ražot materiālus, enerģiju un citus produktus.Komisijas stratēģijā un rīcības plānā "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika" izklāstīta saskanīga, transversāla un starpdisciplināra pieeja šim jautājum
ES satraucoša parādība ir augsnes degradācija.Aplēsts, ka pilsētu un ceļu būves rezultātā laikā no 1990. līdz 2006. gadam ik dienas zaudēti augsnes resursi vismaz 275 hektāru platībā; gadā tie būtu 1000 km2, bet desmit gados — Kipras lieluma teritorija.Ūdens izraisīta augsnes erozija Eiropā skar aptuveni 1,3 miljonus km2 jeb platību, kas ir 2,5 reizes lielāka par Francijas teritoriju.Augsnes degradācija sarežģī pārtikas ražošanu, apgrūtina sausuma un plūdu novēršanu, mazina bioloģisko daudzveidību un traucē pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Eiropā ir miljoni iedzīvotāju un ceļotāju, kas dodas slēpot, pavadīt laiku kopā ar ģimeni, komandējumos, apmeklēt šīs vasaras sporta notikumus, piemēram, olimpiskās spēles Londonā vai UEFA Euro 2012 futbola čempionātu Polijā un Ukrainā. Un šiem cilvēkiem ir vajadzīga iespēja sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem gan savā valstī, gan ārpus tās. Tomēr tikai 34 % no regulārajiem ceļotājiem un 26 % no visiem eiropiešiem zina, ka pastāv 112 — vienotais neatliekamās palīdzības tālruņa numurs, kuru var izmantot ārkārtas situācijās savā valstī vai ceļojumā.
Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs 12.-14. februārī apmeklēs Birmu/Mjanmu.Ņemot vērā vērienīgo reformu programmu, kuras īstenošana sākusies kopš jaunās civilās valdības stāšanās amatā, komisārs paziņos par jaunu atbalsta pasākumu kopumu 150 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts demokrātisko reformu un iekļaujošas attīstības veicināšanai Birmā/Mjanmā.
Nodibinājumi sniedz ieguldījumu tādu mērķu sasniegšanā, no kuriem labums ir visai sabiedrībai kopumā. Tie orientējas uz jomām, kas svarīgas Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai. Piemēram, tie darbojas sociālajā un veselības pakalpojumu jomā; tie veicina pētniecību un atbalsta kultūru. Tādos nolūkos nodibinājumi piešķir finansējumu un vada projektus. Tomēr dažādu valstu tiesību aktos pastāvošās zināmās atšķirības un šķēršļi nereti apgrūtina pārrobežu darbību norisi un sadārdzina ar tām saistītās izmaksas. Piemēram, ja šādi nodibinājumi nolemj izvērst darbību ārzemēs, tiem nereti jāiztērē daļa to rīcībā esošo resursu par juridiskām konsultācijām, cenšoties izpildīt atšķirīgās tiesiskās un administratīvās prasības, kuras noteiktas dažādu valstu tiesību aktos ES. Līdz ar to mazinās nodibinājumu rocība attiecīgo darbību finansēšanai, no kurām labumu gūtu visa sabiedrība kopumā, un tie
2011. gada Inovācijas savienības rezultātu pārskats liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovācijas rezultātus. Tomēr izaugsme šajā jomā palēninās, un ES joprojām nespēj panākt globālos inovācijas jomas līderus ― ASV, Japānu un Dienvidkoreju. Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovācijas jomā. ES aizvien ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām. Tomēr Ķīna uzlabo inovācijas rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei. Eiropas Savienībā rangu tabulas augšgalā savu vietu apliecina Zviedrija; tai cieši seko Dānija, Vācija un Somija (skatīt visu rezultātu pārskatu turpmāk). Uzņēmumu inovāciju darbības ir svarīgs faktors, kas palīdz ierindoties starp labākajiem ES un starptautiskā līmenī.
Šodien publicēti gadskārtējā Komisijas jauno tulkotāju konkursa “Juvenes Translatores” 27 uzvarētāju vārdi. Laureātu saraksts redzams tālāk. Par Latvijas labāko jauno tulkotāju atzīta Vineta Pilāte no Dobeles Valsts ģimnāzijas. Vineta mācās 11. klasē, konkursā viņa tulkoja tekstu no angļu valodas. Angļu valoda ir viens no viņas iemīļotākajiem mācību priekšmetiem skolā, jo, kā saka Vineta, valodu zināšanas paver daudz iespēju visā pasaulē.
Puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos turpināt strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) uz šādu soli gatavs ir tikai katrs trešais. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji ir daudz negatīvāk noskaņoti pret, piemēram, pensijas vecuma palielināšanu.
Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits būs sasniedzis 9 miljardus un pieprasījums pēc pārtikas, barības un šķiedrvielām pieaugs par 70 %. Lai šādā situācijā turpinātu attīstīties, valstīm nāksies daudz efektīvāk izmantot dabas resursus. Tas, kā mēs patērējam un ražojam, izšķirs, vai Eiropai izdosies šo uzdevumu izpildīt. Tāpēc Komisija plāno pārskatīt ES patēriņa un ražošanas politiku. Tā ir sākusi sabiedrisko apspriešanos, un viedokļi tiek gaidīti līdz 3. aprīlim.
Eiropas žurnālisti vakar saņēma četras balvas par labākajiem rakstiem veselības jomā — tie tika izvēlēti starp gandrīz 500 iesniegtajiem rakstiem no žurnālistiem visās 27 ES dalībvalstīs.Apbalvotie raksti bija par šādām tēmām:
Īstenojot ES līderu janvāra sanāksmē panāktās norunas, EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu vēstulē Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim aicina izveidot speciālas rīcības grupas, kas izstrādātu plānu jauniešu bezdarba mazināšanai, kā arī atbalsta palielināšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem. Abiem mērķiem varētu iegūt līdzekļus, pārdalot Latvijai paredzēto un vēl neiezīmēto ES fondu daļu 2007.-2013. gadam.
Ūdens kvalitātes uzlabojumus ES var apdraudēt jauna veida ķīmiskais piesārņojums.Komisija ierosina ar vēl 15 ķīmiskām vielām papildināt to 33 piesārņotājvielu sarakstu, kuru esamība ES virszemes ūdeņos tiek uzraudzīta un kontrolēta.Tas ir vēl viens solis upju, ezeru un piekrastes ūdeņu kvalitātes uzlabošanas virzienā.Minētās 15 vielas ir gan rūpnieciskas ķīmiskās vielas, gan vielas, ko izmanto biocīdos, zālēs un augu aizsardzības līdzekļos.Šīs vielas ir izraudzītas, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ka tās var radīt ievērojamu veselības apdraudējumu.
Kopš programmas Erasmusizveides 1987. gadā gandrīz trīs miljoni studentu ir izmantojuši studiju iespējas vai stažēšanos ārzemēs.Šodien Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu ievadīs šīs programmas sudraba gadskārtas svinības ar devīzi “Erasmuspiedāvā citādu dzīvi un plašāku redzesloku”.Erasmus mobilitāte ir galvenais elements Komisijas stratēģijā jauniešu bezdarba apkarošanai, vairāk orientējoties uz prasmju pilnveidošanu; tas ir jautājums, ko valstu un valdību vadītāji apspriedīs šodienas Eiropadomes neformālajā sanāksmē.
Lai palīdzētu medijiem atspoguļot Eiropas norises, Eiropas Komisijas pārstāvniecība (EKP) sākusi veidot videocitātu krātuvi, kurā īsā un saprotamā formā apkopotas attiecīgās nedēļas svarīgākās ierosmes vai arī Latvijai citādi interesantas aktualitātes. Eiropas lietu atspoguļojumu bieži apgrūtina valodas barjera, tāpēc uzsvars būs uz ierakstiem latviešu valodā.
Tie studenti, kas šogad dosies uz ārzemēm Eiropas Savienības (ES) apmaiņas programmas Erasmus ietvaros, līdz ar ikdienas ballītēm varēs svinēt arī pašas programmas dzimšanas dienu – tai aprit 25 gadi. Ceturtdaļgadsimta laikā Erasmus kļuvusi par vienu no vislabāk zināmajām ES programmām, kas ļāvusi ārzemēs mācīties gandrīz trim miljoniem eiropiešu, tostarp vairāk nekā 7 500 cilvēkiem no Latvijas.
Eiropas Komisija ir piešķīrusi pagaidu apstiprinājumu Latvijas veiktajiem atbalsta pasākumiem, kas nepieciešami, lai pakāpeniski izbeigtu Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) komercdarbību, vienlaikus uzsākot padziļinātu izmeklēšanu nolūkā izvērtēt, vai atbalsts LHZB ir saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.
Eiropas Komisija šodien ir ierosinājusi visaptverošu 1995. gada ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku. Tehnoloģiskais progress un globalizācija ir dziļi mainījuši veidu, kādā tiek vākti mūsu dati, kā notiek piekļuve tiem un kā tie tiek izmantoti. Turklāt 27 ES dalībvalstis 1995. gada noteikumus ir īstenojušas atšķirīgi, kā rezultātā arī izpilde ir notikusi dažādi. Ar vienotu tiesību aktu tiks novērsta pašlaik pastāvošā sadrumstalotība un ar lieliem izdevumiem saistītais administratīvais slogs, ļaujot uzņēmumiem ietaupīt apmēram 2,3 miljardus eiro gadā. Šī ierosme palīdzēs nostiprināt patērētāju uzticēšanos tiešsaistes pakalpojumiem, sniedzot tik ļoti nepieciešamo stimulu izaugsmei, darbavietu izveidei un inovācijām Eiropā.
No 1.aprīļa Eiropas Savienības (ES) pilsoņi iegūs tiesības tieši piedalīties ES lēmumu tapšanā – šajā dienā stāsies spēkā noteikumi par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kura paredz tiesības miljonam pilsoņu uzdot Eiropas Komisijai risināt sev aktuālu problēmu. Lai sagatavotos šim jauninājumam un uzklausītu ieinteresēto pušu viedokli, EK ceturtdien, 26.janvārī, rīko plašu konferenci, kurā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) atbalstu no Latvijas piedalīsies interneta vietnes manabalss.lv veidotāji Kristofs Blaus un Jānis Erts. Projektu lobēt Briselē brīvprātīgi palīdzēs arī bijušais Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītājs, pieredzējušais diplomāts Imants Lieģis.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Lisabonas līgumu no 2012.gada 1.aprīļa miljons savienības pilsoņu varēs ierosināt Eiropas Komisijai izskatīt sevi interesējošu jautājumu un nākt ar likumdošanas priekšlikumiem par jautājumiem, kuri ir EK kompetencē. Kā tas darbosies?
Eiropas Komisija ir paziņojusi Galileo zīmējumu konkursa uzvarētājas Latvijā vārdu. Žūrijas komisija par labāko ir izvēlējusies deviņgadīgās Lienes Ošiņas zīmējumu. Katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uzvarētāja vārdā tiks nosaukts un palaists kosmosā viens no Galileo programmas satelītiem, tāpēc satelīts LIENE kļūs par Galileo satelītu sistēmas sastāvdaļu.
Īpaši izraudzīta žūrija ir izvēlējusies labāko darbu no Galileo zīmējumu programmas ietvaros gandrīz 700 iesūtītajiem darbiem. Uzvarētājs, kura vārdā tiks nosaukts viens no Eiropas Savienības (ES) Galileo programmas satelītiem, tiks paziņots preses konferencē 18. janvārī plkst. 11:00 Eiropas Savienības mājā Rīgā, Aspazijas bulvārī 28.
No šīs ceturtdienas, 19. janvāra Latvijas Radio 2 sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā piedāvās klausītājiem jaunu informējošu un izglītojošu erudīcijas radio spēli „Eiropēdija”.
Eiropas Komisija ir sākusi Eiropas mēroga sabiedrisko apspriešanos par uzņēmumu pārstrukturizāciju un paredzamām pārmaiņām. Apspriešana turpināsies līdz 2012. gada 30. martam. Tās mērķis ir noteikt veiksmīgu praksi un politiku saistībā ar pārstrukturizāciju un pielāgošanos pārmaiņām. Iegūtie rezultāti tiks izmantoti gaidāmajā nodarbinātības paketē, un tiem vajadzētu uzlabot turpmāko sadarbību starp darbiniekiem un darba devēju pārstāvjiem, valsts, vietējām un reģionālajām iestādēm un ES institūcijām. Šajā apspriešanā tiks noteikti arī konkrēti pārstrukturizācijas pasākumi, kuri var palīdzēt risināt nodarbinātības un sociālās problēmas un palīdzēt Eiropas uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju, izmantojot inovāciju un īstenojot ātru, taču vienmērīgu pielāgošanos pārmaiņām.
Ja ES tiesību akti par atkritumiem tiktu īstenoti pilnībā, mēs varētu ietaupīt 72 miljardus eiro gadā, palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes sektora gada apgrozījumu par 42 miljardiem eiro un līdz 2020. gadam radīt 400 000 darbvietu — tā secināts Eiropas Komisijas šodien publicētajā pētījumā. Dalībvalstīs nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanas darbību dēļ tiek palaistas garām ekonomiskās izaugsmes iespējas, taču stingrākas inspekcijas un labākas zināšanas par atkritumu apsaimniekošanu ļautu panākt ievērojamus uzlabojumus.
Ceturtdien, 12.janvārī, divu dienu darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, transporta komisārs Sīms Kallass (Siim Kallas).
Vai esat kādreiz gatavojies(-usies) parakstīt aizņēmuma, kredītkartes vai citu patēriņa kredīta līgumu un secinājis(-usi), ka izmaksas tomēr ir lielākas, nekā gaidīts sākumā? Lai noskaidrotu, vai patērētājiem pieejamā informācija ir pilnīga, tagad veikta ES mēroga patēriņa kredītu tīmekļa vietņu pārbaude, un lielākajā daļā gadījumu konstatētas problēmas. Latvijā pārbaudītas deviņu kredītu piedāvātāju mājas lapas, un visās uzietās nepilnības jau novērstas.
Pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka šonedēļ tiekas ar Latvijas augstākajām amatpersonām, lai apspriestu pašreizējo situāciju ar Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem.
No 1. janvāra Eiropas Komisija pilsoņiem, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām piešķir vismaz divpadsmit nedēļu termiņu, lai iesniegtu savus apsvērumus par plāniem saistībā ar jauniem politikas virzieniem un tiesību aktiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo 8 nedēļu termiņu.Tādējādi viņiem tiks atvieglota iesaistīšanās Eiropas politikas veidošanas agrīnā posmā.Komisija ir ieviesusi informācijas pakalpojumu par turpmākām iniciatīvām:organizācijas, kuras reģistrējas Pārredzamības reģistrs, var pieteikties šim informācijas pakalpojumam, lai saņemtu agrīnu informāciju par to jauno iniciatīvu plāniem, kuras attiecas uz organizācijas interesējošām
Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns 21.decembrī parakstījis papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, tā pieliekot punktu pirms gandrīz trīs gadiem uzsāktajai finanšu palīdzības programmai.
Latvijas uzņēmumu vadītāji (executives) līdz 2012.gada maijam var pieteikties Eiropas Komisijas (EK) apmaksātai 45 nedēļu prakses programmai Japānā un Dienvidkorejā.
Apstākļos, kad Eiropas pastāvīgais jauniešu bezdarbnieku procents ir 21 %, Komisija aicina dalībvalstis, darba ņēmēju pārstāvjus un uzņēmumus kopīgiem spēkiem izlēmīgi rīkoties, lai mazinātu jaunatnes bezdarbu.
Jaunā “Jaunatnes iespēju iniciatīva”, ko šodien pieņēma Komisija, aicina dalībvalstis novērst priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; pamudināt jauniešus izkopt darba tirgū svarīgās prasmes un iemaņas; nodrošināt darba praksi un apmācību darba vietā un palīdzēt jauniešiem atrast labu pirmo darbu.
Komisija arī mudina dalībvalstis lietpratīgāk izmantot Eiropas Sociālo fondu, kurā vēl aizvien pieejams 30 miljardu eiro finansējums, kas nav piesaistīts projektiem.
Turklāt Komisija ierosinājusi konkrētu pasākumu kopu, ko finansē tieši no ES līdzekļiem.
Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits daudzās dalībvalstīs samazinās1, toties pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem laikā no šodienas līdz 2020. gadam, paredzams, pieaugs līdz vairāk nekā 16 miljoniem darbvietu2.Lai Eiropa spētu apmierināt šādu pieprasījumu, viens no risinājumiem ir panākt vienmērīgāku darbaspēka izvietojumu un ļaut, lai brīvās darbvietas aizpilda augsti kvalificēti un dzīvesvietas maiņai gatavi profesionāļi no citām ES dalībvalstīm.
ES krāpšanas apkarošanas politika sniedz būtisku ieguldījumu, ik gadu aizsargājot ES un dalībvalstu budžetu finansiālās intereses.Tā nodrošina, ka ES un valstu budžeti ir labi aizsargāti, ka nauda tiek tērēta paredzētajam nolūkam un nonāk pie īstajiem saņēmējiem.
Pirms Ziemassvētkiem, kad cilvēki vairāk nekā ikdienā runā par palīdzību un ziedošanu, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir izveidojusi infografiku par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret palīdzības sniegšanu pasaules nabadzīgākajām valstīm.
Tuvojoties gada beigām jau trešo gadu pēc kārtas Rīgā pulcējas eksperti no Eiropas Savienības un Krievijas, lai apspriestu ES – Krievijas attiecību dinamiku aizejošajā gadā. Šogad konference „Eiropas Savienības – Krievijas attiecības 2011. gadā: skats no Baltijas” notiks 16. decembrī, no plkst. 12:00 līdz plkst. 16:00 ES mājā, 2. stāva zālē (Aspazijas bulvāris 28, Rīga). Konferenci organizē politikas centrs „EuroCivitas”, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Maskavas Karnegī centrs.
Eiropas Komisija šodien pieņēma Zaļo grāmatu par LED apgaismojuma nākotni un paziņoja par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu.LED apgaismojums ir viens no energoefektīvākajiem un daudzpusīgākajiem apgaismojuma veidiem, kas salīdzinājumā ar citām apgaismojuma tehnoloģijām ļauj ietaupīt līdz pat 70 % enerģijas un naudas.LED apgaismojuma straujāka ieviešana nodrošinās Eiropas apgaismojuma nozares panākumus un palīdzēs līdz 2020. gadam par 20 % samazināt apgaismes vajadzībām patērēto enerģiju.Saistībā ar LED apgaismojuma ienākšanu tirgū ir vērojamas vairākas problēmas, proti,augstas iegādes cenas, jo salīdzinājumā ar alternatīviem risinājumiem tā ir sarežģītāka tehnol
ES pilsoņiem, kuri manto īpašumu ārzemēs, nodokļus mēdz uzlikt vairāk nekā viena dalībvalsts. Faktiski ārkārtējos gadījumos visa pārrobežu mantojuma vērtība var būt jāsamaksā nodokļos, jo vienam un tam pašam mantojumam nodokļa uzlikšanas tiesības var pieprasīt vairākas dalībvalstis, un tās arī var ārvalstīs esošam mantojumam uzlikt lielāku nodokli nekā pašmāju mantojumam. Pilsoņi var būt spiesti mantojumu pārdot, lai samaksātu nodokļus, un maziem uzņēmumiem īpašnieku nāves gadījumā var būt īpašuma pārņemšanas grūtības. Lai šīs problēmas risinātu, Komisija šodien pieņēma dokumentu kopumu par mantojuma nodokļiem. Tajā ietilpst paziņojums, ieteikums un darba dokuments, kuros Komisija analizē problēmas un piedāvā risinājumus saistībā ar pārrobežu mantojuma nodokli Eiropas Savienībā.
Ekoinovācijai ir būtiska nozīme stratēģijas "Eiropa 2020" ieviešanā gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes vārdā.Jaunais Ekoinovācijas rīcības plāns (EcoAP) vairos inovāciju, kas mazina spiedienu uz vidi, un pārvarēs plaisu starp inovāciju un tirgu.Videi draudzīgas tehnoloģijas kalpo uzņēmējdarbībai un palīdz radīt jaunas darba vietas — tāpēc ekoinovācija ir izšķirīgi svarīga Eiropas ekonomiskajai konkurētspējai.
Eiropas Komisija ir izveidojusi jaunu instrumentu, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas ir izstrādājuši inovatīvas vides tehnoloģijas.Vides tehnoloģiju verifikācijas (VTV) izmēģinājuma programmā tiks veikta neatkarīga jauno vides tehnoloģiju veiktspējas verifikācija.Tas ražotājiem palīdzēs pārbaudīt deklarētās veiktspējas uzticamību, savukārt tehnoloģiju pircējiem — iepazīt inovācijas, kas atbilst viņu vajadzībām.
Lai sasniegtu mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par vairāk nekā 80 %, enerģijas ražošanai Eiropā jābūt tādai, kas gandrīz nerada oglekļa dioksīda emisijas. Kā to panākt, nepārtraucot enerģijas piegādi un neapdraudot konkurētspēju — uz šo jautājumu atbild "Enerģētikas ceļvedis līdz 2050. gadam", ar ko Komisija šodien nāk klajā.Dokumentā, kura pamatā ir vairāku attīstības scenāriju analīze, aprakstītas no oglekļa dioksīda emisijām brīvas enerģētikas sistēmas ietekme un nepieciešamais politiskais regulējums.Pēdējam vajadzētu ļaut dalībvalstīm izdarīt nepieciešamo izvēli enerģētikas jomā un izveidot stabilu uzņēmējdarbības vidi privātām investīcijām, galvenokārt līdz 2030. gadam.
Komisija šodien oficiāli pieņēma ierosinātu personāla reformu paketi, kas līdz 2020. gadam nodrošinās ietaupījumus 1 miljarda euro apmērā un vairāk nekā 1 miljarda euro apmērā ik gadu ilgākā termiņā.Tas ļautu ES iesaldēt darbības izdevumus administrācijas jomā līdz 2020. gadam.Priekšlikums paredz palielināt pensionēšanās vecumu, apvienot personāla samazinājumu 5 % apmērā ar nedēļas darba stundu skaita palielinājumu, pazemināt algas noteiktās jomās, palielināt īpašo solidaritātes nodevu un vienkāršot metodi, kas tiek izmantota algu un pensiju ikgadējo korekciju aprēķināšanai.
Eiropas Komisija šodien uzsāka sabiedrisko apspriešanu par tās turpmākajiem plāniem, lai novērstu šķēršļus, ar ko Eiropā saskaras invalīdi.Šīs apspriedes palīdzēs Komisijai sagatavot priekšlikumus Eiropas tiesību aktam par pieejamību, ko paredzēts publicēt 2012. gada rudenī.Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt invalīdiem vienlīdzīgu piekļuvi fiziskajai videi, transporta pakalpojumiem, informācijai un sakaru pakalpojumiem. Tā sniegs labumu arī cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem. Šo pilnībā atklāto apspriežu mērķis ir apkopot uzņēmumu, invalīdu un plašākas sabiedrības viedokļus, un tās turpināsies līdz 2012. gada 29. februāra beigām.
Saskaņā ar Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu (KNAD) laikā no 2007. gada līdz 2013. gadam notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūrā visā ES tiks ieguldīti aptuveni 14 miljardi eiro. Mērķis ir nodrošināt, lai cilvēka radītie un rūpnieciskie atkritumi nekaitētu cilvēku veselībai un videi.Jaunākā ziņojuma dati par direktīvas īstenošanu 2007.–2008. gadā liecina, ka darbi virzās uz priekšu sekmīgi, taču varētu uzlaboties atbilstība notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā.Ziņojumā norādīts, ka vecākām ES dalībvalstīm (ES-15)1
Noslēdzot Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, lai izvērtētu tā devumu brīvprātīgā darba veicināšanai Latvijā un nodotu stafeti nākamā Eiropas tematiskā gada rīkotājiem, Izglītības un zinātnes ministrija aicina uz Eiropas Brīvprātīgā darba gada noslēguma preses konferenci pirmdien, š. g. 12. decembrī, plkst. 13:00 ES Mājā Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.
Komisija ierosina laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 3,2 miljardus eiro piešķirt jaunai vides un klimata pasākumu programmai LIFE. Ierosinātās programmas pamatā ir līdzšinējā sekmīgā LIFE+ programma, kura tiks uzlabota, lai panāktu lielāku ietekmi, vienkāršību un elastību, un budžets būs krietni lielāks.
Komisija ir uzsākusi Atklātu datu Eiropas stratēģiju, kuru īstenojot, ik gadu tiek gaidīts 40 miljardu eiro ieguvums ES ekonomikai. Eiropas publiskās pārvaldes rīcībā ir neizmantots ekonomiskais potenciāls, īstas zelta raktuves — milzīgs informācijas daudzums, ko savākušas daudzās valsts iestādes un valsts dienesti. Dažas dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste un Francija jau ir apzinājušās šo vērtību. Lai uzlabotu sasniegumus visā ES, stratēģija ir trejāda: pirmkārt, Komisija rādīs paraugu, padarot publiski bez maksas pieejamus savus informācijas krājumus ar jauna datu portāla starpniecību. Otrkārt, visā ES tiks izveidoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz atklātajiem datiem. Visbeidzot, šos jaunos pasākumus balstīs 100 miljonu eiro finansējums, ko 2011.–2013. gadā piešķirs uzlabotu tehnoloģiju pētniecībai datu apstrādes jomā.
Lai labāk aizsargātu eiropiešus pret dažāda veida veselības apdraudējumu un paredzētu pilnībā saskaņotu rīcību krīzes gadījumā, Eiropas Komisija šodien pieņēma tiesību akta priekšlikumu par līdzekļiem, kas izmantojami, lai novērstu nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar pēdējos gados notikušajām ārkārtas situācijām – H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā, vulkāniskā pelnu mākoņa izraisīto haosu aviosatiksmē 2010. gadā un E. coli infekcijas uzliesmojumu 2011. gadā, Komisija ierosina uzlabot līdzekļus, kas palīdzētu sagatavoties šādām krīzēm un pārvarēt tās.
Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji uzturējās Rīgā no 28. oktobra līdz 10. novembrim saistībā ar sarunām par piekto un pēdējo starptautiskās finansiālās palīdzības programmas pārskata misiju Latvijā. Pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas, kas ietekmēja arī valdības stratēģiju attiecībā uz airBaltic, sarunu noslēgšanai bija nepieciešams saņemt papildus informāciju no Latvijas amatpersonām. Līdz ar to misijas pārstāvji savu dienestu līmenī ir vienojušies par pēdējās pārskata misijas un aizdevuma programmas noslēgšanu.
Finansējuma pieejamība ir ļoti svarīga mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas un izaugsmes potenciāla veicināšanai. Pašreizējās krīzes apstākļos, kad ievērojami samazinās reālās ekonomikas kreditēšanas apjomi, šiem uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk saņemt aizdevumus. Tādēļ, lai atvieglotu finansējuma pieejamību MVU, Eiropas Komisija nāk klajā ar stratēģiju un ES rīcības plānu, kurā paredzēts palielināt ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas sniegto finansiālo atbalstu, un priekšlikumu regulai, kurā izklāstīti vienoti riska kapitāla fondu tirdzniecības noteikumi.
Sociālie uzņēmumi ir sabiedrības, kurām ir labvēlīga sociālā ietekme un kuru korporatīvais mērķis ir risināt sociālos uzdevumus, nevis tikai vairot peļņu. Eiropā šis sektors aizvien palielinās un jau veido 10 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, un dod darbu vairāk nekā 11 miljoniem atalgotu darba ņēmēju. Kaut gan šie uzņēmumi bieži vien saņem publisko atbalstu, to izaugsmei joprojām ļoti svarīgs ir privātais finansējums, kas sociālajos uzņēmumos tiek ieguldīts ar fondu starpniecību. Tomēr šādu specializēto sociālo ieguldījumu fondu nav daudz vai tie nav pietiekami lieli. Pārrobežu ieguldījumi šādos fondos ir nevajadzīgi sarežģīti un sadārdzināti.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma budžeta priekšlikumus ārējās darbības programmām 2014.–2020. gadam.Tādējādi Eiropas Savienība ar pilnu atbildību varēs piedalīties globālajos procesos –apkarot nabadzību un sekmēt demokrātiju, mieru, stabilitāti un labklājību.Ar plašu programmu klāstu tiks atbalstītas jaunattīstības valstis, Eiropas kaimiņvalstis un valstis, kas gatavojas pievienoties ES.Komisija tieksies virzīt savus resursus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi un kur tiem būs vislielākā ietekme, vienlaikus nodrošinot lielāku elastību, kas ļautu ātri reaģēt uz neparedzētiem notikumiem.Šie budžeta priekšlikumi ļaus ES nostiprināt tās lomu globālajos procesos un sekmēt
Šī gada 7. decembrī Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un AS "Swedbank" organizē konferenci „Latvijas lielās pilsētas – valsts izaugsmes dzinējspēks”. Konferences mērķis ir diskusiju rezultātā apzināt iespējamos risinājumus Latvijas izaugsmes veicināšanai, balstoties uz pārliecību, ka valsts izaugsmes dzinējspēks ir Latvijas lielās pilsētas. Konferenci atklās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Pievienotās vērtības nodokli (PVN) maksā iedzīvotāji, iekasē uzņēmumi, un tas veido vairāk nekā 20 % valsts ieņēmumu. Tāpēc tam ir būtiska ietekme uz ikvienu ES iedzīvotāju. Tomēr ir pagājuši 40 gadi kopš ES PVN sistēmas pirmizveides, un tā vairs nav saderīga ar ekonomiku, kuru virza pakalpojumi un kura balstīta uz tehnoloģijām. Pienācis laiks vērienīgai PVN reformai ", paziņoja Aļgirdas Šemeta, ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos. Uz šī pamata Komisija 6.decembrī pieņēma paziņojumu par PVN nākotni. Tajā izklāstītas jaunās PVN sistēmas pamatiezīmes un prioritārie pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu vienkāršāku, efektīvāku un stabilāku PVN sistēmu ES.
Eiropas Komisija 30. novembrī nākusi klajā ar jaunu pētniecības un inovācijas stratēģiju „Apvārsnis 2020“, kuras ietvaros nākamajā budžeta periodā (2014.-2020.gadā) zinātnieku, pētnieku un uzņēmēju projektiem paredzēts piešķirt apmēram 80 miljardus eiro.
Vairāk nekā puse (53%) Latvijas iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināti, ka nākamajos mēnešos saglabās darbu, liecina Eurobarometer sabiedriskās domas aptauja par nodarbinātību un sociālo politiku. Kopš 2009.gada, kad tika veikta iepriekšējā aptauja, optimistisko atbilžu īpatsvars pieaudzis par ceturto daļu. Latvijas iedzīvotāji ir arī pārliecinātāki par "vidējo eiropieti" – visā ES par sava darba drošību pilnīgi pārliecināti ir 43% cilvēku.
24. novembrī, vairāk nekā 3000 jauniešu no 720 skolām visā Eiropā piedalīsies ES Jauno tulkotāju konkursā Juvenes Translatores. Septiņpadsmitgadīgie skolēni varēs pārbaudīt savas svešvalodu zināšanas un vienlaikus izmēģināt roku kā profesionāli tulkotāji. Latviju konkursā pārstāvēs deviņas skolas: Dobeles Valsts ģimnāzija, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, Lubānas vidusskola, Rīgas 6. vidusskola, Rīgas Juglas vidusskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Smiltenes ģimnāzija, Sventes vidusskola un Valkas ģimnāzija.
Ekonomikas eksperti, kas šodien Rīgā pulcējušies konferencē „Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES”, prognozē, ka, neskatoties uz pašreizējām aktualitātēm finanšu pasaulē, Baltiju gaidāmais krīzes „otrais vilnis” ietekmēs ievērojami mazāk nekā ekonomiskā krīze, kādu piedzīvojām pavisam nesen. Kā konferences atklāšanā atzina Igaunijas Republikas finanšu ministrs Jurgens Ligi, kopš iepriekšējā krīzes posma mūsu valstis ir paveikušas milzīgu darbu un spējušas parādīt ievērojamu gribasspēku, ne tikai mācoties no savām kļūdām, bet arī praksē paveicot ļoti daudz, tādēļ patlaban esam vairāk norūdīti nekā citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Komisijas pirmajā paziņojumā par noturības testiem teikts, ka kodolspēkstaciju noturības testi notiek kā paredzēts, un turpmāk tas palielinās kodoldrošību un kodoldrošumu ES.Pēc kodolnegadījuma Fukušimā ES nekavējoties reaģēja un vienojās veikt brīvprātīgus testus visās 143 kodolspēkstacijās tās teritorijā, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem.Šodien publicētajā paziņojumā Komisija pirmām kārtām aplūko pirmos secinājumus pēc šo noturības testu veikšanas un vērš uzmanību uz dažām politikas jomām, kurās ar kopīgiem standartiem varētu pastiprināt ES jauno kodoldrošības sistēmu.Noturības testu rezultāti būs zināmi nākamajā gadā pēc tam, kad testi būs pabeigti.
Lielos un mazos lasītājus š. g. 23. novembrī plkst. 1200 Eiropas mājas Sarunu zāles 1. stāvā aicinām uz tikšanos ar igauņu rakstnieces Piretas Raudas grāmatas "Princese Skella un Leta kungs" varoņiem un grāmatas tulkotāju Maimu Grīnbergu. Pasākumu vadīs izdevniecības rakstniece Inese Zandere, savukārt grāmatas tēlos iejusties palīdzēs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.
Tūkstošiem cilvēku, kas nodarbināti kinematogrāfijas, televīzijas, kultūras, mūzikas, izpildītājmākslas, kultūrmantojuma un saistītās jomās, varētu iegūt no lielāka ES atbalsta programmai "Radošā Eiropa", ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija. Ar ierosināto budžetu EUR 1,8 miljardu apmērā 2014.–2020. gadam šī programma būtu tik ļoti nepieciešamais atbalsts kultūras un radošajām nozarēm, kuras ir būtisks darba vietu un izaugsmes avots Eiropā. Jaunā programma piešķirtu vairāk nekā EUR 900 miljonus kinematogrāfijas un audiovizuālās nozares atbalstam (joma, kas iekļauta pašreizējā programmā "MEDIA") un teju EUR 500 miljonus kultūras atbalstam. Komisija rosina arī piešķirt vairāk nekā EUR 210 miljonus jaunam finanšu garantiju rīkam, kas ļautu nelieliem uzņēmumiem piekļūt banku aizdevumiem līdz pat EUR 1 miljarda apjomā, kā arī piešķirt apmēram EUR 60 miljonus politiskās sadarbības atbalstam un i
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar jauno ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmu “ Erasmusvisiem”. Tajā paredzētie piešķīrumi radīs iespēju studēt vai iesaistīties apmācībā ārzemēs līdz pat pieciem miljoniem cilvēku, t. i., gandrīz divreiz lielākam skaitam nekā patlaban. To vidū varētu būt gandrīz trīs miljoni augstākās izglītības un profesionālās izglītības studentu. Maģistra programmu studenti varētu gūt labumu arī no jaunas kredītu garantiju shēmas, ko izveidojusi Eiropas Investīciju bankas grupa. Paredzēts, ka septiņu gadu programma “Erasmusvisiem” ar 19 miljardu eiro kopējo budžetu sāksies 2014. gadā.
Laicīgi un pareizi dati par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām ir ļoti svarīgi, lai zinātu, vai ES un tās dalībvalstis ir ceļā uz savu emisiju mērķu sasniegšanu, un izstrādātu pamatotas jaunas rīcībpolitikas ar mērķi risināt problēmas klimata pārmaiņu jomā. Eiropas Komisija šodien ierosināja tiesību aktu, lai būtiski uzlabotu SEG emisiju monitoringu un paziņošanu, jo īpaši tādēļ, lai ievērotu jaunās prasības, kas izriet no ES klimata un enerģētikas tiesību aktu paketes 2013.–2020. gadam.
Šodien publicēts jauns pētījums vēsta: vērojams satraucošs Eiropas dabas mantojuma izsīkums. Veidojot Eiropas Sarkano sarakstu kā daļu no IUCNApdraudēto sugu sarkanā saraksta™, ir novērtēta ievērojama daļa Eiropas vietējās faunas un floras un konstatēts, ka liels gliemju, saldūdens zivju un vaskulāro augu īpatsvars patlaban ir pieskaitāms apdraudēto sugu kategorijai.Novērtējot aptuveni 6000 sugas, konstatēts, ka šobrīd izmiršana draud 44 % no visiem saldūdens gliemjiem, 37 % saldūdens zivju, 23 % abinieku, 20 % sauszemes gliemju izlases, 19 % rāpuļu, 15 % zīdītāju un spāru, 13 % putnu, 11 % saproksilofāgo vaboļu izlases, 9 % tauriņu un 467 vaskulāro augu sugas.
21. novembrī Eiropas Komisija piekritusi Latvijas lūgumam no konta Latvijas Bankā atbrīvot 100 miljonus eiro (70,28 miljonus latu), kas bija paredzēti banku sektora atbalstam. Tagad šo naudu varēs izmantot budžeta deficīta segšanai, valsts parāda atmaksai vai valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) likviditātes nodrošināšanai.
Būtiski palielinājusies ES dabas liegumu tīkla Natura 2000teritorija. Tam pievienoti gandrīz 18 800 kvadrātkilometru, tostarp ievērojama jūras platība (17 000 kvadrātkilometru), kurā labāk aizsargās daudzas apdraudētas jūras sugas. Šis tīkls pašlaik aptver gandrīz 18 % ES sauszemes un vairāk nekā 145 000 kvadrātkilometru lielu jūras platību. Tā teritoriju pēdējā kārtā papildināja liegumu zonas, kuras galvenokārt atrodas Lielbritānijā, Francijā, Beļģijā, Grieķijā, Kiprā, Ungārijā, Lietuvā un Itālijā. Natura 2000ir Eiropas flagmanis, ar kura palīdzību ES cenšas apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un saglabāt ekosistēmu pakalpojumus.
Antibakteriālo līdzekļu rezistence ir augoša veselības problēma ES: gadā ES no infekcijām, kuras izraisa pret zālēm rezistentās baktērijas, mirst aptuveni 25 000 pacientu, un saistītās veselības aprūpes izmaksas un produktivitātes zaudējumi 1izmaksā vairāk nekā 1,5 miljardu eiro.Šodien, dienu pirms Eiropas Antibiotiku dienas, Komisija publisko visaptverošu rīcības plānu pret antibakteriālo līdzekļu rezistenci, kurā paredzēti 12 konkrēti pasākumi, kas īstenojami ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.
ES dalībvalstu pārstāvji šodien vienojās par likumprojektu, kas nodrošinās apsūdzēto personu tiesības uz informāciju kriminālprocesā neatkarīgi no viņu atrašanās vietas Eiropas Savienībā.
Šodien publiskotais 2011. gada ziņojums, kuru sagatavojis Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), atklāj, ka narkomānijas izplatība Eiropā ir samērā stabila un vērojamas dažas pozitīvas pazīmes – nepieaug kokaīna lietošana un samazinās marihuānas lietošana jauniešu vidū.Lai gan ierasto narkotisko vielu lietošanas apmērs stabilizējas, ir radušies jauni apdraudējumi.Tie ir, piemēram, sintētisko narkotiku plašāka pieejamība, strauja jaunu narkotisko vielu parādīšanās un arvien vairāk izplatītā vairāku narkotisko vielu lietošana vienlaikus.Ziņojumā tiek uzsvērtas arī jaunas bažas par iespējamiem HIV uzliesmojumiem to cilvēku vidū, kas injicē narkotikas.
Kredītreitingu aģentūrām ir liela ietekme šodienas finanšu tirgos, jo reitingu piešķiršanas darbībām ir tieša ietekme uz ieguldītāju, aizņēmēju, emitentu un valdību rīcību.Piemēram, uzņēmuma kredītreitinga pazemināšana var ietekmēt pašu kapitāla apmēru, kam jābūt bankas rīcībā, bet valsts kredītreitinga samazināšana attiecīgajai valstij padara līdzekļu aizņemšanos dārgāku.Lai gan 2009. un 2010. gadā tika pieņemti Eiropas tiesību akti par kredītreitingu aģentūrām, nesenie notikumi saistībā ar eirozonas valstu parādu krīzi liecina, ka mūsu pašreizējais regulējums nav pietiekami labs.Tāpēc šodien Komisija ir izvirzījusi priekšlikumus padarīt minēto regulējumu stingrāku un novērst pastāvošos trūkumus.
Šodien sāk darboties Eiropas Komisijas izveidotais jaunais Eiropas Mentoru tīkls uzņēmējām. Tīkla darbības pamatā ir dalīšanās ar zinātību un pieredzi. Sievietes ir tikai 34,4 % no Eiropā pašnodarbinātajām personām. Lai šādu sieviešu būtu vairāk, veiksmīgas uzņēmējas palīdzēs uzņēmējām, kas pirms diviem līdz četriem gadiem izveidojušas jaunu uzņēmumu. Mentores jaunajām uzņēmējām dos konkrētus padomus, kā vadīt un attīstīt uzņēmumus šajā agrīnajā, izšķirīgajā attīstības posmā, kā arī palīdzēs iegūt vajadzīgās sabiedriskās prasmes un iemaņas un realizēt savu potenciālu. Tīkls aptvers 17 Eiropas valstis, un tajā piedalīsies 170 mentores.
Cilvēkiem Eiropā ir jājūtas brīvi, dzīvojot, ceļojot vai iepērkoties kādā citā dalībvalstī. Neatkarīgi no viņu atrašanās ES, viņiem vajadzētu paļauties uz tiesu pieejamību. Šodien Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumus vienkāršotām finansēšanas programmām, kas palīdzēs izveidot ES tiesiskuma telpu.Programmas atbalstīs ES darbības, lai Eiropas līmenī uzlabotu sadarbību civillietās un krimināllietās, ļautu cilvēkiem labāk izmantot savas ES pilsoņu tiesības un veicinātu līdztiesību.Tāpat tās palīdzēs atbalstīt ES centienus apkarot noziedzību, samazināt narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu un aizsargāt cilvēku (piemēram, apsūdzēto vai noziedzīgos nodarījumos cietušo) tiesības kriminālprocesā.
Nesenie notikumi - gan Arābu atmoda, gan terorista sarīkotais uzbrukums Norvēģijā – pierāda, cik būtiski ir tas, lai strauji mainīgās krīzes situācijās ES spētu rīkoties ātri un efektīvi. Tādēļ Eiropas Komisija palielinās iekšlietu jomā pieejamo finansējumu un uzlabos un vienkāršos veidu, kādā ES finansējums tiek likts lietā.
Vai ir nepieciešams grozīt ES noteikumus par ģimenes atkalapvienošanu attiecībā uz migrantiem? Šodien Komisija sāka sabiedriskas debates par ES dzīvojošo trešo valstu valstspiederīgo tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanu.Atkarībā no apspriešanas rezultātiem Komisija lems, vai ir nepieciešama politiska rakstura rīcība, piemēram, skaidru pamatnostādņu izstrāde, grozījumi pašreizējos noteikumos, vai labāk atstāt tiesību aktus tādus, kādi tie ir. Ieinteresētās personas un sabiedrība ir aicināti izteikt savu viedokli ec.europa.eu/yourvoice.Šeit ir atrodama arī pamatinformācija un kontaktinformā
Eiropas Komisija šodien pieņēma darba programmu nākamajam gadam „Eiropas atjaunošanas īstenošana”. Šajā programmā izklāstīts, kā Komisija izmantos jau sagatavoto vērienīgo priekšlikumu kopumu, lai reaģētu uz ekonomikas krīzi, īstenojot turpmākus pasākumus nākamajā gadā. Priekšsēdētāja Barrozu runā par stāvokli Eiropas Savienībā1 minētās politikas prioritātes programmā iestrādātas konkrētās darbībās nākamajam gadam.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi divus tiesību aktus, kas pārtikas piedevu1 izmantošanu drīz darīs vēl drošāku un pārredzamāku nekā līdz šim. "Šī ir zīmīga diena mūsu centieniem Eiropas Savienībā nostiprināt pārtikas drošumu," teica veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli." Divu pārtikas piedevu regulu pieņemšana paplašinās pilsoņu tiesības, stiprinot arī nozari, jo ikviena iesaistītā persona varēs vieglāk noskaidrot, tieši kādas piedevas atļauts izmantot pārtikā," viņš piebilda."Īsi runājot, iedzīvotāji būs labāk informēti, un
Eiropā nenodzēsta cigarete ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem ar liktenīgām sekām. Pierādījumi liecina, ka nāves gadījumu skaitu var samazināt par vairāk nekā 40 %, ja tiktu ieviestas cigaretes ar samazinātu aizdegšanās iespēju (SAI). Šāda veida nenodzēstas cigaretes pašas apdziest un retāk var izraisīt ugunsgrēku. Šāda drošības prasība jau ir ieviesta dažās valstīs pasaulē (ASV, Kanādā, Austrālijā) un ES — kopš 2010. gada aprīļa Somijā.
2012. un 2013.gadā Latvijas ekonomika attīstīsies straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākā Eiropas Komisijas prognoze 2011.-2013.gadam. Kamēr visas ES ekonomikas izaugsme nākamgad tiek lēsta uz 0,6% no IKP (1,5% 2013.gadā), Latvijai tiek prognozēta 2,5% izaugsme (4% 2013.gadā).
Ceturto gadu pēc kārtas neatkarīgie revidenti sniedz labvēlīgu atzinumu par ES ikgadējiem pārskatiem. Saistībā ar ES izdevumiem vispārējais kļūdu īpatsvars arī šoreiz ir mazāks par 4 %. Tas nozīmē, ka, pārbaudot lielāko daļu (vismaz 96 %) kopējo 2010. gadā veikto maksājumu, netika konstatētas skaitļos izsakāmas kļūdas.
Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi 71,5 miljonu latu vērtu atbalsta shēmu, kas paredzēta īpaši ātrdarbīga platjoslas interneta tīklu izvēršanai Latvijā.Tas dos iespēju iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot kvalitatīvu internetu ar ātrumu no 30 līdz 100 megabitiem sekundē.Turklāt tādējādi tiks mazināta digitālā plaisa, kas pastāv starp pilsētas un lauku teritorijām.
Eiropas Komisija šodien pieņēmusi priekšlikumus jaunajām “Veselība izaugsmei” un patērētāju tiesību aizsardzības programmām. Šo divu programmu mērķis ir veidot Eiropu, kuras iedzīvotāji ir veselīgi, aktīvi, informēti un pilntiesīgi, un kas var sniegt ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē.
Eiropas Komisija Florencē dibina Plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības centru, atvēlot 600 000 eiro piešķīrumu Eiropas Universitātes institūta (EUI) Robēra Šūmana vārdā nosauktajam Padziļināto mācību centram. No 2011. gada decembra šis centrs profesora Pier Luigi Parcu [Pjera Luidži Parku] vadībā izstrādās jaunas idejas, kā nodrošināt īpaši daudzveidīgus un brīvus plašsaziņas līdzekļus, un darbosies nolūkā uzlabot ideju ģenerēšanas kvalitāti jautājumos par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropā.
Kādas ir atomenerģijas perspektīvas Baltijas jūras reģionā un vai ir iespējama kopīga ES politika attiecībā uz enerģijas piegādātājiem no citām valstīm? Kā šajā reģionā attīstīsies transports un tranzīts? Tie ir jautājumi, par kuriem ceturtdien, 3.novembrī, seminārā "Ekonomiskā sadarbība Baltijas jūras reģionā" diskutēs eksperti no Baltijas valstīm, Polijas un Francijas un Eiropas Komisijas.
24. novembrī Rīgā, „Radisson Blu Latvija” konferences „Ekonomikas krustceles: no atlabšanas līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES” ietvaros tiksies reģiona vadošie ekonomikas eksperti, kuri gatavi ne vien dalīties atsevišķu valstu pēdējo gadu pieredzē un veidot reģiona kopējās attīstības modeli, bet arī piedāvāt savā pieredzē gūtās mācības Eiropas Savienības un tās dalībvalstu amatpersonām, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu tā dēvēto krīzes „otro vilni”.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi ieteikumu, kurā ES dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt un apvienot spēkus kultūras materiāla digitalizācijai un iesaistīt tajā arī privāto sektoru.Eiropas kultūras mantojumam ir jābūt plašāk pieejamam. Vēl vairāk, tam jākļūst par Eiropas "radošo" industriju izaugsmes katalizatoru.Digitalizētā materiāla glabātāja būtu "Europeana" — Eiropas digitālā bibliotēka, arhīvs un muzejs vienlaikus (skatīt www.europeana.eu).
Šodien Eiropas Parlaments apstiprināja Komisijas priekšlikumu grozīt Kvalifikācijas direktīvu, kas uzlabos bēgļiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējiem garantētās tiesības ES.Direktīvā garantētas vienotas tiesības attiecībā uz veselības aprūpi un piekļuvi darba tirgum.
Joprojām nepieņemami augsta ir liela nelaimes gadījuma iespēja naftas un gāzes ieguves iekārtās Eiropas ūdeņos. Ar stingru drošības režīmu šādas nelaimes risku ir iespējams samazināt līdz absolūtam minimumam. Ja laikus tiks ieviests reaģēšanas plāns ārkārtas situācijām, būs iespējams ievērojami samazināt kaitējumu videi un piekrastes ekonomikai. Tāpēc Eiropas Komisija šodien ir ierosinājusi jaunu tiesību aktu, kas nodrošinās, ka Eiropas naftas un gāzes ieguve atklātā jūrā visās ES vietās ievēros pasaulē visaugstākos drošības, veselības un vides standartus.
Briselē, 2011. gada 20. oktobrī. Eiropas Komisija šodien vēlreiz mudināja dalībvalstis piemērot aizliegumu par neuzlabotiem būriem dējējvistām, kas stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, un brīdināja, ka tā pieņems pasākumus pret tām dalībvalstīm, kuras neievēros attiecīgos ES tiesību aktus.
Ieguldītāji, kas tirgojas ar iekšējo informāciju un manipulē ar tirgu, izplatot nepatiesu vai maldinošu informāciju, patlaban var izvairīties no sankcijām, izmantojot priekšrocības, ko rada atšķirības starp 27 ES dalībvalstu tiesību aktiem. Dažu valstu iestādēm nav reālu sankciju piemērošanas pilnvaru, bet citās valstīs kriminālsankcijas par konkrētiem iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas un tirgus manipulāciju pārkāpumiem nav noteiktas. Efektīvām sankcijām var būt spēcīga atturoša ietekme, un tās var stiprināt ES finanšu tirgu integritāti. Tāpēc Eiropas Komisija šodien ierosina ES mēroga noteikumus, lai nodrošinātu kriminālsankciju minimumu par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām. Pirmo reizi Komisija izmanto jaunās pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai ar kriminālsankciju palīdzību nodrošinātu ES politikas īstenošanu. Ierosinātā direktīva paredz, ka dal
Divi Latvijai nozīmīgi projekti iekļauti vienotajā Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un arī nākamajā budžeta periodā varēs pretendēt uz līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES) jaunās programmas lielu infrastruktūras projektu finansēšanai.
Šodien sākas ES kampaņa „Nomoda paaudze. Jūsu izvēle var nest pasaulē pārmaiņas!” ["Generation Awake. Your choices make a world of difference!"], aicinot patērētājus piekopt resursu patēriņa ziņā efektīvus ieradumus. Šo kampaņu Polijā inaugurēja Eiropas vides jautājumu komisārs Janess Potočniks [Janez Potočnik] un Polijas vides ministrs Andžejs Kraševskis [Andrzej Kraszewski]. Tās mērķis ir padziļināt sabiedrības izpratni par to, cik svarīgi ir nepietiekamos dabas resursus izmantot ar apdomu, un aicināt iedzīvotājus paturēt prātā, kā viņu iepērkoties izdarītie lēmumi ietekmē mūsu planētu.
14.oktobrī Rīgā tiks oficiāli atklāta pirmā Eiropas Savienības (ES) aģentūra ar mītni Latvijā – Eiropas elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BEREC) birojs. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjers Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēli Krusa, kā arī citas augstas amatpersonas.
Šodien Rīgā oficiāli atklāts Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru apvienības (BEREC) birojs, tā kļūstot par pirmo ES iestādi, kuras galvenā mītne atrodas Latvijā. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece un digitālās programmas komisāre Nēlī Krusa (Neelie Kroes), Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, kā arī citas amatpersonas.
Lai atzīmētu pirmās ES aģentūras - Eiropas elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (BEREC) biroja - mītnes atklāšanu Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir izveidojusi infografiku par to, cik digitāla ir Latvija.
Frankfurtes grāmatu gadatirgū 11. oktobrī paziņoti 2011. gada Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvēji. Balvas mērķis ir paust atzinību labākajiem jaunajiem autoriem Eiropas Savienībā. Šogad balvu saņem: Inga Žolude (Latvija), Kalin Terziyski (Bulgārija), Tomáš Zmeškal (Čehija), Kostas Hatziantoniou (Grieķija), Ófeigur Sigurðsson (Islande), Iren Nigg (Lihtenšteina), Immanuel Mifsud (Malta), Andrej Nikolaidis (Melnkalne), Rodaan Al Galidi (Nīderlande), Jelena Lengold (Serbija), Ciler Ilhan (Turcija) un Adam Foulds (Apvienotā Karaliste). Sīkāku informāciju par uzvarētāju darbiem skatiet pielikumā. Katrs uzvarētājs saņem 5000 eiro, un viņam tiek piedāvāta iespēja tulkot nominēto darbu citās valodās, lai grāmatu varētu lasīt arī citās valstīs.
11. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma pārskatītos priekšlikumus, kuri nosaka skaidru sistēmu, kā uzņēmumi drīkst sniegt sabiedrībai kvalitatīvu un objektīvu informāciju par recepšu zālēm.Priekšlikumiem būtu jāpaplašina pacientu pilnvaras, jāstimulē racionālāka zāļu lietošana, vienlaicīgi saglabājot aizliegumu reklamēt zāles, kas pieejamas tikai ar ārsta recepti.
ES šodien pieņēma jaunus stingrus noteikumus par enerģijas vairumtirdzniecību.Galvenais mērķis ir nepieļaut iekšējās informācijas izmantošanu un citus tirgus ļaunprātīgas izmantošanas veidus, kas kropļo enerģijas vairumtirdzniecības cenas un parasti nozīmē, ka uzņēmēji un patērētāji par patērēto enerģiju maksā vairāk nekā vajadzētu.Jaunie tiesību akti stāsies spēkā līdz šā gada beigām.Pirmo reizi energotirdzniecība tiks uzraudzīta ES līmenī, lai konstatētu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus.Valsts iestādes dalībvalstīs ieviesīs sankcijas, lai palīdzētu izbeigt un novērst tirgus manipulācijas.
10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules un Eiropas diena pret nāvessodu. Nāvessoda atcelšana visā pasaulē ir viens no galvenajiem ES politikas mērķiem cilvēktiesību jomā. ES uzskata, ka nāvessods ir nehumāns un tas ir pārkāpums pret cilvēka cieņu. Tas arī neattur no vardarbīgiem noziegumiem. Piemērojot nāvessodu gadījumos, kad tiesa ir pieļāvusi kļūdu – no kā nav pasargāta neviena tieslietu sistēma –, tiek neatgriezeniski izdzēsta cilvēka dzīvība.
ES kohēzijas politika pagājušajā desmitgadē ir bijusi spēks, kas veicina pārmaiņas: tā reāli atbalstījusi konverģenci un izaugsmi Eiropas Savienībā, un ar tās palīdzību tiešā veidā tapis vairāk nekā miljons darba vietu, no tās ieguldīts apmācībā, kuras mērķis ir uzlabot nodarbinātību vairāk nekā desmit miljoniem cilvēku, tās instrumenti līdzfinansē vairāk nekā 2000 km automaģistrāļu un 4000 km dzelzceļa līniju būvniecību, tā palīdzējusi izveidot vismaz 800 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU).Lai turpinātu šo darbu nākotnē un pārliecinošāk orientētos uz Eiropas ekonomiskajām prioritātēm, Eiropas Komisija šodien pieņēma 2014.–2020. gada kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu.Tas izstrādāts, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas visā Eiropā, mērķtiecīgi piesaistot ES ieguldījumus Eiro
Līdz trešdienai, 5.oktobrim, Jums ir iespēja uzdot savu jautājumu un nobalsot par citiem jautājumiem Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu tīmekļa vietnē www.youtube.com/worldview. 6.oktobrī plkst. 11.00 (pēc Latvijas laika) atbildes uz jautājumiem priekšsēdētājs Barrozu sniegs intervijā tiešraidē Youtube (šajā pašā kanālā) un TV kanālā Euronews.
Cenšoties saglabāt pārtikas izdales programmu trūcīgākajām personām pašreizējā apmērā, Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar priekšlikumu, kas paredz arī atbrīvot valstis no sākotnēji paredzētā līdzfinansējuma. Ja Eiropas Padomē par to vienosies arī dalībvalstu ministri, nākamgad programmu visā Eiropas Savienībā (ES) varētu īstenot 500, nevis 113,5 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka arī Latvija, kas šogad programmas īstenošanai saņēma 6,7 miljonus eiro, nākamgad varētu saņemt vairāk nekā sākotnēji paredzētos 1,56 miljonus eiro.
Eiropas Komisija uzsākusi divas sabiedriskās apspriešanās par alternatīvo telesakaru operatoru piekļuvi tirgū nostabilizējušos operatoru fiksētajiem telefona un platjoslas tīkliem.Šīs apspriešanās ir daļa no Komisijas centieniem atbalstīt telesakaru pakalpojumu vienoto tirgu, visās dalībvalstīs nodrošinot konsekventu un saskaņotu pieeju telefona un platjoslas tīklu regulējumam.
Eiropas Brīvprātīgā darba gada (EBDG) ietvaros 2011. gada laikā visās 27 Eiropas Savienības valstīs viesojas Eiropas Komisijas organizētā EBDG ceļojošā tūre, kas ir nebijusi iespēja vienkopus uzzināt dažāda veida informāciju par brīvprātīgā darbu. No 2011. gada 28. septembra līdz 2. oktobrim ceļojošā tūre viesosies Latvijā, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Uzvaras bulvārī 2/4, Rīgā.
Eiropas Komisijas (EK) koordinētu vērienīgu un gadu ilgušu pārbaudes pasākumu rezultātā par drošām biļešu iegādei tiešsaistē uz kultūras un sporta pasākumiem atzīti 88% pārbaudīto interneta vietņu Eiropas Savienības valstīs, kā arī Norvēģijā un Islandē. Situācija uzlabosies arī turpmāk, jo vairākas lietas tiek izskatītas tiesā. Ikgadējās ES interneta “slaucīšanas” dienās (sweep days) piedalījās arī Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kura darbības rezultātā visas pārbaudītās interneta vietnes ar problēmām tās brīvprātīgi novērsa.
Septembris Eiropas Savienības mājā ir izglītības un zinātnes mēnesis. Šī mēneša ietvaros 30.septembrī pulksten 15:00 Holandes Izglītības un atbalsta centrs organizē informatīvu pēcpusdienu „Nīderlande un tās augstākā izglītība”.
Šodien Polijas prezidentūras pārstāvis valsts sekretāra vietnieks Krzysztof Stanowski un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs atklāja Eiropas Attīstības dienas, kas tiek rīkotas katru gadu. Šogad Eiropas Attīstības dienās galvenā uzmanība tiks pievērsta demokrātijai un attīstībai, ņemot vērā nesenos notikumus saistībā ar arābu valstu atmodas notikumiem un Eiropas Komisijas priekšlikumus par jaunu ES attīstības politiku.
Eiropas Komisijas no jauna veiktajās pārbaudēs atklājies, ka tikai divām no deviņām socializēšanās tīmekļa vietnēm (Habbo Hotel un Xbox Live) noklusējuma iestatījumi ir tādi, ka nepilngadīgo personu profili ir pieejami tikai viņu apstiprinātām kontaktpersonām.
Šodien Eiropas Komisija ir publicējusi savu gada pārskatu par Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu 2010. gadā. Pārskats sagatavots, lai novērtētu, cik liela ir iespēja, ka pārkāpumu un iespējamas krāpšanas dēļ tiek ļaunprātīgi izmantoti ES izdevumi un ieņēmumi. Tagad Komisija var piekļūt plašākai un precīzākai informācijai par pārkāpumiem, jo lielākajā daļā dalībvalstu ir ieviesta modernizēta un uzlabota paziņošanas sistēma. Līdz ar to gandrīz visās budžeta nozarēs paziņoto pārkāpumu skaits ir lielāks nekā iepriekš. Tādējādi Komisija var censties nodrošināt efektīvāku paziņošanu ar augstāku ticamības pakāpi, kas savukārt sekmē nodokļu maksātāju līdzekļu lielāku aizsardzību. Efektīvāk pārraugot ES līdzekļus, dalībvalstis un Komisija var ātrāk reaģēt uz mainīgajiem krāpšanas modeļiem un veikt attiecīgus krāpšanas novēršanas pasākumus. Tas ir ļoti b
Krīzes laikos vienotajam tirgum ir izšķiroša nozīme, palīdzot Eiropai pārvarēt ekonomikas stagnāciju.Tomēr ikreiz, kad viena vai vairākas dalībvalstis laikā neievieš ES noteikumus savos tiesību aktos, ES tiesiskajā regulējumā rodas "baltie plankumi", radot sadrumstalotību.Tādējādi, ja savu pienākumu nepilda viena dalībvalsts, ciest var visu dalībvalstu saimnieciskās intereses.Šodien Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus progresa ziņojums1 rāda, ka dalībvalstīm steidzami jāuzlabo rezultāti ES noteikumu transponēšanā.Pēdējā pā
Šodien Komisija ir iepazīstinājusi ar priekšlikumu visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest finanšu darījuma nodokli.Nodokli iekasēs par visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem starp finanšu iestādēm, ja vismaz viena no darījuma pusēm atrodas Eiropas Savienībā.Akciju un obligāciju tirdzniecībai tiks uzlikta nodokļa likme 0,1 %, bet atvasinājumu līgumiem — 0,01 %.Tas ļautu ik gadu iekasēt 57 miljardus eiro.Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu nodoklis stātos spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Šodien Somijā jaunie zinātnieki no Īrijas, Šveices un Lietuvas saņēma augstāko apbalvojumu 23. Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā. Šajā piecu dienu ilgajā pasākumā starptautiska žūrija lēma, ka no 87 projektiem, ko iesnieguši jaunie zinātnieki no 37 valstīm, galveno balvu saņem projekti skaitļošanā, inženierzinībās un medicīnā. Otrā vieta tika piešķirta komandām no Vācijas, Apvienotās Karalistes un Bulgārijas. Trešo vietu ieguva komandas no Norvēģijas, Polijas un Apvienotās Karalistes. Īpašu starptautisko balva piešķīra projektam no Jaunzēlandes. Kopējais balvu fonds uzvarētājiem, kuri visi ir jaunāki par 21 gadu, ir 51 500 eiro.
Eiropas Komisija šodien iesniedza pirmo priekšlikumu par atsevišķu krājumu zvejas iespējām Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā 201. gadā.Šodienas priekšlikumā ir noteikti kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomi un zvejas piepūle ES pašas pārvaldītiem zivju krājumiem; tas neattiecas uz krājumiem, kurus ES pārvalda kopīgi ar trešām valstīm.Pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN 9 krājumiem (daži mencu, jūrasvelnu, siļķu, pikšu, heku, jūrasmēļu, megrimu un Norvēģijas omāru krājumi), bet samazināt KPN 53 krājumiem.Attiecībā uz mencu krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un Kategatā Komisija ierosina 2012. gadā noteikt zvejas aizliegumu, ņemot vērā šo krājumu slikto stāvokli.
Šodien Eiropas Savienības mājā notika Latvijas vidusskolu olimpiādes "Polijas prezidentūra un ES nākotne" noslēdzošā kārta, ko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā organizēja kopā ar Polijas, kura patlaban prezidē ES, vēstniecību.
Eiropas Komisija šodien sāka sabiedrisko apspriešanu par to, ka būtu nepieciešams pastiprināt ES emisiju samazināšanas pasākumus attiecībā uz fluorētajām gāzēm — rūpniecisko gāzu grupu, kas īpaši lielā mērā veicina globālo sasilšanu.
Šodien Eiropas Komisija ir spērusi nozīmīgu soli uz priekšu attiecībā uz aviācijas nozari, lai tā piebiedrotos citiem ekonomikas sektoriem cīņā pret klimata pārmaiņām. No 2012. gada aviācija piedalīsies ES emisiju tirdzniecības shēmā (ES ETS). Eiropas Komisija ir publicējusi līmeņatzīmju vērtības, kas tiks izmantotas, bez maksas piešķirot siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas vairāk nekā 900 gaisa kuģu ekspluatantiem.
Briselē, 2011. gada 26. septembrī. Kopumā Eiropas iedzīvotāji ir apmierināti ar vienotā tirgus sniegtajām iespējām attiecībā uz produktu plašāku izvēli (74 %), vairāk darbavietām (52 %) un godīgu konkurenci (47 %).No otras puses, tiek uzskatīts, ka no vienotā tirgus labumu gūst tikai lielie uzņēmumi (62 %), ka tas pasliktina darba apstākļus (51 %) un ka nabadzīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem no tā nav nekāda labuma (53 %).28 % no respondentiem apsver iespēju nākotnē strādāt ārzemēs.Šie ir daži no svarīgākajiem jaunās Eurobarometer aptaujas par vienoto tirgu rezultātiem.Tie liecina arī par to, ka
ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga šodien tikās ar Eiropas uzņēmējdarbības augstskolu vadītājiem, lai apspriestos, kā uzlabot dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs, rosinot jaunas sievietes veidot karjeru uzņēmējdarbības jomā. Neraugoties uz to, ka aptuveni 60 % augstāko mācību iestāžu beidzēju ir sievietes, Eiropas biržu sarakstos iekļauto lielāko uzņēmumu valdēs sieviešu īpatsvars ir tikai 12 %, un tikai 3 % valdes priekšsēdētāju ir sievietes. Uzņēmējdarbības augstskolām ir būtiska loma, sagatavojot jaunietes karjerai uzņēmējdarbības jomā un palīdzot viņām sasniegt savas jomas virsotnes. Izmantojot seminārus, mācību programmas un radot kontaktu veidošanas iespējas, tās palīdz sievietēm sagatavoties profesionālajai karjerai. To ierosmes seko Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Redingas aicinājumam uzņēmumiem apņemties līdz 2015. gadam brīvprātīgi palielināt sieviešu skaitu uzņēmumu valdēs līdz 30 %, bet līd
23. septembris - vizināšanās ar ūdeņraža auto, bioplastmasas vārīšana, islandiešu valodas stunda, zibensturnīrs par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem ar vērtīgām balvām un daudz citu iespēju aizraujoši pavadīt laiku – Eiropas lietu zinātājs Eirologs šogad parūpējies, lai ikgadējā atvērto durvju diena ES mājā Aspazijas bulvārī 28 kļūtu par īpašu piedzīvojumu. Šoreiz Eirologs ciemos aicinājis arī citu nozaru zinātniekus, lai kopā atzīmētu arī Zinātnieku nakti, tāpēc 23.septembrī ES mājā mācīties, minēt, eksperimentēt un uzzināt daudz jauna varēs jau no pulksten 13:00 līdz pat 22:00 vakarā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecībās ES valstīs strādā tulkotāji, kuru uzdevums ir pielāgot Komisijas rakstisko informāciju tā, lai tā būtu vietējai auditorijai saprotamā valodā, tādējādi palīdzot cilvēkiem labāk izprast ES politiku un prioritātes attiecībā uz valodām un valodu mācīšanos.
"Tu dzīvo tik reižu, cik valodu tu zini. Ja tu zini tikai vienu valodu, Tu dzīvo tikai vienreiz.” Šis čehu sakāmvārds ir viens no saukļiem 10. Eiropas valodu dienā, kuru ar konferencēm, viktorīnām, dzejas lasījumiem un ielu spēlēm (pilns pasākumu saraksts pieejams šeit) atzīmēsim 26. septembrī. Eiropas valodu dienas mērķis ir veicināt valodu apguvi un uzteikt Eiropas lingvistisko daudzveidību, sākot ar 23 ES "oficiālajām" valodām līdz pat reģionālajām, mazākumtautību valodām un dialektiem. Lai vēlreiz apstiprinātu apņemšanos stiprināt multilingvālismu, Eiropas komisāre izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietās Andrula Vasiliu un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands parakstīs kopīgu deklarāciju. ES Polijas prezidentūra valodu apguvei ir atvēlējusi v
Katram Šerloka Holmsa, Erkila Puaro un Līsbetes Salanderes cienītājam zināms, cik grūti atklāt slepkavību.Šogad sestajā ES Zinātnieku naktī, kas 23. septembrī norisināsies vairāk nekā 320 Eiropas pilsētās, hobijdetektīviem būs iespēja komandā ar Polijas pilsētas Krakovas tiesu medicīnas zinātniekiem atšķetināt slepkavības mīklu ar DNA testēšanas un psiholoģiskā profila veidošanas metodi.Viens no šāgada īpašajiem pasākumiem notiks Kipras pilsētā Nikosijā, kur zinātnieki ar "nanomateriālu" daļiņu tehnoloģijas palīdzību praksē demonstrēs, kā zirnekļcilvēks spēj rāpties pa vertikālām sienām.Bet Romā planetārija ap
Šodien Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar aicinājumu publiskā un privātā sektora dalībniekiem sakopot spēkus Eiropas līmenī, lai rastu pētnieciskus un inovatīvus risinājumus lielākajām sabiedrības problēmām. Paziņojumā Komisija balstās uz pirmo pieredzi no izmēģinājuma projektiem un ieskicē pirmos soļus, kas varētu paaugstināt publiskā-privātā un publiskā-publiskā sektora partnerību efektivitāti un palielināt to skaitu.
Noziedzības apkarošanu eiropieši uzskata par būtisku prioritāti (skat. pielikumu).Pilsoņi uzskata, ka ir jānovērš situācijas, kad noziedznieki var paslēpties ārvalstīs vai izmantot atšķirības starp valstu tiesību sistēmām.Vienlaikus krimināltiesības vēl joprojām ir salīdzinoši jauna joma ES līmenī.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar "ceļvedi" Eiropas ekonomikas pārejai uz ilgtspējīgumu līdz 2050. gadam.Šajā Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā izklāstīts, kā iespējams sasniegt resursefektīvu izaugsmi, kas ir būtiska mūsu turpmākajai labklājībai un pārticībai.Tajā noteiktas tās tautsaimniecības nozares, kas patērē visvairāk resursu, un ieteikti instrumenti un indikatori, lai palīdzētu pareizi rīkoties gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.Tas ir konkurētspējas un izaugsmes rīcības plāns, kas pamatojas uz resursu mazāku izlietojumu, ražojot un patērējot preces, un uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespēju radīšanu tādās jomās kā otrreizējā pārstrāde, produktu uzlabota konstrukcija, materiālu aizstāšana un ekoinženierija.
Eiropas Komisija iepazīstināja ar reformu stratēģiju, kā daļu no Eiropas stratēģijas darba vietu izveidei un izaugsmei, lai vairotu absolventu skaitu, uzlabotu mācīšanas kvalitāti un palielinātu augstākās izglītības devumu, lai ES ekonomika pēc krīzes kļūtu vēl spēcīgāka.Stratēģijā ir norādītas prioritārās jomas, kurās ES dalībvalstīm jādara vairāk, lai sasniegtu kopīgos izglītības mērķus, un noteikts, kā Eiropas Savienība var atbalstīt valstu modernizācijas politiku.ES līmeņa iniciatīvas ietvers universitāšu daudzpusīgu klasifikāciju, kas studentiem sniegs labāku informāciju par piemērotākajām studiju programmām, un Erasmus for Mastersaizdevumu garantiju shēmu studentiem, kuri izvēlas pilnu studiju kursu ārvalstīs.
Šodien Eiropas Komisija paziņoja par plāniem uzlabot brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā.2011. gads ir pasludināts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu, un šajā kontekstā Komisijas Paziņojumā par ES politiku un brīvprātīgo darbu ir ieskicēta virkne pasākumu, kas palīdzēs veicināt brīvprātīgo darbu Eiropas Savienībā. Pasākumu vidū ir Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveide un “Eiropas kvalifikāciju apliecības” ieviešana. Jāatzīmē, ka šī ir pirmā reize, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi politikas dokumentu, kas pilnībā veltīts brīvprātīgajam darbam.
Eiropas Komisija šodien ierosināja stiprināt Šengenas zonu, lai garantētu brīvu pārvietošanos simtiem tūkstošu ES pilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kas ik dienas ceļo šajā teritorijā. Komisijas priekšlikumu mērķis ir izveidot efektīvāku un ES balstītu pieeju Šengenas sadarbībai. Konkrētām problēmām, kas var sarežģīt Šengenas zonas vispārējo darbību, jāpievēršas efektīvi un saskaņoti. Priekšlikumos tiek paredzēta spēcīgāka ES balstīta novērtēšanas un uzraudzības sistēma, lai pārbaudītu un nodrošinātu Šengenas noteikumu piemērošanu, un strukturētāks Eiropas lēmumu pieņemšanas mehānisms, kas varētu pieļaut robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.
Augoša neuzticība Eiropas Savienībai un pārliecība, ka Latvijas bilance Eiropas attīstīto valstu klubā, pat neskatoties uz saņemtajiem “Eiropas naudas” miljardiem, rakstāma ar mīnusa zīmi – kādēļ Latvijā pēdējā laikā pieaudzis eiroskeptiķu skaits?
Šodien Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.Ņemot vērā pārējo krājumu, jo sevišķi laša, noplicināto stāvokli, nozveja no tiem ir jāsamazina.Komisija turklāt ierosina jūrā pavadāmo dienu skaitu zvejas kuģiem saglabāt iepriekšējam gadam noteiktajā līmenī.Priekšlikuma virsmērķis ir, ievērojot zinātniskos ieteikumus, panākt, lai zvejniecība Baltijas jūrā būtu ilgtspējīga gan no vides, gan no ekonomiskā skatpunkta.
No 2011. gada 16. līdz 22. septembrim simtiem lielāku un mazāku Eiropas pilsētu piedalīsies jau desmitajā Eiropas mobilitātes nedēļā, un to iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties visdažādākajos pasākumos, kas popularizē ilgtspējīgu mobilitāti.Šāgada temats "Alternatīvā mobilitāte" tiecas veicināt resursu ziņā efektīvas alternatīvas vieglajiem automobiļiem, kas turpina dominēt pilsētas transportā.Mobilitātes nedēļa mudina pašvaldības un iedzīvotājus demonstrēt, cik daudz pozitīvu aspektu ir citiem transporta līdzekļiem.
Otrdien, 13.septembrī no pulksten 14.30—17.30 ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā,notiks jau otrā projekta SKOLNIEKS PĒTNIEKS PILSĒTNIEKS [SPP] darbnīca ĒKA UN ENERĢIJA, ko rīko Latvijas Arhitektu savienība [LAS] sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā [EKPL]. Piedalīties aicināti 7.—9.klašu skolēni, lai kopā ar jaunajiem arhitektiem diskutētu par atjaunojamajiem energoresursiem [ūdens, vējš, saule, zeme, biomasa], analizētu dabas dotās iespējas [jūras, upes vai meža malas, līdzenums, kalns], uzzinātu par videi draudzīgiem arhitektūras risinājumiem [debespuses, reljefs, augi, ūdenstilpnes, skati, būvmateriāli, funkcijas, forma, maināmība], kā arī lai uzprojektētu brīvdienu māju atbilstoši savas ģimenes interesēm un novietnes īpatnībām.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā (EKPL) kopīgi ar Polijas vēstniecību un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti aicina vidusskolniekus piedalīties olimpiādē „Polijas ģeogrāfija un Eiropas nākotne”.
Šodien publicētā ziņojumā Eiropas Komisija sniedz pārskatu par to, kā dalībvalstis īsteno ES ieteikumus, kuri nodrošina, lai digitālajā pasaulē bērni varētu justies pārliecināti un droši.Dalībvalstis un nozares darbinieki arvien vairāk pūlas īstenot ES 1998. un 2006. gada ieteikumus par nepilngadīgo aizsardzību audiovizuālo un tiešsaistes pakalpojumu lietošanā.Taču veiktie pasākumi kopumā ir nepietiekami.
Eiropas Komisija aicina zinātniekus un citus interesentus palīdzēt iezīmēt jaunas kontūras Eiropas pētniecības laukā. Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, lai noskaidrotu, kā kardināli uzlabot pētniecības vidi Eiropā. Mērķis ir līdz 2014. gadam izveidot Eiropas Pētniecības telpu (EPT) un līdz ar to arī zināšanu, pētniecības un inovācijas vienoto tirgu. Tas dos iespēju pētniekiem, pētniecības iestādēm un uzņēmumiem darboties, sadarboties un arī konkurēt pāri valstu robežām, tādējādi vairojot izaugsmes potenciālu.
Lai veicinātu radošumu un aicinātu nedaudz citādi kā ierasts ieraudzīt un parādīt citiem Eiropu vasarā, interneta vortāls www.esmaja.lv otro gadu pēc kārtas bija izsludinājis foto konkursu „Vasara kustībā”, un šodien tiek paziņoti konkursa uzvarētāji.
Izstāde „Čehijas un Latvijas attiecības 1921-2011” ir veltīta 90. gadadienai, kopš diplomātisko attiecību un savstarpējo sakaru nodibināšanas starp Latvijas Republiku un Čehoslovākiju (Čehoslovākija atzina Latviju de facto - 1921. gada 26. aprīlī, bet de iure 1921. gada 29. decembrī) un to atjaunošanas 20. gadadienai (parakstot protokolu starp Čehoslovākiju un trijām Baltijas valstīm 1991. gada 9. septembrī Tallinā).
Eiropas komisāre iekšlietu jomā Sesīlija Malmstrēma šodien atklāj tīklu izpratnes veicināšanai par radikalizāciju (Radicalisation Awareness Network – RAN), kura mērķis ir apkarot vardarbīgu ekstrēmismu.Ar šo iniciatīvu tiks atbalstīti dalībvalstu centieni novērst vardarbīgu radikalizāciju un personu rekrutēšanu teroristiskām darbībām.Šis tīkls apvienos galvenos dalībniekus, kas iesaistās radikalizācijas novēršanā visā ES, piemēram, sociālos darbiniekus, reliģiskos līderus, jauniešu vadītājus, policijas darbiniekus, pētniekus un citas personas, kas strādā neaizsargātajās kopienās.
Šā mēneša gaitā Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas 50 valstīs visā Eiropā notiek katru septembri, vairāk nekā 20 miljoni cilvēku varēs apmeklēt tūkstošiem unikālu pasākumu un apskatei reti pieejamu vietu. Šo iniciatīvu pārvalda valstu līmenī, savukārt Eiropas Komisija un Eiropas Padome to atbalsta ar informācijas izplatīšanu ES līmenī.
Eiropas Komisija šodien pieņēmusi pirmo tiesību aktu, kura mērķis ir līdz 2015. gadam nodrošināt, lai smagā satiksmes negadījumā cietusi automašīna pati bez autovadītāja līdzdalības spētu pārraidīt signālu glābšanas dienestiem.Komisija vēlas panākt, lai no 2015. gada dzīvības glābšanas sistēma eCall būtu iebūvēta visos automobiļu un vieglo transportlīdzekļu jaunajos modeļos.Smagas avārijas gadījumā eCallautomātiski zvana uz Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības dienestu numuru 112 un glābšanas dienestamnosūta negadījuma vietas koordinātes.8
Eiropas Komisija no šī gada 1. septembra līdz 15. novembrim visā Latvijā rīko unikālu zīmējumu konkursu bērniem. Konkursa uzvarētāja vārdā tiks nosaukts viens no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu navigācijas sistēmas Galileo programmas satelītiem.
Lai panāktu ES enerģētisko drošību šībrīža situācijā, kad globālie enerģijas tirgi nepārtraukti mainās, vajadzīga adekvāta koordinācija pašu mājās un spēcīga un pārliecinoša nostāja starptautiskajā vidē.Šodien Komisija pieņēma paziņojumu par energoapgādes drošību un starptautisko sadarbību. Tajā pirmo reizi tiek noteikta vispusīga stratēģija ES ārējām attiecībām enerģētikas jomā. Komisijas izklāstītajā pieejā galvenā uzmanība pievērsta labākai koordinācijai starp ES dalībvalstīm, nosakot un īstenojot ārējās enerģētikas politikas prioritātes.
Eiropas Komisija astoņām dalībvalstīm (Austrijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Ungārijai un Vācijai) pieprasa informāciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) īstenošanu.Komisija ir lūgusi dalībvalstis sniegt atbildi 10 nedēļu laikā.Ar faktu noskaidrošanas vēstulēm Komisija cenšas nodrošināt to, lai visas dalībvalstis pareizi īstenotu visus AVMPD noteikumu aspektus plašsaziņas līdzekļus reglamentējošajos likumos.Vēstulēs aplūkotie jautājumi katrai valstij atšķiras.Informācijas pieprasījumi nenozīmē, ka dalībvalstis nav pareizi pārņēmušas direktīvu savos tiesību aktos, bet to, ka šajā posmā Komisijai vēl ir daži jautājumi par direktīvas īstenošanu šajās dalībvalstīs.
Eiropas Komisija šogad atkal rīko jauno tulkotāju konkursu Juvenes Translatores un aicina tajā piedalīties skolēnus, kuri ir dzimuši 1994. gadā, no visām Eiropas Savienības valstīm.
Piektdien, 19.augustā, pulksten 16:00 Eiropas Savienības (ES) mājas 2.stāvā (Aspazijas bulvārī 28), tiks atklāta Berlīnes mūrim veltīta ceļojošā izstāde "Mūris". Rīgā tā nonākusi 50 gadus pēc mūra celtniecības sākuma 1961.gada augustā.
Pagājušajā desmitgadē Sestā Kopienas vides rīcības programma (6. VRP) ir palīdzējusi ar vides tiesību aktiem pievērsties jautājumiem gandrīz visos vides aspektos. Par to skaidri liecina šodien pieņemtais 6. VRP (2002.-2012.) galīgais novērtējums.Pēdējos desmit gados vides jomā panākti tādi ievērojami sasniegumi kā Natura 2000 tīkla paplašināšana, rezultātā aptverot gandrīz 18 % ES sauszemes teritorijas, visaptverošas ķīmisko vielu politikas ieviešana un politikas pasākumi klimata pārmaiņu jautājumos. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai īstenotu saskaņotus ES mērķus un noteikumus un uzlabotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes un ūdens kvalitāti. Resursu izmantošanas nošķiršana no ekonomikas izaugsmes nav izraisījusi kopē
ES finansē projektu, kura mērķis ir pašapkalpošanās termināļus (piemēram, sabiedriskā transporta biļešu iegādes automātus, informācijas kioskus un bankomātus) padarīt pieejamākus invalīdiem (un tādi ir sestā daļa eiropiešu) vai 87 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 65 gadiem.ES pētījums liecina, ka tikai 38 % bankomātu Eiropas Savienībā ir aprīkoti ar balss funkciju, kas palīdz klientiem ar invaliditāti. Tas ir krietni mazāk nekā ASV (61 %) un Kanādā (gandrīz visi bankomāti). Eiropas Komisija ir piešķīrusi 3,41 miljonu eiro — pusi no projekta kopējā budžeta — projektam " APSIS4All", kura mērķis ir izstrādāt un validēt personalizētas saskarnes, tostarp bezkontakta kartes, kas palīdz novērst pašreizējos piekļuves šķēršļus. Pirmie izmēģinājumi, kas ilgs trīs gadus, sāksies no 2011. gada septembra Spānijas pilsētas Barselonas bankomātos un no 2012. gada janv
Inna Šteinbuka 2011. gada 1. septembrī stāsies Pārstāvniecības vadītājas amatā Latvijā. Kopš 2009. gada Inna Šteinbuka ir bijusi Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas jomas direktore Eurostat.Viņai ir doktora grāds ekonomikā, un kopš 1997. gada viņa ir bijusi ekonomikas profesore Latvijas universitātē. Kopš 1998. gada viņa ir bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.
Personu brīva pārvietošanās starp ES dalībvalstīm ir viens no konkrētākajiem rezultātiem Eiropas integrācijas 60 gadu vēsturē. ES pilsoņiem, dalībvalstīm un Eiropas tautsaimniecībai tā nodrošina lielas priekšrocības. Eiropas iedzīvotāji brīvas pārvietošanās sniegtās priekšrocības izmanto katru dienu: kā tūristi tie katru gadu ES teritorijā veic apmēram 1,25 miljardus ceļojumu. Nesen veiktais pētījums liecina, ka 48 % Eiropas pilsoņu uzskata tiesības pārvietoties un brīvi uzturēties Eiropas Savienībā par vissvarīgākajām pilsoņu tiesībām (skatīt paziņojumu presei Nr. 14/2011<
Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts, kura mērķis ir ar filmu palīdzību cīnīties pret stereotipiem par romiem, ir saņēmis prestižu balvu no Profesionālo žurnālistu biedrības (Society of Professional Journalists), kuras galvenā mītne atrodas ASV. Projektā "Colorful but Colorblind" (Krāsu daudz, bet neredzamas) apvienojās romu un citas izcelsmes žurnālisti, lai veidotu 25 īsfilmu sēriju, stāstot par romu kopienām, kas dzīvo Centrāleiropā un Austrumeiropā. To mērķis bija sekmēt romu jautājumu dziļāku izklāstu un romu žurnālistu plašāku piedalīšanos galveno plašsaziņas līdzekļu darbībā. Projekta mērķis bija arī stiprināt kultūru dialogu un žurnālistu savstarpējo sapratni. Projekts saņēma Sigma Delta Chi balvu par izcilību žurnālistikā digitālajos plašsaziņas līdzekļos (neatkarīgajā kategorij
ES finansējums devis iespēju astronomiem izstrādāt novatorisku tehniku tālu galaktiku aplūkošanai reālajā laikā un augstas izšķirtspējas attēlos.
Tagad ar radioteleskopiem visā pasaulē var vienlaikus vērot Visuma attālākos objektus un izveidot augstas izšķirtspējas attēlus — detaļu saskatīšanas pakāpe ir salīdzināma ar futbolbumbas saskatīšanu uz Mēness.Šī tehnika, kuras nosaukums ir Electronic Very Long Baseline Interferometry (e-VLBI), palīdz rast atbildes uz jautājumiem par to, kā veidojušās galaktikas, ļaujot astronomiem iegūt un apstrādāt datus eksperimenta norisei tuvā reālajā laikā, jo ir iespējams izmantot ātrus optiskos tīklus.Tas dod
Sākoties Pasaules ūdens nedēļai (21.–29. augusts), attīstības komisārs Andris Piebalgs atkārtoti apliecināja ES apņemšanos sasniegt tūkstošgades attīstības mērķi – līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kam nav pastāvīgas pieejas dzeramajam ūdenim un pamata sanitārijai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien pieņemto pārskatu pagājušajā gadā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) palīdzējis gandrīz 23 700 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba saistībā ar ekonomikas krīzi un ievērojamām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos; salīdzinājumā ar 2009. gadu šādu darbinieku — fonda palīdzības saņēmēju skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. No ES Globalizācijas fonda deviņām dalībvalstīm izmaksātie EUR 83,5 miljoni ir paredzēti valstu pārvaldes iestāžu atbalstam, lai tās varētu palīdzēt atlaistajiem darbiniekiem rast jaunas darba iespējas.
19. augusts ir Pasaules humānās palīdzības diena, un, kā ik gadu kopš 2008. gada, Eiropas Komisija godinās tos, kas savu dzīvi velta tam, lai glābtu dzīvības un uzlabotu dzīvi tiem, kam nepieciešama palīdzība.
Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu jaunai Padomes un Eiropas Parlamenta regulai, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājuma ilgtspējīgai pārvaldībai.
Pēc Spānijas iestāžu 2011. gada 28. jūlija lūguma Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Spānijas lūgumu līdz 2012. gada 31. decembrim ierobežot darba ņēmējiem no Rumānijas piekļuvi Spānijas darba tirgum, pamatojoties uz būtiskiem traucējumiem Spānijas darba tirgū.Spāniju krīze ir skārusi ļoti smagi.Vēl nepieredzēta IKP samazinājuma dēļ (-3,9 % laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam) tajā ir augstākais bezdarba līmenis ES – kopš 2010. gada maija tas pārsniedz 20 %.Tas, ka arvien pieaug Spānijā dzīvojošo Rumānijas pilsoņu skaits un bezdarba līmenis to vidū ir augsts, ir ietekmējis Spānijas spējas uzņemt jaunus darba ņēmējus.
Savienības pilsonība un ar to saistītās tiesības ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem pīlāriem. Atzīmējot divdesmito gadadienu, kopš saskaņā ar Māstrihtas līgumu 1993. gada 1. novembrī tika ieviesta Savienības pilsonība, Eiropas Komisija šodien ierosināja 2013. gadu pasludināt par „Eiropas pilsoņu gadu”.
ES uzņēmumi, kuri visvairāk velta līdzekļus pētniecībai un izstrādei, plāno no 2011. līdz 2013. gadam palielināt savus kopējos ieguldījumus šajā jomā par 5 % gadā. Tas vairāk nekā divkārt pārsniedz pagājušā gada prognozes un ir ievērojams labvēlīgs pavērsiens salīdzinājumā ar pētniecības un izstrādes ieguldījumu samazināšanu par 2,6 %, ko šie uzņēmumi veica 2009. gadā. Uzņēmumu apsekojumā arī atklājās, ka vidēji 27 % no to gada tirdzniecības apjoma veido novatoriski izstrādājumi, kas laisti klajā pēdējos trīs gados, tādējādi no jauna apliecinot, ka jauninājumi ir uzņēmējdarbības panākumu atslēga un ļauj radīt jaunas nodarbinātības iespējas.
Šodien ES attīstības komisārs Andris Piebalgs paziņoja par lēmumu pastiprināt Eiropas ilgtermiņa apņemšanos, Somālijai sniedzot papildu attīstības palīdzību 175 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi nonāks Somalilendā, Puntlendā un citos reģionos, kur jau ir izveidoti piemēroti drošības apstākļi un nodrošināta minimāla pārvaldība, kā arī Somālijas centrālajā daļā, kur stabilitāte uzlabojas un apstākļi ļauj efektīvi izmantot attīstības palīdzību.
Eiropas iedzīvotāji sāk kļūt optimistiskāki par ekonomikas turpmāko gaitu, jo arvien vairāk cilvēku uzskata, ka smagākā krīze jau ir aiz muguras, secināts Eirobarometra 2011. gada pavasara apsekojumā - viedokļu aptaujā, ko divreiz gadā rīko Eiropas Savienība. 43 % Eiropas iedzīvotāju domā, ka krīzes ietekme uz darba tirgu jau sasniegusi apogeju (skat. pielikumu). Tas ir par vienu procentu punktu vairāk nekā iepriekšējā pārskatā 2010. gada rudenī (MEMO/11/16) un par 15 procentu punktiem vairāk nekā 2009. gada pavasarī. Tāpat Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk pieprasa ES rīcību un spēcīgāku Eiropas sadarbību, lai rastu risinājumu krīzei un novērstu turpmākas problēmas. Turpat 8 no 10 Eiropas iedzīvotājiem uzskata, ka ekonomikas politikas ciešāka koordinācija dalībvalstu starpā būtu efektīvs veids, kā risināt situāciju ekonomikas jomā.
Eiropas Komisija ir vienojusies par pasākumiem, kuriem vajadzētu ievērojami palīdzēt dažu ES visvairāk cietušo valstu ekonomikām atkal nostāties uz kājām.
Dalībvalstis ir piekritušas Komisijas priekšlikumam no 210 līdz 227 miljoniem eiro saskaņā ar ārkārtas plānu palielināt ES atbalstu dārzeņu audzētājiem, kurus skārusi baktērijas E. coli izraisītā krīze. Tas ļaus Komisijai par 100 % segt dažādu dalībvalstu kompensācijas pieprasījumus.
Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts šodien publicējis rezultātus, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par gaidāmo tabakas izstrādājumu direktīvas pārskatīšanu. Sabiedriskajā apspriešanā saņemts nepieredzēti liels atbilžu skaits – 85 000 atbilžu. Lielākā daļa atbildētāju bija atsevišķi iedzīvotāji, kas liecina, ka interese par ES tabakas kontroles politiku ir ļoti liela. Citi respondenti bija rūpniecības nozares, nevalstisko organizāciju, valdību un publisko iestāžu pārstāvji.
Šogad viens no sešiem eiropiešiem savas galvenās brīvdienas plāno pavadīt ārpus ES (skatīt pielikumu). Kopumā eiropieši katru gadu, dodoties darba darīšanās vai atpūtā, veic aptuveni 90 miljonus ceļojumu ārpus ES. Taču ko darīt, ja jums nepieciešama palīdzība un jūsu valstij nav vēstniecības vai konsulāta valstī, kurā atrodaties? Visiem ES iedzīvotājiem ir konkrētas Eiropas pilsonības tiesības. Piemēram, jūs varat lūgt palīdzību citā ES valsts vēstniecībā vai konsulātā, ja attiecīgajā valstī nav jūsu valsts pārstāvniecības. Šīs tiesības attiecas uz ikdienas situācijām, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību, kā arī krīzēm, piemēram, nesenajiem notikumiem Lībijā. Lai palielinātu informētību par šīm tiesībām, visām jaunajām pasēm ES informācija par konsulāro aizsardzību būs pieejama blakus ES īpašās tī
Pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēma stingrākus noteikumus, 2013. gada 1. maijā stāsies spēkā stingri ierobežojumi kreozota rūpnieciskiem lietojumiem. Kreozots ir toksiska viela, ko izmanto koka dzelzceļa gulšņu, elektrības stabu un sētas stabu apstrādē. Kreozots ir kancerogēns, kuru vairs nedrīkst laist ES tirgū, izņemot gadījumus, kad uzņēmums ir saņēmis atļauju to darīt. Kopš 2003. gada kreozotu ir aizliegts izmantot sadzīves lietojumiem.
Eiropas Komisijas jaunākais ziņojums par automašīnu cenām liecina, ka Eiropas Savienībā kopumā automašīnu reālās cenas 2010. gadā ir kritušās par 2,5 %. Atšķirības jaunu mašīnu kataloga cenās ir nedaudz mazinājušās. Šī ilgtermiņa tendence cenās dod papildu apstiprinājumu Komisijas pagājušā gada lēmumam par to, ka vairs nav pamata piemērot īpašus konkurences noteikumus jaunu mašīnu pārdošanai.
Neliels Itālijas uzņēmums piegādā mocarella sieru saldētu picu ražotājam Francijā. Pēc tam, kad Francijas uzņēmums sāk kavēt maksājumus, Itālijas uzņēmums pārtrauc piegādi, tomēr Francijas uzņēmums tam paliek parādā vairākus tūkstošus eiro. Kā Itālijas uzņēmums piedzīs šos parādus? Pašlaik šādām situācijām nav vieglu risinājumu. Krāpnieki var viegli pārvietot naudu no vienas dalībvalsts uz otru, noslēpjot līdzekļus vairākos kontos dažādās valstīs. Pilsoņi arī cieš no gadījumiem, kad tiešsaistē nopirktas preces tā arī netiek piegādātas vai viens no vecākiem, kas šķirti dzīvo ārvalstīs, nemaksā uzturlīdzekļus. Pašlaik jautājums par prasījumu bankai izmaksāt naudu no tās klienta bankas konta viņa kreditoram ir valstu tiesību aktu ziņā. Pašreizējā situācija 27 dalībvalstīs ir juridiski sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Apmēram 1 miljonam nelielu uzņēmumu ir grūtības ar pā
Strīdu un domstarpību risināšana tiesās bieži vien ir dārga un laikietilpīga. Pārrobežu lietas ir īpaši sarežģītas valstu atšķirīgo tiesību aktu dēļ, kā arī tādu praktisku jautājumu dēļ kā izmaksas un valodas problēmas. Eiropas Savienības Mediācijas direktīva, kas tika pieņemta 2008. gada 21. maijā (IP/08/628) un ir spēkā kopš 2011. gada 21. maija, tiek piemērota, ja pārrobežu strīdā iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt atrisināt savu strīdu, izmantojot neatkarīgu mediatoru. Visās ES dalībvalstīs pašlaik būtu jābūt spēkā pasākumiem, ar kuriem šī direktīva ir transponēta. Tomēr deviņas valstis vēl nav paziņojušas visus val
Eiropas Komisija ir nosūtījusi informācijas pieprasījumus divdesmit ES dalībvalstīm, kuras vēl nav paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos pilnībā tiek īstenoti jaunie ES telesakaru noteikumi. Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes noteiktais termiņš jauno noteikumu īstenošanai bija 2011. gada 25. maijs. Informācijas pieprasījumi ir oficiāla paziņojuma vēstules atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai.
Komisija šodien pieņēma Eiropas programmu trešo valstu pilsoņu integrācijai, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un kultūras ieguvumu, kādu migrācija var sniegt Eiropā. Programmā uzsvars likts uz migrantu pilnīgu līdzdalību visās sabiedrības dzīves norisēs un izcelta vietējo iestāžu būtiskā loma.
Aizliegums elektriskās un elektroniskās iekārtās izmantot smagos metālus un citas bīstamas ķīmiskās vielas nu ir attiecināts uz daudz plašāku ražojumu klāstu, un rīt jaunie noteikumi stāsies spēkā. Jaunais tiesību akts uzlabos tādu elektronisku preču kā termostatu, medicīnas ierīču un vadības paneļu drošumu un nepieļaus bīstamu vielu nonākšanu vidē. Dalībvalstīm atvēlēti 18 mēneši jauno noteikumu transponēšanai.
Bulgārijai un Rumānijai ir jāgūst turpmāki panākumi tiesu reformā un cīņā pret korupciju un — Bulgārijas gadījumā — arī cīņā pret organizēto noziedzību. Ziņojumā jo īpaši uzsvērts, ka tiesu iestādēm abās valstīs jāvelta lielāki centieni reformu īstenošanā. Komisija sniedz virkni ieteikumu turpmākai rīcībai Bulgārijā un Rumānijā. Komisija 2012. gada vasarā veiks vispārēju novērtējumu par Bulgārijas un Rumānijas progresu, ko tās panākušas saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu kopš to pievienošanās, un izteiks atbilstošus priekšlikumus, ņemot vērā minēto novērtējumu. Turpmāk izklāstīti Komisijas galvenie secinājumi, kas ietverti šodien pieņemtajos ziņojumos, kurus sagatavo piekto gadu pēc kārtas saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu ar Bulgāriju un Rumāniju.
Biodegvielas var kalpot kā ekoloģisks fosilo degvielu aizstājējs. Taču mums jāuzmanās, lai tropu meži un ar oglekli bagātie kūdrāji nepārvēršas par eļļas palmu vai cukurniedru plantācijām, kā arī rūpīgi jāseko tam, lai ES izmantotās biodegvielas radītu pamanāmus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus, salīdzinot ar fosilajiem kurināmajiem. Tāpēc ir jāpārbauda biodegvielu ilgtspējība. To var darīt dalībvalstis, bet var izmantot arī Eiropas Komisijas apstiprinātas brīvprātīgas shēmas. Šodien Komisija apstiprināja septiņas brīvprātīgās shēmas: “ISCC”, “Bonsucro EU”, “RTRS EU RED”, “RSB EU RED”, “2BSvs”, “RSBA” un “Greenergy”. Shēmu atzīšanas lēmums tieši attiecas uz visām 27 dalībvalstīm.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu 183 jauniem projektiem LIFE+ programmas ietvaros, kas ir Eiropas Savienības vides projektu finansēšanas instruments. Projekti ir no visām ES dalībvalstīm un aptver pasākumus tādās jomās kā dabas aizsardzība, klimata pārmaiņas, "tīrās" tehnoloģijas, vides politika un informācija un komunikācija par vides jautājumiem. Ieguldījumu kopsumma šajos projektos ir aptuveni 530 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 244 miljonus eiro. Finansējums 1,8 miljonu eiro apmērā apstiprināts arī diviem projektiem no Latvijas – Gaujas Nacionālajā parkā un Ķemeru nacionālajā parkā.
Komisāre Moire Gēgena-Kvinna šodien pavēstīja, ka nepilni 7 miljardi eiro atvēlēti, lai dotu spēcīgu impulsu pētniecības balstītai inovācijai. Paredzams, ka līdz šim lielākais šāda veida finansējums, ko Eiropas Komisija piešķīrusi saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu, īstermiņā palīdzēs radīt aptuveni 174 000 darbavietu un 15 gadu laikā — gandrīz 450 000 darbavietu un IKP pieaugumu gandrīz 80 miljardu eiro apmērā[1]. ES pētniecības finansējums ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm, un tagad tam ierādīta centrālā vieta saskaņotas inovācijas stratēģijā “Inovācijas Savienība” (IP/10/1288,
Eiropas Komisija ir izmaksājusi 25 miljonus eiro Nigēras Republikai. Šī summa ir pirmais budžeta atbalsta maksājums, kopš šā gada aprīlī darbu sāka jaunais prezidents Mahamadu Issufu (Mahamadou Issoufou) un 20. jūnijā pilnībā tika atsākta ES sadarbība ar Nigēru. Piešķirtais finansējums dos valdībai iespēju pastiprināt nabadzības izskaušanas pasākumus, uzsvaru liekot uz sociālajām jomām (izglītību un veselību).
Eiropas Komisija pauž aicinājumu ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot kopēju redzējumu attiecībā uz to, kā ES līmenī koordinēt pētījumus novecošanas jomā. Šāds ir galvenais vēstījums Komisijas tikko pieņemtajam ieteikumam "Ilgāks mūžs, labāka dzīve — demogrāfisko izmaiņu iespējas un problēmas". Ar šo ieteikumu skubina dalībvalstis piedalīties kopīgas plānošanas iniciatīvā attiecībā uz sabiedrības novecošanu, pētot šādus jautājumus: kā cilvēkiem noturēties darba tirgū? Kā palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem saglabāt savu aktīvo dzīvesveidu pēc iespējas ilgāk, esot veseliem un ar labāku dzīves kvalitāti? Kā panākt nākotnes aprūpes sistēmu ilgtspēju?
Īstenojot Eiropas Komisijas priekšlikumus sēra satura samazināšanai flotes degvielās, varētu izdoties uzlabot gaisa kvalitāti. Ar šo priekšlikumu tiek ierosināts sēra dioksīda emisijas samazināt par līdz pat 90 %, bet cieto daļiņu emisijas — 80 %. Ieguvumi sabiedrības veselības izteiksmē būtu no 10 līdz 24 miljardiem eiro, daudzkārt pārsniedzot paredzamās izmaksas, kas aplēstas 2,6 līdz 11 miljardu apmērā. Teju puse Eiropas iedzīvotāju mīt vietās, kur vēl aizvien nav sasniegti ES gaisa kvalitātes mērķi. Tāpēc gaisa piesārņojums ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām, kas dara raizes ES iedzīvotājiem.
2010. gadā ES muitas iestādes uz ES ārējām robežām ir konfiscējušas vairāk nekā 103 miljonus produktu, par kuriem radušās aizdomas, ka tie ir intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpums. No šodien publicētā Komisijas ikgadējā ziņojuma par ES muitas iestāžu sadarbību IĪT aizsardzības jomā izriet, ka to sūtījumu skaits, kurus muita aizturējusi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir gandrīz divkāršojies, no 43,5 tūkstošiem 2009. gadā pieaugot līdz gandrīz 80 tūkstošiem 2010. gadā. Šodien publicētajā ziņojumā ir arī sniegti statistikas dati par to ražojumu veidu, izcelsmi un pārvadāšanas metodi, kuri aizturēti uz ES ārējām robežām IĪT pārkāpumu dēļ. Šī ir pirmā reize, kad ziņojumā ir arī minēta aptuvena aizturēto ražojumu vērtība, kura saskaņā ar aplēsēm ir vairāk nekā 1 miljards eiro. Muitas iestāžu aizturēto ražojumu galvenās kategorijas ir šādas: cigaretes (34 %), biroja piederumi (9 %), cit
Eiropas Komisija aicina dažādas ieinteresētās puses — telesakaru operatorus, interneta pakalpojumu sniedzējus, dalībvalstis, datu aizsardzības valsts iestādes, patērētāju organizācijas u. c. — paust viedokli par to, vai ir nepieciešami praktiski noteikumi, ar kuriem nodrošināt, ka par personas datu aizsardzības pārkāpumiem Eiropas Savienībā tiek ziņots koherenti. Pārskatītajā e-privātuma direktīvā (2009/136/EK), kura — kā viens no jauno ES telesakaru noteikumu bloka tiesību aktiem — stājās spēkā 2011. gada 25. maijā, ir noteikts, ka operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem ir bez nepamatotas kavēšanās jāinformē valsts iestādes un klienti par savā rīcībā esošo personas datu aizsardzības pārkāpumiem (sk.
Eiropas Komisija šodien uzsākusi apspriešanu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu popularizēšanas un ar tiem saistītās informācijas plānu nākotni. Publicējot Zaļo grāmatu par šiem jautājumiem, Komisija lūko rast risinājumus, kā izstrādāt mērķtiecīgāku un tālejošāku nākotnes stratēģiju, kas patērētājiem gan ES, gan ārpus tās veidotu skaidrāku priekšstatu par Eiropas lauksaimniecības ražojumu un pārtikas produktu kvalitāti, tradīcijām un pievienoto vērtību.
Digitālās tehnoloģijas un internets strauji maina veidu, kādā audiovizuālie darbi tiek radīti, laisti tirgū un izplatīti. Patērētāji arvien lielākā mērā sagaida, ka varēs skatīties jebko, jebkur, jebkurā laikā un ar jebkuras ierīces (TV, datora, spēļu konsoles un mobilo sakaru ierīces) palīdzību. Uzņēmējdarbības modeļiem strauji jāpielāgojas arvien pieaugošajam tehnoloģisko pārmaiņu tempam, kas piedāvā jaunas iespējas darbu radītājiem un izplatītājiem, rada jaunas patērētāju prasības un galu galā nodrošina lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu.
Atbildot uz Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes aicinājumu, Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu, kurā izklāstīti galvenie iespējamie risinājumi Eiropas Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas (TFTS) izveidei. Šis paziņojums ir pirmā atbilde uz lūgumu sagatavot juridisko un tehnisko satvaru šādas sistēmas izveidei Eiropas Savienībā.
Vispārējais mērķis Komisijas priekšlikumiem par modernu un vienkāršu kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) ir padarīt zvejošanu par ilgtspējīgu no vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa. Ar jaunās politikas palīdzību tiks panākts, ka zivju krājumi būs ilgtspējīgā apjomā, likvidējot pārzveju un nosakot zvejas iespējas, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Tā ES iedzīvotājiem ilgtermiņā nodrošinās stabilu un drošu apgādi ar veselīgu pārtiku, un tās mērķis ir panākt jaunu uzplaukumu zvejniecības nozarē, likvidēt atkarību no subsīdijām un sniegt jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas piekrastes reģionos.
Eiropas Komisija savā ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas priekšlikumā ir izvirzījusi radikālu pieeju attiecībā uz zvejniecības pārvaldību Eiropā. Šis plāns nodrošinās gan zivju krājumu, gan zvejnieku ienākumu saglabāšanos nākotnē, darot galu pārzvejai un zivju krājumu noplicināšanai. Ar šo reformu tiks ieviesta decentralizēta pieeja zinātniski pamatotai zvejas pārvaldībai atkarībā no reģiona un jūras baseina un labāki vadības standarti ES un starptautiskā līmenī ar ilgtspējīgu zivsaimniecības nolīgumu starpniecību.
Četras no desmit Eiropas mājsaimniecībām iegādājas interneta, tālruņa un televīzijas pakalpojumu komplektu no viena operatora, liecina jaunais Eurobarometer apsekojums. Apsekojumā arī konstatēts, ka 65 % cilvēku izmaksu dēļ ierobežo sarunas pa mobilo tālruni un ka aizvien populārāka kļūst zvanīšana, izmantojot internetu. Apsekojums par elektroniskajiem sakariem mājsaimniecībās notika no 2011. gada 9. februāra līdz 8. martam 27 000 mājsaimniecību, kas reprezentē ES iedzīvotājus.
Piektā daļa piecpadsmitgadnieku un daudzi pieaugušie Eiropā ir neprasmīgi lasītāji. Šodien publicētais jaunais Eiropas Komisijas pētījums atklāj, kā rīkojas valstis, lai uzlabotu lasītprasmi, un kur to centieni ir nepietiekami. Pētījums, kurā aplūkota situācija 31 valstī (ES dalībvalstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā), atklāj, ka, lai gan vairumā valstu rakstpratības pilnveides politika ir progresējusi, bieži uzmanība netiek veltīta lielāka riska grupām, piemēram, zēniem, bērniem no ģimenēm, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, un imigrantu bērniem. ES valstu izglītības ministri ir noteikuši mērķi līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20 % uz mazāk nekā 15 %. Tikai Beļģijas flāmu kopiena, Dānija, Igaunija, Somija un Polija ir jau sasniegušas šo mērķi.
Izmantojot nodarbinātības veicināšanas stratēģiju, Eiropas Komisija gatavojas gandrīz divkāršot to jauniešu, pasniedzēju un pētnieku skaitu, kuri saņem ES stipendijas studijām un apmācībām ārzemēs — no 400 000 saņēmējiem gadā šobrīd līdz gandrīz 800 000 saņēmējiem nākotnē. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu šodien preses konferencē teica, ka tas ir viens no galvenajiem mērķiem, kādēļ Komisija 2014.–2020. gada budžeta projektā ir ierosinājusi ievērojamu ES līdzekļu palielinājumu izglītībai, jaunatnei un radošumam. Uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un palīdzēt cilvēkiem iegūt pareizās iemaņas ir ļoti svarīgi, lai atbilstu perspektīvās darbavietas prasībām un lai apkarotu nabadzību. Lielāks ieguldījums radošajā industrijā arī veicinās nodarbinātības iespējas nozarē, kas nodrošina 4,5 % no ES IKP un kur strādā
Nepieciešama stingrāka rīcība visā Eiropas Savienībā, lai risinātu arvien lielāko problēmu saistībā ar jaunu sintētisko narkotiku ienākšanu tirgū, teikts Eiropas Komisijas ziņojumā, kas tiek publicēts šodien. ES 2010. gadā ir identificējusi rekordlielu skaitu - 41 šādu psihoaktīvu vielu, kas imitē tādu bīstamu narkotiku kā ecstasy vai kokaīns radīto efektu un tiek pārdotas legāli - iepriekšējā gadā šis skaits bija 24. Šīs narkotiskās vielas, kas var būt tikpat bīstamas kā aizliegtās vielas, bieži pārdod internetā un specializētos veikalos. Ziņojumā novērtēti pašreizējie ES noteikumi par rīcību attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām. Komisija plāno stiprināt šos noteikumus, lai nepieļautu, ka šādas nedrošas vielas tiek brīvi pārdotas tirgū.
Investīcijas pētniecībā un inovācijās ir veids, kā radīt jaunas darba vietas un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, tāpēc Latvijas apņemšanās līdz 2020.gadam panākt 1,5% iekšzemes kopprodukta investīcijas šajā nozarē ir apsveicama, trešdien Rīgā sacīja Eiropas Savienības (ES) pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna. Vienas dienas vizītē Latvijā viņa tikās ar Latvijas amatpersonām un ekspertiem, apspriežot ar pētniecības un inovācijas politiku saistītus jautājumus.
Trešdien, 6.jūlijā darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna, lai ar Latvijas amatpersonām un ekspertiem apspriestu ar pētniecības un inovācijas politiku saistītus jautājumus.
Eiropas personāla atlases birojs (EPSO) šodien sāk 2011. gada lingvistu atlases procedūras, lai atrastu gan tulkotājus, gan tulkus, kam jāveic būtisks darbs dažādās ES iestādēs.
Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kā ilgtermiņā atrisināt nemainīgi augstās mobilo tālruņu un citu mobilo ierīču lietošanas cenas, ceļojot pa Eiropas Savienību (viesabonēšana). Ierosināta ir tieši saistoša regula, kur pirmo reizi paredzēti strukturāli pasākumi konkurences palielināšanai: no 2014. gada 1. jūlija patērētāji, kas šādu risinājumu izvēlas, varēs pieteikties zemāku viesabonēšanas mobilo sakaru cenu līgumam, kas nav saistīts ar līgumu par valsts mobilo sakaru pakalpojumiem iekšzemē, saglabājot to pašu tālruņa numuru. Priekšlikums paredz arī tiesības mobilo sakaru operatoriem (tostarp tā sauktajiem virtuālajiem mobilo sakaru operatoriem, kam nav sava tīkla) izmantot citu operatoru tīklus citās dalībvalstīs par regulētām vairumtirdzniecības cenām un tādējādi rosina lielāku konkurenci starp operatoriem viesabonēšanas tirgū.
Apmeklējot Somālilendu, ES attīstības komisārs Andris Piebalgs šodien paziņoja, ka Eiropas Savienība apsver iespēju sniegt aptuveni 175 miljonu eiro ES papildu atbalstu Somālijai, tostarp Somālilenda.
2. jūlijā, Skonto hallē noslēdzās biedrības Active and healthy life for children rīkotais projekts Nakts Futbols – sporta pasākums 9. – 12. klases skolēniem. Pirmo vietu 48 skolēnu komandu konkurencē izcīnija komanda "RPV"no Rīgas, saņemot Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā balvu – braucienu visai komandai uz Briseli. Ar visiem spēles rezultātiem ir iespēja iepazīties mājaslapā www.naktsfutbols.lv.
Teju 49 % Eiropas iedzīvotāju mīt vietās, kur vēl aizvien nav sasniegti ES gaisa kvalitātes mērķi. Tāpēc gaisa piesārņojums ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām, kas dara raizes ES iedzīvotājiem.
ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) ir ES pirmā tirdzniecības vienošanās ar Āzijas valsti, un tas stāsies spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Tā darbības joma un tarifu liberalizācijas ātrums ir vēl nepieredzēts, un tā ir jauna pieeja ievērojamu beztarifu barjeru likvidēšanai visās nozarēs, tostarp autotransporta, farmācijas un plaša patēriņa elektronikas nozarē. Dienvidkoreja un ES piecu gadu laikā no BTN spēkā stāšanās dienas atcels 98,7 % no tirdzniecībai piemērojamajiem maksājumiem. Līdz pārejas perioda beigām būs atcelti importa tarifi visiem ražojumiem un vairumam lauksaimniecības ražojumu, izņemot dažus, piemēram, rīsus.
Finansējums 35 miljonu eiro vērtībā tagad ir pieejams 42 ekoinovāciju projektiem, kas 2010. gadā atlasīti saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju programmu (CIP), kamēr turpinās pieteikumu iesniegšana saistībā ar 2011. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
Laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam ES mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina vēl zemākas mazumtirdzniecības cenas viesabonēšanas zvaniem — tā paredz ES noteikumi, kas 2007. gadā tika ieviesti pirmo reizi un 2009. gadā grozīti. Patērētāji, kas izvēlas ES regulēto "Eirotarifu" un atrodas citā ES dalībvalstī, maksās ne vairāk kā 35 centus minūtē par izejošajiem zvaniem un 11 centus minūtē par ienākošajiem zvaniem. Tas ir pēdējais posms no regulētā cenu samazinājuma, ko paredz ES viesabonēšanas regula, kura zaudē spēku 2012. gada jūnijā.
Organizēt pārrobežu glābšanas darbus, novērst milzīgu kaitējumu videi vai salīdzināt ēku energopatēriņu dažādās valstīs drīz varēs ātrāk un vieglāk, pateicoties labākām datu kopīgas izmantošanas iespējām ES.
Eiropas Savienībai ir neliels budžets, taču tam ir liela nozīme Eiropas pilsoņu dzīvē. Komisijas priekšlikumā daudzgadu budžetam laikposmā no 2014. -2020. gadam ir ņemtas vērā gan pašreizējās problēmas, gan nākotnes vajadzības. Budžetā galvenā uzmanība pievērsta ES līmeņa finansējumam ar patiesu pievienoto vērtību. Piemēram, "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms, kas finansē pārrobežo projektus enerģētikas, transporta un informācijas tehnoloģijas jomā, lai stiprinātu mūsu iekšējā tirgus mugurkaulu; ievērojami vairāk naudas paredzēts pētniecībai un jauninājumiem, kas ir ieguldījums mūsu konkurētspējā, vairāk līdzekļu Eiropas jaunatnei – tie ir tikai daži no Komisijas priekšlikuma jauninājumiem. Taču inovatīvais ES budžets joprojām ir konsolidēts – kopējo turpmākajiem septiņiem gadiem ierosinātā budžeta apjomu veido EUR 1025 miljardi (1,05 % no ES NKI) saistībās un EUR 971,5 miljard
Ātrdarbīgu optiskās šķiedras platjoslas tīklu jomā tiek uzsākti trīspadsmit fotonikas pētniecības projekti, kuru mērķis ir izstrādāt tehnoloģijas, kas nodrošinātu īpaši ātrdarbīgu mājas internetu, kurā datu pārraides ātrums pārsniegtu 1 gigabitu sekundē. Projektus 2010. gadā kopīgi izvēlējās Eiropas Komisija, Apvienotā Karaliste, Austrija, Polija, Vācija un Izraēla, un tās kopumā iemaksā šajos projektos 22,3 miljonus eiro. Pētniecības projekti ilgs divus līdz trīs gadus. Līdz 2020. gadam nodrošināt, lai katram Eiropas iedzīvotājam būtu pieejams ātrdarbīgs un īpaši ātrdarbīgs platjoslas tīkls, un veicināt ieguldījumu Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģiju pētniecībā — šie ir svarīgi mērķi Eiropas digitalizācijas programmā (sk. IP/10/581,
Saskaņā ar ES līmeņa noteikumiem, kas piemērojami no šīs nedēļas, bērni visā ES varēs ātrāk saņemt uzturlīdzekļu maksājumus dalītu ģimeņu gadījumos. Ņemot vērā to, ka ES ir aptuveni 16 miljoni starptautisku pāru un 1 miljons šķiršanos ik gadu, arvien vairāk ģimenēm ir jāpiedzen uzturlīdzekļu maksas gadījumos, kad viens no vecākiem dzīvo citā valstī un atsakās sniegt finanšu palīdzību. Ar jaunajiem noteikumiem tiek izveidota ES mēroga sistēma, lai atvieglotu uzturlīdzekļu maksājumu atgūšanu tā, lai promesošie vecāki vairs nevarētu izvairīties no savām saistībām.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, ar kuru sagatavo pamatu ES nostājai “Rio+20” ANO ilgtspējīgas attīstības konferencē, kas norisināsies 2012. gada jūnijā Riodežaneiro.
Eiropas Savienības vistrūcīgāko personu pārtikas apgādes programmai 2012. gadā līdzekļu kopējais apjoms tika noteikts 113 miljoni eiro, precīzi nosakot, cik piešķirts katrai dalībvalstij [sk. pielikumus]. Tas ir krass samazinājums salīdzinājumā ar 500 miljoniem eiro, ko piešķīra iepriekšējos gados, jo Tiesa aprīlī nolēma, ka pašreizējie noteikumi paredz, ka pārtikai, uz ko attiecas šī shēma, jānāk no ES valsts rezervēm. Tāpēc 2012. gadā shēma pamatosies tikai uz visu pieejamo intervences krājumu (162 000 tonnu labības un 54 000 tonnas sausā piena pulvera).
Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, kas būs pirmais solis, pārskatot kritērijus, kurus attiecībā uz dalībvalstu atbalstu filmu uzņemšanai un izplatīšanai piemēro ES valsts atbalsta tiesībās. Pašlaik spēkā esošais Paziņojums par kinematogrāfiju ir 10 gadus vecs. Komisija ir publiskojusi tematisko dokumentu, kurā ir noteiktas izvērtējamās jomas, piemēram, sacensība, lai piesaistītu liela mēroga filmu projektus, izmantojot valsts atbalstu, kā arī atbalsts citām darbībām, kas nav filmu veidošana. Komisija aicina visas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli līdz 2011. gada 30. septembrim.
Šodien Barselonā sumina Eiropas Savienības Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvas ieguvējus. Arhitektu birojs Sir David ChipperfieldAchitects sadarbībā ar Julian Harrap saņēma galveno balvu par Berlīnes Jaunā muzeja rekonstrukciju un arhitekti Ramon Bosch un Bet Capdeferro — jauno arhitektu speciālbalvu par koledžas ēku Spānijas pilsētā Heronā. Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes Eiropas komisāre Andrula Vasiliu un Barselonas mēra vietas izpildītājs Jordi Hereu pasniedza uzvarētājiem skulptūras, kas simbolizē Mīsa van der Roes paviljonu, un naudas balvas attiecīgi 60 000 un 20 000 eiro apmērā. Pēc apbalvošanas ceremonijas 21. jūnijā uzvarētāji nolasīs publiskas lekcijas.
Eiropas Komisijas jaunākajā apsekojumā ir secināts, ka vides stāvoklis rūp vairāk nekā 90 % respondentu ikvienā dalībvalstī. Liela daļa eiropiešu piekrīt, ka dabas resursu efektīva izmantošana un vides aizsardzība var uzlabot ES ekonomisko izaugsmi. Ziņojumā apkopotie rezultāti norāda, ka iedzīvotāji sagaida ES rīcību vides jomā, — neraugoties uz ekonomisko krīzi, vidēji gandrīz 9 no 10 eiropiešiem uzskata, ka ES ir finansiāli jāatbalsta pasākumi, kuri labvēlīgi ietekmē vidi. Nepārprotami liels atbalsts ir ES līmeņa likumdošanai — vidēji vairāk nekā 8 no 10 eiropiešiem piekrīt, ka vides aizsardzībai viņu valstī nepieciešami ES tiesību akti.
Izdots mācību līdzeklis CD formātā par Eiropas Savienību Iepazīsti Eiropas Savienību un izmanto savas iespējas. Tas palīdzēs skolēniem pilnveidot zināšanas par Eiropas Savienības vēsturi, institūcijām, lēmumu pieņemšanas kārtību, pilsonisko līdzdalību un citiem jautājumiem. Izdevumā iekļautas 29 PowerPoint prezentācijas, kas izmantojamas visās izglītības pakāpēs, kā arī metodiskie ieteikumi pedagogiem.
Kura pilsēta būs nākamā Eiropas Zaļā galvaspilsēta? Sākot no šodienas, pilsētas var pieteikties uz prestižo goda nosaukumu 2014. gadā. Līdz šim, no 2010. līdz 2013. gadam, šis nosaukums piešķirts četrām pilsētām — Stokholmai, Hamburgai, Vitorijai un Nantei. Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu saņem pilsētas, kas piedāvā ekoloģiskāko dzīvesvidi un kas var kalpot kā paraugs un iedvesmas avots citām pilsētām. Uz vienu gadu piešķirtā nosaukuma uzdevums ir veicināt Eiropas pilsētu pievilcību un veselīgumu, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti.
Eiropas Komisijas politiskais dialogs ar valstu parlamentiem 2010. gadā pastiprinājās. Šo politisko iniciatīvu priekšsēdētājs Barrozu sāka 2006. gadā, un tagad saskaņā ar Lisabonas līgumu valstu parlamentiem ir lielāka un būtiskāka loma Eiropas politikas veidošanā. Saskaņā ar šodien pieņemto Komisijas gada pārskatu par attiecībām ar valstu parlamentiem šo dialogu tie izmanto, lai vēl intensīvāk un konstruktīvāk nekā līdz šim iesaistītos Eiropas politikā.
2011. gada Eiropas Savienības kultūras mantojuma/Europa Nostra balvas 27 ieguvēji tiks godināti šovakar apbalvošanas ceremonijā, kas noritēs Amsterdamas vēsturiskajā koncertzālē Concertgebouw. Balvas pasniegs Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu un pasaulslavenais tenors un Europa Nostra prezidents Plasido Domingo. Seši no 27 godalgotajiem projektiem šovakar tiks pasludināti par Lielās balvas (Grand Prix) ) laureātiem, atzīstot to izcilos sasniegumus kultūras mantojuma jomā. Apbalvošanas ceremoniju apmeklēs aptuveni 1500 viesu, kuru vidū būs arī Viņas Karaliskā Augstība Nīderlandes princese Margrēta.
ES inovācijām vajadzīgi būtiski uzlabojumi daudzās jomās, lai stratēģija "Eiropa 2020" varētu panākt gudru, ilgtspējīgu izaugsmi — tā secināts Eiropas Komisijas 2011. gada Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojumā. Eiropai ir vajadzīgi lielāki un "gudrāki" ieguldījumi gan publiskajā, gan privātajā pētniecībā un izstrādē — tie ne tikai veicina izaugsmi vidējā termiņā, bet tiem arī ir pretcikliska iedarbība krīzes laikā. Ir vajadzīga plašāka sadarbība ES iekšienē un ar starptautiskajiem partneriem, kā arī labāka pētniecības rezultātu izmantošana, arī — pastiprinot intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Izglītības sistēmām ir jāpiemērojas uzņēmējdarbības inovāciju vajadzībām. Ir vairāk jāmudina darboties novatoriski un strauji augoši MVU. Ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai vairotu Eiropas
2011. gada 7. jūnijā ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns un Latvijas amatpersonas parakstīja jaunu (ceturto) papildu saprašanās memorandu saistībā ar ES finanšu palīdzību Latvijai. Tas parakstīts pēc tam, kad Komisija pozitīvi novērtējusi pielāgošanas programmas īstenošanu, un ļauj Latvijai izmantot jaunu aizdevuma daļu.
Divdesmit divus gadus vecs vīrietis brīvdienās devās uz ārzemēm, lai noskatītos futbola spēli. Pēc spēles viņš kopā ar draugiem apmeklēja bāru. Tur izcēlās kautiņš, un viņš tika aizturēts. Policija viņu vairākas stundas pratināja bez advokāta klātbūtnes. Saskaņā ar šodien ierosināto Eiropas Komisijas pasākumu visiem aizdomās turētajiem, neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi atrodas, tiktu garantētas tiesības sazināties ar advokātu, sākot no brīža, kad viņus aiztur policija, līdz pat procesa beigām. Aizdomās turētās personas varētu arī sazināties ar ģimenes locekļiem vai darba devēju, lai tos informētu par savu aizturēšanu. Atrodoties ārpus savas valsts, viņiem būtu tiesības sazināties ar savas valsts konsulātu.
Eiropas Parlaments šodienas plenārsēdē 736 deputātu balsojumā ar pārliecinošu balsu vairākumu (521 „par”, 145 „pret”, 8 atturas) atbalstīja fakultatīvus ES mēroga noteikumus uzņēmumiem un patērētājiem, kuri slēdz līgumus vienotajā tirgū. Parlamenta balsojums notika pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Viviānas Redingas nesenā politiskā paziņojuma, kurā teikts, ka viņa rudenī apsver iespēju ierosināt šādas fakultatīvas Eiropas līgumtiesības (SPEECH/11/411). Viņas mērķis ir radīt lielāku saskaņotību Eiropas līgumtiesībās, vienlaicīgi atvieglojot pārrobežu darījumus, īpaši Eiropas mazajiem uzņēmumiem un 500 miljoniem patērētāju.
Eiropas Komisija Pasaules IPv6 dienā (World IPv6 Day) savu tīmekļa vietni dara pieejamu interneta protokola 6. versijas (IPv6) lietotājiem (kā arī IPv4 lietotājiem). Internets darbojas, pārraidot datus nelielās paketēs, kuras tiek neatkarīgi maršrutētas pa dažādiem tīkliem, kā noteikts starptautiskajā sakaru protokolā, kas pazīstams ar nosaukumu interneta protokols. 1984. gadā interneta protokola 4. versijā (IPv4) bija pieejami 4 miljardi adrešu, bet saistībā ar augošo pieprasījumu pēc jauniem interneta pakalpojumiem pēdējās atlikušās IPv4 adreses tika piešķirtas 2011. gada februārī. IPv6 ieviešana nodrošinās praktiski neierobežotu interneta adrešu skaitu, lai atbalstītu jaunu pakalpojumu milzīgo pieaugumu nākotnē. Padarot savu tīmekļa vietni pieejamu IPv6 lietotājiem, Eiropas Komisija
Komisija ir pieņēmusi 27 ieteikumu kopumus — pa vienam katrai dalībvalstij, kā arī vienu ieteikumu kopumu visai eiro zonai, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot ekonomikas un sociālo politiku uzdevumu risināšanai izaugsmes, nodarbinātības un publisko finanšu jomā.
Šodien Komisija piedāvāja pasākumu kopumu, lai vēl enerģiskāk vērstos pret nopietno ļaunumu, kuru korupcija rada Eiropas sabiedrībai gan ekonomiskā, gan sociālā, gan politiskā ziņā. Četri no pieciem ES pilsoņiem uzskata korupciju par lielu problēmu savā valstī. Ir aprēķināts, ka korupcija ES ekonomikai izmaksā 120 miljardus eiro gadā . Tas ir viens procents no ES IKP un tikai nedaudz mazāk par Eiropas Savienības gada budžetu. Tas liecina, ka vajadzīga stingra politiskā apņemšanās, lai apkarotu šādus noziegumus. Komisija šodien sper pirmo soli, izveidojot jaunu mehānismu – ES korupcijas novēršanas ziņojumu – lai pārraudzītu un novērtētu dalībvalstu pūliņus cīņā pret korupciju, kā arī veicinātu lielāku politisko iesaistīšanos. Tas palīdzēs dalībvalstīm labāk ieviest tiesību aktus un pilnībā īstenot to starptautiskās saistības, kā arī uzlabot korupcijas novēršanas politikas un darbību saskaņotību.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass mudina nozari izstrādāt Eiropas mēroga braucienu plānotāju, kas aptvertu visas valstis un transporta veidus. Lai gan eksistē jau vairāk nekā 100 braucienu plānotāju, pagaidām nav neviena tāda, kas ļautu lietotājiem atrast informāciju vai rezervēt biļeti braucienam Eiropā neatkarīgi no iesaistīto valstu skaita vai transporta veidiem. Priekšsēdētāja vietnieks S. Kallass, kas Komisijā pārzina transportu, izvirzīja šādu uzdevumu intelektiskajām transporta sistēmām (ITS) veltītā konferencē 2011. gada 6. jūnijā. Kad būs beidzies konkurss, sabiedrība tiks aicināta balsot par pieņemamāko risinājumu.
Vairāk nekā 213 000 studentu 2009./10. mācību gadā saņēma programmas Erasmus stipendiju studijām vai praksei ārzemēs — tas ir jauns rekords, kas iepriekšējā gada sasniegumu pārspēj par 7,4 %. Erasmus ir pasaulē sekmīgākā studentu apmaiņas programma, un, pastāvot līdzšinējām tendencēm, līdz 2012./13. mācību gadam ES sasniegs savu mērķi laikā no programmas sākuma 1987. gadā atbalstīt 3 miljonus Eiropas studentu. Trīs populārākie studentu ceļamērķi 2009./10. mācību gadā bija Spānija, Francija un Apvienotā Karaliste. Visvairāk studentu uz ārzemēm nosūtījusi Spānija, seko Francija un Vācija. Attiecīgajā gadā 61 % programmā iekļauto bija studentes. Programmā Erasmus 2009./10. gadā ES ieguldīja 415 miljonus eiro.
Otrdien, 7.jūnijā plkst.16.00 ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu tiks atvērts ES INFO Centrs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (BSA). Tas apmeklētājus gaidīs Rīgā, Lomonosova ielā 1-4, 207.kabinetā.
Ceturtdien, 2.jūnijā darba vizītē Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības (ES) budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis, kurš ir atbildīgs par ikgadējā ES budžeta, kā arī daudzgadu finanšu ietvara sagatavošanu.
Komisija plāno pabeigt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (CEAS) izveidi līdz 2012. gadam. Grozītie priekšlikumi direktīvām par uzņemšanas nosacījumiem un patvēruma procedūrām nodrošinās ātrāk īstenojamus, taisnīgākus un efektīvākus noteikumus, ko varēs izmantot dalībvalstis un cilvēki, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tajos ir ņemta vērā pieredze, kas iegūta vairākus gadus ilgušajās sarunās Ministru Padomē un Eiropas Parlamentā, kā arī apspriedēs ar bēgļu apvienībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komiteju bēgļu jautājumos (UNCHR). Jāturpina sarunas par pārējiem elementiem „patvēruma jomas tiesību aktu kopumā”.
Šodien Briselē apmēram divdesmit vadošie kristiešu, ebreju un musulmaņu reliģijas pārstāvji, kā arī budistu kopienu pārstāvji pēc priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu uzaicinājuma tikās sanāksmē, kuru kopīgi vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs. Viņi apsprieda, kā efektīvā veidā nodrošināt tiesības un brīvības, lai starp Eiropu un tās kaimiņvalstīm izveidotu partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam.
Āfrikas Savienības (ĀS) Komisija un Eiropas Komisija tiksies 2011. gada 30. maijā Briselē piektās ikgadējās abu kolēģiju sanāksmes ietvaros. Tās turpinās īstenot ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības kopīgo programmu un apspriežu laikā koncentrēsies uz diviem neatliekamiem un aktuāliem jautājumiem, proti, demokrātiju un izaugsmi.
26.maijā Rīgā notiks augsta līmeņa starptautisks seminārs „Ziemeļu dimensija un Baltijas jūras reģions – iespējas un izaicinājumi”, ko organizē Ārlietu ministrija, Somijas vēstniecība un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Gandrīz 85,8 % respondentu jaunākajā sabiedriskajā apspriešanā par Eiropas Komisijas vides finanšu instrumenta LIFE+ nākotni uzskata, ka ir vajadzīgs īpašs ES finanšu instruments vides un klimata politikai. Vairākums jeb 54,6 % uzskata arī, ka jāpalielina šim instrumentam paredzētais budžets. Nākamā daudzgadu finanšu plāna sagatavošanā 2014.–2020. gadam šīs appriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, izvērtējot īpaša vides un klimata politikas instrumenta nepieciešamību ES budžetā. Briselē notikušajā konferencē par LIFE panākumiem varēja uzzināt jaunāko informāciju.
Šodien Eiropas Komisija kopīgi ar ANO Vides programmu iesniedza divus plašus ziņojumus, kuros uzsvērts, ka radikāli jāmaina veids, kādā izmantojam ierobežotos resursus. Pirmajā ziņojumā parādīts, cik lielas ir potenciālās iespējas palielināt atkārtoti pārstrādātu metālu īpatsvaru. Tikai 18 metālus atkārtoti pārstrādā vairāk nekā 50 % apmērā, bet vairākums metālu netiek atkārtoti pārstrādāts pat 1 % apmērā. Otrajā ziņojumā, ko vispirms iesniedza ANO Ilgtspējīgas attīstības komisijā 18. maijā, uzsvērts, ka vajadzīga apņēmīga ekonomiskās izaugsmes un resursu izmantošanas atsaiste, lai novērstu to izsīkumu līdz 2050. gadam, un izklāstīti zinātniski pamatoti scenāriji par resursu patēriņu turpmākajos gados. Abi ziņojumi, kas sagatavoti kopā ar starptautisko ekspertu grupu resursu pārvaldības jomā, aicina likumdevējus un politikas veidotājus rast ceļus resursu izmantošanas samazināšanai un
Eiropas mēroga reģistrs ir izveidots tādēļ, lai eiropieši varētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē vidi. Šodien Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra ciešā sadarbībā ar Kopīgo pētniecības centru – Komisijas iekšējo zinātnisko dienestu – publicēja tiešsaistes kartes, kas pirmo reizi vēsturē ļauj iedzīvotājiem atrast tajās atzīmētos gaisa piesārņojuma galvenos difūzos avotus, ko veido, piemēram, transports un aviācija. Tikko publicētajās 32 kartēs redzams, kur tiek emitētas konkrētas piesārņotājvielas, teiksim, slāpekļa oksīdi un cietās daļiņas. Kartes ir papildinājums pieejamajiem datiem par emisijām no atsevišķām rūpnieciskām ražotnēm, ko piedāvā Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (E-PRTR).
Šodien pieņemtajā politikas dokumentā Eiropas Komisija noteica virkni pasākumu, kas ļauj ES prokuroriem un tiesnešiem efektīvāk cīnīties pret krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses. Komisija plāno stiprināt materiālās krimināltiesības, precizējot tādu noziedzīgo nodarījumu definīcijas kā piesavināšanās vai ļaunprātīga varas izmantošana, kā arī pastiprināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ES tiesu sadarbības organizācijas (Eurojust) spējas. ES arī apsvērs, kā specializēta Eiropas Prokuratūra varētu piemērot kopīgos noteikumus attiecībā uz krāpšanu un citiem pārkāpumiem pret ES fondiem. Lisabonas līgums, kas ir pastiprinājis ES spējas apkarot krāpšanu, piešķirot tai likumdošanas kompetenci krimināltiesību jomā, padarīs šos pasākumus iespējamus. Nodokļu maksātāju naudas aizsardzība ir Komisijas prioritāte. Nodokļu maksātājiem jātic, ka Eiropas Savienības
Arī Latvijas pilsoņiem iespējams kļūt par Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (Europe Food Safety Authority, EFSA) valdes locekļiem, nomainot kādu no septiņām amatpersonām, kam jūnijā beigsies amata pilnvaras. Pieteikuma anketa un plašāka informācija atrodama šeit: http://ec.europa.eu/food/efsa/efsa_management_board_en.htm. Pieteikumi iesniedzami līdz 15.jūlijam.
Šodien Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pēdējo gadu laikā panākto virzību kopējā zivsaimniecības politikā un ierosinājumus par zvejas iespējām ES ūdeņos 2012. gadā. Dokumentā izklāstīts, kā Komisija plāno īstenot zinātniskos ieteikumus par zivju krājumu stāvokli, kurus tā saņem, ierosinot nozvejas limitus un kvotas nākamajam gadam. Nesenākie dati liecina, ka zivju krājumu stāvoklis Eiropas ūdeņos lēnām uzlabojas, taču joprojām nav pietiekamu zinātnisko datu par lielāko daļu krājumu, kam galvenais iemesls ir dalībvalstu nepareizi paziņotā informācija. Tāpēc Komisija izmantos jaunu metodi zvejas limitu noteikšanai, jo īpaši samazinot to krājumu nozvejas apjomus, par kuriem nav pietiekamu datu. Komisijas idejas vasarā būs pieejamas plašai apspriešanai, un viedokļi tiks ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumus par zvejas iespējām nākamajā gadā, kurus pieņems rudenī.
Šodien sākas Zaļā nedēļa 2011 ar aicinājumu iedzīvotājiem „patērēt mazāk un dzīvot labāk”. Konferencē, kas ilgs četras dienas, vairāk nekā 3500 dalībnieku meklēs veidus, kā ilgtspējīgāk izmantot mūsu planētas resursus. Šogad Zaļajā nedēļā pulcējas pārstāvji no visdažādākajām sfērām: ES iestādēm, uzņēmējdarbības un ražošanas nozares, nevalstiskajām organizācijām, publiskās pārvaldes iestādēm, zinātniskajām un akadēmiskajām aprindām, plašsaziņas līdzekļiem. Aptuveni 30 pasākumi notiks ārpus Briseles, tostarp Slovēnijā (25.-27. maijā, 2. jūnijā) un Polijā (11. jūnijā). Visu konferenci pārraidīs internetā.
Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), kuras ietver patentus, preču zīmes, dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī autortiesības un blakustiesības (kas attiecas uz izpildītājiem, producentiem un raidorganizācijām), eksistē jau vairākus gadsimtus. Bieži vien, mums pašiem to neapzinoties, tās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Ar tām aizsargā tehnoloģijas, kuras mēs lietojam (automašīnas, mobilos telefonus, vilcienus), pārtiku, ko ēdam, mūziku, ko klausāmies, un filmas, ko skatāmies. Taču pēdējos gados tehnoloģiskās izmaiņas un jo īpaši tiešsaistes darbību pieaugošā nozīme ir pilnīgi izmainījušas pasauli, kurā strādā IĪT. Esošā Eiropas un valstu līmeņa noteikumu kombinācija vairs nav īsti piemērota, un šie noteikumi jāmodernizē. Tādēļ Komisija šodien ir pieņēmusi visaptverošu stratēģiju IĪT tiesiskā regulējuma maiņai. Mūsu mērķis ir dot iespēju izgudrotājiem, radītājiem,
Pilsētām un transporta infrastruktūrai izplešoties, Eiropā katru gadu ar mākslīgu segumu tiek pārklāta augsne tādā platībā, kas ir lielāka par Berlīni. Šī tendence, kas ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības principiem, apdraud auglīgu augšņu un pazemes ūdenskrātuvju pieejamību nākamajām paaudzēm. Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar jaunu ziņojumu, kurā ieteikta trīspakāpju pieeja, kas paredz ierobežot augsnes pārklāšanu ar mākslīgu segumu, mazināt tās ietekmi un kompensēt vērtīgas augsnes zudumu, veicot pasākumus citās teritorijās.
Ar 2011. gada 25. maiju Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi varēs izmantot jaunas tiesības un pakalpojumus tālruņa sakaru, mobilo sakaru un interneta sfērā. Līdz minētajai dienai dalībvalstīm ir jāievieš jaunie ES telekomunikāciju noteikumi, lai nodrošinātu lielāku konkurenci telekomunikāciju nozarē un labākus pakalpojumus klientiem. Piemēram, tagad patērētāji vienas dienas laikā varēs mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru, iegūt skaidrāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un justies drošāki par personas datu aizsardzību tiešsaistē. Eiropas Komisijai ir piešķirtas jaunas pārraudzības pilnvaras, bet Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādei (BEREC) — regulatīvās pilnvaras. Tas ļaus iedibināt regulatīvo noteiktību un palīdzēs telekomunikāciju uzņēmumiem augt vienotā Eiropas telekomunikāciju tirgū. Komisija ir cieši sadarbojusies ar dalībvalstīm, lai šie ES noteikum
Eiropas Savienībā no 2011. gada decembra būs aizliegts izmantot kadmiju juvelierizstrādājumos, plastmasās un cietlodēšanas materiālos. Juvelierizstrādājumos (jo īpaši importētās dārglietu imitācijās) ir atrasts liels daudzums kaitīgās vielas — kadmija. Patērētāju, tostarp bērnu, veselībai kadmijs var kaitēt, ja tas nonāk saskarē ar ādu vai mēli. Jaunie tiesību akti aizliedz kadmija izmantošanu visa veida juvelierizstrādājumos, izņemot antīkās juvelierlietas. Aizliegums attiecas arī uz kadmija izmantošanu visa veida plastmasās un cietlodēšanas materiālos, kurus izmanto atšķirīgu materiālu salodēšanai, jo lodēšanas procesā izdalās dūmi, kuru ieelpošana ir ļoti kaitīga veselībai.
19.maijā plkst. 17.00 Eiropas Savienības mājā Rīgā (Aspazijas bulvāris 28, 2.stāvs) notiks ekspertu diskusija „Zinātnes universitātes koncepts un tās loma stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā”.
Eiropas Komisija prasa sešām dalībvalstīm paziņot par ES Atkritumu pamatdirektīvas transponēšanu valsts tiesību aktos, kas bija jāpaveic līdz 2010. gada decembrim. Šīs valstis ir Francija, Ungārija, Luksemburga, Latvija, Slovēnija un Slovākija. Pēc Eiropas vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Komisija ir nosūtījusi argumentētu atzinumu. Dalībvalstīm divu mēnešu laikā ir jāpanāk atbilstība. Ja šīs dalībvalstis neievēros juridiskās saistības, Komisija var iesniegt lietas ES Tiesā un jau šajā posmā lūgt Tiesu piemērot finansiālas sankcijas.
Eiropas Komisija prasa Latvijai pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstoši ES prasībām ieguves rūpniecības atkritumus apstrādā īpašās iekārtās. Lai gan jau iepriekš tikuši izteikti brīdinājumi, Latvija joprojām nepilda ES tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz ieguves rūpniecības atkritumiem. Pēc Eiropas vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Komisija ir nosūtījusi argumentētu atzinumu. Ja divu mēnešu laikā Latvija nepanāks atbilstību, Komisija var iesniegt lietu ES Tiesā.
17. un 18. maijā darba vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, kurš ir atbildīgs par Eiropas Savienības (ES) iestāžu sadarbību un administratīvajiem jautājumiem.
ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iesaistīto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijas pērn pieaugušas par vairāk nekā 3 %. Tā liecina dalībvalstu reģistru sniegtā informācija.
18.maijā pulksten 11.00 ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28, notiks EIROINFO tiešsaistes akcija par ES atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, par to, kur un kā meklēt informāciju, lai realizētu spožas idejas, kā arī par to- vai mums IR spožas idejas uzņēmējdarbības attīstībā Latvijā.
Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus, uzņēmumus, valsts pārvaldes iestādes un citas ieinteresētās personas izteikt viedokļus par to, kā pēc iespējas lietderīgāk izmantot "mākoņdatošanu". Mākoņdatošana ļauj uzņēmumiem, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām izmantot tīklus, piemēram, internetu, lai piekļūtu saviem datiem un programmatūrai, kas atrodas uz citur izvietotiem datoriem. Tā var palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, krasi samazināt ar informācijas tehnoloģijām saistītās izmaksas, valsts pārvaldes iestādēm — par mazāku maksu nodrošināt pakalpojumus, kā arī palīdzēt ietaupīt enerģiju, efektīvāk izmantojot aparatūru. Mākoņdatošana jau tiek plaši izmantota, piemēram, tīmekļa e-pasta pakalpojumiem. Šī tendence pieaug, un sagaidāms, ka līdz 2014. gadam ar mākoņpakalpojumiem saistītie ieņēmumi Eiropā sasniegs gandrīz 35 miljardus eiro. Radīt labvēlīgus apstākļus, lai iedzīvo
Paredzams, ka ES ekonomikas pakāpeniskā atveseļošanās turpinās nostiprināties, un izredzes 2011. gadam šķiet mazliet labākas, nekā prognozēts rudenī. Prognozēts, ka IKP šajā gadā pieaugs par aptuveni 1¾ %, bet 2012. gadā — par nepilniem 2 %. Šādas perspektīvas pamatojas uz labākām pasaules ekonomikas izredzēm un kopumā optimistisku noskaņojumu ES uzņēmējdarbības vidē. Tomēr inflācija pieaug straujāk, atspoguļojot izejvielu cenu pieaugumu. Prognozēts, ka inflācija šajā gadā būs tuvu 3 % ES un 2½ % eurozonā, samazinoties līdz attiecīgi aptuveni 2 % un 1¾ % 2012. gadā. Sagaidāms, ka darba tirgus apstākļi prognožu periodā lēnām uzlabosies. Prognozēts, ka līdz 2012. gadam bezdarba līmenis samazināsies par ½ procentpunktu un nedaudz pārsniegs 9 % ES un 9 ¾ % eurozonā. Fiskālā konsolidācija turpinās, un paredzams, ka publiskā sektora deficīts līdz 2012. gadam samazināsies līdz aptuven
Briselē, 2011. gada 13. maijā — saskaņā ar jaunākās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 53 % Eiropas jauniešu vēlas strādāt vai ir ļoti ieinteresēti studēt citā Eiropas valstī, taču finanšu līdzekļu trūkums daudzus no tiem attur spert pirmos soļus šajā virzienā, lai daļu sava mācību laika pavadītu ārzemēs. Aptauja rāda milzīgu atšķirību starp jauniešu vēlmi strādāt ārzemēs un faktisko darbaspēka mobilitāti: mazāk nekā 3 % Eiropas nodarbināto iedzīvotāju šobrīd dzīvo ārpus savas mītnes valsts. Rezultāti aptaujai, ko veica saistībā ar Komisijas iniciatīvu “Jaunatne kustībā”, ir publicēti 2011. gada Eiropas Jaunatnes nedēļas (15. -21. maijs) priekšvakarā.
Plašāka informācija par "Thinking Canada": ES - Kanādas studiju brauciensu un stažēšanās programmu 2011 pieejama: www.thinking-canada.eu. Pieteikšanās termiņš 2011. gada 18. maijs.
Pērkot bērnu ratiņus vai jaunas kurpes, mēs gribam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti droši ražojumi. Labā ziņa ir tāda, ka bīstamas preces ES tirgū nonāk arvien mazāk, jo tās daudz ātrāk tiek identificētas un izņemtas no apgrozības. Šodien publicētais 2010. gada ziņojums par ES ātrās brīdināšanas sistēmas darbību bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) liecina, ka, pateicoties sistēmas arvien efektīvākam izmantojumam, pērn aizliegts, no tirgus izņemts vai no patērētājiem atsaukts rekordliels nedrošu ražojumu skaits (2244 ražojumi, kas ir par 13 % vairāk nekā 2009. gadā). Dalībvalstis ir kļuvušas aktīvākas, un arī Eiropas uzņēmēji daudz nopietnāk uztver savus pienākumus patēriņa preču drošuma jomā, par ko liecina īpaši uzņēmumiem paredzētās ātrās brīdināšanas sistēmas (VPDD uzņēmumu lietojumprogramma) ievērojamais izmantošanas pieaugums (par 200 %). Tagad aktualit
Eiropas Komisijas programmas MEDIA, kas atbalsta kinematogrāfiju, divdesmitā gadskārta ir galvenais notikums šāgada Kannu kinofestivāla 16. maija pasākumā “European Rendezvous” (Eiropas tikšanās). Šogad programma MEDIA atbalsta 20 festivāla filmas, ieskaitot astoņas filmas, kas sacenšas par festivāla galveno balvu − Zelta palmas zaru. Starp mazpazīstamu un labi zināmu režisoru darbiem var minēt filmas "La Piel Que Habito" (Pedro Almodovars), "Melanholija" (Larss fon Trīrs) un "Le Havre" (Aki Kaurismaki). Programma MEDIA kopš 1991. gada Eiropas kinoindustrijā ir ieguldījusi vairāk nekā 1,5 miljardus eiro. Visu filmu saraksts pieejams pielikumā.
Lai gan 90 % interneta lietotāju ES dod priekšroku tīmekļa vietnēm savā valodā, 55 % vismaz dažkārt tiešsaistē izmanto svešvalodu, liecina šodien publiskotā visā ES veiktā Eirobarometra aptauja. Tomēr 44 % interneta lietotāju Eiropā pieļauj, ka nesaņem visu interesējošo informāciju tāpēc, ka tīmekļa lappuses nav viņiem saprotamā valodā, un tikai 18 % veic pirkumus tiešsaistē ar svešvalodas starpniecību. Šie rezultāti norāda, ka ieguldīt tiešsaistes tulkošanas rīku jomā ir būtiski, lai ES interneta lietotājiem valodas neprasmes dēļ nebūtu liegta piekļuve tiešsaistē atrodamajai informācijai vai produktiem. Pašlaik Eiropas Komisija pārvalda 30 dažādus pētniecības projektus valodas saskarnes un digitālā satura jomā, kas saņēmuši ES finansējumu 67 miljonu eiro apmērā. Šogad iesniegtajiem jaunajiem projektiem paredzēti vēl 50 miljoni eiro. Viens no
2011. gada 8.maijā Vērmanes dārzā no12.00 līdz 18.00 notiks Eiropas Savienības dārza svētki ar devīzi - PIEDALIES! Esi brīvprātīgais! Uzdrošinies izmainīt! Šos svētkus atzīmē par godu Eiropas dienai, un šogad tie ir veltīti Eiropas brīvprātīgā darba gadam. Iesaistot plašu dalībnieku loku, tiks atspoguļots brīvprātīgais darbs kā unikāla sociālās līdzdalības forma.
Sagaidot Eiropas dienu 9.maijā, Eiropas Savienības (ES) mājā un Agijas Sūnas galerijā jau ceturto gadu apskatāma izstāde "Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās". Izstāde ES mājas (Aspazijas bulvāris 28) mākslas istabā tiks atklāta 6.maijā, un gleznas būs aplūkojamas līdz 31.maijam.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un attīstības komisārs Andris Piebalgs, 9.–11. maijā piedaloties konferencē Stambulā, no jauna uzsvērs Eiropas Komisijas vadošo lomu, palīdzot pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) izkļūt no nabadzības. Eiropas Savienība kā lielākā līdzekļu devēja, kas šīm valstīm 2010. gadā piešķīra 15 miljardus eiro, mudinās citus partnerus sekot tās piemēram, apņemoties novirzīt VAV 0,15–0,20 % no NKI. Tā arī aicinās atjaunot VAV pasaules līmeņa partnerattiecības ar attīstītajām un jaunietekmes valstīm, lai, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, nodrošinātu vienotu pieeju VAV virzībā uz attīstības mērķu sasniegšanu.
2011. gada 5. un 6. maijā Rīgā, Radisson Daugava Hotel, notiks starptautiska konference „Zaļā izaugsme Baltijas jūras reģionā” (Green Growth in the Baltic See Region). Konferenci organizē Eiropas Komisija, Ziemeļu Ministru padomes sekretariāts sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā, Interact un Baltijas Attīstības Forums. Konferencē tiks spriests, kā ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam var veicināt zaļu izaugsmi un līdz ar to arī stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanu.
Atzīmējot Eiropas dienu, ceturtdien un piektdien Rēzeknē, Dagdā un Daugavpilī viesosies Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Ungārijas vēstnieks Gābors Dobokajs, kā arī citu ES dalībvalstu vēstnieki un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Viņi tiksies ne tikai ar pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem, bet arī piedalīsies diskusijās ar studentiem un skolēniem.
Eiropas Komisijas izveidota ekspertu grupa šodien iesniedza priekšizpētes dokumentu par turpmāku iniciatīvu attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām. Lai izpētītu iespējas pilnveidot ES līgumtiesības (IP/10/595), 2010. gada aprīlī Komisija sasauca grupu, kurā ietilpa praktizējoši juristi, bijušie tiesneši un akadēmisko aprindu pārstāvji no visas Eiropas Savienības. Grupas locekļi tikās reizi mēnesī un regulāri apsprieda savu darbu ar uzņēmumu (tostarp mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU), patērētāju organizāciju un juridisko profesiju pārstāvjiem. Sanāksmēs piedalījās arī novērotāji no Eiropas Parlamenta un Padomes. Priekšizpētes dokumentā ietverti svarīgākie praktiskie līgumattiecību jautājumi, piemēram, juridiskās tiesības attiecībā uz defektīvām precēm un noteikumi, sa
Šodien, Pasaules preses brīvības dienā, Komisija izsludina 2011. gada Lorenco Natalī žurnālistikas balvas konkursu. Balva tiek piešķirta par izciliem žurnālistikas darbiem rakstītajos medijos, radio un televīzijā par attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību tematu visā pasaulē.
Šodien Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju Eiropas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un situācijas uzlabošanai nākamajos desmit gados. Stratēģijā ir paredzēti seši uzdevumi, kuru uzmanības centrā ir galvenie bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņi un kuru realizācija samazinās lielākos dabas un ekosistēmu pakalpojumu apdraudējumus ES, ieaužot bioloģiskās daudzveidības mērķus svarīgākajās nozaru rīcībpolitikās. Tiek risināti arī bioloģiskās daudzveidības zuduma globālie aspekti, tādējādi panākot, ka ES piedalās cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē. Stratēģija atbilst saistībām, ko ES pagājušajā gadā uzņēmās Japānas pilsētā Nagojā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa šodien atklāja 600 miljonus eiro vērtās programmas "Publiskā un privātā partnerība nākotnes interneta jautājumos" (FI-PPP (Future Internet Public Private Partnership)) pirmo posmu. Partnerība atbalstīs inovāciju Eiropā un palīdzēs uzņēmumiem un valdībām rast tādus interneta risinājumus, kas spētu tikt galā ar strauji augošo tiešsaistes datu pieprasījumu. Līdz šim mums bijusi pieredze ar interneta pieslēgumu datoram, kā arī ar cilvēkiem, kas lieto šādu pieslēgumu, turpretī tagad internets ir kļuvis mobils, un to pieslēdz visdažādākajiem aparātiem un mehānismiem. Pašreizējais internets nespēs apstrādāt nākotnes datu plūsmu, kā arī nespēs nodrošināt vēlamo precizitāti, elastīgumu un drošumu. Partnerība pētīs astoņas jomas, kurās šī datu revolūcija varētu veicināt inovāciju un darbvietu izveidi mobilās programmatūras un pakalpojumu indust
No rītdienas ES pilsoņi varēs būt pavisam droši, ka tradicionāli lietotās augu izcelsmes zāles, ko tie iegādājas ES, nekaitē veselībai un ir efektīvas. 2004. gada Direktīva 2004/24/EK par augu izcelsmes zālēm noteica septiņu gadu pārejas periodu, kurš tagad ir beidzies, un tas nozīmē, ka pēc 2011. gada 1. maija ES tirgū varēs tirgot tikai reģistrētas vai atļautas zāles. Direktīva par augu izcelsmes zālēm paredz vienkāršāku reģistrācijas procedūru nekā pārējām zālēm, ņemot vērā tradicionāli lietoto augu izcelsmes zāļu senās izmantošanas tradīcijas. Tai pašā laikā direktīva sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz šo zāļu kvalitāti, drošumu un efektivitāti.
Kā pareizi sagatavot CV un uzrakstīt kvalitatīvu motivācijas vēstuli? Kādas ir darba un karjeras izvēles iespējas? Kādas apmācības tiek piedāvātas bezdarbniekiem? Ko īsti piedāvā EURES? – šie ir tikai daži no jautājumiem, ar kuriem ik dienu saskaras darba meklētāji! Un tāpēc, lai rastu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, ikviens interesents ir aicināts piedalīties ES mājas KARJERAS DIENĀS, kas notiks 3.maijā pulksten 14:00 un 24.maijā pulksten 12:00!
Komisija savā iknedēļas sanāksmē šodien nolēma pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu. Veikto izmaiņu rezultātā tiek pastiprināts ētiskais pamats, uzlabojot un precizējot vairākus līdzšinējos noteikumus.
„Delikāta līdzsvarošanas darbība, kas apvieno taupības un izaugsmi veicinošus pasākumus 500 miljoniem eiropiešu”. Tā budžeta un finanšu plānošanas komisārs Janušs Levandovskis raksturo ES 2012. gada budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2011. gada 20. aprīlī. 2012. gada budžeta projektu veido EUR 132,7 miljardi maksājumos, kas ir palielinājums 4,9 % apmērā salīdzinājumā ar 2011. gadu. Saistības veido EUR 147,4 miljardus (+3,7 %). 2012. gada budžeta projekta galvenais mērķis ir pilnībā atbalstīt Eiropas ekonomiku un ES pilsoņus.
Brisele, 19. aprīlis ― šodien publiskotajā ES jaunajā progresa ziņojumā par vispārējo un profesionālo izglītību konstatēts, ka ES valstis pēdējā desmitgadē uzlabojušas izglītības sistēmas galvenajās jomās, tomēr no 2010. gadam izvirzītajiem pieciem mērķiem tās sasniegušas tikai vienu mērķi. ES ir veiksmīgi īstenojusi mērķi palielināt to absolventu skaitu, kas ieguvuši augstāko izglītību matemātikā, zinātnē un tehnoloģijā, turklāt kopš 2000. gada kāpums sasniedzis 37 %, kas ir daudz labāks rezultāts par mērķi (15 %). Ievērojami, tomēr nepietiekami samazinājies atbirušo skolnieku skaits un palielinājies to audzēkņu skaits, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību, uzlabota lasīt un rakstīt prasme, kā arī palielinājies to pieaugušo skaits, kuri iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību. Pielikumā atspoguļoti sīkāki rādītāji par katru valsti (skatīt paziņojuma beigās). Stratēģijā
Eiropas Komisija šodien pieņemtajā ziņojumā uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir ērta piekļuve atklātam un neitrālam internetam. Komisija cītīgi sekos līdzi tam, lai jaunie ES telesakaru noteikumi par caurredzamību, pakalpojuma kvalitāti un iespēju mainīt operatoru, kas stāsies spēkā 2011. gada 25. maijā, tiktu piemēroti tādā veidā, kas nodrošina atklāta un neitrāla interneta principu ievērošanu praksē. Piemēram, Komisija veltīs īpašu uzmanību vispārīgiem likumīgu pakalpojumu un lietojumprogrammu ierobežojumiem un sekos līdzi tam, vai ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvātie platjoslas pieslēgumi ir tikpat ātrdarbīgi kā interneta pakalpojumu sniedzēja reklāmā minētie. Komisija ir lūgusi Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) veikt nopietnu pārbaudi par jautājumiem, kas ir svarīgi atklāta un neitrāla interneta nodrošināšanai, tostarp par
Otrdien, 19.aprīlī pulksten 12:00 žurnālisti tika aicināti uz Eiropas Savienības (ES) mājas 2.stāvu, lai uzzinātu par govīm, kas nesaņem Eiropas finansējumu, un slēptuvēm, kur atrodama nauda – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā un Ārlietu ministrija (ĀM) informēja par aizvadīto gadu Europe Direct informācijas centros (EDIC) un Eiropas Savienības informācijas punktos (ESIP).
Eiropas Savienībā savs profils kādā socializēšanās portālā ir 77 % jauniešu 13 līdz 16 gadu vecumā un 38 % bērnu 9 līdz 12 gadu vecumā. Šādi dati apkopoti Eiropas Komisijas veiktajā Eiropas mēroga aptaujā. Turklāt viena ceturtdaļa bērnu, kas izmanto tādus socializēšanās portālus kā Facebook, Hyves, Tuenti, Nasza-Klasa, SchuelerVZ, Hi5, Iwiw vai Myvip, apgalvo, ka viņu profils ir "publisks", proti, ka tas ir pieejams visiem, un daudzi no šiem bērniem savā profilā norāda adresi un/vai tālruņa numuru. Šie dati pierāda, ka Eiropas Komisijas drīzumā iecerētajai Drošāku socializēšanās tīklu principu īstenošanas pārskatīšanai ir liela nozīme. Komisija panāca vienošanos par minētajiem principiem 2009. gadā (IP/09/232), kad lielākie socializēšanās portālu veidotāji piek
Šodien Eiropas Komisija pieņēma izvērtējuma ziņojumu par Datu saglabāšanas direktīvu. Ziņojumā izvērtēta pieredze, kas gūta kopš direktīvas pieņemšanas 2006. gadā. Reaģējot uz draudiem drošībai pēc teroristu uzbrukumiem 2004. gadā Madridē un 2005. gadā Londonā, ar direktīvu tika ieviesta datu saglabāšana. Ziņojumā secināts, ka saglabātie telekomunikācijas dati ir nozīmīgi, lai aizsargātu sabiedrību pret nopietnu noziegumu radītiem draudiem. Šie dati sniedz noziegumu atklāšanai un tiesvedības nodrošināšanai nepieciešamos pierādījumus. Tomēr direktīva transponēta pārāk dažādi, un joprojām pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesību aktu starpā apgrūtina telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēju darbu. Direktīva pati par sevi negarantē, ka datu glabāšana, izguve un izmantošana notiek, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību atsevišķās dalībvalstīs. Nolū
Eiropas Komisija tikko pieņēmusi tehniskos noteikumus par to, kā 900 un 1800 MHz radiofrekvenču joslas jāatver izmantošanai modernām 4. paaudzes (4G) saziņas ierīcēm. Noteikumi, kas ir vajadzīgi, lai novērstu traucējumu problēmas līdzteku darbībā ar pastāvošajām GSM un 3G ierīcēm, ir nozīmīgs solis bezvadu platjoslas piekļuves nodrošināšanai vēl plašākam ES iedzīvotāju un uzņēmumu lokam. Komisijas lēmums, kas dalībvalstīm jāīsteno līdz 2011. gada beigām, tādējādi palīdzēs sasniegt Digitalizācijas programmā Eiropai izvirzītos mērķus līdz 2013. gadam nodrošināt, lai ikvienam Eiropā būtu pieejami platjoslas sakaru pamatpakalpojumi, un līdz 2020. gadam — ātrdarbīgi un īpaši ātrdarbīgi platjoslas sakari (sk.
Eiropas Komisijas šodien publiskotajā ziņojumā atspoguļoti aspekti, kuri patlaban neļauj pilnībā novērtēt ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanas sociālekonomisko ietekmi Eiropas Savienībā. Eiropas Parlamenta un Padomes ziņojums, kas pamatojas galvenokārt uz dalībvalstu sniegto informāciju, liecina, ka bieži nav pietiekamas statistikas un esošā informācija balstīta uz jau iepriekš izplatītiem uzskatiem par ĢMO audzēšanu. Ziņojumā Komisija arī analizē ĢMO audzēšanas sociālekonomiskos aspektus, par kuriem informācija sniegta starptautiskajā zinātniskajā literatūrā un Eiropas pētniecības pamatprogrammas finansētajos pētniecības projektu secinājumos.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) kopīgās pārskata misijas darbinieki atradās Rīgā no 5. līdz 15. aprīlim, lai pārrunātu spēkā esošās starptautiskās finansiālās palīdzības programmas ceturto pārskatīšanu.
Pēc veiksmīga Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju centra (EIT) darbības sākuma Eiropas Komisija šodien sāk sabiedrisko apspriešanu par tā nākotnes stratēģiju. Apspriešanas rezultāts būs EIT stratēģiskā inovācijas programma, kura Komisijai jāierosina līdz šā gada beigām. Programmā tiks izklāstītas institūta galvenās prioritātes līdz 2020. gadam, lielāko uzmanību veltījot institūta misijai un mērķiem, finansējumam un nākotnē risināmajiem jautājumiem. Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes Eiropas komisāre Andrula Vasiliu, kuras atbildības jomā ir EIT, konferencē Budapeštā pasludinās apspriešanas sākumu.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu pārstrādāt novecojušos noteikumus par energoproduktu nodokļiem Eiropas Savienībā. Jauno noteikumu mērķis ir pārstrukturēt energoproduktu aplikšanu ar nodokļiem, lai izskaustu pašlaik novērojamo nesabalansētību un ņemtu vērā gan energoproduktu CO2 emisijas, gan to enerģijas saturu. Pašreizējie enerģijas nodokļi tiktu sadalīti divās daļās, kas, kopā ņemtas, noteiktu produkta kopējo nodokļa likmi. Komisija vēlas veicināt energoefektivitāti un videi nekaitīgāku energoproduktu patēriņu un novērst konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šis priekšlikums palīdzēs dalībvalstīm pārveidot vispārējo nodokļa struktūru tā, lai notiktu pāreja no darbaspēka aplikšanas ar nodokļiem uz patēriņa aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi sekmējot izaugsmi un nodarbinātību. Pārskatītā direktīva stātos spēkā 2013. gadā. Ir paredzēti ilgi pārejas pe
Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes stūrakmens un galvenais virzītājspēks. Tas mums arī sniedz labākās iespējas novērst pastāvošo ekonomikas krīzi. Vienotā tirgus izaugsmes potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, neraugoties uz panākumiem, kas gūti kopš tā izveides 1992. gadā. Tādēļ vienotajam tirgum ir jāsper jauns solis uz priekšu, lai liktu pamatus jaunai izaugsmei, kas labāk atbilst vides un iekļautības principiem. Aktā par vienoto tirgu, ko šodien pieņēmusi Eiropas Komisija, paredzēti divpadsmit darba posmi, kas līdz 2012. gadam jāpaveic vienotā tirgus jomā. Šie divpadsmit pasākumu kopumi izaugsmes, konkurētspējas un sociālā progresa jomā ir saistīti ar darba ņēmēju mobilitāti, MVU finansējumu, patērētāju aizsardzību, kā arī iekšējā tirgus digitalizāciju, nodokļu sistēmu un Eiropas tīkliem. To mērķis ir atvieglināt ikdienu visiem vienotā tirgus dalībniekiem — u
Kā daļu no šodien publiskotā Akta par vienoto tirgu (skat. IP/11/469), Eiropas Komisija, balstoties uz ciešākas sadarbības procedūru, šodien iesniedza divu tiesību aktu priekšlikumus, kas ievērojami — līdz pat 80% — samazinās patentēšanas izmaksas Eiropā. Tas ļaus jebkuram uzņēmumam vai indivīdam aizsargāt savus izgudrojumus, izmantojot vienoto Eiropas patentu, kas ir spēkā 25 dalībvalstīs. Ierosinātās regulas paredz noteikumus un nosacījumus vienotas patentaizsardzības iegūšanai, tās juridiskās sekas un piemērojamās tulkošanas prasības. Regulu projekti tagad tiks iesniegti izskatīšanai Padomē un Eiropas Parlamentā. Komisija cer, ka Spānija un Itālija, kuras vēl nav dalībnieku vidū, pievienosies ciešākai sadarbībai.
Zvejniekiem būs arvien grūtāk izvairīties no soda par nelegālu zveju, jo tagad pilnībā darbojas jaunā ES zivsaimniecības kontroles sistēma. Pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par to, kā veicamas kontroles visos tirdzniecības ķēdes posmos “no zvejas tīkla līdz šķīvim”, ES ir sagādājusi līdzekļus, lai izskaustu pagātnes ieradumus un iedibinātu noteikumu ievērošanas kultūru, kas palīdzētu novērst pārzveju un panākt ES zvejniecību patiesu ilgtspējību. Jaunā sistēma nodrošina izsekojamību visā ķēdē no brīža, kad zivs ir nozvejota, līdz brīdim, kad tā nonāk pie patērētāja. Dalībvalstu iestādes var konstatēt nelikumības ikvienā tirdzniecības ķēdes posmā un izsekot tām, līdz atklāts vainīgais. Visā Eiropā inspekcijas turpmāk noritēs vienādi, datu vākšana un kontrolpārbaude notiks elektroniski, un, kad produkts būs nonācis veikalos, patērētājs zinās, ka tas ir iegūts likumīgi. Likumpārkāpējus sagaida
Eiropas Komisija vēlas uzklausīt iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu viedokli par to, kā ES var palīdzēt plaši sniegt kvalitatīvas un efektīvas veselības aprūpes priekšrocības, piemērojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) (t.s. "e-veselību"). IKT jau spēlē galveno lomu daudzu veselības aprūpes sistēmas problēmu risināšanā visā ES, tostarp iedzīvotāju novecošanas, hronisku slimību, arvien samazināta budžeta un veselības aprūpes darbinieku trūkuma radītās problēmas, piemēram, ir iespēja noteikt diagnozi no attāluma, no attāluma uzraudzīt pacienta stāvokli, kā arī drošā veidā nodot pacienta slimības vēstures informāciju citam medicīnas darbiniekam. Tomēr e-veselībai vēl ir ievērojams attīstības potenciāls nākotnē. E-veselība var sniegt arī svarīgu ieguldījumu, ļaujot cilvēkiem, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem, baudīt cienīgāku un neatkarīgāku dzīvi. Arvien vairāk u
Šodien Briselē tiksies pārstāvji no ietekmīgām valsts pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, lai apspriestu personāla atlases nākotni publiskajā sektorā. Semināru, kura galvenā tēma ir paraugprakses noteikšana un apmaiņa, lai nodrošinātu personāla kvalitāti un personāla atlases izmaksu efektivitāti publiskajā sektorā, rīko Marošs Šefčovičs, par iestāžu savstarpējām attiecībām un administratīvajiem jautājumiem atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
Trešdien, 13.aprīlī, Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Matss Stafansons Eiropas Savienības (ES) mājā atklās karikatūru izstādi "Aci pret aci ar klimatu" (Facing the Climate), ļaujot uz klimatu pārmaiņu jautājumiem palūkoties ar Zviedrijas un Latvijas mākslinieku acīm. Atklāšana paredzēta pulksten 16:00, un izstāde ES mājas 1.stāvā būs apskatāma līdz 29.aprīlim.
Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka Ludviga Mīsa van der Roes 2011. gada mūsdienu arhitektūras balvu iegūst Berlīnes Jaunais muzejs. Apvienojot veco un jauno, ēku rekonstruējis arhitekts no Apvienotās Karalistes sers David Chipperfield. Jauno arhitektu speciālbalvu saņems Ramon Bosch un Bet Capdeferro par koledžas ēku Spānijas pilsētā Heronā. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks 20. jūnijā Mīsa van der Roes paviljonā Barselonā.
Trešdien, 13.aprīlī, Eiropas Savienības mājas (Aspazijas bulvārī 28) 2.stāvā notiks diskusija "Augstākās izglītības strukturālo reformu izaicinājumi, uzdevumi un risinājumi Latvijā". To rīko Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūra sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā.
Interneta domēns „.eu” 2011. gada 7. aprīlī svin savu piekto dzimšanas dienu. „.eu” ir kļuvis par devīto nozīmīgāko augstākā līmeņa domēnu internetā, piekto populārāko valsts koda augstākā līmeņa domēnu pasaulē un atrodas ceturtajā vietā Eiropā. Reģistrēt domēnu „.eu” ir īpaši izdevīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tādējādi tie kļūst redzamāki Eiropas tirgū — interneta identitāte šiem uzņēmumiem ir Eiropas mērogā. Kopš domēna „.eu” ieviešanas tā reģistrāciju skaits arvien pieaug, un patlaban tas ir sasniedzis gandrīz 3,5 miljonus, tādējādi kļūstot par devīto populārāko augstākā līmeņa domēnu pasaulē.
Šķiršanās izraisītās ciešanas ļoti bieži vēl vairāk pastiprina finansiālie un emocionālie sarežģījumi, kas rodas tādēļ, ka viens no vecākiem dzīvo ārzemēs un atsakās sniegt finansiālo palīdzību. Tiek lēsts, ka ES ir 16 miljoni starptautisku pāru un 30 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus ES, tādēļ jautājums par bērnu uzturlīdzekļu saņemšanu no ārzemēm kļūs arvien aktuālāks. Piemēram, pāris, kas dzīvo Francijā, izšķiras, un tēvs pārceļas uz ASV. Bet vai bērns joprojām saņems uzturlīdzekļus, kurus maksāt tēvam likusi Francijas tiesa? Saskaņā ar jauno konvenciju, ko ES šodien parakstīja, ASV iestādes sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm Eiropā, lai nodrošinātu, ka tēvs pilda savas saistības un bērns turpina saņemt pabalstu. Hāgas Konvencijā par uzturlīdzekļu nodrošināšanu ir izveidota vispasaules sistēma bērna pabalsta un citu ģimenes uzturlīdzekļu maksājumu piedziņai. Tajā ir izvei
Eiropas Komisija šodien parakstīja brīvprātīgu vienošanos ar ražotājiem, pilsonisko sabiedrību, ENISA (Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru), kā arī privātuma un personas datu aizsardzības uzraudzības iestādēm Eiropā par vadlīniju noteikšanu visiem Eiropas uzņēmumiem, lai risinātu ar viedtagiem (radiofrekvenču identifikācijas ierīcēm – RFID) saistītos personas datu aizsardzības jautājumus pirms viedtagu laišanas tirgū. Šādu viedtagu izmantošana kļūst arvien plašāka (aptuveni 1 miljards Eiropā 2011. gadā), bet pieaug arī bažas par to ietekmi uz privātumu. RFID iebūvētas daudzos objektos, tostarp autobusu abonementa biļetēs un viedkartēs, kas paredzētas, lai norēķinātos par maksas ceļu izmantošanu. Mikroshēmas var automātiski apstrādāt datus no RFID tagiem, kolīdz tās atrodas "lasītāju" tuvumā, kuri tās aktivē, uztver to radiosignālu un veic
Šodien attīstības komisārs Andris Piebalgs iepazīstināja ar provizoriskajiem 2010. gada datiem par summām, ko oficiālajai attīstības palīdzībai izlietojusi ES un 27 tās dalībvalstis. Salīdzinājumā ar 2009. gadu palīdzība ir palielinājusies par aptuveni 4,5 miljardiem eiro, sasniedzot 53,8 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā puse no pasaules valstu sniegtās oficiālās palīdzības. Tas nostiprina ES kā lielākās un dāsnākās līdzekļu devējas pozīcijas oficiālās attīstības palīdzības jomā. Lai gan ES nesasniedza 2010. gadam noteikto mērķi, tendence ir pozitīva, neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi. Trīs no pieciem pasaulē lielākajiem līdzekļu devējiem ir ES dalībvalstis, un četras no tām jau ir sasniegušas 0,7% mērķi. ES sniegtā palīdzība ir 0,43% no ES nacionālā kopienākuma. Joprojām ir vajadzīgs ievērojams kopīgs darbs, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7% mērķi, kuru ir apņēmušās īstenot
Patērētāji un uzņēmēji Latvijā tagad ir labāk aizsargāti pret negodīgu konkurenci telesakaru tīklos, jo Latvija, reaģējot uz Eiropas Komisijas sākto pienākumu neizpildes procedūru, ir veikusi pasākumus, lai izpildītu ES noteikumus par valsts telesakaru regulatoru neatkarību. Konkrēti, Latvija tagad ir skaidri nodalījusi iestādes, kas izdod telesakaru noteikumus, no iestādēm, kas sniedz telesakaru pakalpojumus — Satiksmes ministrija ir nodevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai telesakaru regulēšanas funkcijas attiecībā uz radiofrekvencēm un numerāciju. Šī nošķiršana, kas pazīstama arī kā strukturāla atdalīšana, ir būtiska, lai saglabātu valsts telesakaru regulatoru objektivitāti, garantējot taisnīgu regulēšanu patērētājiem un uzņēmējiem un saglabājot konkurenci. Tādēļ Komisija ir slēgusi pienākumu neizpildes procedūru pret Latviju, ko tā sāka 2008. gadā (sk.
Briselē 7. aprīlī apbalvos 27 Eiropas Komisijas gadskārtējā jauno tulkotāju konkursa Juvenes Translatores uzvarētājus, svinīgā ceremonijā pasniedzot viņiem balvas un diplomus.
Eiropā dzīvojošie 10-12 miljoni romu joprojām saskaras ar diskrimināciju un atstumtību, turklāt netiek ievērotas viņu tiesības, vienlaikus valdības zaudē iespējas palielināt ienākumus un uzlabot produktivitāti, jo netiek izmantots pieejamais potenciāls. Obligāts priekšnoteikums ir labāka ekonomiskā un sociālā integrācija, tomēr, lai panāktu efektivitāti un novērstu atstumtības dažādos iemeslus, ir nepieciešama saskaņota rīcība visos līmeņos. Tāpēc šodien Eiropas Komisija iesniedz Eiropas pamatprogrammu attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai. Ar šo ES pamatprogrammu tiks sniegtas norādes saistībā ar valstu politiku romu jautājumā, kā arī piešķirti ES līmenī pieejamie līdzekļi integrācijas darbību atbalstam. Minētā pamatprogramma koncentrējas uz četriem pīlāriem: piekļuve izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka individuālie valst
Viena no finanšu krīzes mācībām ir tāda, ka korporatīvā vadība, kas līdz šim pamatojās uz pašregulāciju, nav bijusi tik efektīva, kā tā varēja būt. Ir svarīgi, lai uzņēmumi tiktu labāk vadīti. Ja tos vada labāk, tad ne tikai krīzes iespēja nākotnē ir mazāka, bet uzņēmumi ir konkurētspējīgāki. Šodien Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisku apspriešanu, kurā aplūko veidus, kā var uzlabot Eiropas uzņēmumu korporatīvo vadību. Korporatīvo vadību tradicionāli definē kā sistēmu, ar kuras palīdzību vada un kontrolē organizācijas. Apspriešanā aplūkos vairākus jautājumus, piemēram, kā uzlabot direktoru padomju daudzveidību un darbību, spēkā esošo valstu korporatīvās vadības kodeksu uzraudzību un izpildes nodrošināšanu, un kā veicināt ieinteresēto personu iesaistīšanos. Termiņš apspriešanas atbilžu iesniegšanai ir 2011. gada 22. jūlijs.
5.aprīlī Rīgā darbu sāks Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārskata misija, kuras laikā paredzēts iepazīties ar Saprašanās memoranda izpildi un vienoties par tā ceturto papildinājumu.
Eiropas rūpniecības un patērētāju radītos atkritumus aizvien vairāk pārstrādā otrreizējās izejvielās un jaunos ražojumos, nevis vienkārši apglabā izgāztuvēs. Tomēr agrāk trūka skaidru kritēriju, lai noteiktu, kad no atkritumiem iegūtais materiāls vairs nav uzskatāms par atkritumiem, bet gan par citiem produktiem vai izejvielām. Šodien pieņemta pirmā regula šajā jomā, kurā noteikti kritēriji, kad dzelzs un tērauda lūžņi un alumīnija lūžņi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem. Regulas mērķis ir stimulēt Eiropas otrreizējās pārstrādes tirgus.
ES Pamattiesību harta ir bijusi juridiski saistoša nu jau vairāk nekā gadu – galvenokārt ES iestādēm (Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai), sagatavojot jaunus Eiropas tiesību aktus, kā arī valsts iestādēm, ja tās īsteno ES tiesību aktus. Eiropas Komisija, cenšoties padarīt pamattiesības par ES pilsoņu realitāti, pirmo reizi ziņo par to, kā harta tiek piemērota. Gada ziņojums par hartas piemērošanu parāda, ka pamattiesības ir svarīgas daudzās un dažādās politikas jomās – no datu aizsardzības līdz imigrācijai un patvēruma jautājumiem – un ka sabiedrības interese par hartu ir liela. Tomēr ziņojumā arī uzsvērts, ka harta bieži vien tiek pārprasta. Komisija 2010. gadā saņēma vairāk nekā 4000 iedzīvotāju vēstuļu par pamattiesībām. Aptuveni trīs ceturtdaļas šo gadījumu bija ārpus ES tiesību mandāta. Turklāt Eiropas Ombuda nesenā aptaujā tika konstatēts, ka 72 % eiropiešu nejūtas la
Šogad, Eiropas Komisijas eTwinning programmas septītajā gadā (www.etwinning.net), programmā ir iesaistījušies vairāk nekā 130 000 skolotāju 31 valstī, kas izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), lai veidotu pārrobežu izglītības projektus. 500 skolotāji un 120 skolēni no 31. marta līdz 2. aprīlim tiksies Budapeštā, lai apmainītos ar domām par eTwinning iniciatīvu nākotni un lai sveiktu gada astoņus labākos eTwinning projektus, kuros iesaistītas skolas no Austrijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Kipras, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Somijas, Spānijas, Turcijas un Ungārijas.
Šā gada aeronautikas dienās, kas norisināsies 2011. gada 30. martā Madridē, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par transporta politiku atbildīgais komisārs Sīms Kallass iepazīstinās sabiedrību ar ilgtermiņa redzējumu, kuru izstrādājusi augsta līmeņa grupa aviācijas un aeronautikas pētniecības jomā. Šis ziņojums ir pirmais izvērstais turpinājums virknei aviācijai veltīto pasākumu, kas ierosināti 2011. gada 28. martā pieņemtajā baltajā grāmatā par transportu.
Šodien sākas reģistrācija trešajai ES žurnālistikas balvai veselības aizsardzības jomā. Balvas mērķis ir uzlabot izpratni par veselības jautājumiem un vienlaikus izrādīt 27 dalībvalstu labāko veselības jomas žurnālistu talantu. Tāpat kā abu iepriekšējo balvu arī trešās balvas temats ir “Eiropa pacientiem”. Turklāt, sākot ar šo gadu, tas ietver arī farmācijas tematiku. Galvenā balva būs 6000 eiro, otrās vietas ieguvējs saņems 2500 eiro, savukārt trešās ― 1500 eiro. Šā gada jauninājums ir īpašā balva 3000 eiro par rakstu, kurā atspoguļota tabakas kaitīgā ietekme uz veselību.
Eiropas Komisija šodien pieņēma plašu stratēģiju ("Transports 2050") konkurētspējīgai transporta sistēmai, kas palielinās mobilitāti, novērsīs lielākos šķēršļus svarīgākajās jomās un sekmēs izaugsmi un nodarbinātību. Tajā pašā laikā priekšlikumu īstenošana dos iespēju krasi samazināt Eiropas atkarību no naftas importa, savukārt transporta radītās emisijas līdz 2050. gadam kritīsies par 60 %.
Līdz 10. maijam pētniekiem, inženieriem, novatoriem, studentiem un citām radošām personībām ir iespēja ieteikt piemērotu, pievilcīgu un viegli iegaumējamu nosaukumu jaunajai ES pētniecības un inovāciju programmai, kas tiks ieviesta pēc 2013. gada. Eiropas Komisijas šodien izsludinātais konkurss ir saistīts ar pašlaik notiekošo apspriešanos ar ieinteresētajām personām sakarā ar Komisijas zaļo grāmatu par jauno programmu (sk. IP/11/138), MEMO/11/76), kas būs inovāciju Savienības iniciatīvas (IP/10/1288, MEMO/10/473) un stratēģijas „Eiropa 2020” kodols. Komisija i
Slēpošanas sezonai tuvojoties noslēgumam, Eiropas Savienības (ES) māja kopā ar Latvijas Televīzijas raidījumu “Eirobusiņš” piedāvā apgūt demokrātisku un visā Eiropā populāru aktīvās atpūtas veidu – nūjošanu. Sestdien, 26.martā, ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties nūjošanas ievadnodarbībā, ko vadīs Baiba Smila, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Slēpošanas katedras pasniedzēja un ilggadēja nūjošanas instruktore un entuziaste.
Vēlies ne tikai saprast, kā darbojas Eiropas Savienība, bet arī pats to veidot un iegūt vērtīgu pieredzi starptautiskā organizācijā? Ja esi students, piesakies praksei Eiropas Komisijas pārstāvniecībā, un varbūt tieši Tu uz laiku kļūsi par vienu no pārstāvniecības komandas, palīdzot Eiropu ieraudzīt un sadzirdēt Latvijā.
Eiropas Komisijas ikgadējās godalgas "RegioStars" piešķir visinovatīvākajiem projektiem, kuri atbalstīti ar Eiropas reģionālās politikas pasākumiem. Rit 2011. gada konkursa noslēguma posmi – no 18 dalībvalstu 66 iesniegtajiem projektiem patlaban ir atlasīts 31 projekts. Uzvarētājus paziņos ceremonijā 23. jūnijā Briselē, kurā piedalīsies reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns un konkursa "RegioStars" žūrijas priekšsēdētāja Anna Metlere, kura ir Briselē esošās ideju laboratorijas – Lisabonas padomes izpilddirektore. Atlasītie projekti aptver dažādas ģeogrāfiskas teritorijas, no Azoru salām Portugālē līdz Lejasaustrijas reģionam, un tie skar dažāda veida starpreģionālu un pārrobežu sadarbību, kurā iesaistījušās līdz pat sešām Eiropas valstīm, tostarp Norvēģija un Faro salas. Visu finālistu sarakstu skatīt, izmantojot turpmāk norādīto saiti.
Tiešsaistes azartspēles Eiropā strauji attīstās: jau ir apzināti gandrīz 15 000 tīmekļa vietņu, un to gada ieņēmums 2008. gadā pārsniedza 6 miljardus eiro un līdz 2013. gadam varētu divkāršoties. Valstu tiesiskais regulējums ES ir ļoti atšķirīgs — atšķiras noteikumi par licencēšanu, saistītajiem tiešsaistes pakalpojumiem, maksājumiem, sabiedriski derīgajiem mērķiem un cīņu pret krāpšanu. Lai šajā strauji augošajā pārrobežu pakalpojumu darbības jomā nodrošinātu tiesisku noteiktību un ES pilsoņu efektīvu aizsardzību, ir svarīgi izvērtēt, kā iekšējā tirgū var līdzās pastāvēt atšķirīgi modeļi. Šodien ar zaļo grāmatu aizsāktās apspriešanas primārais mērķis tādēļ ir iegūt uz faktiem balstītu ainu par ES tiešsaistes azartspēļu tirgū pastāvošo situāciju un dažādajiem valstu iekšējā regulējuma modeļiem. Komisija vēlas uzzināt ieinteresēto personu viedokļus un savākt detal
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ES nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisārs Lāslo Andors, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un Padomes pašreiz prezidējošās valsts Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans trīspusējā sociālajā sammitā tikās ar strādājošo un darba devēju pārstāvjiem. Galvenokārt tika pārrunāta budžeta un fiskālās konsolidācijas ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi, kā arī sociālo partneru nozīme pārvaldībā. Diskusijā piedalījās arī nākamo prezidējošo valstu, proti, Polijas un Dānijas, premjerministri un nodarbinātības ministri.
Tādu ārkārtas situāciju un krīžu laikā kā tagad Japānā, Lībijā vai Ēģiptē ES pilsoņiem ārzemēs ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja viņu valsts konkrētajā zemē nav pārstāvēta. ES dalībvalstīm ir arī jāpalīdz pilsoņiem evakuēties, it kā tie būtu šo dalībvalstu pilsoņi. ES līgumi un ES Pamattiesību harta garantē šīs tiesības, kas ir būtiska ES pilsonības sastāvdaļa. Aizsardzība aptver arī ikdienas situācijas, piemēram, nozagtu pasi, nopietnu nelaimes gadījumu vai slimību. Tomēr daudzi eiropieši nav informēti par šīm tiesībām. Arvien vairāk ES pilsoņiem dzīvojot, ceļojot un strādājot ārvalstīs – eiropieši katru gadu veic vairāk nekā 90 miljonus ceļojumu ārpus ES un aptuveni 30 miljoni dzīvo valstīs ārpus ES –, informētības palielināšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Šodienas politikas paziņojumā par konsulāro aizsardzību t
Otrdien, 22.martā, ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās, Aspazijas bulvārī 28, pulksten 18:00 ikviens interesents ir aicināts uz tikšanos „Sieviete un vīrietis mūsdienu Latvijā: kā mainījušās savstarpējās attiecības?”, kurā pārdomās dalīsies seksologs Artūrs Šulcs.
Lai gan šis nav ekonomiski vieglākais periods, saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumu dalībvalstis turpina rezultatīvi ieviest pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Vidēji 0,9 % no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādāti valsts tiesību aktos, un šis rādītājs pēdējo sešu mēnešu laikā nav mainījies. Faktiski dalībvalstis vēl ievēro mērķi, ko 2007. gadā izvirzījuši ES valstu un valdību vadītāji — 1 %. Tāpat pēdējo 12 mēnešu laikā dalībvalstīm par gandrīz 40 % izdevies samazināt vidējo papildu laiku, kas vajadzīgs ES direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos. Kas attiecas uz ES tiesību normu piemērošanu, pārkāpumu skaits, salīdzinot ar situāciju pirms sešiem mēnešiem, ir sarucis par 11 %. Grieķija, Portugāle un Luksemburga ir krietni samazinājušas neieviesto normu apjomu,
Piektdien, 18.martā, Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs Latvijas Universitātē (LU) uzstāsies ar lekciju "Eiropas attīstības sadarbība globālajos pārmaiņu laikos".
Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu reformēt Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Priekšlikuma mērķis ir uzlabot OLAF efektivitāti, lietderīgumu un pārskatatbildību, tajā pašā laikā aizsargājot tā neatkarību izmeklēšanas gaitā. Kopš izveidošanas 1999. gadā OLAF ir izmeklējis aptuveni 4500 lietas un ir krietni palīdzējis aizsargāt ES budžetu pret krāpnieciskām darbībām. Tomēr ir vajadzīgi uzlabojumi, lai palīdzētu OLAF pilnībā atraisīt savu potenciālu. Komisija ierosinājumā iztirzāti vairāki svarīgi aspekti, kā palielināt OLAF iespējas maksimāli rezultatīvi apkarot krāpšanu. Šodienas priekšlikumā ietverti pasākumi, lai nodrošinātu, ka OLAF izmeklēšanas un to pēcpasākumi notiek efektīvāk, lai aizsargātu izmeklēšanas subjektu tiesības un nostiprinātu sadarbību starp OLAF un tā stratēģiskajiem partneriem cīņā pret krāpšanu. Tagad priekšlikums ir jāi
Šodien Eiropas Komisija ir ierosinājusi kopīgu sistēmu Eiropas Savienībā darbojošos uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Priekšlikuma mērķis ir ievērojami samazināt administratīvo slogu, atbilstības nodrošināšanas izmaksas un juridiskās neskaidrības, ar ko Eiropas Savienībā patlaban sastopas uzņēmumi, kam jāpiemērojas līdz 27 atšķirīgām valstu sistēmām, lai noteiktu ar nodokli apliekamo peļņu. Ierosinātā kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) nozīmētu to, ka uzņēmumi varētu izmantot „vienas aģentūras” sistēmu, iesniedzot nodokļu deklarācijas, un varētu konsolidēt visu peļņu un zaudējumus, kas tiem ir visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis saglabātu pilnīgu suverenitāti, nosakot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Pēc Komisijas aplēsēm ik gadu ar KKUINB palīdzību uzņēmumi visā ES ietaupīs 700 miljonus eiro, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un
Kas notiek ar Jūsu māju, ja Jūsu laulība tiek šķirta un laulātajam ir atšķirīga valstspiederība? Kas notiek ar kopējo bankas kontu laulātā nāves gadījumā? Kas notiek gadījumos, kad Jums un Jūsu laulātajam ir viena un tā pati valstspiederība, bet Jums ir nekustamais īpašums vai bankas konts ārvalstīs? Eiropā ir apmēram 16 miljoni dažādas valstspiederības pāru, un vismaz 650 000 no tiem katru gadu saskaras ar šiem jautājumiem brīdī, kad viņu laulība vai partnerattiecības izjūk. Pilsoņi zaudē laiku un naudu, cenšoties uzzināt, kurus tiesību aktus piemēro viņu gadījumā un kura tiesa ir kompetenta, lai palīdzētu viņiem. Tiesību aktu atšķirības 27 ES dalībvalstīs rada stimulu, lai ,,izvēlētos labvēlīgāko tiesu” vai mēģinātu ,,apsteigt otru laulāto tiesas meklējumos”. Tas notiek tad, ja viens laulātais (parasti tas, kurš ir turīgāks) steigšus vēršas tajā tiesā, kur pēc viņa domām būs v
Par 2010. gada Eiropas mobilitātes nedēļas uzvarētāju ir kļuvusi Portugāles pilsēta Almada. Pēc neatkarīgas mobilitātes ekspertu žūrijas vērtējuma Almada 2010. gada Eiropas mobilitātes nedēļas laikā ir visaktīvāk veicinājusi alternatīvus risinājumus automobiļu izmantošanai un popularizējusi citu transporta veidu labvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi. Tikai nedaudz atpaliek Spānijas pilsēta Mursija un Latvijas galvaspilsēta Rīga. Uzvarētājus paziņoja Vides komisārs Janess Potočniks īpašā ceremonijā Briselē 2011. gada 14. martā.
Jau vairāk nekā gadu ES mājas Sarunu istabā, Aspazijas bulvārī 28 notiek interesantas diskusijas, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti. Piektdien, 11.martā, ikviens bija aicināts uz vienu no provokatīvākajām sarunām ar izaicinošu nosaukumu “Cinisms un politika”.
Sestdien, 12.martā, ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās Aspazijas bulvārī 28 no pulksten 12 līdz 14 notiks pasākums ģimenēm un bērniem, īpašu uzmanību pievēršot tieši tēviem un viņu lomai ģimenē 21.gadsimta Latvijā.
Pavasara patēriņa rezultātu apkopojumā, ko šodien publiskojusi Eiropas Komisija, atklāj, ka gandrīz visās ES valstīs pēc straujās lejupslīdes 2009. gadā skaidri patērētājiem vispārējie apstākļi ir uzlabojušies. Patērētāju gada indeksu nosaka pēc tādiem rādītājiem kā, piemēram, patērētāju uzticēšanās iestādēm, NVO, mazumtirgotājiem un pēc tā, cik veiksmīgi tiek izšķirti strīdi. Turklāt apkopojuma rezultāti apliecina, ka, kaut arī pirkumiem ārzemēs izvēles un ietaupījumu ziņā ir liels potenciāls, paplašinās plaisa starp vietējo un pārrobežu e‑komerciju. Tomēr pētījums rosina domāt, ka patērētāji, iepērkoties citās valstīs, jūtas daudz drošāk, ja to jau reiz izmēģinājuši. Piegādes ziņā pārrobežu e-komercijā pastāv lieli šķēršļi, jo salīdzinājumā ar 2009. gadu samazinājies to mazumtirgotāju skaits, kas tirgojas citās valstīs (sīkākai informācijai skatīt arī
Ceturtdien, 10.martā, Eiropas Savienības (ES) mājā notiks Eiropas Komisijas pārstāvju, valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto pušu diskusija par inovācijas politikas lomu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē.
Eiropas Komisija apstiprina, ka tās ierēdņi 8. martā veica iepriekš nepieteiktas pārbaudes Baltijas valstu uzņēmumos, kuri darbojas dzelzceļa kravu pārvadājumu un ar tiem saistītu ražojumu nozarē. Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgie uzņēmumi varētu būt pārkāpuši ES pretmonopolu noteikumus, kuri aizliedz karteļus un uzņēmējdarbības ierobežošanu, un/vai dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pants).
Eiropas Komisija šodien pieņēma ceļvedi, kas paredz līdz 2050. gadam pārveidot Eiropas Savienību par konkurētspējīgu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām. Ceļvedī izklāstīts, kā ar izdevīgām metodēm sasniegt ES mērķi — līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80-95 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Pamatojoties uz izmaksu efektivitātes analīzi, ceļvedī norādīti virzieni, kuros jāvērš nozaru politika, valstu un reģionālā mēroga mazu oglekļa dioksīda emisiju stratēģijas un ilgtermiņa investīcijas. ES bez kavēšanas jāsāk strādāt pie ilgtermiņa stratēģijām, un ceļvedis kalpo kā vadlīnijas, kā šo pāreju var panākt visizdevīgākajā veidā. Eiropas Komisija ir uzsākusi šo iniciatīvu arī tāpēc, ka vadošā pozīcija pārejā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar mazām oglekļa dioksīda emisijām ES nodrošinās vairākas priekšrocības.
Līdz aprīļa vidum tiks definēti un Eiropas Komisijai iesniegti konkrēti turpmākie soļi, ko Latvija veiks dzelzceļa projekta „Rail Baltica” tālākajai attīstīšanai.
Eiropas Savienībā sievietes dzīves laikā nopelna vidēji par 17,5 % mazāk nekā vīrieši. Šī ievērojamā atšķirība tiks uzsvērta rītdien, pirmajā vienlīdzīga atalgojuma dienā Eiropas Savienībā. Šī diena, 5. marts, ir datums, līdz kuram sievietēm papildus jāstrādā 2011. gadā, lai nopelnītu tikpat daudz, cik vīrieši ir nopelnījuši 2010. gadā. Eiropas Komisija ir apņēmusies izskaust sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības un 2010. gada septembrī publicējusi vispārēju stratēģiju par dzimumu līdztiesību (skatīt IP/10/1149 un MEMO/10/430). Vienlīdzīga atalgojuma diena, kuras mērķis ir uzlabot informētību par atalgojuma atšķir
9.martā www.esmaja.lv rīko EIROINFO akciju, kurā eksperti tiešsaistē diskutēs par dzimumu līdztiesības jautājumiem - vai atgriežamies skarbajos 90-tajos gados? Ekonomiskā situācija, sociālās problēmas, kā arī veselības un izglītības jautājumi ir tie, kas liek paskatīties uz dzimumu līdztiesības jautājumiem ar citu skatu.
Klusā okeāna salas ir satraucošs piemērs klimata pārmaiņu nelabvēlīgajām sekām – pieaugošais jūras līmenis ietekmē iedzīvotāju ikvienu dzīves jomu un traucē ekonomikas attīstībai. No 2011. gada 2. līdz 4. martam Vanuatu Eiropas komisārs attīstības jautājumos Andris Piebalgs un Klusā okeāna salu partneri Augsta līmeņa reģionālajā konferencē par klimata pārmaiņām Klusā okeāna salās publiskos klimata pārmaiņu rīcības plānu. Viņš aicinās palielināt starptautisko atbalstu mazajām salām, jo īpaši Klusā okeāna salām. Komisārs arī uzsāks projektus 50,4 miljonu eiro vērtībā un paziņos par jauniem projektiem 39 miljonu eiro apmērā saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņu sekām un nabadzību.
Korporatīvā Eiropa joprojām ir vīriešu pasaule – Eiropas lielākajos uzņēmumos tikai viena no desmit valdes locekļiem ir sieviete un 97 % gadījumu valdes priekšsēdētājs ir vīrietis. Pētījumi liecina, ka uzņēmumi, kuru vadībā ir vairāk sieviešu, pārspēj uzņēmumus, kuros ir tikai vīrieši. To darbības ienākumi ir lielāki, un tie spēj labāk piesaistīt talantīgus darbiniekus un izprast klientus. Eiropas sieviešu spēju pēc iespējas lielāka izmantošana darbā nāk par labu ne tikai uzņēmumam – tas ir ieguvums arī ekonomikai un sabiedrībai kopumā. 60 % universitāšu beidzēju ir sievietes, bet viņas joprojām nav pietiekami pārstāvētas amatos, kas ir saistīti ar ekonomisku lēmumu pieņemšanu. Šodien īpaši organizētā augstākā līmeņa sanāksmē Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga tiksies ar biržas sarakstā iekļautu uzņēmumu izpilddirektoriem un valdes priekšsēdētājiem no desmit E
Eiropas Komisija ir izsludinājusi ikgadējo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus finansējumam no LIFE+ programmas — Eiropas vides fonda. Priekšlikumus var iesniegt vienā no programmas trim komponentiem: daba un bioloģiskā daudzveidība, vides politika un pārvaldība, informācija un komunikācija. Kopā ir atvēlēti 267 miljoni eiro, ko piešķirs kā līdzfinansējumu piešķīruma līgumos. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2011. gada 15. jūlijs.
Eiropas Komisija cenšas pārdefinēt ES un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) attiecības, ņemot vērā Lēmuma par aizjūras asociāciju pārskatīšanu. Eiropas komisārs attīstības jautājumos Andris Piebalgs 1. martā piedalīsies ikgadējā AZT un ES forumā (Numea, Jaunkaledonija), lai paustu savu atbalstu jaunai ES un AZT partnerībai, kas balstīta uz šo valstu īpašo situāciju. Komisija plāno paplašināt šīs attiecības, ietverot ne tikai nabadzības apkarošanu, bet arī AZT ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir partnerība ar savstarpēju izdevīgumu un pienākumiem. Komisārs Piebalgs 1. martā tiksies arī ar Francijas valdības locekli Marī-Lisu Panšāru (Marie-Luce Penchard) un Jaunkaledonijas Augsto komisāru (Francijas valdības pārstāvi Jaunkaledonijā) Albēru Dipuī (Albert Dupuy).
26. februārī plkst. 12.00 Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28) mākslas spēļu „Eiropas gadalaiki bērniem: ziema” ietvaros notiks pasākums visai ģimenei „Pankūku karnevāls”.
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujas “Eirobarometrs 74” ziņojumu par Latviju rezultātiem pusgada laikā par 10 procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas uzticas Eiropas Savienībai (ES), tagad sasniedzot 50% visu aptaujāto. Salīdzinot ar 2010.gada pavasari, par 5 procentpunktiem pieaugusi arī uzticēšanās Eiropas Komisijai, un šai institūcijai Latvijā uzticas 42% iedzīvotāju.
Ir palielinājies to ES iedzīvotāju skaits, kuriem ir piekļuve publiskajiem pakalpojumiem tiešsaistē — tā apgalvots šodien iznākušajā Eiropas Devītajā e-pārvaldes salīdzinošajā ziņojumā. Vidējā tiešsaistes publisko pakalpojumu pieejamība ES ir palielinājusies no 69 % 2009. gadā līdz 82 % 2010. gadā. Pārvaldes pakalpojumu piedāvāšana tiešsaistē palīdz samazināt publiskā sektora administrācijas izmaksas un uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglo birokrātijas nastu. Ziņojumā noteiktas valstis ar labākajiem un sliktākajiem rādītājiem ES, salīdzinot divus svarīgus publiskā sektora pakalpojumus: darba meklēšanu un uzņēmuma izveidošanu. Lai gan Eiropas valstu publiskās pārvaldes rādītāji uzlabojas, starp valstīm pastāv ievērojamas atšķirības. Vajadzētu paātrināt e-iepirkuma ieviešanu. Atbilstoši Eiropas Digitalizācij
Lai palielinātu iedzīvotāju un uzņēmēju uzticēšanos tiešsaistes darījumiem, Eiropas Komisija aicina iedzīvotājus un citas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli par to, kā elektroniskie paraksti un elektroniskā identifikācija (eID) un autentifikācija var palīdzēt veidot Eiropas digitālo vienoto tirgu. Šobrīd problēmas ar personu identitātes un parakstu pārbaudīšanu ir būtisks faktors, kas kavē ES tiešsaistes ekonomikas attīstību. Elektroniskie paraksti un elektroniskā identifikācija (eID) un autentifikācija var būt svarīgs instruments, lai lietotāji un pakalpojumu sniedzēji varētu izmantot drošus, uzticamus un ērti izmantojamus tiešsaistes pakalpojumus, taču efektivitātes labad tas jāievieš visās dalībvalstīs. Minētās apspriešanas rezultāti tiks iekļauti Komisijas pārskatā par spēkā esošo E-paraksta direktīvu un ņemti vērā, sagatavojot plānoto iniciatīvu par savstarpēju elektroniskās identifi
Gandrīz katrā astotajā mājsaimniecībā Eiropā ir bērns, kas jaunāks par sešiem gadiem. 19 miljonus jeb katru piekto no šiem bērniem apdraud nabadzība. Šodien Komisija pirmoreiz nāk klajā ar rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt labāku dzīves sākumu ikvienam bērnam un izveidot sekmīgas mūžizglītības, sociālās integrācijas, personiskās izaugsmes un nodarbināmības pamatu vēlākiem dzīves posmiem. Komisijas priekšlikumos ietilpst aicinājums nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai, un tie palīdzēs īstenot arī divus Komisijas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus — samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo cilvēku īpatsvaru zem 10 % un novērst nabadzības un sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmas īstenošanu, paudusi steidzamu aicinājumu 21 ES dalībvalstij strauji veikt visus likumdošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai visā ES ieviestu mobilo satelītsakaru pakalpojumus, kurus varētu izmantot ātrdarbīga interneta, mobilās televīzijas un radio vajadzībām vai saziņai ar ES patērētājiem un uzņēmumiem ārkārtas situācijās. Atbilstīgi grafikam, par kuru panākta vienošanās Eiropas Parlamenta un ES Ministru padomes 2008. gada lēmumā, mobilo satelītsakaru pakalpojumi (MSP) visās ES dalībvalstīs jāievieš vēlākais 2011. gada maijā (MEMO/09/237). Tomēr, lai gan pagājuši vairāk nekā 20 mēneši, kopš Komisija izvēlējās divus operatorus šo pakalpojumu sniegšanai Eiropas mērog
Latvijai nav izdevies efektīvi risināt pārmērīgas PM10 — sīku gaisa nestu daļiņu — emisijas, kas lielā koncentrācijā var būt bīstamas cilvēkiem. Tāpēc pēc vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma ir sagatavots argumentēts atzinums. Latvijai tiek doti divi mēneši laika vajadzīgo pasākumu veikšanai. Pretējā gadījumā Komisija var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā.
Šodien Eiropas Komisija ir uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras pret Īriju, Kipru, Poliju, Portugāli, Slovākiju un Spāniju par šo valstu divpusējiem gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem ar Krieviju, nosūtot tām informācijas pieprasījumu, ko sauc par "oficiālu paziņojuma vēstuli". Komisija pauž bažas, ka nolīgumi var traucēt konkurenci starp Eiropas aviosabiedrībām un dot pamatu Sibīrijas pārlidojumu maksājumiem, kas varētu būt nelikumīgi saskaņā ar ES pretmonopola noteikumiem. Līdzīgas oficiālas paziņojuma vēstules 2010. gada oktobrī jau nosūtītas Austrijai, Francijai, Somijai un Vācijai (sk. IP/10/1425) un 2011. gada janvārī — Apvienotajai Karalistei, Beļģijai, Dānijai, Itālijai, Luksemburgai, Nīderlandei un Zviedrijai (sk.
Vienpadsmitās Ēnu dienas ietvaros, 16. februārī, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Ivetu Šulcu "ēno" 10.klases skolnieks Kirils Teniševs, kurš ceļu uz ES māju Rīgas centrā mēroja no Daugavpils krievu vidusskolas-liceja.
No 17. līdz 19. martam un no 28. līdz 30. aprīlim Eiropas Savienības mājā zināšanu, sarunu un mākslas istabās (Aspazijas bulvārī 28) notiks divas radošās filmu darbnīcas „No idejas līdz filmai”, kuru ietvaros triju dienu laikā, teoriju savienojot ar praksi, interesentiem būs iespēja ielūkoties kino industrijas daudzšķautnainajās aizkulisēs un iemācīties izveidot filmu. Darbnīcu mērķis ir informēt, ieinteresēt un palīdzēt saprast lietas, kas slēpjas zem vārda „kinematogrāfija”.
Eiropas Komisija ir gandarīta, ka pēc sarežģītas apspriešanas Eiropas Parlaments 15. februārī ir atbalstījis regulu par autobusu pasažieru tiesībām. Pēc gaisa, dzelzceļa un ūdens transporta tagad arī uz sauszemes transportu attieksies konkrēts pasažieru tiesību kopums, tādējādi ES līmenī pilnveidojot tiesisko regulējumu visu transporta veidu lietotājiem. Autobusu pasažieri, jo īpaši invalīdi un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, varēs izmantot jaunās tiesības, kas sniegs tiem aizsardzību, ceļojot Eiropas Savienībā.
Kā Eiropas Savienība var palīdzēt aizsargāt bērnu tiesības tiesas zālē? Kā mēs varam nodrošināt, ka pārrobežu aizgādības lietās pieņemtie spriedumi tiek izpildīti pēc iespējas ātrāk? Un kā mēs varam nepieļaut bērnu iebiedēšanu tiešsaistē? Eiropas Komisija šodien iesniedza ES plānu par bērnu tiesību pastiprināšanu, ieviešot praksē ES Pamattiesību hartas principus. Šajā plānā ir paredzēti vairāki konkrēti pasākumi, kurus īstenojot, ES var dot pievienoto vērtību politikai bērnu labklājības un drošības jomā, tostarp veicinot bērniem draudzīgas tiesu sistēmas izveidi, labāk informējot bērnus par viņu tiesībām un gādājot par drošāku internetu bērniem.
Šodien publicētais Eiropas Komisijas apsekojums liecina, ka gandrīz trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju satrauc izdevumi par mobilā tālruņa lietošanu, ceļojot ES. 72 % no ceļotājiem augsto tarifu dēļ vēl joprojām maz zvana, atrodoties ārvalstīs, lai gan lielākā daļa zina, ka cenas kopš 2006. gada ir kritušās. Tikai 19 % no cilvēkiem, kuri, atrodoties ārvalstīs, ar mobilo tālruņu starpniecību piekļūst internetam vai pārbauda e-pastu, uzskata, ka datu viesabonēšanas cenas ir pieņemamas. Šā apsekojuma rezultāti, kā arī 11. februārī (IP/10/1679) noslēgušās sabiedriskās apspriešanas par Viesabonēšanas regulas nākotni rezultāti dos ieguldījumu ES patlaban spēkā esošo viesabonēšanas noteikumu pārskatīšanā, kas Komisijai jāveic līdz 2011. gada jūnijam. Mērķis
Šodien Eiropas Komisija sākusi apspriešanu par lielākiem uzlabojumiem ES pētniecības un inovāciju finansēšanā ar nolūku atvieglināt dalību, palielināt zinātnisko un ekonomisko ietekmi un uzlabot finansiālo izdevīgumu. Zaļajā grāmatā izklāstītais „kopīgais stratēģiskais satvars” aptvers pašreizējo Pētniecības pamatprogrammu (7. pamatprogrammu), Konkurētspējas un inovāciju programmu (KIP) un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). Tas radīs saskanīgu instrumentu kompleksu visai „inovāciju ķēdei”, kas sākas ar fundamentālajiem pētījumiem un kulminē ar novatorisku izstrādājumu nonākšanu tirgū, kā arī atbalsta netehnoloģiskas inovācijas, piemēram, projektēšanā un tirgvedībā. Komisijas zaļajā grāmatā arī paredzēts pamats tālejošai procedūru un noteikumu vienkāršošanai. Izmaiņu mērķis ir maksimāli palielināt ES pētniecības un inovāciju finansējuma ieguldījumu „Inovāciju
Atzīmējot 2011. gada Drošāka interneta dienu, Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka tā pastiprinās sarunas ar IKT nozari un bērnu aizsardzības organizācijām ar nolūku veicināt drošāku produktu izstrādi, lai palīdzētu aizsargāt bērnus tiešsaistē. Turklāt Komisija drīzumā pārskatīs 2006. gada ieteikumu par nepilngadīgajiem un to, kā tos aizsargāt audiovizuālajos medijos un internetā, kā arī 2008. gada paziņojumu par jauniešu aizsardzību no kaitīgā satura videospēlēs. Bērni jau no jaunāka vecuma nokļūst tiešsaistē, un ne tikai izmantojot datorus, bet arī spēļu konsoles un mobilos tālruņus. Vairāk nekā 82 % 15–16 gadīgu jauniešu un 26 % 9–10 gadīgu jauniešu Eiropā ir izveidots profils sociālajos tīklos. Drošāka interneta diena šodien tiek atzīmēta vairāk nekā 65 valstīs visā pasaulē ar devīzi "Internets ir vairāk nekā spēle, tā ir tava dzīve!". To atbalsta ES Drošāka interneta pro
Eiropas Komisija atjaunojusi Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona stratēģija rīcības plānu, kurā iekļauti galvenie stratēģijas ietvaros īstenojamie projekti, un dažus no tiem jau sākts īstenot.
Šodien paziņoti gadskārtējā Komisijas jauno tulkotāju konkursa "Juvenes Translatores" 27 uzvarētāju vārdi. No Latvijas par vislabāko atzīts Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolnieces Elizabetes Tauriņas tulkojums. Konkursā piedalījās aptuveni trīs tūkstoši septiņpadsmitgadīgu vidusskolēnu no visām Eiropas Savienības valstīm. Šogad uzstādīts jauns rekords: konkursā bija par 25 % dalībnieku vairāk nekā pērn, un vairāk skolu nekā iepriekš pieteicās dalībai, proti, vairāk nekā 1600 (pagājušogad — 1430). Uzvarētājus — vienu no katras valsts — aicinās 7. aprīlī piedalīties apbalvošanas ceremonijā.
Pārejas perioda beigās (31.12.2010.) Eiropas Komisija ir pārsniegusi savus mērķus, lai pieņemtu darbā personālu no tām 10 dalībvalstīm, kuras ES pievienojās 2004. gadā. Nobeiguma ziņojums liecina, ka laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2010. gada beigām Komisija pieņēma darbā 4004 ierēdņus un pagaidu darbiniekus no Čehijas, Kipras, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas, krietni pārsniedzot iepriekš noteikto vērienīgo mērķi – 3508 darbinieki. Arī attiecībā uz personālu augstākajā vadības līmenī Komisija ir pārsniegusi izvirzīto mērķi, proti, pieņemt darbā vismaz vienu darbinieku no katras minētās dalībvalsts ģenerāldirektora vai ģenerāldirektora vietnieka amatā. Tikpat veiksmīgi tika pieņemti darbā arī direktori un nodaļu vadītāji. Darbinieku no ES-10 dalībvalstīm pieņemšana darbā pozitīvi ietekmēja arī dzimumu līdzsvaru Komisijā, proti,
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu ES Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvai, lai cīnītos pret smagiem noziegumiem un terorismu. Priekšlikumā gaisa pārvadātājiem tiek noteikts pienākums sniegt ES dalībvalstīm datus par pasažieriem, kas ieceļo ES vai izceļo no tās, vienlaikus garantējot privātuma un personas datu aizsardzības augstu līmeni.
Vairāk nekā seši miljoni jauniešu ES pārtrauc izglītību un apmācību, labākajā gadījumā ieguvuši zemākā līmeņa vidējo izglītību. Viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, meklējot darbu, biežāk kļūst par bezdarbniekiem un ir lielākā mērā atkarīgi no pabalstiem. Priekšlaicīga mācību pārtraukšana kavē ekonomikas un sociālo attīstību un rada nopietnus šķēršļus Eiropas Savienības mērķim veidot gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Komisija šodien apstiprināja rīcības plānu, kas dalībvalstīm palīdzēs īstenot stratēģijas Eiropa 2020 pamatmērķi — līdz desmitgades beigām samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo audzēkņu ES vidējo rādītāju no pašreizējiem 14,4 % līdz rādītājam zem 10 %.
Lai gan pakalpojumi ir avots divām trešdaļām ES IKP un darbavietu, tie joprojām veido tikai vienu piektdaļu no ES kopējās tirdzniecības starp dalībvalstīm. Pašlaik tikai aptuveni 8 % Eiropas MVU veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs. Šādas dinamikas nepilnības ne vien mazina patērētājiem sniegtās izvēles iespējas, bet arī liek šķēršļus mazu un inovatīvu uzņēmumu centieniem attīstīties, pilnveidot savu darbību un kļūt konkurētspējīgākiem. Lai līdz 2012. gadam atraisītu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, Eiropas Komisija šodien pieņēma mērķtiecīgu pasākumu kopumu atlikušo problēmu risināšanai. Pakalpojumu direktīvai ir konkrēts nolūks: likvidēt liekos un apgrūtinošos šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībai vienotajā tirgū. Gadu pēc Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņa Komisija un dalībvalstis ir pabeigušas izvērtēt, kā šī direktīva ir īstenota praksē. Noslēdzoties tā sa
Publiskais iepirkums veido aptuveni 17 % no ES IKP. Laikā, kad daudzās ES dalībvalstīs tiek samazināts budžets un vērojamas ekonomiskas grūtības, publiskā iepirkuma politikai ir jānodrošina pēc iespējas optimāls sabiedrības līdzekļu izmantojums, lai sekmētu izaugsmi un darbavietu radīšanu. Tāpēc būtu nepieciešami elastīgi un lietotājam draudzīgi rīki, lai gan Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm, gan piegādātājiem būtu pieejamas pārredzamas un uz godīgas konkurences principiem balstītas iepirkuma procedūras. Tālab Eiropas Komisija šodien uzsāka sabiedrisko apspriešanu. Šajā atklātajā diskusijā ar ieinteresētajām personām galveno uzmanību veltīs publiskā iepirkuma noteikumu, rīku un paņēmienu modernizēšanai, lai varētu labāk sasniegt minētos mērķus. Līdz 2011. gada 18. aprīlim jāsniedz atbildes uz Zaļās grāmatas jautājumiem.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi pasākumus, lai labākajiem pētniekiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), padarītu pievilcīgāku un pieejamāku dalību pašreizējā ES Septītajā pētniecības pamatprogrammā (PP7). Pamatojoties uz vienkāršošanas plānu, ar ko Komisija iepazīstināja 2010. gada aprīlī, šie pasākumi tiks nekavējoties īstenoti.
Eiropas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) izsludinājusi "Jean Monnet" programmas projektu konkursu, aicinot augstākās izglītības iestādes pieteikt savus projektus studiju programmu izveidei, konferenču rīkošanai u.c.
19.javārī pulksten 12.30 ES mājā atsāksies EIROINFO tiešsaistes akcijas, kuru laikā katram ir iespēja uzdot sev interesējošo jautājumu speciālistiem. Gada pirmās akcijas uzmanības centrā ir mikrokredīti, mikrouzņēmumi un to attīstība.
Eiropas Komisija šodien laida klajā ziņojumu par dalībvalstu veikumu atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu pārstrādē. Ziņojums liecina, ka dažas dalībvalstis guvušas lieliskus panākumus, tomēr vēl nav sasniegts ilgtermiņā izvirzītais mērķis kļūt par "pārstrādājošu sabiedrību", kas ne tikai izvairās radīt atkritumus, bet arī izmanto tos kā resursu.
Sīms Kallass, par transportu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, šodien Briselē tikās ar lielāko Eiropas lidostu vadītājiem, lai apspriestu kā novērst problēmas, ko lidostām pagājušajā mēnesī radīja intensīvā snigšana. Sliktie laika apstākļi piespieda slēgt vai daļēji slēgt lielākās Eiropas lidostas, un tas ievērojami traucēja gaisa satiksmi visā Eiropā. Vairākiem tūkstošiem pasažieru nācās pavadīt nakti lidostās un tika atcelti 35 000 lidojumu. Tas ir vairāk nekā visā 2009. gadā. Tiesību aktu lidostu paketē, kuru publicēs šā gada laikā, Komisija ieteiks īpašus pasākumus, lai risinātu šos svarīgos jautājumus.
Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) noslēguma pasākumā labklājības ministre Ilona Jurševska nodeva stafeti izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam Eiropas brīvprātīgā darba gada (2011) īstenošanai. Tas oficiāli tiks atklāts ceturtdien, 20.janvārī.
Šodien publicētie Eiropas Komisijas pētījuma rezultāti liecina, ka 84 % pārbaudīto programmatūru ļauj vecākiem bloķēt piekļuvi noteiktām tīmekļa vietnēm, tomēr šīs programmatūras nav tik efektīvas, lai filtrētu tā saukto „web 2.0” tipa saturu, piemēram, socializācijas tīklu un emuāru vietnes. Turklāt tikai dažas tirgū pieejamās programmatūras spēj filtrēt to tīmekļa saturu, kuram piekļūst, izmantojot mobilo telefonu vai spēļu konsoles, lai gan tieši šādi tiešsaistei piekļūst katrs ceturtais bērns Eiropā. Savukārt „EUKIdsOnline” pārskatā, ko arī finansē ES programma „Drošāks internets”, secināts, ka Eiropas Savienībā tikai ceturtā daļa vecāku izmanto vecākvadības programmatūru un uzrauga vai filtrē to, kam viņu bērni var piekļūt tiešsaistē. Šie apsekojumi ir publicēti ar mērķi veici
Eiropa ir sagatavojusi visaptverošu plānu, lai reaģētu uz krīzi un paātrinātu Eiropas ekonomikas izaugsmi. Patlaban tai jāvelta centieni koordinētā veidā, galveno uzmanību veltot prioritātēm. Komisija šodien nāk klajā tieši ar šādu plānu. Gada izaugsmes pētījumā skaidri norādīts virziens, kurā Eiropai jāstrādā nākamajā gadā, īstenojot desmit neatliekamas darbības, kas galvenokārt vērstas uz makroekonomikas stabilitāti un fiskālo konsolidāciju, strukturālajām reformām un izaugsmi sekmējošiem pasākumiem. Ar Gada izaugsmes pētījumu sākas pirmais „Eiropas pusgads”, kas maina veidu, kādā valdības izstrādā savas valsts ekonomikas un fiskālo politiku. Kad Eiropadome būs to apstiprinājusi, dalībvalstis minētos ieteikumus ņems vērā, savu politikas virzienu un valsts budžeta izstrādē. Tādējādi pirmo reizi vēsturē dalībvalstis un Komisija kopīgi apspriedīs makroekonomikas stabilitāti, strukturālās
„Gadu pēc postošās zemestrīces Haiti, kurā cieta vairāk nekā miljonu cilvēku, mēs vēlamies vēlreiz apliecināt to, ka ES prioritāte ir palīdzēt atjaunot valsti. Mēs esam stabila Haiti partnere un ilgtermiņā turpināsim pilnībā atbalstīt valsts rekonstrukciju un palīdzēt tās iedzīvotājiem veidot labāku nākotni.
Eiropas flora un fauna tagad ir labāk aizsargāta nekā jebkad iepriekš Eiropas Savienības vēsturē. Natura 2000 — Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīkls — ir paplašināts par gandrīz 27 000 kvadrātkilometru. Tajā no jauna ietvertas jūras teritorijas, kas aptver vairāk nekā 17 500 kvadrātkilometrus, ar to palielinot daudzu apdraudētu jūras zivju sugu aizsardzību. Natura 2000 pašlaik aptver gandrīz 18 % ES sauszemes un vairāk nekā 130 000 km² jūras teritoriju. Šī jaunākā paplašināšanās galvenokārt aptvēra Čehiju, Dāniju, Franciju, Spāniju un Poliju. Natura 2000 ir Eiropas centrālais kaujas lauks, kurā tā cenšas apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu pakalpojumus.
Comité des Sages (augsta līmeņa analītiķu grupas) ziņojums par Eiropas kultūras mantojuma digitalizāciju šodien tika iesniegts Nēli Krusai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietneicei, kas ir atbildīga par digitālo programmu, un Andrulai Vasiliu, par izglītību un kultūru atbildīgajai komisārei.
Izmantojot ES finansējumu 2,7 miljonu eiro apmērā, pētnieki no Čehijas, Vācijas, Portugāles, Spānijas un Zviedrijas ir izstrādājuši risinājumu, kas veciem cilvēkiem un invalīdiem ļauj vieglāk kontrolēt dažādās mājas elektroiekārtas un aprīkojumu ar mobilā tālruņa vai citu ierīču palīdzību. Projekta "I2HOME" ietvaros ir izstrādāta individuāla un vienkāršota universālas tālvadības konsoles saskarne, kam pamatā ir pašreizējie un izstrādes stadijā esošie atvērtie standarti. Šī saskarne var būt universālajā tālvadības pultī, mobilajā telefonā, datorā vai citās ierīcēs un var tikt izmantota, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, apgaismojuma, apkures, gaisa kondicionēšanas iekārtu, TV, DVD atskaņotāju un citu mājsaimniecības ierīču ieslēgšanai un darbības programmas izvēlei. Šo tehnoloģiju var izmantot arī ārpus mājas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošana, lai veciem cilvēk
Oficiāli ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Savienība pirmo reizi kļūst par pusi starptautiskam līgumam par cilvēktiesībām. Šīs konvencijas mērķis ir nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti varētu izmantot savas tiesības tāpat kā jebkurš cits. Šis ir pirmais vispārīgais cilvēktiesību līgums, ko ratificējusi ES kā tāda. To ir parakstījušas arī visas 27 ES dalībvalstis un ratificējušas 16 dalībvalstis (skatīt pielikumu). ES ir 97. šīs konvencijas puse. Konvencijā ir noteikts standartu minimums attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti pilsonisko, politisko, sociālo un ekonomisko tiesību aizsardzību. Tā atspoguļo ES vispārējo apņemšanos līdz 2020. gadam panākt, lai Eiropas Savienībā dzīvojošajiem 80 miljoniem personu ar invaliditāti nebūtu nekādu šķēršļu, kā tas paredzēts Eiropas Komisijas stratēģijā invaliditātes jomā (
Šodien Eiropas Komisija ar darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem sāka otro posmu obligātajā apspriešanās, kura ir daļa no pārskatīšanas, ko Komisija veic saistībā ar ES darba laika direktīvu. Tā turklāt iesniedza detalizētu ziņojumu par darba laika direktīvas tiesisko īstenošanu dalībvalstīs. Jaunā apspriešanās aicina sociālos partnerus paust viedokli par iespējām pārskatīt ES darba laika noteikumus. Tā arī iepazīstina ar svarīgākajiem rezultātiem, kas gūti pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem (IP/10/345) un sniedz pārskatu par jaunākajiem pierādījumiem par darba laika tendencēm un modeļiem un dalībvalstīs spēkā esošo noteikumu sociālekonomisko ietekmi.
"Eiropas oglekļa dioksīda emisiju tirgus ir samērā jauns, un savas darbības pirmajos sešos gados tas ir piedzīvojis strauju izaugsmi gan mēroga, gan sarežģītības ziņā.Pasaulē, kurā valda krīze klimata un ekonomikas jomā, pašlaik akūti nepieciešami rentabli risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tāpēc ir svarīgi panākt to, lai tirgus arī turpmāk paplašinātos un būtu drošs līdzeklis, kas investoriem un lēmumu pieņēmējiem visā ES nodrošina ticamu informāciju par oglekļa dioksīda emisiju cenām.
Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar tiesību akta projektu, lai padarītu stingrākus noteikumus par tāda apdraudējuma kontroli, kas rodas smagos nelaimes gadījumos saistībā ar ķīmiskām vielām. Pārskatot tā dēvēto SEVESO II direktīvu, to pielāgos grozījumiem, kas izdarīti ES tiesību aktos par ķīmiskām vielām, kā arī precizēs un atjauninās citus noteikumus. Tas attiecas uz stingrākiem pārbaudes standartiem un tās informācijas apjoma un kvalitātes uzlabošanu, kas sabiedrībai pieejama nelaimes gadījumā. Jauno direktīvu piemēros no 2015. gada 1. jūnija.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) darbinieki kopīgā darba vizītē no 7. līdz 14. decembrim apmeklēja Latviju, lai turpinātu sarunas ar Latvijas pārvaldes iestādēm par 2011. gada budžeta projekta izstrādi.
Vairāk nekā 80 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju joprojām dzīvo uz nabadzības sliekšņa, un ceturtdaļa no tiem ir bērni. Ekonomiskā krīze situāciju ir saasinājusi, neaizsargātās iedzīvotāju grupas vēl vairāk pakļaujot nabadzības riskam. Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību 2010. gadā tuvojas noslēgumam, un Eiropas Savienībai nākamajā desmitgadē jāturpina aktīvāks darbs pie šīs galvenās problēmas risināšanas. Lai izaugsme būtu ilgtspējīga un iekļaujoša, ir būtiski sabiedrības un darba tirgus uzmanību īpaši pievērst neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Nabadzības samazināšana ir turpmākās izaugsmes dzinējspēks. Pēc Eiropas Komisijas iniciatīvas ES vadītāji pirmo reizi ir noteikuši konkrētu, skaitliski mērāmu mērķi, proti, līdz 2020. gadam palīdzēt izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības vismaz 20 miljoniem cilvēku
Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar "Interaktīvas automatizētas dzīves vides" kopējās programmas (AAL JP) progresa ziņojumu, kurā uzsvērta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) augstā iesaistīšanās pakāpe projektos, līdzdalības valstu liela apjoma finansiālais atbalsts un ieteikumi turpmāku pozitīvu rezultātu nodrošināšanai. Šajā 600 miljonu eiro vērtajā pētniecības un attīstības finansējuma programmā iesaistītas 23 valstis un ES, lai uzlabotu gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti ar uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijās balstītu risinājumu palīdzību. Šis Eiropas Parlamentam un Ministru Padomei adresētais ziņojums ir svarīgs solis, lai nostiprinātu AAL JP, vienu no galvenajiem Eiropas Digitālās programmas pasākumiem (sk. IP/10/5
Eiropas Komisija šodien nākusi klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir rosināt valsts iestādes visā ES maksimizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sociālo un ekonomisko potenciālu. Paziņojumā "Virzība uz Eiropas publisko pakalpojumu sadarbspēju" pausts nolūks izveidot kopīgu pieeju, kā dalībvalstu iestādes varētu palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot ES vienotā tirgus priekšrocības. Pilnībā izmantojot vienotā tirgus piedāvātās iespējas, iedzīvotājiem bieži nākas sniegt vai saņemt informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami darbam, mācībām vai ceļošanai ES, un nosūtīt tos valsts iestādēm citā dalībvalstī. Uzņēmējdarbībā ir līdzīga situācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai valsts iestādes sniegtu efektīvus, rezultatīvus pārrobežu e-pārvaldes pakalpojumus, kā atspoguļots Komisijas nesen pieņemtajā e-pārvaldes rīcības plānā (sk.
Eiropas Komisijas kampaņa, kuras mērķis ir vairot izpratni par bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, ir ieguvusi komunikācijas jomā prestižo „Eiropas izcilības balvu”. Apbalvojuma saņēmējus izvēlas neatkarīga žūrija, kuru veido 30 vadošie speciālisti komunikācijas jomā, un to piešķir komunikācijas speciālistiem par izciliem sasniegumiem. Apbalvojums tika piešķirts kategorijā “Vide un ekoloģija”. Kampaņa ar tās videoklipu un saukli “visi esam iesaistīti” ir uzrunājusi miljoniem iedzīvotāju visā Eiropā, un tā turpināsies līdz nākamajam gadam.
Piektdien, 17. decembrī, plkst. 10.00, Konrāda Adenauera fonds sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā atklās skolotāju tālākizglītības semināru ciklu, kas norisināsies līdz 2011. gada maijam un interaktīvi iepazīstinās vidējās izglītības mācību iestāžu skolotājus ar politiskās izglītības darba burtnīcu „Brīnumainā Eiropa”. Pasākums notiks Eiropas Savienības (ES) mājā, 1.stāvā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28).
Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar vērienīgu programmu kopdarbam ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm, lai paplašinātu un uzlabotu pakalpojumus, ko tās piedāvā internetā. E-pārvaldes jaunajā rīcības plānā turpmākajiem pieciem gadiem paredzēti četrdesmit konkrēti pasākumi, kas dos iespējas pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot tiešsaisti, lai, piemēram, reģistrētu uzņēmējdarbību, pieteiktos uz sociālo nodrošinājumu un slimības pabalstiem, tos saņemtu, imatrikulētos augstskolā vai izteiktu piedāvājumu piegādāt preces un sniegt pakalpojumus pārvaldes iestādēm. E-pārvaldes veicināšana budžeta ierobežojumu laikā var palīdzēt paaugstināt Eiropas konkurētspēju un ļaut pārvaldes iestādēm piedāvāt uzlabotus pakalpojumus, efektīvāk izlietojot līdzekļus. Tādēļ tā ir fundamentāla daļa no Digitālās programmas Eiropai, kuras
Eiropas Komisija ir uzsākusi divas tiešsaistes apspriešanās vides jomā. Pirmā apspriešanās ir par nākamo videi paredzēto finanšu instrumentu, kurš nāks LIFE+ instrumenta vietā pēc tā termiņa beigām 2013. gada beigās. Otrā ir par Natura 2000 — ES aizsargājamo teritoriju tīkla — finansēšanu. Abas apspriešanās notiks līdz 2011. gada februāra vidum.
Decembrī Eiropas Savienības māja aicina ikvienu – lielu un mazu – uz Ziemassvētku noskaņas pasākumiem - radošajām darbnīcām, multiplikācijas filmu noskatīšanos, mākslas un valodas spēlēm, koncertiem un leļļu teātra izrādēm. Pasākumi notiks ES mājas zināšanu, sarunu un mākslas istabās, Aspazijas bulvārī 28 - 1.stāvā. Aktuālākā informācija par pasākumiem pieejama interneta vortālā www.esmaja.lv
Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu, kas paver ceļu „ciešākai sadarbībai”, lai Eiropas Savienībā veidotu vienotu patentu aizsardzību. Šāda vienota patentu aizsardzība ļautu dalībvalstīm, kuras to vēlas, vienoties par tāda patenta izveidi, kas būtu spēkā visās valstīs, kuras piedalās, un būtu iegūstams ar vienu pašu pieteikumu. Valstu validācijas un tulkošanas izmaksu dēļ iegūt patentu Eiropā šobrīd ir desmit reizes dārgāk nekā ASV. Tāds stāvoklis bremzē pētniecību, izstrādes un jauninājumus un apdraud Eiropas konkurētspēju. Komisijas priekšlikumi ieviest vienotu ES patentu tiek apspriesti jau vairāk nekā desmit gadu. Taču valodas noteikumu dēļ tie allaž apstājušies Padomē. Komisija centās iziet no strupceļa ar 2010. gada jūnija priekšlikumu par valodas prasībām sakarā ar ES patentu (sk.
Garantēt kvalitāti patērētājiem un taisnīgu samaksu lauksaimniekiem — šie ir galvenie Eiropas Komisijas šodien pieņemtā produktu kvalitātes tiesību aktu kopuma mērķi. Šis produktu kvalitātes tiesību aktu kopums pirmo reizi nosaka visaptverošu politiku attiecībā uz sertifikācijas sistēmām, vērtību vairojošiem lauksaimniecības produktu īpašību apzīmējumiem un produktu standartiem. Līdz šim šie aspekti bija izkaisīti pa vairākiem tiesību aktiem. Ar šo tiesību aktu kopumu Komisija aptver visus ar kvalitāti saistītos aspektus, sākot no atbilstības obligātajām standartu prasībām līdz ļoti specifiskiem produktiem.
Šodien Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu, kas attiecas uz “līgumattiecībām piena nozarē”. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot piena ražotāja pozīciju piena produktu piegādes ķēdē un sagatavot nozari vairāk uz tirgu orientētai un ilgtspējīgai nākotnei. Tajā paredzēta iespēja slēgt rakstiskus līgumus starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem un ar ražotāju organizāciju starpniecību vienoties par līguma noteikumiem, tā lai līdzsvarotu piena ražotāju spēju aizstāvēt savas intereses sarunās ar lielākajiem pārstrādātājiem, īpaši ES noteikumi, kurus piemēro starpnozaru organizācijām, un pasākumi, lai uzlabotu pārredzamību tirgū. Ierosināts, ka pasākumi būtu spēkā līdz 2020. gadam un tiks veikti divi starpposma pārskati. Pienācīgi kvantitatīvie ierobežojumi sarunām par līguma nosacījumiem un citi īpaši aizsardzības pasākumi nodrošinātu mērķu īstenošanu, lai pastiprinātu piena raž
Eiropas Savienības Marijas Kirī vārdā nosauktā rīcības programma, kas sniedz finansējumu dažiem labākajiem pētniekiem pasaulē, šodien ar konferenci Briselē atzīmē īpašu notikumu – 50 000 stipendiātu. Pasākumu atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Jeržiju Buzeku un komisāri Andrulu Vasiliu, jo Marijas Kirī vārdā nosauktā programma ir komisāres atbildības jomā. Kopš Marijas Kirī vārdā nosauktās programmas sākšanas 1996. gadā tā ir sniegusi atbalstu 100 dažādu tautību pētniekiem, kuri strādā 70 valstīs.
Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs un Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva šodien sacīja:
Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu, kurā izklāstītas iespējas, kā pastiprināt sankciju piemērošanas režīmu ES finanšu pakalpojumu nozarē. Šobrīd dalībvalstīs piemērotie noteikumi atšķiras, un tie nereti nav pietiekami preventīvi. Izstrādājot šo paziņojumu, ir aplūkoti valstīs spēkā esošie sankciju režīmi, kurus piemēro par to noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos transponē dažas no svarīgākajām ES direktīvām par finanšu pakalpojumiem, un paziņojumā ir norādītas tās jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi, un ierosināta iespējamā ES līmeņa rīcība nolūkā sasniegt lielāku konverģenci un šo režīmu efektivitāti. Ieinteresēto aprindu pārstāvji var līdz 2011. gada 19. februārim iesniegt savus apsvērumus par šo jautājumu.
Eiropas Komisija šodien sāktajā publiskajā apspriešanā vēlas noskaidrot patērētāju, uzņēmēju, telekomunikāciju operatoru un valsts iestāžu viedokli par ES mobilo tālruņa sakaru viesabonēšanas tirgu. ES Viesabonēšanas regulā viesabonēšanas balss sakariem un teksta ziņu pārraidei ES teritorijā noteikta maksimālā mazumtirdzniecības cena, tomēr vēl nav izveidojies viesabonēšanas pakalpojumu tirgus, kurā valda konkurence. Operatori parasti nosaka viesabonēšanas cenas, kas tikai pavisam nedaudz mazākas par reglamentēto maksimālo cenu, un par viesabonēšanas pakalpojumiem joprojām gūst nepamatoti augstu peļņu. "Eiropas Digitālajā programmā" (sk. IP/10/581,
ES dalībvalstis šodien, tas ir tikai četrus mēnešus pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas, atbalstīja likumprojektu, kas nodrošina apsūdzēto tiesības uz informāciju kriminālprocesā (sk. IP/10/989). Personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, būs jāinformē par viņu tiesībām valodā, ko tie saprot. Tiesību akts nodrošinās, ka ES valstis katrai aizturētai personai (vai personai, uz kuru attiecas Eiropas apcietināšanas orderis) izsniegs paziņojumu par tiesībām, kurā uzskaitītas viņu pamattiesības kriminālprocesa laikā. Komisija ir sagatavojusi dalībvalstīm paziņojuma par tiesībām paraugu, ko tulkos 22 ES valodās. Tagad par šo tiesību aktu ir jābalso
ES dalībvalstis šodien apstiprināja noteikumus, kas radīs tiesisko noteiktību starptautiskiem pāriem, kuri vēlas šķirt laulību. Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem laulātajiem, kuriem ir dažāda valstspiederība, laulātajiem, kuri dzīvo atsevišķi dažādās valstīs vai arī dzīvo kopā vienā valstī, kas nav viņu valstspiederības valsts, būs iespēja izvēlēties, kuras valsts noteikumi ir piemērojami laulības šķiršanas gadījumā. To mērķis ir nepieļaut labvēlīgākās tiesas izvēli un aizsargāt vājāko pusi šķiršanās strīdu gadījumos. Ar to tiek iezīmēta pirmā reize vēsturē, kad ES dalībvalstis izmanto tā saukto “ciešākas sadarbības” mehānismu, kas ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm virzīt uz priekšu pasākumu, kurš ir svarīgs, bet saskaņā ar parastajiem balsošanas noteikumiem tomēr tiek bloķēts. Šodienas politiskā vienošanās ir panākta tikai astoņus mēnešus pēc tam, kad Komisija
Rīt Eiropas Komisija atklās vienkāršu tīmekļa vietni, kas valsts pārvaldes iestādēm un visiem, kam rūp vide, palīdzēs no piedāvājumā esošajiem transportlīdzekļiem izvēlēties tīrāko un energoefektīvāko. Tīru transportlīdzekļu portāls adresē http://www.cleanvehicle.eu būs īpaši noderīgs tāpēc, ka jaunā direktīva par tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu[1] paredz — no šī mēneša, pērkot transportlīdzekļus sabiedrisku transporta pakalpojumu vajadzībām, jāņem vērā enerģijas patēriņš, CO2 emisijas un piesārņojošo vielu emisijas. Jaunā vietne informēs par ES un visu dalībvalstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tīriem un energoefektīviem t
Jaunākie dati, ko apkopojusi Eiropas Komisija, liecina, ka vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, lai atrastu darbu, pašlaik izmanto Europass CV (curriculum vitae) tiešsaistē. Piedāvājot standartizētu CV šablonu 26 valodās, Europass palīdz darba meklētājiem parocīgi pārdot zināšanas un prasmes darba devējiem visā Eiropā un ārpus tās. Gandrīz puse Europass lietotāju ir jaunāki par 25 gadiem.
Eiropas Savienībā stājušies spēkā jauni noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību Eiropas tirgū. Jaunais tiesību akts atbalsta centienus apturēt nelikumīgu mežizstrādi, kas nodara ievērojamu kaitējumu videi, izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un traucē atbildīgu meža apsaimniekotāju darbu. Komisijas 2008. gadā ierosinātā regula tika pieņemta pagājušajā mēnesī, un visās dalībvalstīs to piemēros no 2013. gada marta.
Vakar vakarā Briselē tika paziņoti trīs ES žurnālistikas balvas veselības aizsardzības jomā laureāti. Šo balvu pasniedz otro gadu pēc kārtas. Pirmo vietu ieguvuši divi itāļu žurnālisti, Gianluca Ferraris un Ilaria Molinari, par izdevumam "Panorama" kopīgi uzrakstīto rakstu "Cerību zagļi". Uzvarējušajā rakstā lasītāju uzmanība tiek vērsta uz "dziednīcām", kuras hroniski slimiem, bezcerīgiem pacientiem piedāvā dārgu, bet zinātniski nepārbaudītu ārstēšanu. Otrā vieta piešķirta čehu žurnālistei Lucie Hášová Truhelková, kura uzrakstījusi rakstu par orgānu ziedošanu "Mīlestība mīt nierēs". Trešo vietu ieguva dāņu laikraksta "Berlingske Tidende" žurnālistu grupa, Kasper Krogh, Morten Crone, Line Holm Nielsen un Jesper Woldenhof, par rakstu "Lielā vilšanās", kurā aprakstīts, kā indivīds mēģina mainīt veselības sistēmu. Balvu pasniedz Eiropas žurnālistiem, kuri informē sabiedrību par veselības a
Pieminot Pasaules AIDS dienu, ES Veselības komisārs Džons Dalli Eiropas Parlamentā teiks ievadrunu seminārā par HIV pārbaudēm. Lai savlaicīgi sāktu ārstēšanu un palielinātu paredzamo mūža ilgumu, ir svarīgi atklāt slimību agrīnā posmā, jo statistika liecina, ka aptuveni viena trešā daļa ar HIV inficēto cilvēku Eiropā nezina, ka ir inficēti. Lai cīnītos pret AIDS visā pasaulē, ES Attīstības politikas komisārs Andris Piebalgs nesen informēja, ka iemaksas Pasaules fondā HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ir pieaugušas par 10 %. Eiropas Savienība ir lielākais ieguldītājs šajā fondā, nodrošinot 52 % tā līdzekļu. Šāds pieaugums ļaus Komisijai laikā no 2002. līdz 2013. gadam ieguldīt aptuveni 1,3 miljardus eiro.
Pirmdien, 29.novembrī, Eiropas Savienības (ES) mājā notiks Veselības informācijas pēcpusdiena, kuras laikā Veselības ministrijas (VM) speciālisti stāstīs arī par Sociālās drošības tīkla atbalstu pacientiem ar zemiem ienākumiem.
Komisijas rudens prognozē paredzēts, ka turpināsies pašlaik ES sākusies ekonomikas atlabšana. Paredzams, ka 2010.-2011. gadā IKP palielināsies par aptuveni 1,75 % un 2012. — par apmēram 2 %. Līdz šim šajā gadā ir veicies labāk nekā cerēts, 2010. gadā bija vērojams nozīmīgs gada pieaugums salīdzinājumā ar pavasara prognozi. Tomēr situācijai uzlabojoties un fiskālai konsolidācijai sākoties pasaules mērogā, gada beigās un 2011. gadā ir paredzama mērena aktivitāte, bet rosība atsāksies 2012. gadā, kad nostiprināsies privātais pieprasījums. Ekonomikas atlabšanas laikā paredzams, ka prognozes periodā ES darba tirgus nosacījumi, kā arī budžeta stāvoklis pamazām uzlabosies. Prognozē, ka bezdarba līmenis 2012. gadā samazināsies līdz aptuveni 9 % un valsts budžeta deficīts samazināsies līdz aptuveni 4,25 % no IKP. Attīstība visās dalībvalstīs tomēr joprojām būs nevienmērīga.
Eiropas Komisija vēlas uzzināt sabiedrisko un privāto organizāciju, uzņēmumu un atsevišķu pilsoņu viedokli par to, kādas inovācijas būtu nepieciešams paplašināt Eiropā, lai risinātu ar Eiropas sabiedrības novecošanu saistītās problēmas, un jo īpaši par eksperimentālo projektu „Eiropas inovācijas partnerība (EIP) veselīgas un aktīvas novecošanas veicināšanai”, kā norādīts pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība”, ko 6. oktobrī iesniedza Eiropas komisāre pētniecības, inovācijas un zinātnes lietās Moire Gēgena-Kvinna un Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecības un uzņēmējdarbības politiku atbildīgais komisārs Antonio Tajāni. Laika posmā no 2010. līdz 2030. gadam to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, palielināsies par 40 %. Šāda situācija var radīt nopietnas problēmas, bet arī sniegt lieliskas iespējas Eiropas sabiedrības un ekonomikas attīstībā. Komis
Šodien Eiropas Patvēruma atbalsta birojs rīkoja pirmo valdes sanāksmi Valetā (Maltā) un par savu pirmo izpilddirektoru izraudzījās Rob Visser kungu. Tagad viņš tiks aicināts uz uzklausīšanu kompetentajā Eiropas Parlamenta komitejā. Šai jaunajai aģentūrai sākot darbu, ES sper vēl vienu soli pretim visaptverošākai kopējai Eiropas patvēruma sistēmai. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB) stiprinās dalībvalstu solidaritāti, īstenojot praktisku sadarbību patvēruma jautājumos, un palīdzēs tām pildīt to Eiropas mēroga un starptautiskās saistības šajā jomā.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar biedrību „Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” (LLKA) un biedrību „Zemnieku saeima”(ZSA) šī gada 25. novembrī organizē preses konferenci, kurā EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca informēs par EK sagatavoto paziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada, bet sabiedriskās politikas centra "Providus" pārstāve Dace Akule pastāstīs par janvārī paredzētajām iedzīvotāju debatēm par KLP. Par KLP nākotni lauksaimnieku skatījumā un kooperācijas lomu lauksaimniecības attīstības veicināšanā izteiksies ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un LLKA valdes loceklis Edgars Ruža.
29. un 30. novembrī Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs, Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un attīstības komisārs Andris Piebalgs piedalīsies Āfrikas un ES samitā Tripolē (Lībijā). 80 Eiropas un Āfrikas valstu un valdību vadītāji sanāks, lai apspriestu pamattēmu "Ieguldījumi, ekonomiskā izaugsme un darba vietu radīšana" un virzītu abu kontinentu sadarbību uz jaunu un vērienīgāku līmeni. Ar 2007. gadā izveidoto ES un Āfrikas partnerību abi kontinenti tiecas īstenot kopīgas intereses un stratēģiskos mērķus, virzoties tālāk par tradicionālo attīstības politiku. Paredzams, ka samita laikā valstu vadītāji centīsies panākt, ka par attīstības un nabadzības izskaušanas galveno dzinuli tiek uzskatīta iekļaujoša un ilgtspējīga attīstība. Privātā sektora plašāka iesaistīšanās un tā nostiprināšana, kā arī ciešāka sadarbība tādās jomās kā klimata pārmaiņas un miers un
Pirms ES un Āfrikas 29./30. novembra samita Lībijā tika publicēts īpašs Eurobarometer izdevums, kurā izklāstītie dati liecina, ka Eiropas Savienības pilsoņi kopumā atbalsta abu partneru sadarbības galvenos jautājumus. Eiropieši uzskata, ka galvenās problēmas, kas jārisina sadarbībā ir nabadzības apkarošana (38 %), miers un drošība (33 %) un cilvēktiesības (34 %). Šī izpratne par galvenajiem jautājumiem ir saskanīga ar ES attīstības politikas svarīgāko mērķi – nabadzības izskaušanu, kā noteikts Lisabonas līgumā un atspoguļots nesenajā zaļajā grāmatā "ES attīstības politika iekļaujošas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības atbalstam".
Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien publicēto statistiku platjoslas tīkla pieslēgumi Eiropā ir daudz ātrāki nekā pirms gada. 2010. gada jūlijā no visām ES platjoslas līnijām 29 % platjoslas līniju ātrums bija vismaz 10 megabiti sekundē (Mbps) (augšup no 15 % pirms viena gada). Platjoslas lietotāju skaits ES turpina pieaugt – 25,6 abonenti uz 100 iedzīvotājiem (23,9 abonenti pirms viena gada). Mobilo platjoslas sakaru pieaugums gada laikā ir ievērojams, sasniedzot 45 % ar 6 mobilās platjoslas piekļuves ierīcēm (USB atmiņas kartes vai sargspraudnis) uz 100 iedzīvotājiem. Taču vēl ir tāls ceļš ejams, iekams ES sasniegs savus mērķus līdz 2013. gadam katram Eiropas iedzīvotājam nodrošināt piekļuvi parastam platjoslas tīklam un līdz 2020. gadam — īpaši ātrdarbīgam platjoslas tīklam, kā paredzēts Eiropas digitalizācijas programmā (sk.
Pateicoties Eiropas Komisijas finansētiem pētījumiem nanotehnoloģijas jomā, ir sperts nozīmīgs solis uz priekšu, lai Harija Potera „paslēpnis” kļūtu par realitāti. Apvienotās Karalistes (AK), Grieķijas, Turcijas un Vācijas zinātniekiem, izmantojot nanotehnoloģiju, ir izdevies pielāgot gaismas plūsmu, kas paver iespējas ne tikai potenciāliem lietojumiem lēcās un optiskajās shēmās, bet arī tādās eksotiskās trīsdimensiju ierīcēs, kas dara neredzamu. Lai gan šobrīd šā atklājuma tehniskās iespējas darbojas tikai ar „ietērpiem”, kas mazāki par vienu milimetru, projekta rezultātā ir izdevies rast pamata pierādījumu svarīgam principam, lai materiālu optiskās īpašības modelētu tādos veidos, kas līdz šim tika uzskatīti par neiespējamiem. Šis projekts ir daļa no Komisijas iniciatīvas sekmēt augsta riska informācijas un sakaru tehnoloģiju pētniecību nākotnes
Šodien Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveidi, kā paredzēts Lisabonas līgumā. Šajā politikas dokumentā tiek pētīta situācija brīvprātīgā darba jomā Eiropā, noteiktas šāda brīvprātīgo korpusa vajadzības un izklāstīti nosacījumi, lai korpuss varētu sniegt pozitīvu ieguldījumu Eiropas humānās palīdzības pasākumos.
Līdz 3300 skolēnu no visas Eiropas 23. novembrī pārbaudīs savas valodu prasmes Eiropas Komisijas ceturtajā gadskārtējā "Juvenes Translatores" jauno tulkotāju konkursā. No Latvijas tajā piedalīsies 9 skolas. Konkursu rīkos vienlaikus visās konkursa dalības skolās Eiropas Savienībā no Somijas Lapzemes līdz pat Limasolai Kiprā. Pārbaudījums skolotāju uzraudzībā ilgs divas stundas no pulksten 11.00 līdz 13.00 pēc Latvijas laika.
Starptautiskais valodu uzņēmums „Skrivanek Baltic” sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un ASV vēstniecību Rīgā izsludina eseju konkursu angļu valodā „Latvia 3.0”, kas paredzēts 12. klases skolēniem.
Eiropas Komisija šodien ir publicējusi paziņojumu „Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2020. gada perspektīvā — Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas”. Reforma iecerēta, lai uzlabotu Eiropas lauksaimniecības nozares dinamiskumu, konkurētspēju un efektivitāti, atbildot uz stratēģijā „Eiropa 2020” definēto nākotnes redzējumu ilgtspējīgas, viedas un integrējošas ekonomiskās izaugsmes stimulam. Dokumentā aprakstītas trīs turpmākās reformas iespējas. Pēc tam, kad šie ierosinājumi būs apspriesti, Komisija 2011. gada vidū nāks klajā ar oficiāliem tiesību aktu priekšlikumiem.
Eiropas Komisija šodien pēdējo reizi aicināja 14 ES dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ieviest visā Eiropā palīdzības dienesta numuru 116 000 pazudušu bērnu meklēšanai. Ar palīdzības dienestu tiek radīts vienots numurs, lai pazuduši bērni un viņu vecāki varētu zvanīt, meklējot palīdzību jebkurā Eiropas Savienības vietā. Izveidojot vienu palīdzības dienesta numuru, var palīdzēt grūtībās nonākušiem bērniem un vecākiem rast palīdzību, arī neatrodoties savā izcelsmes dalībvalstī, piemēram, ģimenes brīvdienu laikā. Šodien pieņemtajā ziņojumā Komisija izvērtē situāciju dalībvalstīs, ierosina kopīgas minimuma prasības attiecībā uz dienestu visā ES un sniedz dalībvalstīm pēdējo iespēju ieviest palīdzības dienestu, pirms tā apsvērs iespējamus likumdošanas pasākumus.
ES pilsoņi Šengenas zonā var ceļot bez robežkontrolēm. Tomēr joprojām tiek kavēta brīva pārvietošanās, piemēram, pastāv šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo dalībvalstis ne vienmēr pareizi piemēro Šengenas noteikumus. Tādēļ Komisija vēlas ciešāk uzraudzīt minēto noteikumu ievērošanu. Komisija šodien pieņemtajā jaunajā priekšlikumā cenšas nostiprināt mehānismu, ar ko novērtē Šengenas noteikumu pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Tas ļaus Komisijai labāk pārbaudīt attiecīgos tiesību aktus, ar kuriem atceļ kontroli pie iekšējām robežām, un veikt efektīvākas pārbaudes valsts teritorijā.
13. novembrī Eiropas Savienības mājā mākslas spēļu „Eiropas gadalaiki bērniem: rudens un ziema” ietvaros notiks pasākums „Pasaku sprintā uzvar draudzība!”.
Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros 10. novembrī plkst. 17 ES mājas mākslas istabā tiks atklāta Ņujorkā dzīvojošā latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieka Edgara Jerina darbu izstāde un notiks ekspertu saruna ar viņu.
Komisija šodien nāca klajā ar jaunu konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģiju. Paziņojumā „Enerģētika 2020” noteiktas enerģētikas prioritātes nākamajiem desmit gadiem, kā arī izklāstīti pasākumi, kas jāveic, lai taupītu enerģiju, izveidotu tirgu ar konkurētspējīgām cenām un drošu piegādi, veicinātu tehnoloģiju attīstību un gūtu panākumus sarunās ar starptautiskajiem partneriem.
Eiropas Komisija šodien sāk sabiedrisku apspriešanu par ES attīstības politikas nākotni. Saistībā ar ekonomikas, pārtikas un vides krīzes izraisīto trīskāršo problēmu, kā arī ņemot vērā jaunattīstības valstu kopumā iepriecinošos ekonomiskos rādītājus, Komisija vēlas apkopot viedokļus par to, kā ES var vislabāk atbalstīt jaunattīstības valstis, lai paātrinātu to progresu ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un pārsniegšanu. Balstoties uz līdzšinējiem sasniegumiem, Komisija ierosina četras galvenās jomas, kurām diskusijas gaitā jāvelta uzmanība, proti, ES palīdzības ietekme, integrējošākas izaugsmes veicināšana, ilgtspējīgas attīstības sekmēšana un ilgtspējīgi rezultāti lauksaimniecības jomā un nodrošinātībā ar pārtiku. Pēc sabiedriskās apspriešanas Eiropas Savienībā un ar partnervalstīm Komisij
Šodien cilvēki savā valstī izjūt citu valstu ekonomikas jomas lēmumu un notikumu ietekmi kā vēl nekad agrāk. Finanšu un ekonomikas krīze atklāja mūsu savstarpējo atkarību un vājās vietas. Eiropas Savienība gaidāmajā G20 valstu vadītāju sanāksmē Seulā – "galvenajā starptautiskās ekonomiskās sadarbības forumā" – centīsies panākt koordināciju, kas pasaules ekonomikai nepieciešama, lai sasniegtu spēcīgu un līdzsvarotu izaugsmi. Tam būs vajadzīga visu iesaistīto dalībnieku sadarbība.
Šodien publicētajā Komisijas piektajā ziņojumā par ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju teikts, ka kohēzijas politika ir ievērojami veicinājusi izaugsmi un labklājību un rosinājusi līdzsvarotu attīstību visā Savienībā. Tomēr, ņemot vērā nopietnās norises ekonomikas un sociālajā jomā pēdējo gadu laikā, politikai tagad jāpievēršas jauniem uzdevumiem. Plašāk, saistībā ar ES budžeta pārskatīšanu, ziņojumā uzsvērts, ka nākotnē kohēzijas politikas ieguldījumiem jābūt cieši saskaņotiem ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tajā ierosināts ieviest arī daudz stingrākus nosacījumus un stimulus, lai nodrošinātu kohēzijas politikai veltīto fondu efektīvu izmantošanu, lielāku uzmanību pievēršot rezultātiem.
ES pilsoņi Šengenas zonā var ceļot bez robežkontrolēm. Tomēr joprojām tiek kavēta brīva pārvietošanās, piemēram, pastāv šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām, jo dalībvalstis ne vienmēr pareizi piemēro Šengenas noteikumus. Tādēļ Komisija vēlas ciešāk uzraudzīt minēto noteikumu ievērošanu. Komisija šodien pieņemtajā jaunajā priekšlikumā cenšas nostiprināt mehānismu, ar ko novērtē Šengenas noteikumu pareizu piemērošanu dalībvalstīs. Tas ļaus Komisijai labāk pārbaudīt attiecīgos tiesību aktus, ar kuriem atceļ kontroli pie iekšējām robežām, un veikt efektīvākas pārbaudes valsts teritorijā.
Trešo gadu pēc kārtas ārējie revidenti sniedz labvēlīgu atzinumu par ES ikgadējiem pārskatiem. Kas attiecas uz maksājumiem, vispārējā izvērtējuma rezultāti ir ievērojami uzlabojušies; lielā mērā ir samazinājies to kļūdu skaits, kas konstatētas saistībā ar atbalstu ES reģioniem.
Šodien Eiropas Komisija izklāstīja ES tirdzniecības politikas projektu, lai palīdzētu atdzīvināt Eiropas ekonomiku. Darba dokumentā “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises” Komisija analizē, kā tirdzniecība var virzīt ekonomikas izaugsmi un radīt darbavietas. Komisija ierosina stratēģiju tirdzniecības šķēršļu samazināšanai, globālo tirgu atvēršanai un taisnīgu risinājumu panākšanai Eiropas uzņēmumiem. Galvenais mērķis ir pieņemt pārliecinātāku pieeju, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsoņi var izmantot tirdzniecības ieguvumus.
ES pēdējo 18 mēnešu laikā ir guvusi panākumus, vēršoties pret narkotiku lietošanu un tirdzniecību. Lai apturētu t.s. "legal highs" (jeb nelikumīgu narkotiku likumīgo alternatīvu) izplatību, Komisija 20. oktobrī ierosināja noteikt ES mēroga aizliegumu mefedronam, ecstasy līdzīgai narkotikai, kas 15 ES dalībvalstīs jau ir aizliegta (sk.IP/10/1355). Ievērojams progress ir panākts, bloķējot kokaīna un heroīna importu. Tomēr vairāk ir jāstrādā, lai samazinātu kokaīna izraisīto nāves gadījumu skaitu, jaunu narkotiku parādīšanos un vērstos pret pārrobežu tirdzniecības ceļiem. Tie ir galvenie secinājumi
Šodien Eiropas Komisija izsludināja pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pasaulē lielākajai investīciju programmai zemu oglekļa dioksīda emisiju un atjaunojamo energoresursu demonstrējumu projektos. Šī iniciatīva, kas pazīstama kā NER300, nodrošinās būtisku finansiālu atbalstu vismaz astoņiem projektiem, kas saistīti ar oglekļa piesaistes un glabāšanas (CCS) tehnoloģijām, un vismaz 34 projektiem, kas saistīti ar novatoriskām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Tās mērķis ir veicināt zemu oglekļa dioksīda emisiju ekonomikas attīstību Eiropā, veidojot jaunas "zaļas" darbavietas un sekmējot ES vērienīgo klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu. Eiropas Investīciju banka (EIB) programmas īstenošanā sadarbojas ar Komisiju. Uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti iesniegt priekšlikumus, ir 3 mēneši laika iesniegt priekšlikumus valsts līme
Eiropas Komisija rīt publicē ikgadējo paplašināšanās ziņojumu, par kuru Baltijas Starptautiskā akadēmija 12. novembrī organizē diskusiju starp Eiropas Komisijas un valsts amatpersonām, ārpolitikas ekspertiem un studentiem.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi sesto ziņojumu par vīzas prasības spēkā uzturēšanu, ko, pārkāpjot savstarpības principu, veic atsevišķas trešās valstis. Šis ziņojums liecina par to, ka ir panākts progress ceļā uz pilnīgu savstarpību, un ir atlicis ļoti neliels skaits nesavstarpības gadījumu.
Kas notiek ar jūsu personas datiem, kad jūs iekāpjat lidmašīnā, atverat bankas kontu vai apmainaties ar fotogrāfijām tiešsaistē? Kā šos datus izmanto, un kas to dara? Kā var pilnībā izdzēst profila informāciju sociālo kontaktu vietnēs? Vai iespējams pārnest kontaktus un forogrāfijas uz citiem pakalpojumiem? Kontrole pār personīgo informāciju, piekļuve datiem, iespējas labot vai dzēst datus – tās ir pamattiesības, kas ir jāgarantē mūsdienu digitālajā pasaulē. Lai risinātu šos problēmjautājumus, Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju personas datu aizsardzībai visās politikas jomās, tostarp arī tiesībaizsardzības jomā, vienlaicīgi samazinot birokrātiskās prasības uzņēmumiem un garantējot datu brīvu apriti ES. Šajā politikas pārskatīšanas pro
Eiropas kiberdrošības eksperti šodien pārbauda savu reaģēšanas spēju pirmajās Viseiropas kiberuzbrukumu simulācijas mācībās. „Cyber Europe 2010” mācībās eksperti centīsies stāties pretī simulētiem interneta urķu centieniem paralizēt kritisku tiešsaistes pakalpojumu darbību vairākās ES dalībvalstīs. Šīs simulācijas pamatā būs scenārijs, kas paredz, ka starp Eiropas valstīm pakāpeniski zūd vai starp visām iesaistītajām valstīm lielā mērā tiek traucēti interneta savienojumi, kas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm rada grūtības piekļūt būtiskiem tiešsaistes pakalpojumiem. Šajās mācībās dalībvalstīm būs jāsadarbojas, lai izvairītos no tīkla pilnīga sabrukuma (simulēta). Šo pasākumu organizē ES dalībvalstis ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) un Kopīgā pētniecī
Komisija šodien ierosināja drošības standartus, ko piemēros atomelektrostacijās lietoto degvielu un radioaktīvo atkritumu, kā arī medicīnas un pētniecības radioaktīvo atkritumu noglabāšanai. Šodien ierosinātā direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāiesniedz valstu programmas, kurās norādīts, kad un kā tiks izbūvētas un apsaimniekotas galīgās glabātavas, lai varētu garantēt visaugstākos drošības standartus. Līdz ar direktīvas pieņemšanu Eiropas Savienībai kļūst saistoši un obligāti starptautiski saskaņoti drošības standarti.
Eiropas Komisija 6. un 7. decembrī Briselē sadarbībā ar Eiropas Savienības prezidējošo valsti Beļģiju rīkos 5. Eiropas Attīstības dienas (EAD). Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzstāsies ar galveno uzrunu šā būtiskā politisko diskusiju foruma atklāšanā, kurā kopā pulcējas pašreizējie un bijušie valstu un valdību vadītāji no Eiropas, Āfrikas un pārējās pasaules, augsta līmeņa pārstāvji no valdībām, starptautiskajām organizācijām, kā arī attīstības jomā strādājošie, NVO, plašsaziņas līdzekļi un pilsoniskā sabiedrība.
Lai apspriestu, kādām jābūt noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām, EK pārstāvniecība Latvijā 2. novembrī plkst. 11.00 rīko diskusiju starp Latvijas lēmumu pieņēmējiem, NVO pārstāvjiem un ekspertiem.
Saskaņā ar provizoriskajiem rādītājiem, ko šodien publicējusi Eiropas Komisija, Dānija, Nīderlande un Kipra ir vienīgās dalībvalstis, kuras pārsniegušas piena kvotas 2009./2010. kvotas gadā, un tāpēc tām piemēroja soda naudu kopā 19 miljonu eiro apmērā. Pagājušajā gadā šī summa bija 99 miljoni eiro, bet aizpagājušajā gadā 340 miljoni eiro. Pēc kvotu palielinājuma, par ko panākta vienošanās 2008. gada KLP veselīguma pārbaudē, Itālija pirmo reizi ir ievērojusi tās ražošanas kvotu, bet ES kopējā ražošana bija par 7 % mazāka par kopējo kvotu, salīdzinot ar 4,2 % 2008./2009. kvotas gadā (marts-aprīlis).
Vēja enerģijas ražošanas iekārtas neapdraud savvaļas radības, tomēr to nepareizs izvietojums vai konstrukcija var nelabvēlīgi ietekmēt neaizsargātas sugas un biotopus. Tāpēc Eiropas Komisija šodien publicējusi norādes, kā organizēt vēja enerģijas ražošanu aizsargātās dabas teritorijās. Norādes attiecas uz "Natura 2000" tīklu, kas ir ES bioloģiskās daudzveidības politikas stūrakmens un galvenais instruments, lai sasniegtu ES mērķi — līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un panākt, ka tā sāk atjaunoties.
Eiropas Komisija atzīmē GÉANT — ES finansēta ātrdarbīga pētniecības tīkla — 10 gadu jubileju. Pateicoties GÉANT, zinātniekiem visā Eiropā un pat pasaulē ir iespējams reāllaikā kopīgi nodarboties ar principāli jauniem pētījumiem. Šis tīkls 40 miljoniem pētnieku 40 Eiropas valstīs nodrošina ievērojamu datu apstrādes jaudu, kas nepieciešama, lai kopīgi izmantotu milzīgus daudzumus datu, piemēram, pētot vismazākās zināmās daļiņas Lielajā hadronu paātrinātājā Šveicē vai risinot visai pasaulei nozīmīgus uzdevumus, piemēram, meklējot paņēmienus, kā izārstēt epilepsiju vai izveidot taifūnu agrīnas brīdināšanas sistēmas.
Ja Eiropa vēlas palikt globālās ekonomikas līdere, rūpniecība jāatzīst par prioritāti. Tas ir galvenais vēstījums, kas pausts paziņojumā “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam”, ko šodien pēc Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Antonio Tajāni iniciatīvas pieņēmusi Eiropas Komisija. Paziņojumā, kas ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva, izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir stiprināt izaugsmi un nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, kura piedāvā labi apmaksātas darba vietas un vienlaikus emitē mazāk ogļskābās gāzes. Paziņojumam pievienots ziņojums par konkurētspējas rādītājiem atsevišķās dalībvalstīs (sk. MEMO 10/533)
Eiropas Komisija ir pieprasījusi Apvienotajai Karalistei izbeigt diskriminējošos nosacījumus attiecībā uz tiesībām uzturēties šajā dalībvalstī kā darba ņēmējam, kuri liedz saņemt noteiktus sociālos pabalstus to astoņu no desmit dalībvalstu (Čehijas, Ungārijas, Slovākijas, Slovēnijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas) valstspiederīgajiem, kuras pievienojās ES 2004. gadā. Komisija uzskata, ka diskriminējošie noteikumi pārkāpj pārejas noteikumus par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kā arī pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi, pamatojoties uz valstspiederību. Komisijas pieprasījums izteikts kā argumentēts atzinums atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai. Apvienotajai Karalistei ir divi mēneši, lai saskaņotu tās tiesību aktus ar ES tiesību aktiem. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Apvienoto Karalisti ES Tiesā.
3.novembrī pulksten 12.30 www.esmaja.lv tiešraidē notiks EIROINFO akcija par mazo un vidējo uzņēmumu iespējām saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu uzņēmējdarbības attīstīšanai un nostiprināšanai. Akcijas mērķis ir informēt un aicināt uzņēmējus būt aktīviem un izmantot visas iespējas, lai attīstītos. Akcijas laikā uz jautājumiem atbildēs un konsultācijas sniegs speciālisti.
ES iestādes 2010. gadā parādīja savu gatavību un spēju elastīgi, izlēmīgi un solidāri tikt galā ar grūtībām, kā arī risināt finanšu un ekonomikas krīzes izraisītās nepieredzētās problēmas. Tagad ir jānodrošina, ka atveseļošanās ir noturīga. Eiropas Komisija ir pieņēmusi savu darba programmu 2011. gadam, kurā šie mērķi ir pārvērsti konkrētā rīcībā. Darba programmā atspoguļota Komisijas apņemšanās izvest Eiropu no krīzes un virzīt to uz labklājību, drošību un sociālo taisnīgumu.
Eiropas Savienības vienotais tirgus ir Eiropas vairāk nekā 60 gadus ilgās integrācijas stūrakmens. Ir likvidēti šķēršļi, kas kādreiz kavēja preču un pakalpojumu brīvu plūsmu starp ES pašiem dienvidiem un ziemeļiem. Uzņēmumiem tagad ir piekļuve 500 miljonu patērētāju tirgum. Patērētāji ir ievērojuši, ka ir būtiski samazinājušās mobilo sakaru pakalpojumu izmaksas, ceļojot ārvalstīs. Vienotā valūta ļauj bez kādām grūtībām ceļot un iepirkties ārzemēs. Darba ņēmējiem tagad ir plašas tiesības. Cilvēki var strādāt, mācīties un dzīvot jebkurā no Eiropas Savienības 27 dalībvalstīm. Lai gan Eiropas iedzīvotāji var justies lepni par šiem sasniegumiem, uzņēmēji un iedzīvotāji tomēr apzinās, ka viņiem joprojām pastāv šķēršļi savu tiesību izmantošanā. Šodien publicētajos divos paziņojumos Eiropas Komisija izklāsta virkni konkrētu risinājumu, lai sekmētu vienotā tirgus darbību. ES ziņojumā par pilsonību
Eiropas Komisija ir spērusi vēl vienu būtisku soli, lai ES labāk, ātrāk un efektīvāk reaģētu katastrofu gadījumos. Tā pieņēma jaunu paziņojumu, lai stiprinātu Savienības spējas šajā jomā gan attiecībā uz civilo aizsardzību, gan humāno palīdzību. Jaunā stratēģija paredz divu veidu risinājumu. Pirmkārt, stiprinot pašreizējās Eiropas reaģēšanas spējas un dalībvalstu ārkārtas situāciju infrastruktūras iespējas. Otrkārt, izveidojot Eiropas Ārkārtas reaģēšanas centru, tiek izveidota jauna platforma informācijas apmaiņai un labākai ES koordinācijai, reaģējot uz krīzes situācijām.
Eiropas Komisijas 2010. gada "ES rezultātu apkopojums par rūpniecības ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē" liecina, ka vadošo ES uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un izstrādē 2009. gadā samazinājās par 2,6 %, lai gan pārdošanas apjomi un peļņa kritās ievērojami straujāk – attiecīgi par 10,1 % un 21,0 %.
Eiropas Komisijas šodien publicētajā pētījumā konstatēts, ka elastīgs darba laiks ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ekspertu grupas ziņojums ir publicēts vienlaikus ar sanāksmi Briselē, kurā par dzimumu līdztiesību atbildīgie ministri neformāli apspriedīs sieviešu un vīriešu līdztiesības jauno stratēģiju 2010.–2015. gadam ( IP/10/1149, MEMO/10/430).
Eiropas Savienības konkursam "Mūzika pret nabadzību" no Latvijas iesniegtas četras dziesmas, bet visā ES kopā – 165 kompozīcijas. Par uzvarētāju tiešsaistē var balsot līdz 7. novembrim. Savukārt otru uzvarētāju noteiks profesionāla žūrija, kuru vadīs starptautiski pazīstams dziedātājs Salifs Keita. Balvā ir iespēja veidot uzvarējušo dziesmu studijas ierakstu un uzstāties Eiropas Attīstības dienu pasākumos 2010. gada decembrī Briselē.
Konkursam „Jaunie reportieri pret nabadzību” termiņš reportāžu iesniegšanai ir pagarināts līdz 7. novembrim. Papildus žurnālistikas studentiem konkursā tagad var piedalīties arī starptautisko attiecību, attīstības un politikas zinātņu studenti, un termiņa pagarinājums studentiem dos gana daudz laika konkursa raksta vai reportāžas sagatavošanai. Šajā konkursā ES dalībvalstu studenti ir aicināti iesūtīt reportāžas par attīstības jautājumiem. Atlasītie dalībnieki gatavos reportāžas par Eiropas attīstības dienām, kas decembrī notiks Briselē. Laureāti tiks aicināti piedalīties braucienā uz kādu no Komisijas partnervalstīm Āfrikā.
Saskaņā ar šodien publicēto Eirobarometra aptauju trīs no četriem eiropiešiem (73 %) vēlas, lai viņiem palīdz atrisināt juridiskus strīdus un izmantot savas tiesības citās ES dalībvalstīs. Ziņojuma publicēšana sakrīt ar Eiropas civiltiesību dienu, kuras mērķis ir palielināt informētību par iedzīvotāju tiesībām piekļūt tiesu varai, ja viņi strādā, laulājas, rada bērnus vai iegādājas preces un pakalpojumus citviet Eiropas Savienībā.
Komisija 25. oktobrī pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt 2011. gada vēlēšanu procesu Centrālāfrikas Republikā. Tas palīdzēs konsolidēt miera veidošanas procesu Centrālāfrikas Republikā. Prezidenta un likumdevēja vēlēšanas notiks 23. janvārī un 20. martā.
Spānijas reģiona galvaspilsēta Vitorija-Gasteisa un Francijas pilsēta Nante pasludinātas par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukuma ieguvējām 2012. un 2013. gadā. Eiropas Komisijas konkurss mudina pilsētas uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti, pilsētplānošanā sistemātiski rēķinoties ar vidi. Uzvarētājas pasludināja vides komisārs Janezs Potočniks Eiropas 2010. gada Zaļajā galvaspilsētā Stokholmā vakar vakarā notikušajā ceremonijā.
Kā teikts šodien publicētajā 2010. gada rudens rezultātu tablo par patēriņa tirgiem, trīs tirgus sfēras, kas visbiežāk liek patērētājiem vilties visā ES, ir "investīcijas, pensijas un vērtspapīri", "pakalpojumi saistībā ar nekustamo īpašumu" un "interneta pakalpojumu sniegšana". Viszemāko novērtējumu preču tirgos saņēmušas "lietota autotransporta", "apģērbu un apavu" un gaļas tirgus sfēras. Otrā saraksta galā atrodas avio pakalpojumi, kas, neskatoties un pārrāvumiem 2010. gada pavasarī, sasniegušas labus rezultātus; tāpat patērētāji arī atzinīgi novērtējuši kultūras produktus un pakalpojumus.
Saskaņā ar Eiropas mēroga pētījumu, ko publicēja Eiropas Komisija, bērni Eiropā sāk izmantot internetu aptuveni 7 gadu vecumā, bet tikai katrs trešais bērns vecumā no 9 līdz 12 gadiem uzskata, ka viņu vecumam tiešsaitē ir pietiekoši "labu lietu bērniem". Pētījumā minēts arī tas, ka katram astotajam bērnam ir negatīva pieredze tiešsaitē un bērniem aizvien trūkst prasmju un pārliecības, izmantojot internetu. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija ir izsludinājusi konkursu, lai veicinātu kvalitatīva satura veidošanu tiešsaitē bērniem. Komisijas apņemšanās palīdzēt vecākiem un viņu bērniem tiešsaitē justies drošiem ir daļa no Eiropas digitālizācijas programmas (skat. IP/10/581,
2010. gada 25. oktobrī Briselē svinīgā ceremonijā, piedaloties attīstības komisāram Andrim Piebalgam, tiks oficiāli atklāts Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu migrācijas novērošanas centrs, kuru kopīgi izveidojušas Eiropas Komisija un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis. Šis jaunais novērošanas centrs sniegs uzticamus datus un informāciju par migrācijas plūsmām ĀKK valstīs.
Eiropas Komisija šodien izklāstīja konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Eiropas jūru uzraudzības efektivitāti un rentabilitāti. Komisija izveidojusi ceļvedi, kurā parāda, kā tuvināt attiecīgās dalībvalstu iestādes visās jūrniecības nozarēs, lai varētu apmainīties ar kuģošanas uzraudzības datiem, kas ir tādu iestāžu rīcībā kā, piemēram, krasta apsardze, satiksmes uzraudzības, vides uzraudzības, piesārņojuma novēršanas, zvejniecības, robežkontroles, nodokļu un vispārēju tiesību aizsardzības iestādes, kā arī jūras kara flote. Šāda ciešāka sadarbība palīdzētu arī efektīvāk uzraudzīt reālā laika notikumus jūrā. "Ceļvedis vienotas informācijas apmaiņas vides ("CISE") izveidošanai attiecībā uz ES jūrniecības jomas uzraudzību" ir iniciatīva saskaņā ar ES integrēto jūrniecības politiku, kas atbalsta integrētu pieeju okeānu, jūru un piekrastes pārvaldībai un vadībai, kā arī veicina sadar
Šodien Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs, Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) Vides, dabas saglabāšanas un tūrisma ministrs Hosē Bononge Endundo un ES Beļģijas prezidentūras vārdā Beļģijas Attīstības sadarbības ministrs Šarls Mišels parakstīja deklarāciju attiecībā uz sarunu uzsākšanu par brīvprātīgu partnerības nolīgumu par kokmateriālu likumīgu eksportu uz Eiropas Savienību, kas nodēvēts par Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības nolīgumu (FLEGT). Šis ir pirmais solis sarunu procesā, kuru paredzēts pabeigt līdz 2013. gada vidum. Šā nolīguma mērķis ir nodrošināt, ka visi koksnes izstrādājumi no Kongo Demokrātiskās Republikas ir licencēti, tādējādi apliecinot šo kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīgo izcelsmi.
Eiropas Komisija (EK) vakar pārskaitīja Latvijai ceturto maksājuma daļu no 3,1 miljarda eiro vērtā ES aizdevuma, par kuru puses vienojās 2009. gada janvārī un kas ir daļa no 7,5 miljardu eiro daudzpusējās finansiālās palīdzības paketes. Pārskaitījums veikts pēc tam, kad Eiropas Komisija pozitīvi novērtējusi Latvijas pārvaldes iestāžu īstenotos, ar aizdevuma saņemšanu saistītos ekonomiskos nosacījumus.
Kas ir kopējs Marokas karalim Muhamedam VI, Mario Monti, Silvanai Kohai-Mērinai un Baraka Obamas padomniekam ekonomikas jautājumos Maiklam Fromanam? Visi viņi ir bijuši stažieri Eiropas Komisijā. Kopš Komisijas stažieru programmas sākuma 1960. gadā tajā ir piedalījušies vairāk nekā 40 000 jauno universitātes absolventu. Tā ir visvecākā stažieru programma un, pēc katrā gadā uzņemto pretendentu skaita, arī visnozīmīgākā. Stažieri piecus mēnešus strādā kopā ar Komisijas ierēdņiem, piedaloties plaša jautājumu loka risināšanā. Daži no viņiem ir vēlāk kļuvuši par Eiropas komisāriem un Eiropas Parlamenta locekļiem, citi — par karaļiem un žurnālistiem. Šodien Briselē Eiropas Komisija organizē konferenci, lai atzīmētu stažieru programmas 50. gadadienu, kas pazīstama arī ar nosaukumu “Le Stage”.
Eiropas Komisija šodien aicināja aizliegt ecstasy līdzīgu bīstamu narkotiku, kas joprojām ir atļauta 12 ES valstīs. Tā lūdza ES dalībvalstis pārtraukt narkotiskās vielas mefedrona brīvu izplatīšanu visā Eiropā un piemērot tai kontroles pasākumus. Mefedrons jau ir aizliegts 15 ES valstīs. Apvienotajā Karalistē un Īrijā vien ar to ir saistīti vismaz 37 nāves gadījumi.
Krīze skaidri parādīja: problēmas, kas skar vienu banku, var pārņemt visu finanšu sektoru un izplatīties pāri valstu robežām.Krīze lika arī atskārst, ka pašlaik nav sistēmas grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pārvaldībai.Praktiski nepastāv noteikumi, kā rīkoties valstu iestādēm, ja mūs piemeklē banku krīze.Tāpēc G20 valstis ir vienojušās, ka ir jāizveido krīžu novēršanas un pārvarēšanas sistēmas.Šajā sakarā Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar finanšu sektora krīžu pārvarēšanas plāniem,kas ir arī iestrāde tiesību aktiem, kurus plānots pieņemt līdz 2011. gada pavasarim un ar kuriem izveidos plašu satvaru krīžu pārvarēšanai bankās un ieguldījumu sabiedrībās.
Trīs gadus ilgušajam projektam, kurā tika pētīti ieguvumi, ko pasaule bez maksas ņem no dabas, nu ir publicēts noslēguma ziņojums. Projektā TEEB – ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika – ir apkopoti labākie pieejamie ekonomiskie pierādījumi, kas liecina: ekosistēmu degradācijas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās izmaksas mūsu sabiedrība nevar atļauties. Ziņojumā apkopoti tūkstoši pētījumu, analizētas vērtēšanas metodes, politikas instrumenti un rīcības piemēri no visas pasaules. Tajā ietvertas atsauces uz daudziem konkrētiem piemēriem, un noslēgumā sniegti desmit ieteikumi, kas palīdz iedzīvotājiem un politikas veidotājiem iekļaut bioloģiskās daudzveidības apsvērumus ikdienas lēmumu pieņemšanā. Pētījums tika veikts ANO Vides programmas ietvaros, un tā galvenais finansētājs ir Eiropas Komisija.
Šodien Strasbūrā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Jeržijs Buzeks parakstīja pārskatīto pamatnolīgumu, kas reglamentē darba attiecības starp abām iestādēm. Parakstot šo pamatnolīgumu, tiek veiksmīgi noslēgts process, kas sākās gandrīz pirms gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Ar pārskatīto pamatnolīgumu esošā 2005. gada vienošanās tiek pielāgota jaunajam Līgumam. Abi priekšsēdētāji izteica pārliecību, ka tas paplašinās attiecības starp abām iestādēm un sniegs praktiskus risinājumus atbilstoši Līgumā noteiktajām paplašinātajām kompetencēm, kas piešķirtas Parlamentam. Būtiski nolīguma elementi jau ir īstenoti pat pirms tā spēkā stāšanās, tostarp panākts progress Komisijas 2011. gada darba programmas sagatavošanā.
Eiropas Komisija šodien paziņoja, ka tā ierosinās, lai dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas nolūkos ES pagaidām tiktu atlikta. Komisija plāno arī uz laiku apturēt klonētu lauksaimniecības dzīvnieku izmantošanu un no klonētiem dzīvniekiem iegūtas pārtikas tirdzniecību. Visus pagaidu pasākumus pārskatīs pēc pieciem gadiem. Paredzēts izveidot arī klonētu dzīvnieku reproduktīvā materiāla, piemēram, spermas un embriju, izsekojamības sistēmu. Šajā sistēmā lauksaimnieki un ražošanas nozare varēs izveidot datubāzi ar dzīvniekiem, ko radītu no minētā reproduktīvā materiāla.
Eiropas Komisija šodien pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi īstenota ES Pamattiesību harta, kas kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir juridiski saistošs instruments. Komisija pārbaudīs, vai visi ES tiesību akti atbilst hartai katrā likumdošanas procesa posmā, sākot no iepriekšēja sagatavošanās darba Komisijā līdz likumprojektu pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē, un pēc tam posmā, kad tos piemēro dalībvalstis. Komisija sniegs iedzīvotājiem informāciju par to, kad tā var iejaukties pamattiesību jautājumos, un publicēs gada pārskatu par hartas piemērošanu, lai uzraudzītu panākto progresu. Tādējādi Komisija atbild uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem.
Eiropas Komisija iegulda līdzekļus pētniecības projektā, kura mērķis ir izstrādāt jaunus sistēmisko risku rādītājus "agrīnās brīdināšanas sistēmām", kas par draudošām finanšu krīzēm jau to sākuma stadijā brīdina valdības un bankas, lai tās, laikus rīkojoties, varētu apturēt to izplatīšanos. Itālijas, Spānijas, Šveices un Apvienotās Karalistes universitāšu pētnieki un "Yahoo!" un Eiropas Centrālās bankas speciālisti pētīs, kādā veidā finanšu iestādes apdraud sistēmiski riski, kuru cēlonis ir ļoti sarežģītās un savstarpēji saistītās informācijas un darījumu digitālās sistēmas. Lai uzraudzītu risku veidošanos finanšu sistēmā un ekonomikā kopumā, tiks izmantota jauna daudzdisciplinārās pētniecības pieeja — projektā analizēs gan sarežģīto sistēmu, ko veido globāli, IKT balstīti finanšu darījumi, gan reģistrētos meklējumus internetā.
Šovakar Briselē notiks ceremonija, kurā Eiropas Komisija paziņos ES Ekomarķējuma popularizēšanas 2010. gada balvas ieguvējus. Piešķirot šo apbalvojumu, tiek atzīti izcili sasniegumi sabiedrības informēšanā par ES ekomarķējumu — Eiropas Savienības ieviesto marķējumu videi draudzīgiem produktiem un pakalpojumiem. Ar šo marķējumu, kura izmantojums arvien paplašinās, apzīmē vairāk nekā 25 000 produktu un tūristu izmitināšanas pakalpojumu visā Eiropas Savienībā un ārpus ES robežām.
Lielākajā daļā ES dalībvalstu tikai nedaudzi cilvēku tirdzniecības upuri ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas. To apstiprina Komisijas ziņojums par direktīvas īstenošanu saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, ko tā publicējusi šodien – ES dienā pret cilvēku tirdzniecību.
Pirmdien, 18.oktobrī, vienas dienas vizītē Rīgā ieradīsies Eiropas Komisijas delegācija, kas ar Latvijas amatpersonām apspriedīs stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanas jeb Nacionālā reformu plāna izstrādi.
Reāllaika gaisa, augsnes un ūdens piesārņojuma kartes šobrīd ir pieejamas visiem, pateicoties ES finansētajam pētniecības projektam INTAMAP. INTAMAP projekta ietvaros ir izstrādāta atvērtu specifikāciju programmatūra, lai izveidotu kontūrkartes, kurās parādīta ne tikai precīza piesārņoto teritoriju atrašanās vieta, bet arī piesārņojuma izcelsmes vieta un tā virzība. Šāda informācija ļauj valsts iestādēm ātrāk izlemt par piemērotiem pasākumiem, lai likvidētu piesārņojuma avotu, un tā ļauj iedzīvotājiem izvairīties no piesārņojuma.
2010. gada 13. un 14. oktobrī Briselē norisinās trešo Eiropas ceļu satiksmes drošības dienu pasākumi. Šajā saistībā Eiropas Komisija sadarbībā ar Beļģijas prezidentūru rīko konferenci, kuras darba kārtībā ir vairāki jautājumi: traumas guvušie, grūtības, ar kurām sastopas dažādu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieki, un infrastruktūra. Konferencē īpašu uzmanību veltīs pārrobežu cīņai pret vissmagākajiem pārkāpumiem ar letālu iznākumu, un tā būs arī iespēja iepazīties ar Eiropas ceļu satiksmes drošības politikas stratēģiskajām pamatnostādnēm 2011.–2020. gada laikposmam. Līdzās Komisijas priekšsēdētāja vietniekam un atbildīgajam par transporta politiku Sīmam Kallasam konferencē piedalīsies arī Beļģijas federālais mobilitātes ministrs Etjēns Šups un Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Braiens Simpsons.
Eiropas Komisija pirmo reizi paredzējusi visaptverošus ES tiesību aktus par naftas ieguves platformām ar mērķi nodrošināt pasaulē augstākos drošības standartus. Paziņojumā par naftas un gāzes ieguves drošību Komisija apsver jaunus ES standartus, kas aptver urbšanas atļauju piešķiršanas kritērijus, urbjtorņu kontroli un drošības kontroles mehānismus.
Šodien Eiropas Komisija ir uzsākusi plašu apspriešanos par obligāto revīziju, kā arī par revīzijas sistēmu plašākā nozīmē. Ņemot vērā finanšu krīzi, ir jāuzdod jautājums, vai revidentu nozīmi var pastiprināt, lai nākotnē mazinātu jaunus riskus finanšu jomā. Finanšu krīze arī atklāja atsevišķus trūkumus revīzijas jomā, kuri ir jāizanalizē sīkāk. Šis darbs revīzijas jomā ir daļa no centieniem gūt mācību no krīzes un veikt reformas finanšu sektorā. Konkrēti, Komisija vēlas apspriest to, vai revīzijas sniedz pareizu informāciju visiem finanšu nozares dalībniekiem, vai ir problēmas saistībā ar revīzijas uzņēmumu neatkarību, vai koncentrēts tirgus rada riskus, vai uzraudzība Eiropas līmenī būtu lietderīga un kā labāk ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības. Apspriešanā ir iespējams piedalīties līdz 2010. gada 8. decembrim.
Eiropieši kļūst arvien „digitālāki” — tā liecina Eiropas Komisijas Eirobarometra aptauja, kurā 27 000 mājsaimniecību visā ES aptaujāja par interneta, tālruņu un TV izmantojumu. Ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas abonē platjoslas internetu un ciparu televīziju apvienotā pakalpojumā par fiksētu cenu. Platjoslas izplatība nozīmē, ka vairāk eiropiešu izmanto tiešsaisti. 35 % lieto sociālo tīklu vietnes. Taču aptaujātie bažījas par izmaksām, pakalpojuma kvalitāti un drošumu, kā arī brīvību tiešsaistē. Piektā daļa fiksētā un mobilā interneta lietotāju apgalvo, ka ir saskārušies ar bloķēta satura vai lietojumprogrammu problēmu.
Ziņojumā par Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu attiecībā uz iekšējām robežām Komisija norāda trīs īpašus problemātiskos jautājumus:grūtības saistībā ar iespējamajām regulārām un sistemātiskām pārbaudēm, kuras veic dažās iekšējās pierobežas zonās, šķēršļi netraucētām satiksmes plūsmām autoceļu robežšķērsošanas vietās pie iekšējām robežām un kavēta paziņošana par plānotu robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām.
Komisārs Aļģirds Šemeta šodien vadīs jaunās Nodokļu politikas grupas pirmo sanāksmi, kurā piedalās ES finanšu ministru personīgie pārstāvji, lai apspriestu galvenos nodokļu politikas jautājumus. Grupa strādās ar galvenajiem tematiem, piemēram, kā nodokļi var stiprināt iekšējo tirgu, veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, kā arī "zaļāku" ekonomiku. Turklāt grupa tiks izmantota kā forums dziļākām apspriedēm par prioritāriem jautājumiem, piemēram, nodokļiem finanšu sektorā, kopēju konsolidēto korporatīvo nodokļu bāzi un jauno PVN stratēģiju.
Eiropas Komisija piedāvā jaunu stimulu, lai rosinātu Eiropas universitātes piedāvāt augsti kvalificētus kursus tiem studentiem, kuri vēlas strādāt par tulkotājiem. Tā ietvaros Komisija paplašina Eiropas maģistra grāda tulkošanā (EMT) universitāšu tīklu, kas tika izveidots pagājušajā gadā, lai apmierinātu arvien lielāko pieprasījumu darba tirgū pēc pienācīgi kvalificētiem tulkotājiem. EMT tīkls vienlaicīgi ir arī atzīta kvalitātes zīme. Patlaban 34 Eiropas universitātes ir veiksmīgi pieteikušās, lai pievienotos tīklam (sarakstu skatīt tālāk norādītajā pirmajā tīmekļa vietnē). To universitāšu, kuras vēlas pievienoties tīklam, kursus izvērtē tulkošanas eksperti, no kuriem lielākā daļa ir esošā tīkla dalībnieki.EMT tīkla ikgadējā konference norit Briselē no 11. līdz 13. oktobrim.
Eiropas Savienība apsteidz līdz 2012. gadam paredzēto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas termiņus. Eiropas Komisijas gadskārtējā progresa ziņojumā teikts, ka 25 dalībvalstis, kurām saskaņā ar Kioto protokolu ir emisiju samazināšanas mērķi, šīs saistības izpildīs.
Kā vēsta Eiropas Komisijas šodien publicētais ziņojums par ECC-Net pieciem darbības gadiem, laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam Eiropas Patērētāju centru tīklā (ECC-Net) izskatīti gandrīz 270 000 jautājumu no ES patērētājiem, kuri bija vērsušies pēc palīdzības vai padoma par pārrobežu iepirkšanos. Gadā izskatīto jautājumu skaits pastāvīgi pieaudzis no aptuveni 43 000 jautājumiem 2005. gadā līdz vairāk nekā 60 000 jautājumiem 2009. gadā. Mierīgā ceļā atrisinātu sūdzību par tirgotājiem (izmaksu atlīdzināšana un kompensācija patērētājiem) gada vērtība 2008. gadā sasniedza 3,5 miljonus eiro.
Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros no 11. līdz 15. oktobrim ES mājas mākslas istabā būs skatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāde „Dzīves pabērni latvieši literatūrā”.
Eiropas Savienības valstu tieslietu ministri apstiprināja tiesību aktu, kas nodrošina tiesības uz rakstiskiem un mutiskiem tulkojumiem kriminālprocesos. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments jau šogad pauda atbalstu šim tiesību aktam ( IP/10/746). Tas ir pirmais šāda veida ES dokuments, kas nosaka vienotus obligātos standartus tiesībām uz aizstāvību krimināllietās. Tiesību aktā ir garantētas aizdomās turēto personu tiesības visās ES tiesās saņemt mutisku tulkojumu dzimtajā valodā visā kriminālprocesa laikā, tostarp, saņemot juridiskās konsultācijas. Šis ir ilgi gaidīts pirmais pasākums, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu ikvienam visā ES. Tiesību akts ir pirmais virknē pasākumu taisnīgas tiesas jomā, lai noteiktu vienotus ES standartus krimināllietās. ES dalībvalstīm tiek doti trīs gadi, lai iev
Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs 8. un 9. oktobrī uzturēsies Vašingtonā, lai piedalītos Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) gada sanāksmēs, kur viņš teiks runu attīstības komitejā, Pasaules Bankas un SVF ministru forumā attīstības jautājumos. 8. oktobrī viņš teiks galveno runu Vācijas Maršala fondā, lai apspriestu jautājumu ,,kā panākt ilgtspējīgu attīstību stingras fiskālās politikas īstenošanas laikos”. Komisārs uzrunās arī Pasaules Bankas organizēto apaļā galda sanāksmi par Sudānu – laikā, kad pasaulei jāvelta galvenā uzmanība mierīgam pārejas posmam pēc referenduma par Dienvidsudānas pašnoteikšanos, kas paredzēts 2011. gada janvārī. Vašingtonas apmeklējuma laikā viņš arī tiksies ar Pasaules Bankas rīkotājdirektori Sri Mulyani Indrawati un Pasaules Bankas par Āfriku atbildīgo viceprezidenti Obiageli Katryn Ezekwesili.
Šodien publicētajā ziņojumā apstiprināts, ka ES nav sasniegusi savu mērķi — līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Komisijas izstrādātā Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenošanas novērtējums liecina, ka bioloģisko daudzveidību Eiropā vēl joprojām ievērojami apdraud cilvēku radītā pārmērīgā slodze videi, piemēram, zemes izmantojuma maiņa, piesārņojums, invazīvās sugas un klimata pārmaiņas. Tomēr novērtējums parāda arī to, ka pēdējo divu gadu laikā ir panākts nozīmīgs progress. ES stratēģija laikposmam pēc 2010. gada tiks izstrādāta, balstoties uz vērtīgo pieredzi, kas gūta rīcības plāna īstenošanā.
Eiropas Komisija šodien ir izklāstījusi plānus, kuru mērķis ir turpināt uzlabot ES tiesību aktu kvalitāti un atbilstību. Komisija izvērtēs tiesību aktu ietekmi visa politikas cikla gaitā, proti, tiesību aktu izstrādes, ieviešanas un pārskatīšanas brīdī. Komisija sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstīm, mudinot tās piemērot ,,lietpratīgu regulējumu” savā darbā. Visbeidzot, lai stiprinātu pilsoņu un citu iesaistīto personu ietekmi, Komisija ir nolēmusi no 2012. gada pagarināt sabiedriskās apspriešanas laikposmu.
Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar idejām par gaidāmajiem nodokļiem finanšu sektorā. Balstoties uz to, ka finanšu sektoram ir jāsniedz pienācīgs ieguldījums valsts finansēs un ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā valstu valdībām steidzami nepieciešami jauni ieņēmumu avoti, Komisija ir nākusi klajā ar dubultu pieeju. Pasaules mērogā Komisija atbalsta ideju par finanšu darījumu nodokli (FTT), kas varētu palīdzēt finansēt tādu starptautiska mēroga jautājumu risināšanu kā attīstība vai klimata pārmaiņas. ES mērogā Komisija kā vēlamāko risinājumu rekomendē ieviest finanšu darbības nodokli (FAT). Rūpīgi izstrādājot un īstenojot FAT, ES tas ļautu gūt būtiskus ieņēmumus un palīdzētu nodrošināt finanšu tirgu lielāku stabilitāti, neradot nepamatotu risku ES konkurētspējai. Komisija ar šīm idejām oktobra beigās iepazīstinās Eiropadomi un novembrī nāks klajā G20 valstu samitā.
Eiropas Komisija šodien iesniedza apspriešanai savu „Inovācijas Savienības” projektu, kurā izklāstīts darbības principu kopums ceļā uz inovāciju, kas tiek sekmēta visaugstākajā politiskajā līmenī. Eiropas līmenī, kā arī sadarbojoties ar trešām valstīm, šī stratēģija pievērsīsies galvenokārt tādu problēmjautājumu risināšanai kā klimata pārmaiņas, nodrošinātība ar enerģiju un pārtiku, veselība un sabiedrības novecošanās. Tā izmantos publiskā sektora iesaistīšanos, lai stimulētu privāto sektoru un lai likvidētu šķēršļus, kuru dēļ jaunās idejas nenonāk tirgū. Šādi šķēršļi, piemēram, ir finansējuma trūkums, fragmentētas pētniecības sistēmas un tirgi, publiskā iepirkuma līgumu nepietiekams izmantojums inovāciju jomā un lēnais standartu noteikšanas process. Inovācijas Savienība ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīva.
Rīt Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs piedalīsies Vispasaules fonda AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai trešajā brīvprātīgo līdzekļu devēju konferencē, kas notiks Ņujorkā. Divas nedēļas pēc ANO Augsta līmeņa sanāksmes par Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) Vispasaules fonds aicina papildināt tā līdzekļus 2011.-2013. gadam. Ja priekšlikumu apstiprinās, ES ieguldījums Vispasaules fondā 2011.-2013. gadam palielināsies vismaz par 10 % un sasniegs 330 miljonus eiro.
Vienotā TKO vadības komiteja balsoja par piešķirami dalībvalstu iesniegtajiem pārtikas palīdzības plāniem saistībā ar 2011. gada atbalsta shēmu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Nākamajā gadā 20 dalībvalstis izmantos šo shēmu, kurā Čehija piedalīsies pirmo reizi. Sākotnēji tajā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus („intervences krājumus”), tos izdalot trūcīgajiem, taču 1990. gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū.
Informatīvi dokumentālu sižetu cikls „iESpēja” stāsta par ES fondu un programmu līdzekļu apguvi Latvijā. Minūtes garos sižetos stāstīts par 30 dažādiem veiksmīgi realizētajiem projektiem Latvijā. Sižetiem var sekot līdzi Latvijas Televīzijas kanālā LTV1.
Eiropas Komisija šodien iesniedza gada ziņojumu par Kopienas tiesību aktu piemērošanas uzraudzību (2009. gads). Ziņojumā uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi pilnībā un pareizi piemērot ES tiesību aktus, nodrošinot tajos noteikto tiesību un pienākumu īstenošanu. Tajā ir skaidri norādīts, ka, lai gan situācija ir nedaudz uzlabojusies, joprojām pastāv svarīga problēma — direktīvu novēlota transponēšana dalībvalstīs. Ir paplašināts instrumentu apjoms, un partnerībā ar dalībvalstīm tiek pieliktas papildu pūles, lai novērstu transponēšanas problēmas un nodrošinātu ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu.
Novembris Briselē parasti ir mēnesis,"kad lietus un vēji sitas logā" ar tādu sparu, ka pat degunu laukā negribas rādīt, bet Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātā daudziem cilvēkiem tas nozīmē satraukuma pilnus pēdējos metrus līdz tulkošanas konkursam "Juvenes Translatores". Tajā piedalās septiņpadsmit gadus veci jaunieši, kas grib iemēģināt roku profesionāla tulkotāja darbā. Viņi tulko tekstu no jebkuras ES oficiālās valodas (visbiežāk – angļu vai franču) kādā citā no tām, parasti savā dzimtajā valodā. Konkursā piedalās skolas no visām 27 dalībvalstīm, tāpēc arī uzvarētāju nav mazums — pa vienam no katras valsts. Viņus pavasarī gaida ceļojums uz Briseli, lai saņemtu balvas, iepazītos ar tulkošanas darbu Komisijā un iedraudzētos citam ar citu.
Eiropas Komisija Latvijai pieprasījusi grozīt tiesību aktus, lai novērstu diskrimināciju pret citu dalībvalstu izcelsmes biodegvielu. Latvijas tiesību akti paredz, ka par Latvijas teritorijā sajauktu biodegvielu maksājama mazāka akcīzes nodokļa likme. Komisija uzskata, ka šāda diskriminējoša attieksme ir pretrunā ES noteikumiem, kas aizliedz nodokļu diskrimināciju pret citu dalībvalstu ražojumiem (Līguma par Eiropas Savienības darbību 110. pants). Komisijas pieprasījums izteikts kā argumentēts atzinums atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūrai. Ja Latvija divu mēnešu laikā nesniegs atbildi, kas apliecina minētā jautājuma atrisināšanu, Komisija var vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar priekšlikumu par turpmāku finansiālā atbalsta sniegšanu 2007. gadā ieviestajai ES integrētajai jūrniecības politikai attiecībā uz laika posmu no 2011. līdz 2013. gadam. Priekšlikums sagatavots, lai Komisija, dalībvalstis un jūrniecības nozarē iesaistītās personas varētu turpināt sekmīgo darbu, kas iesākts nolūkā nodrošināt okeānu, jūru un piekrastu ilgtspējīgu izmantojumu.
Eiropas Komisija šodien paziņoja par diviem jauniem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas aizsardzību pret uzbrukumiem tās galvenajām informācijas (IT) sistēmām. Ir iesniegts priekšlikums direktīvai par jaunākajiem kibernoziegumiem, tādiem kā plaša mēroga kiberuzbrukumi, un to papildina priekšlikums regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras nostiprināšanu un modernizēšanu.
Astotās ATVĒRTO DURVJU DIENAS Reģionu un pilsētu Eiropas nedēļas ietvaros sākas 4. oktobrī Briselē. Šo četru dienu pasākumu katru gadu organizē Eiropas Komisija un ES Reģionu komiteja, un šogad tajā piedalīsies vairāk nekā 6000 reģionu un vietējie pārstāvji. Ar nosaukumu "Eiropa 2020: konkurētspēja, sadarbība un kohēzija visos reģionos", ATVĒRTO DURVJU DIENĀS darbosies forums ideju apmaiņai par Eiropas reģionu un pilsētu nozīmi stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanā. Turklāt visā Eiropā norisināsies aptuveni 260 vietēja mēroga ATVĒRTO DURVJU DIENU pasākumi, tostarp preses paneļdiskusijas par futbola nozīmi nošķirtu kopienu apvienošanā.
Eiropas Komisija šodien izbeidza tiesvedību pret Zviedriju un Latviju saistībā ar nepareizi īstenotiem ES noteikumiem par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā, kas ir vērsti pret diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ ( Direktīva 2000/78/EK). Šīs lietas tika sekmīgi noslēgtas pēc tam, kad, atbildot uz Komisijas uzsākto tiesvedību, abas valstis bija veikušas grozījumus savos tiesību aktos par diskriminācijas novēršanu.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu, kurā ietilpst kopš Ekonomikas un monetārās savienības izveides paši vērienīgākie noteikumi ekonomiskās pārvaldības īstenošanai Eiropas Savienībā un eirozonā. Tā kā pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos tika konstatētas nepilnības, ar šo pasākumu kopumu paredz paplašināt un pastiprināt ne tikai fiskālās politikas pārraudzību, bet arī makroekonomikas politikas un strukturālo reformu īstenošanu. Ir paredzēti jauni izpildes nodrošināšanas mehānismi, kurus piemēros dalībvalstīm, kas neievēro minētos noteikumus. Ar nesen pieņemto tā saukto „Eiropas pusgadu” visas pārskatītās un jaunieviestās uzraudzības procedūras tiks integrētas visaptverošā un iedarbīgā ekonomikas politikas satvarā.
Šodien jaunos zinātniekus no Čehijas, Polijas un Ungārijas apbalvoja par 1. vietas iegūšanu 2010. gada Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā. Šos zinātniskos projektus, kuros tika analizēti fizikas, bioloģijas un sociālo zinātņu aspekti, starptautiskā žūrija izraudzījās no 85 projektiem, kuru autori pārstāvēja 37 pasaules valstis. Otro un trešo vietu, kā arī starptautisko balvu piešķīra 7 citiem projektiem no Polijas, Vācijas, Portugāles, Latvijas, Itālijas un Brazīlijas.
28. septembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00 Eiropas Savienības mājā zināšanu, sarunu un mākslas istabās Eiropas Savienības mājā notiks zinātnes konsultāciju pēcpusdiena.
2009. gada finanšu pārskats, kuru Komisija iesniedza šodien, liecina, ka tika izlietoti 97 % apropriāciju – līdzīga procentuālā daļa kā 2008. gadā (98 %). Kopējie izdevumi pārsniedza EUR 112 miljardus. Lielākā daļa no šīs summas tika iztērēta pasākumiem, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, pētniecību un attīstību, kā arī lauksaimniecībai.
Komisija šodien pauda gandarījumu par Eiropas Savienības Revīzijas palātas publicēto ziņojumu par Komisijas Ietekmes novērtējuma sistēmu. Ziņojumā ir apstiprināts, ka sistēmai ir patiesa vērtība ES lēmumu pieņemšanas procesā, tā efektīvi paaugstina priekšlikumu kvalitāti un ir labākā starptautiskajā līmenī, runājot par pārredzamību un tās integrēto pieeju. Revīzija apliecināja, ka Komisijai ir vajadzīgās struktūras, kas var īstenot lietpratīga regulējuma darba kārtību.
Eiropas Komisija saskaņā ar ES pētniecības pamatprogrammām šodien izsludināja vienu no līdz šim lielākajiem uzaicinājumiem iesniegt pētījumu priekšlikumus informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) jomā. Ar šādu paziņojumu Komisija nāca klajā Eiropas lielākajā IST pētniecības un inovāciju pasākumā, ICT 2010-Digitally Driven. Šā priekšlikumu konkursa rezultātā 2011. gadā tiks piešķirts projektu finansējums 780 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums sekmēs pētījumus par nākotnes internetu, robotiku, viedām un iegultām sistēmām, fotoniku, IST energoefektivitātes vajadzībām, veselībai un labklājībai novecojošā sabiedrībā un citās jomās. Saskaņā ar Digitalizācijas programmu Eiropai (sk.
Informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) iekārtas un pakalpojumi patērē vairāk nekā 8 % ES elektroenerģijas un rada ap 4 % tās CO2 emisiju. Līdz 2020. gadam šie skaitļi var divkāršoties. Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) pārvalda IST uzņēmumu brīvprātīgos rīcības kodeksus, cenšoties pieaugumu apturēt. Šodien Briselē, pasākumā "ICT 2010-Digitally Driven", solījumam samazināt elektroenerģijas patēriņu savās platjoslas iekārtās un datu centros pievienojās vēl 16 IST uzņēmumi.
Šogad atzīmējot Eiropas valodu dienu (26. septembris), Latvijā norisinājās konference "Valoda, vide, ekonomika", kā arī notika daudzvalodu dzejas lasījumi, kultūras un filmu vakari un valodu darbnīcas. Savukārt Briselē īpaša uzmanība tiek pievērsta valodām uzņēmējdarbībā - Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu Briselē atklāja konferenci par šo tēmu un tikās ar veiksmīgiem Eiropas valstu uzņēmējiem, kuru valodu zināšanas ir pārvērtušās konkrētā peļņā.
Šodien Eiropas Komisija paziņoja, ka ir noslēgts daudzgadu nolīgums ar „Imperial Tobacco Limited" (ITL) par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu kopīgiem spēkiem. Saskaņā ar šo juridiski saistošo vienošanos ITL sadarbosies ar Eiropas Komisiju, krāpšanas apkarošanas biroju OLAF un dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm, lai palīdzētu apkarot cigarešu kontrabandu un viltošanu. Nolīgumā paredzēts, ka ITL Komisijai un dalībvalstīm nākamo 20 gadu laikā izmaksās iespaidīgas summas — pavisam 300 miljonus ASV dolāru (207 miljonus eiro [1]). Tas būs ievērojams atbalsts ES cīņā pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kas ik gadus ES un dalībvalstīm nolaupa miljardus eiro.
Šodien Briselē apbalvošanas ceremonijā divdesmit pieciem tūrisma galamērķiem Eiropā tika piešķirts tituls “2010. gada izcilākais Eiropas ūdenstūrisma galamērķis”. Pateicoties inovatīvai pieejai un ilgtspējīgai tūrisma piedāvājuma vadībai un veicināšanai, ainaviski skaistas vietas pie ūdenskrātuvēm Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Islandē, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Spānijā, Slovēnijā un Turcijā saņēma apbalvojumu “Izcilākais Eiropas tūrisma galamērķis” (EDEN). Šādi ar EDEN palīdzību sabiedrības uzmanības lokā nonāk jauni un mazpazīstami ceļojumu galamērķi ES. Turklāt šī iniciatīva veicina ilgtspējīgu pieeju tūrismā, popularizē maz apmeklētas vietas un šādi atslogo tūristu pārpilnus reģionus.
Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, dalībvalstis un Eiropas Padome ir gatavas intensīvāk sadarboties, lai popularizētu "kultūras ceļus". Ar šādu paziņojumu šodien nozīmīgākie tūrisma nozares dalībnieki nāca klajā Briselē, kur par godu Pasaules Tūrisma dienai Komisija atzīmē Eiropas Tūrisma dienu. Tas notika Eiropas Tūrisma dienas Komisijas svinībās par godu Pasaules Tūrisma dienai. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Eiropas Savienībai ir jauns uzdevums – veicināt tūrisma nozares konkurētspēju, ilgtspējīgu un kvalitatīvu attīstību, kā arī vairot Eiropas kā lieliska tūrisma galamērķa atpazīstamību.
Ziņojumā, ko Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli šodien iesniedza Lauksaimniecības padomē, secināts, ka konkrēti pasākumi saistībā ar glabāšanu un izolācijas attāluma ievērošanu var ierobežot vai mazināt risku, ka ģenētiski modificēta (ĢM) kukurūza varētu sajaukties ar tradicionāli audzēto un bioloģiski audzēto kukurūzu. Labākās prakses dokumentā, ko sagatavojis Eiropas Līdzāspastāvēšanas birojs (ECoB) un publicējis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, minēts, ka sēklu pienācīga glabāšana un telpiskās izolācijas ievērošana ir labākie risinājumi, lai ierobežotu sajaukšanās vai izvairītos no tās.
24. septembrī Rīgā darba vizītē uzturēsies Eiropas Savienības reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn), lai piedalītos Baltijas ekonomikas forumā un tiktos ar Latvijas un Baltijas augstākajām amatpersonām.
24. septembrī, Rīgā Eiropas Savienības reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn) kopā ar Baltijas valstu premjerministriem piedalījās Baltijas ekonomikas forumā.
Eiropas Komisija šodien informēja par jaunu stratēģiju, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropas kinoteātriem pāriet uz digitālu formātu un mudināt tos demonstrēt vairāk Eiropā veidotu filmu, tādējādi nodrošinot plašāku izvēli kino apmeklētājiem. Daudziem maziem kinoteātriem digitālā aprīkojuma izmaksas ir pārmērīgi augstas, tādēļ Komisijas stratēģijā paredzētas iespējas tos finansiāli atbalstīt, tostarp izmantojot valsts atbalstu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, kā arī MEDIA programmu, kura atbalsta kino nozari. Viena no iespējām, ko piedāvā digitalizācija, ir kino pirmsākumos tapušo filmu vieglāka pārveidošana digitālā formātā, lai saglabātu šīs filmas nākamajām paaudzēm.
Šodien Komisija sāk sabiedrisko apspriešanu par Tabakas izstrādājumu direktīvas (2001/37/EK) pārskatīšanu. Komisija aicina visas iesaistītās personas izteikties par dažādajiem risinājumiem un par apsvērtajiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt izpratni par tabakas lietošanas draudiem, neatlaidīgāk motivēt atmest smēķēšanu un atrunāt to sākt. Šādi pasākumi varētu būt, piemēram, lielāki brīdinājumi par iedarbību uz veselību cigarešu paciņas abās pusēs, neuzkrītošs iepakojums (“plain packaging”) un noteikumi par tādām vielām tabakas izstrādājumos, kas ir kaitīgas, izraisa atkarību un padara tabakas patēriņu tīkamāku. Šī apspriešana ir svarīgs uzdevums, lai, kā plānots, 2012. gada sākumā pieņemtu tiesību akta priekšlikumu.
Dalībvalstis joprojām valsts tiesību aktos sekmīgi iestrādā noteikumus, kas reglamentē iekšējā tirgus darbību, tomēr pēdējais iekšējā tirgus rezultātu apkopojums liecina, ka iepriekšējo gadu pozitīvās tendences ir zaudējušas inerci. Vidēji 0,9% no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādātas valsts tiesību aktos (salīdzinājumam: 2010. gada martā — 0,7%). Faktiski dalībvalstis pagaidām vēl ievēro mērķi, ko 2007. gadā izvirzījuši ES valstu un valdību vadītāji (1 %). Kas attiecas uz ES tiesību aktu piemērošanu salīdzinājumā ar stāvokli pirms sešiem mēnešiem, pārkāpumu skaits ir nedaudz samazinājies. Uzsverot, cik nozīmīga ir iedzīvotāju mobilitāte iekšējā tirgū, viena rezultātu apkopojuma sadaļa ir veltīta ES noteikumu efektīvai īstenošanai jomā, kas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu.
No datiem, kas iekļauti Eiropas Komisijas šodien publicētajā pārskatā par 2007.–2008. gadu, izriet, ka ES televīzijas raidorganizācijas aptuveni 63 % no sava ētera laika atvēl ES veidotām programmā, turklāt 35 % — Eiropas producentu radītiem neatkarīgiem darbiem. Komisija ik pēc diviem gadiem publicē ziņojumu par to, kā tiek pārraudzīta Eiropā veidotu darbu sekmēšana televīzijā ES, kas ir viens no ES Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu direktīvas īstenošanas mērķiem.
Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu 22. un 23. septembrī piedalīsies pasākumos Kopenhāgenā, lai atzīmētu Eiropas Savienības pieaugušo izglītības programmas Grundtvig desmito gadadienu. Finansiāli atbalstot apmācību kursus un mācību mobilitāti, programma Grundtvig palīdz pieaugušajiem uzlabot prasmes un nodarbinātības iespējas. Komisija uzskata, ka tagad vēl vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs šis atbalsts, lai pārvarētu krīzi un atraisītu Eiropas izaugsmes potenciālu, nodrošinot, lai tie, kuriem iepriekš nebija pieejamas iespējas, varētu tās izmantot nākotnē. Pēdējā desmitgadē ar programmas starpniecību pieaugušo izglītībā ir ieguldīts 370 miljonu eiro un piešķirti 17 tūkstoši dotāciju organizācijām, kuras iesaistīja aptuveni pusmiljons dalībnieku.
Eiropas veikalu plauktos parādās arvien vairāk „zaļu” preču, tāpēc ka Eiropas mazumtirgotāji pilda dotos solījumus veicināt vides ziņā ilgtspējīga patēriņa paradumus. Ziņojumā, kur vērtēta Eiropas mazumtirdzniecības jautājumu foruma — Eiropas Komisijas un mazumtirdzniecības nozares iniciatīvas — nosprausto brīvprātīgo mērķu izpilde, redzams, ka tirgotāji no dotā vārda neatkāpjas. Tie ne vien piepildījuši veikalu plauktus ar ilgtspējīgākām precēm, bet arī samazinājuši savas darbības ietekmi uz vidi jeb tā saukto vides pēdu, īpašu uzmanību pievēršot resursu efektivitātes pasākumiem. Joma, kuru vēl vajadzētu pilnveidot, ir saziņa ar patērētājiem par vides jautājumiem. Ziņojumā ieteikts izveidot godalgošanas sistēmu paraugprakses cildināšanai.
Šodien Eiropas Komisija deva savu ieguldījumu, lai uzlabotu Vidusāzijas reģiona zinātniekiem pieejamā interneta kvalitāti Kirgizstānā, Tadžikistānā un Turkmenistānā. Ar Komisijas 5 miljonu eiro finansējumu Vidusāzijas Pētniecības un izglītības tīklam (CAREN) kādreizējā Zīda ceļa reģionā tiek nodrošināts XXI gadsimtam atbilstošs ātrgaitas internets pētniecības un izglītības vajadzībām.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma piecu gadu stratēģiju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropā. Šīs stratēģijas galvenais mērķis ir panākt labāku sieviešu potenciāla izmantošanu ES ekonomikas un sociālo mērķu labad. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas Sieviešu hartā (skatīt IP/10/237) ietvertajiem principiem, Komisija šai stratēģijai ir izstrādājusi īpašus pasākumus, sākot no sieviešu īpatsvara pieauguma veicināšanas uzņēmumu valdēs līdz pat ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai. Jauna Eurobarometra aptauja liecina, ka 87 % Eiropas iedzīvotāju ir pret vardarbību ģimenē. Katrs ceturtais aptaujātais atzina, ka zina vismaz vienu šādas vardarbības upuri.
Eiropas Komisija šodien pieņēma tiesību aktu priekšlikumu paketi attiecībā uz Pasažieru datu reģistra (PDR) datu apmaiņu ar trešām valstīm, kurā ietilpst ES ārējā PDR stratēģija un sarunu norādījumu ieteikumi jauniem PDR nolīgumiem ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Kanādu.
Eiropas Komisija šodien pieņēma trīs savstarpēji papildinošus pasākumus, kas veicinās ātrdarbīga un īpaši ātrdarbīga platjoslas tīkla ieviešanu un attīstību ES. Šajā dokumentu kopumā ietilpst Komisijas ieteikums par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem, kurš telesakaru uzņēmumiem nodrošina normatīvo noteiktību, pienācīgi līdzsvarojot nepieciešamību veicināt investīcijas un nepieciešamību aizsargāt konkurenci; priekšlikums lēmumam par radiofrekvenču spektra politikas programmas izveidi, lai cita starpā gādātu par to, ka frekvenču spektrs ir pieejams bezvadu platjoslas pārklājuma nodrošināšanai, un Paziņojums par platjoslu Eiropā, kurā izklāstīts, kā visefektīvāk veicināt valsts un privātās investīcijas ātrdarbīgos un īpaši ātrdarbīgos tīklos.
Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu ierobežot piekļuvi ķīmiskām vielām, kuras var ļaunprātīgi izmantot paštaisītu sprāgstvielu izgatavošanai. Regulas mērķis ir mazināt tādu uzbrukumu draudus, kuros tiek izmantotas paštaisītas sprāgstvielas, un tādējādi stiprināt ES pilsoņu drošību. Turklāt ražotājiem un mazumtirgotājiem ieguvums būtu vienādi noteikumi visā ES.
Šodien Eiropas Komisija izsludina konkursu „Jaunie reportieri pret nabadzību”, aicinot ES dalībvalstu žurnālistikas studentus iesūtīt reportāžas par attīstības jautājumiem. Atlasītie dalībnieki gatavos reportāžas par Eiropas attīstības dienām, kas decembrī notiks Briselē. Laureāti tiks aicināti piedalīties braucienā uz kādu no Komisijas partnervalstīm Āfrikā. Konkurss izsludināts attīstības sadarbībai zīmīgā dienā — kad līdz 2015. gadā noteiktajam Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanas termiņam paliek vien pieci gadi un pasaule sekos līdzi Ņujorkā 20.–22. septembrī notiekošajam Apvienoto Nāciju Organizācijas samitam, lai paātrinātu TAM sasniegšanas procesu.
Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot pasažieriem un kravu nosūtītājiem sniegtos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, palielinot konkurenci dzelzceļa pārvadājumu tirgū, piešķirot plašākas pilnvaras valstu regulatīvajām iestādēm un uzlabojot tiesisko regulējumu investīcijām dzelzceļa nozarē. Priekšlikumā direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, trīs spēkā esošās direktīvas un to secīgie grozījumi tiesību aktu vienkāršošanas un konsolidācijas labad apvienoti vienā saskaņotā tekstā. Priekšlikuma mērķis ir arī pievērsties problemātiskajām jomām, kas kavē dzelzceļa tirgus sekmīgu darbību.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs no 20. līdz 22. septembrim Ņujorkā piedalīsies ANO augsta līmeņa sanāksmē par Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM). Šīs sanāksmēs mērķis ir konstatēt, cik lielā mērā šie mērķi ir sasniegti, kā arī dot papildu impulsu nabadzības apkarošanai visā pasaulē. ES, kā pasaules vadošais līdzekļu devējs, kura palīdzība ir aptuveni 56 % no visā pasaulē sniegtās, joprojām ir stingri apņēmusies līdz 2015. gadam sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un aicina visus partnerus pielikt vairāk pūļu un gūt konkrētus rezultātus. Tālab Eiropas Komisija, ievērojot partnervalstu centienus un vajadzības, ir ierosinājusi piešķirt līdz 1 miljardam eiro, lai apbalvotu sekmīgākās partnervalstis un atbalstītu visvairāk atpalikušākās.
Rīt, 17. septembrī, Eiropas Savienības mājā jaunatnes organizāciju pārstāvji piedalīsies tiešsaistes diskusijā par Eiropas Komisijas iniciatīvu "Jaunatne kustībā" ar ES izglītības komisāri Andrulu Vasiliu.
Turpinot stabilākas finanšu sistēmas izveides darbu, Eiropas Komisija šodien izvirzījusi regulas priekšlikumu, kura mērķis ir ieviest lielāku drošību un pārredzamību ārpusbiržas atvasināto instrumentu (atvasinājumu) tirgū. Regulas projektā Komisija ierosina, ka informācija par ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem būtu jādara zināma darījumu reģistriem un ka uzraudzības iestādēm jābūt piekļuvei tai. Vairāk informācijas nonāks arī visu tirgus dalībnieku rīcībā. Komisija arī ierosina, ka standarta ārpusbiržas atvasinājumu līgumiem būtu jāveic tīrvērte caur centrāliem darījumu starpniekiem (CCP). Tas samazinās darījumu partneru kredītrisku, t. i., risku, ka viena no darījuma pusēm nepilda saistības. Komisijas priekšlikums, kas pilnībā saskan ar ES G20 saistībām un ASV pieņemto pieeju, tagad tiek nodots Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm izsvēršanai. Pēc pieņemšanas šī regula būtu spēkā no 2012. gada beigām.<
Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir apstiprinājusi vērienīgu pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz Parex, kas pirms krīzes bija otra lielākā banka Latvijā. Latvijas iestāžu iesniegtais plāns paredz, ka ar Parex pamatdarbību saistītos aktīvus un operācijas nodod jaunizveidotai bankai Citadele, bet Parex pārējā daļa kļūst par „risinājuma banku”. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošinās Citadele ilgtermiņa dzīvotspēju, vienlaikus dodot iespēju pienācīgi realizēt Parex pārējos aktīvus. Plāns arī paredz sākotnējo kapitāla turētāju pienācīgu ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, kā arī pasākumus, kas ierobežo atbalsta kropļojošo ietekmi uz konkurenci.
Pieci miljoni jauno eiropiešu meklē darbu. Tomēr daudzu iespējas būs ierobežotas, jo tiem trūkst nepieciešamās kvalifikācijas vai pieredzes. Šodien Eiropas Komisija sāk jaunu vadošu iniciatīvu "Jaunatne kustībā", kuras mērķis ir palīdzēt šiem jauniešiem iegūt vajadzīgās zināšanas, prasmes un pieredzi, lai pirmais darbs kļūtu par realitāti. "Jaunatne kustībā" ir ES jaunās stratēģijas "Eiropa 2020" daļa, un tajā ierosināti 28 būtiski pasākumi. Šo pasākumu mērķis ir padarīt izglītību un mācības atbilstošākas jauniešu vajadzībām un iedrošināt vairāk jauniešu izmantot ES stipendijas, lai studētu vai mācītos ārzemēs. Tas palielinās jauniešu nodarbinātību un piekļuvi darba tirgum.
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar zvejas iespēju priekšlikumu attiecībā uz Baltijas jūras zivju krājumiem 2011. gadā. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, Komisija ierosina Baltijas jūrā palielināt mencas zvejas iespējas, bet krietni samazināt pelaģisko krājumu (reņģes un brētliņas) zvejas iespējas. Šo zvejas iespēju priekšlikumu oktobrī apspriedīs Zivsaimniecības padomē.
Šogad no 16. līdz 22. septembrim simtiem ciematu un pilsētu visā Eiropā un ārpus tās piedalīsies Eiropas Mobilitātes nedēļas pasākumos — nozīmīgākajā vispasaules pasākumā, kas veltīts ilgtspējīgam pilsētu transportam. Ar 2010. gada kampaņas moto — „Ceļo gudrāk, dzīvo labāk!” — tiek pievērsta uzmanība tam, cik kaitīga ir pašreizējo pilsētu transporta tendenču ietekme uz pilsētu iedzīvotāju veselību. Šīs akcijas mērķis ir aicināt pašvaldības rast un popularizēt alternatīvas privātajam auto un akcentēt šādu alternatīvu risinājumu pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.
22. septembrī Eiropas Savienības mājā ciklā „Eiropas gadalaiki: pavasaris, vasara, rudens un ziema” notiks beļģu mākslas zinātnieka Denī Laurē (Denis Laoureux) lekcija „CoBrA. Eiropas avangards?”.
Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu par īsās pozīcijas pārdošanas regulējumu un dažiem kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu (CDS) aspektiem. Tā galvenie mērķi ir izveidot saskaņotu sistēmu koordinētai rīcībai Eiropas mērogā, palielināt pārskatāmību un mazināt riska faktorus. Jaunā sistēma nozīmē to, ka gan valstu, gan Eiropas regulatoriem būs skaidras pilnvaras, lai vajadzības gadījumā rīkotos, novēršot tirgus sadrumstalotību un nodrošinot iekšējā tirgus netraucētu darbību.
Pateicoties šodien aizsāktajam Eiropas Komisijas finansētajam Eiropas tīkla infrastruktūras (EGI) projektam ES pētniekiem būs ilgtspējīga un pastāvīga piekļuve vairāk nekā 200 000 galddatoru skaitļošanas jaudai vairāk nekā 30 Eiropas valstīs. Komisija EGI-InSPIRE projektā četros gados ieguldīs 25 miljonus eiro, lai apvienotu galddatoru jaudu laikā, kad tie netiek izmantoti, un tādējādi nodrošinātu pētniekiem nepieciešamo skaitļošanas jaudu sarežģītu vides, enerģētikas vai veselības problēmu risināšanai. EGI, kas ir līdz šim plašākā izveidotā kopīgas darbības tīkla infrastruktūra e zinātnē, ļaus dažādās ģeogrāfiskās vietās strādājošām pētnieku grupām risināt problēmas tā, it kā viņi atrastos vienā laboratorijā.
Komisija šodien apstiprināja 27 dalībvalstu nacionālās programmas biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības uzlabošanai 2011.−2013. gadā. ES ieguldījums programmu līdzfinansēšanā salīdzinājumā ar iepriekšējo laikposmu (2008–2010) ir palielinājies par nepilniem 25 %, proti, 26 milj. eiro vietā atvēlēti 32 milj. eiro gadā.
Ekonomikas atveseļošanās ES ir nostabilizējusies diezgan nesen. IKP pieaugums 2010. gada otrajā ceturksnī bija jo īpaši spēcīgs un līdzsvarotāks attiecībā pret iekšējo pieprasījumu, nekā iepriekš prognozēts. Lai gan gada otrajā pusē gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte aizvien būs mērena, ceturkšņa ekonomiskajiem rādītājiem, pateicoties pārpalikumam, ko radīja ekonomikas dinamisms otrajā ceturksnī, vajadzētu būt nedaudz labākiem par pavasarī prognozētajiem. Attiecībā uz visu 2010. gadu tagad reālā IKP pieaugums tiek prognozēts 1,8 % ES un 1,7 % eiro zonā, kas būtu ievērojams uzlabojums. Tomēr atveseļošanās joprojām ir nedroša, jo dalībvalstīs valda liela neskaidrība un nevienmērība. Kopš pavasara Komisijas prognoze par 2010. gada inflācijas rādītāju nav būtiski mainījusies: 1,8 % ES un 1,4 % eiro zonā.
Saskaņā ar šodien publicēto speciālo Eurobarometer pētījumu Eiropas pilsoņi turpina paust nepārprotamu atbalstu palīdzības sniegšanai jaunattīstības valstīm. Nedēļu pirms ANO Augsta līmeņa sanāksmes par tūkstošgades attīstības mērķiem, pētījums liecina, ka 89% aptaujāto palīdzību attīstībai uzskata par svarīgu vai ļoti svarīgu.
Eiropas Komisijas Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki šodien nākusi klajā ar Komisijas priekšlikumu "Zināšanas par jūru 2020. gadā", kura mērķis ir atraisīt potenciālu, kas Eiropā piemīt zināšanām par jūru. Šīs trīsvirzienu pieejas nolūks ir galvenokārt uzlabot izpratni par Eiropas jūrām un okeāniem, vienkāršot un palētināt jūras datu izmantošanu un veicināt konkurenci jūras datu lietotāju starpā.
Komisija atgādina uzņēmumiem, ka tiem līdz šā gada 30. novembrim jāreģistrē plaši izmantotās vai ļoti bīstamās ķīmiskās vielas un līdz šim termiņam palicis mazāk par 12 nedēļām. Reģistrēšana ir viens no starpposma mērķiem ES REACH regulā par ķīmiskajām vielām un to drošu izmantošanu. Uzņēmumiem tiek arī atgādināts, ka tiem līdz nākamā gada 3. janvārim Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (ECHA) jāpaziņo par savu ķīmisko vielu klasifikāciju un marķēšanu.
Eiropas Komisija šodien pieņēma jaunus noteikumus kuģošanas drošības paaugstināšanai un uzlabošanai. Ar šiem noteikumiem no 2011. gada 1. janvāra ieviesīs jaunu tiešsaistes reģistru, lai "kārtu pie lielā zvana" kuģniecības sabiedrības, kurām ir slikti rezultāti svarīgās drošības pārbaudēs (ostas valsts kontrolēs), bet kuģniecības sabiedrības, kuru drošības rādītāji ir labi, gūs plašu pozitīvu publicitāti. Ostas valsts kontrolēm ir ļoti būtiska nozīme kuģu avāriju novēršanā, lai to rezultātā nebūtu traģiski zaudētu dzīvību un milzīga videi nodarīta kaitējuma. Kuģniecības sabiedrībām un valstīm, kuru darbības rezultāti ir neapmierinoši, pārbaudes ES ostās būs intensīvākas un saskaņotākas. Ražotājiem un citu nozaru pārstāvjiem būs iespēja kravas vai pasažieru pārvadāšanai izvēlēties kuģniecības sabiedrības, pilnībā pārzinot to drošības rādītājus.
Kā vietējās iestādes var ietaupīt naudu un vienlaikus veicināt ekonomikas uzplaukumu, uzlabot dzīves kvalitāti un izveidot darba vietas? Ietverot politikas veidošanā ekosistēmu pakalpojumus — tāda atbilde sniegta jaunajā ziņojumā "Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika (TEEB) vietējā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem". Šajā ziņojumā vietējā līmeņa politikas veidotājiem norādīts, kā uzlabot izpratni par vērtībām un ieguvumiem, ko dod tādas dabas bagātības kā meži, parki un ūdensceļi, un kā gūt labumu tādās vietējās politikas jomās kā pilsētu pārvaldība, telpiskā plānošana un aizsargājamo teritoriju pārvaldība.
Šogad ES finansētajām Marijas Kirī vārdā nosauktajām stipendijām pieteikušies gandrīz 5000 pētnieku. Tas ir par 20 % vairāk nekā pagājušajā gadā un par 70 % vairāk nekā 2008. gadā. Pētniekiem, kas pie projektiem citās valstīs strādā ne vairāk kā trīs gadus, piešķirs apmēram 800 stipendiju ar kopējo vērtību 150 miljoni eiro. Pirmo reizi ir pieejams finansējums pētniekiem, kas vēlas atsākt karjeru pēc pārtraukuma.
Eiropas Parlaments ir nobalsojis par lēmumu pārskatīt tiesību aktus par dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskiem mērķiem. Tiesību aktu pārskatīšana, ko Eiropas Komisija pirmo reizi ierosināja 2008. gadā, pastiprinās to dzīvnieku aizsardzību, kuri vēl aizvien vajadzīgi pētījumiem un drošuma testēšanai. Jaunajai direktīvai arī būs svarīga nozīme, lai panāktu to, ka eksperimentiem izmanto pēc iespējas mazāk dzīvnieku. Tajā būs arī ietverta prasība izmantot alternatīvus risinājumus, kad vien tas ir iespējams, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus apstākļus ES nozarei un uzlabojot ES veikto pētījumu kvalitāti.
Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu saistībā ar ES direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (PSI direktīva). PSI direktīva attiecas uz visa veida datiem, ko rada valsts sektora iestādes, piemēram, kartes, informācija par laika apstākļiem, tiesību aktiem, satiksmi, finansēm un ekonomiku, un ko var atkalizmantot ikviens tādos inovatīvos produktos kā autonavigācijas sistēmas, laika prognozes un ceļojumu informācijas lietojumprogrammas ("apps"), ko var lejupielādēt viedajos tālruņos. Saskaņā ar 2006. gadā veikto pētījumu aplēstais atkalizmantoto (bezmaksas vai par maksu) valsts sektora datu radītais tirgus apgrozījums ES katru gadu ir vismaz 27 miljardi eiro. Šīs apspriešanās rezultātus izmantos, pārskatot PSI direktīvu, kas ir daļa no Digitālās programmas Eiropai, kas paredzēta, lai veicinātu ES mērķus tādās jomās kā konkurence, inovācijas un darbavietu radīšana. Šī apspriešanās not
Komisijas ziņojumā par Direktīvas par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu ir secināts, ka procesuālās garantijas dažādās ES dalībvalstīs joprojām būtiski atšķiras. Turklāt Direktīvā noteiktie standarti ir pārāk vispārināti un trūkumi to ieviešanā valsts līmenī var būt par cēloni administratīvām kļūdām. Lai novērstu konstatētos trūkumus, Komisija 2009. gada 21. oktobrī pieņēma priekšlikumu Direktīvu pārstrādāt.
Eiropas Komisija ir uzsākusi apspriešanos tīmeklī, lai apkopotu dažādu ieinteresēto personu viedokļus par politikas iestrādēm Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā pēc 2010. gada. Tiek gaidīti iedzīvotāju, ieinteresēto personu, valsts pārvaldes, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības viedokļi par tādiem jautājumiem kā pašreizējās bioloģiskās daudzveidības politikas trūkumi, Komisijas ierosinātā jaunā pieeja, lauksaimniecība un bioloģiskā daudzveidība, bioloģiskās daudzveidības ekonomika un bioloģiskās daudzveidības pārvaldība ES un ārpus tās. Rezultāti tiks iekļauti jaunajā stratēģijā, kura pašlaik tiek izstrādāta. Apspriešanās notiks līdz 2010. gada 22. oktobrim.
No 8. līdz 15. septembrim Rīgā notiks kopīga Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija, kuras laikā paredzēts iepazīties ar jaunākajiem Latvijas ekonomikas attīstības rādītājiem un Saprašanās memoranda izpildi.
Eiropas Komisija apstiprināja pirmos lēmumus par finansējuma 264 miljonu apmērā piešķiršanu 2010. gadā, izmantojot neaizsargātības FLEX mehānismu, lai visneaizsargātākajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) palīdzētu pārvarēt globālās finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes izraisītās sekas. Neaizsargātības FLEX mehānisms (V-FLEX) ir īstermiņa instruments, ar kura palīdzību divu gadu laikposmā (2009.-2010. gadā) tika piešķirti 500 miljoni eiro.
Eiropas Komisija šodien atjauninājusi sarakstu, kurā norādītas aviokompānijas, kam noteikts darbības aizliegums Eiropas Savienībā, aizliedzot darbību vienam Ganas gaisa pārvadātājam un nosakot darbības ierobežojumus citam šīs valsts gaisa pārvadātājam.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, kurā norādīti kritēriji, kas nepieciešami laba Eiropas jūru ūdeņu vides stāvokļa panākšanai. Tie dalībvalstīm palīdzēs izstrādāt koordinētas jūras vides stratēģijas katrai jūrai attiecīgajā reģionā, nodrošinot saskaņotību un ļaujot salīdzināt panākumus starp reģioniem. Kritēriju noteikšana ir Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvas prasība, kuras mērķis ir līdz 2020. gadam panākt labu jūras ūdeņu vides stāvokli visās ES jūrās.
ES nodokļu un muitas savienības, revīzijas un krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Šemeta rīt Šanhajas 2010. gada Pasaules izstādē atklās starptautisku konferenci par sadarbības veidošanu, lai veicinātu tirdzniecību starp Ķīnu un ES. Konferences mērķis ir izpētīt paņēmienus turpmākas muitas sadarbības uzlabošanai starp ES un Ķīnu, lai starp abām valstīm ļautu noritēt netraucētai tirdzniecības plūsmai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem augstu aizsardzības līmeni. Darba kārtības galvenie jautājumi būs piegādes ķēdes nodrošināšana, kontrabandas (jo īpaši cigarešu kontrabandas) apkarošana un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
75 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas un finanšu politikas spēcīgāka koordinēšana ES dalībvalstu starpā būtu efektīva, pārvarot ekonomikas krīzi, – tā vēstīts Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojumā, kurā iekļauti Eiropas Savienībā divreiz gadā organizētās sabiedriskās aptaujas rezultāti. Apsekojums tika veikts maijā, kad Eiropas valstu parādu krīze sasniedza visaugstāko pakāpi, un to publicē šodien.
Izmeklētājs, kam vajadzīgi pierādījumi no citas ES valsts, saskaras ar 50 gadus vecu noteikumu gūzmu.Viņam jāizmanto daudzveidīgas veidlapas un procedūras dažādu pierādījumu iegūšanai. Citu valstu iestādes var ignorēt pieprasījumu vai noteikt savus termiņus tā izpildei. Eiropas Komisija šodien pieņēma atzinumu par septiņu valstu (Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Igaunijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas) priekšlikumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu – sistēmu, kas atvieglos tiesībsargājošo iestāžu darbu, iegūstot pierādījumus pārrobežu kriminālprocesiem (vai izmeklēšanām). Šis priekšlikums ļaus iestādēm pieprasīt no saviem kolēģiem citās valstīs veikt izmeklēšanu, iegūt pierādījumus un apmainīties par tiem.
Pagājušajā mēnesī Itālijas iestādes konfiscēja mafijas aktīvus 60 miljonu eiro vērtībā.Apvienotajā Karalistē starptautiskai noziedznieku bandai, kam pieder īpašumi Dubaijā, tika konfiscēti 92,3 miljoni sterliņu mārciņu. Šo konfiskāciju rezultātā tika atņemta tikai neliela daļa no noziedznieku kopējiem līdzekļiem, kurus mūsdienās ir viegli pārsūtīt pāri robežām. Šā iemesla dēļ atbilstoši spēkā esošajiem ES noteikumiem kopš 2006. gada (Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI) dalībvalstis var piemērot konfiskāciju noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem ārzemēs. Tomēr ziņojums, ko šodien publicēja Eiropas Komisija, liecina, ka puse ES valstu šos noteikumus nav ieviesusi. Tas nozīmē, ka aktīvi — vai tie būtu īpašumi, "atmazgāta" nauda vai zagtas automašīnas —, kas pieder noziedz
Eiropas Komisija šodien atkārtoti uzsvēra potenciālu, kas piemīt spēkā esošajiem ES noteikumiem par mediāciju pārrobežu juridiskajos strīdos, atgādinot dalībvalstīm, ka šie pasākumi var būt efektīvi vienīgi tad, ja dalībvalstis tos īsteno valstu līmenī.
Pasaules humānās palīdzības dienā, ko atzīmē 19. augustā, Eiropas Komisija parāda cieņu humānās palīdzības sniedzējiem, kuri, pildot savus pienākumus, zaudējuši dzīvību vai brīvību vai tikuši ievainoti. Eiropas Komisijas Humānās palīdzības departamenta (ECHO) darbinieki vienmēr ir klāt pasaules krīzes punktos.
Reaģējot uz humāno krīzi, kas kļūst aizvien smagāka, Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva šodien paziņoja, ka Komisija mobilizēs 30 miljonus eiro steidzamas tūlītējas palīdzības sniegšanai. Ar šo jaunāko finansējumu kopējā humānā atbalsta līdzekļu summa, ko Komisija piešķīrusi, lai palīdzētu plūdos cietušajiem iedzīvotājiem, sasniegs 70 miljonus eiro. Komisāre Georgijeva 23. augustā dosies uz plūdu skarto apgabalu Pakistānā un tiksies ar iestāžu pārstāvjiem un humānās palīdzības speciālistiem, kā arī ar plūdos cietušajiem cilvēkiem.”
Pateicoties Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dalībai Eiropas Savienības (ES) finansētā projektā, klausītājiem trīs Latvijas pilsētās augusta otrajā pusē 13.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros būs iespējams bez maksas baudīt četrus koncertus.
Otrdien, 10. augustā, pulksten 11:00 ES mājā (Aspazijas bulv. 28, 1.stāvā) notiks informatīvs seminārs „Eiropas Savienības Kultūras programmas atbalsts Eiropas kultūras festivāliem”.
Šodien Komisija pieņēma lēmumu projektus par nolīgumu parakstīšanu un noslēgšanu ar Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto, diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Spēkā esošie divpusējie nolīgumi starp Brazīliju un ES valstīm tiks saglabāti.
Pirmo reizi ES vēsturē dalībvalstis izmanto ciešākas sadarbības procedūru, lai virzītu uz priekšu noteikumus, saskaņā ar kuriem starptautiski pāri var izvēlēties, kuras valsts tiesības piemērot laulības šķiršanas gadījumā. Ciešāka sadarbība ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas valstis, īstenot pasākumus, ja vienošanos nevar panākt visas 27 valstis. Šajā gadījumā 14 ES valstis var turpināt darbu pie regulas, kas šķiršanās gadījumā nodrošinās pāriem tiesisko noteiktību un novērsīs „apsteigšanas sacīkstes” laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanā, tādējādi ļaujot izvairīties no emocionāli un finansiāli smaga tiesas procesa. Pirms regula var stāties spēkā, tā tagad nākamajā Padomes sēdē ir jāapstiprina šīm 14 valstīm. Šo procedūru pagaidām piemēros 14 ES valstīs, kuras vēlas tajā piedalīties, bet citas var iesaistīties sadarbībā jebkurā laikā.
Saskaņā ar jaunajiem ES tiesību aktiem, kas šodien stājas spēkā, pašnodarbinātām personām un viņu partneriem tiks nodrošināta labāka sociālā aizsardzība, tostarp pirmo reizi — tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Ar direktīvu par pašnodarbinātām personām un viņu līdzstrādājošiem laulātajiem ( Direktīva 2010/41/ES) atceļ un aizstāj agrāku tiesību aktu ( Direktīva 86/613/EEK) un uzlabo tiesības uz sociālo aizsardzību miljoniem sieviešu, kuras ir darba tirgū, nostiprinot sieviešu uzņēmējdarbību. Pašlaik tikai trešā daļa no uzņēmējiem ir sievietes.
Palīdzēt Eiropai ne tikai izkļūt no ekonomiskās krīzes, bet arī virzīties tālāk uz priekšu – to sola Spānija, kas 1. janvārī sāk sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Savienībā. Spānija vadīšot draudzīgu prezidentūru, bez asumiem, kuras galvenais uzdevums būs atrast saskaņu un pozitīvus lēmumus starp dalībvalstīm.
Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs no 24. līdz 26. jūlijam uzstāsies Āfrikas Savienības valstu augstākā līmeņa sanāksmē Kampalā, Ugandā. Galvenā tēma sanāksmē, kurā piedalīsies 53 Āfrikas Savienības dalībvalstis, būs mātes, zīdaiņa un bērna veselība. ES komisārs uzsvērs vajadzību panākt konkrētu progresu šajās jomās. Bērna un mātes veselība ir to astoņu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) starpā, kuru izpildes ziņā daudzas jaunattīstības valstis atpaliek. Šis jautājums ir svarīgs tāpēc, ka gan Āfrika, gan ES gatavojas augsta līmeņa sanāksmei par TAM, kura notiks Ņujorkā no 20. līdz 22. septembrim.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu 210 jauniem projektiem, kas iesniegti, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai saņemtu līdzekļus no LIFE+ programmas (2007–2013) — Eiropas vides finansēšanas instrumenta. Projekti ir no visas Eiropas Savienības un aptver pasākumus dabas aizsardzības, vides politikas un informācijas un komunikācijas jomā. Pavisam kopā šo projektu ieguldījumu kopsumma ir 515 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 249,8 miljonus eiro. Latviju pārstāvēs četri projekti, kam kopā atvēlēti 8,3 miljoni eiro
WORKPAD — šā ES finansēta IKT (Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas) pētniecības projekta rezultātā tika izstrādāti programmatūras lietojumi, kas ļauj dienestiem, kas iesaistīti dabas katastrofu novēršanā, ātri un efektīvi sadarboties un sazināties savā starpā, tādējādi glābjot dzīvību lielākam cilvēku skaitam. Koordinācija un saziņa ir īpaši svarīgas, ja attiecīgajā katastrofas skartajā vietā strādā daudzu dažādu aģentūru, civilās aizsardzības iestāžu un NVO pārstāvji. ES sniegtais finansējums 1,85 miljonu eiro apmērā palīdzēja zinātniekiem izpētīt, kā, izmantojot vienādranga tehnoloģiju, varētu sasaistīt virkni dažādu organizāciju datubāzu, lai uzlabotu reakcijas laiku un novērstu pasākumu dublēšanos. Viens centrālais dispečerpunkts, kas saņem un izsūta informāciju visiem avārijas dienestiem, var ātrā un efektīvā veidā palīdzēt izglābt dzīvību lielākam cilvēku skaitam. Šī tehnoloģ
ES muitas iestādes 2009. gadā veica pasākumus 43 500 gadījumos attiecībā uz vairākiem miljoniem viltotu vai pirātisku ražojumu uz ES ārējām robežām. Šādas ziņas ir sniegtas šodien publicētajā Komisijas gada ziņojumā par ES muitas iestāžu pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) ievērošanas kontrolei. Galvenās preces, kuras muitas iestādes aizturēja, pamatojoties uz aizdomām par IĪT pārkāpumiem, ir cigaretes, apģērbi un zīmolpreces. Tomēr ievērojamu viltotu un pirātisku preču daļu veido ikdienā lietojamās preces, kas potenciāli apdraud cilvēku veselību, piemēram, šampūni, zobu pastas, rotaļlietas, zāles vai sadzīves tehnika. Šodienas ziņojumā ir sniegti statistikas dati par tādu ražojumu veidu, izcelsmi un pārvadāšanas metodi, kuri aizturēti uz ārējām robežām IĪT pārkāpumu dēļ.
Šodien Komisija pieņēma jaunu paziņojumu attiecībā uz svarīgākajiem ES rīcībā esošajiem instrumentiem ES terorisma apkarošanas stratēģijas kontekstā. Paziņojumā ir atzīmēti sasniegumi un izklāstīti nākotnes uzdevumi un ierosinājumi, veidojot pamatu plašākai Iekšējās drošības stratēģijai, kuru plānots pieņemt rudenī.
Eiropas Komisija šodien sniedza pārskatu par spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, kas reglamentē personas datu vākšanu, uzglabāšanu un apmaiņu tiesībaizsardzības vai migrācijas pārvaldīšanas nolūkā. Paziņojumā precizēti šo tiesību aktu galvenie mērķi, to struktūra, personas datu veidi, uz kuriem tie attiecas, iestāžu saraksts, kurām ir piekļuve minētajiem datiem, un noteikumi, kas reglamentē datu aizsardzību un saglabāšanu.
Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns 20. jūlijā parakstīja jauno Papildu saprašanās memorandu starp ES un Latviju par ES finanšu palīdzības Latvijai turpināšanu. Pagājušajā nedēļā šo dokumentu parakstīja Latvijas puse, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt nākamo ES līdzekļu maksājumu līdz 200 miljonu EUR apjomā, visticamāk, šā gada septembrī. Dokuments parakstīts pēc programmas nosacījumu izpildes pozitīva novērtējuma, kas tika sniegts pēc Komisijas trešās pārskata misijas, kura sadarbībā ar SVF un citiem aizdevējiem norisinājās no 2010. gada 25. maija līdz 7. jūnijam.
Masu mediju pārstāvji pirmdien, 19.jūlijā, plkst. 12:45 tiek aicināti uz informatīvu tikšanos, kuras laikā EK Pētniecības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Pēteris Zilgalvis un Ietvara programmas nacionālā kontaktpunkta Latvijā koordinators Dr. Arnolds Ūbelis informēs par Eiropas Komisijas aicinājumu iesniegt piedāvājumus vairāk nekā 6 miljardu izpētei un inovācijai paredzēto eiro apguvei. Informatīvā tikšanās notiks Eiropas Savienības (ES) mājā, Aspazijas bulvārī 28, 5 stāvā.
Komisāre Moire Gēgena-Kvinna šodien paziņoja, ka Eiropas Komisija pētniecībā un inovācijās ieguldīs teju 6,4 miljardus eiro. Līdz šim nepieredzēti lielie līdzekļi tiks piešķirti visdažādākajām zinātnes disciplīnām, politikas jomām un nozarēm. Šis finansējums pavērs plašākus apvāršņus zinātnei, palielinās Eiropas konkurētspēju un palīdzēs atrisināt tādas sabiedrības problēmas kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība un nodrošinātība ar pārtiku, veselība un sabiedrības novecošanās. Finansējumu saņems aptuveni 16 000 dalībnieku no pētniecības organizācijām, universitātēm un uzņēmumiem, tostarp aptuveni 3000 MVU. Līdzekļus piešķirs, nākamajos 14 mēnešos organizējot "uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus" (konkursus) un novērtējumus. Daudzus uzaicinājumus oficiāli publicēs jau 20. jūlijā. Paredzams, kā šis ekonomikas stimulu kopums radīs vairāk nekā 165 000 darbavietu. Tas ir arī
Latvijas iedzīvotājam, kas ceļo Vācijā, vajadzīga advokāta palīdzība. Uzņēmējs no Francijas vēlas iegūt informāciju, kas pieejama Ungārijas zemesgrāmatā. Igaunijas tiesnesim radies jautājums par Spānijas tiesu sistēmu. Patlaban šādas informācijas ieguvei var būt vajadzīgas vairākas nedēļas. Atbildes uz minētajiem jautājumiem Eiropas Savienības 22 valodās būs viegli pieejamas tiešsaistē. ES šodien atklāja Eiropas e-tiesiskuma portālu: šī tīmekļa vietne palīdz pilsoņiem, uzņēmumiem, advokātiem un tiesnešiem iegūt informāciju par pārrobežu juridiskajiem jautājumiem. Portāla pirmajā versijā, kurā ir vairāk nekā 12 000 lapu, atrodama informācija un saites par valstu tiesību aktiem un praksi visās dalībvalstīs. Piemēram, tajā sniegta informācija par juridisko palīdzību, tiesas iestāžu darbinieku apmācību un videokonferencēm, kā arī saites uz juridiskām datu bāzēm un tiešsaistes maksātnespējas reģistriem u
Nākamo pirmdien un otrdien Briselē pulcēsies aptuveni 600 pārstāvji no visas ES, lai runātu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada. Šīs konferences dalībnieku uzdevums būs diskutēt un apkopot secinājumus, kas gūti publiskajās debatēs par KLP pēc 2013. gada, kuras Komisija uzsāka aprīlī, uzdodot šādus galvenos jautājumus: "Kāpēc KLP ir vajadzīga? Ko iedzīvotāji sagaida no lauksaimniecības? Kāpēc vajadzīga KLP reforma? Kādi instrumenti būs vajadzīgi nākotnes KLP?" Šī viedokļu apmaiņa būs noderīgs pamats diskusijām, pēc kurām Komisija izstrādās savu paziņojumu par nākotnes KLP. To paredzēts publicēt 2010. gada novembrī. Konferencei tiešraidē varēs sekot arī internetā.
Šodien Komisija pieņēma priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu. Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Komisija ierosina atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. Tajā pašā laikā Komisija ierosina saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.
Šodien Eiropas Komisija paziņoja, ka ir noslēgts daudzgadu nolīgums ar "British American Tobacco" (BAT) par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu kopīgiem spēkiem. Saskaņā ar šo juridiski saistošo vienošanos BAT sadarbosies ar Eiropas Komisiju, krāpšanas apkarošanas biroju OLAF un dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm, lai palīdzētu apkarot cigarešu kontrabandu un viltošanu. Nolīgumā paredzēts, ka BAT Komisijai un dalībvalstīm nākamo 20 gadu laikā izmaksās iespaidīgas summas — pavisam 200 miljonus ASV dolāru (134 miljonus eiro). Tas būs ievērojams atbalsts ES cīņā pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kas ik gadus ES un dalībvalstīm nolaupa miljardus.
Pateicoties pētniecības projektam, kas no ES finansējuma ir saņēmis 2,6 miljonus eiro, šovasar eiropiešiem jāpiedzīvo mazāk aizķeršanos, braucot ar vilcienu. Projektā ARRIVAL ir izstrādāta moderna programmatūra, kas efektīvāk plāno vilcienu satiksmi un reālajā laikā pārrauga traucējumus, vienlaikus nemazinot drošību. Dzelzceļa pārvadātāji visā Eiropā jau tagad izmanto pētījuma rezultātus, lai nodrošinātu efektīvāku dzelzceļa tīklu izmantošanu tiklab grafiku veidošanā, kā neparedzētu traucējumu likvidēšanā. Izstrādātajiem algoritmiem ir potenciāls izmantojums arī citās jomās, piemēram, ceļu satiksmes navigācijas sistēmās, rūpniecības darba plūsmas sistēmās, e-komercijā, vienādranga tīklos, režģiskās skaitļošanas tīklos un veselības aprūpē.
ES katru gadu tiek ziņots par aptuveni 30 miljoniem smagu noziegumu. ES atbalsta sadarbību, lai sauktu pie atbildības noziedzniekus, bet kas notiek ar miljoniem noziegumos cietušo? Viņu postošo pieredzi var pasliktināt smags izmeklēšanas vai tiesas process, iejaukšanās privātajā dzīvē vai necienīga attieksme lietas izskatīšanā. Neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā viņi atrodas – savā vai kādā citā valstī –, cietušajiem ir tiesības uz cieņas pilnu attieksmi, atbalstu, aizsardzību, kompensāciju un tiesu iestāžu pieejamību. Komisija šodien sāka sabiedrisku apspriešanu par to, kā cietušie tiek aizsargāti, kāda veida atbalstu viņi saņem un vai ir vajadzīgi uzlabojumi. Komisija izmantos iegūtos rezultātus, gatavojot vispusīgu noteikumu un praktisku pasākumu kopumu, kurus paredzēts ierosināt 2011. gada pirmajā pusgadā. Apspriešana notiks līdz 2010. gada 30. septembrim.
Eiropas Komisija šodien iesniedza priekšlikumu direktīvai par sezonas nodarbinātību. Priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu ieceļošanas un uzturēšanās procedūru ES, un tajā tiek definētas trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku tiesības.
Strādājot pie tā, lai radītu drošāku un atbilstošāku finanšu sistēmu, novērstu krīzi nākotnē un atjaunotu patērētāju uzticību, Eiropas Komisija šodien ierosināja izmaiņas pašreizējos Eiropas noteikumos, lai turpmāk uzlabotu banku kontu turētāju un privāto ieguldītāju aizsardzību. Turklāt Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanos par apdrošināšanas polišu turētāju aizsardzības iespēju uzlabošanu, tostarp par iespēju izveidot apdrošināšanas garantiju sistēmas visās dalībvalstīs. Banku kontu turētājiem šodien pieņemtie pasākumi nozīmē to, ka gadījumā, ja viņu banka bankrotē, viņi savu naudu saņems atpakaļ ātrāk (7 dienu laikā), tiek palielināta nodrošinātā summa (līdz 100 000 eiro) un būs pieejama labāka informācija par aizsardzību – kā un kad tā darbojas. Ieguldītājiem, kuri izmanto ieguldījumu pakalpojumus, Komisija ierosina ātrāku kompensācijas izmaksāšanu, ja ieguldījumu sabiedrība krāpšana
Eiropas Savienības valstu valdības deva “zaļo gaismu” 14 ES valstīm virzīt uz priekšu noteikumus, saskaņā ar kuriem starptautiski pāri var izvēlēties, kuras valsts tiesības piemērot laulības šķiršanas gadījumā. Jaunie noteikumi, kuri vēl nav pieņemti, dos iespēju pāriem izvairīties no emocionāli un finansiāli smaga tiesas procesa. Šī ir pirmā reize ES vēsturē, kad valstis izmanto “ciešākas sadarbības” mehānismu, kas ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas valstis, īstenot pasākumus, ja vienošanos nevar panākt visas 27 valstis. Ciešāku sadarbību pagaidām piemēros 14 ES valstīs, kuras vēlas tajā piedalīties, bet citas var iesaistīties šajā sadarbībā jebkurā laikā.
Eiropas Komisijas pēdējā ziņojumā par automašīnu cenām norādīts, ka automašīnu cenas reālajā izteiksmē 2009. gadā Eiropas Savienībā nedaudz samazinājās un arī izlīdzinājās Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Tajā pat laikā labošanas un uzturēšanas pakalpojumu un rezerves daļu cenas turpināja augt ievērojami virs inflācijas līmeņa, apstiprinot vajadzību pēc stingrākiem konkurences noteikumiem šajā jomā no 1. jūnija. Relatīvi stabilās automašīnu cenas 2009. gadā lielā mērā izskaidrojamas ar valsts subsīdijām, aizdevumiem un atvieglojumiem jaunu automašīnu iegādei, kas ieviesti daudzās valstīs, lai mīkstinātu ekonomiskās lejupslīdes ietekmi.
Otrdien, 13.jūlijā, Eiropas Savienības (ES) mājas Mākslas istabā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) tiks atklāta izstāde “Redzējums – Beļģijas radošā fotogrāfija”, piedāvājot iepazīties ar piecu atzītu Beļģijas fotogrāfu radītajiem darbiem.
Eiropas Komisija šodien ir sākusi Eiropas mēroga sabiedrisku apspriešanu par to, kā nodrošināt atbilstīgas, noturīgas un drošas pensijas un kā Eiropas Savienībai (ES) vislabāk iespējams atbalstīt valstu centienus. Iedzīvotāju novecošana visās dalībvalstīs ir radījusi milzīgu spriedzi pašreizējām pensiju sistēmām, un finanšu un ekonomikas krīze ir vienīgi palielinājusi šīs grūtības. Apspriežu dokumentā, t.i., Zaļajā grāmatā, ir ierosināta virkne jautājumu, aicinot visas ieinteresētās personas paust viedokli, nostāju un idejas par to, kā risināt pensiju problēmu — pašlaik tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropa un pasaules lielākā daļa, un kā ES var veicināt jaunus risinājumus.
Eiropas Komisija ir atjauninājusi aviokompāniju sarakstu, kurām aizliegts darboties Eiropas Savienībā, lai tajā iekļautu vienu Surinamas gaisa pārvadājumu uzņēmumu un paplašinātu darbības ierobežojumus Iran Air. Turklāt divi Indonēzijas gaisa pārvadājumu uzņēmumi ir svītroti no to aviokompāniju saraksta, kuru darbība ir aizliegta.
Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta balsojumu, atbalstot intelektisko transporta sistēmu (ITS) jauno tiesisko regulējumu. ITS var dot ievērojamu ieguldījumu tīrāka, drošāka un efektīvāka transporta sistēmā. Šodien pieņemtā direktīva paātrinātu inovatīvu transporta tehnoloģiju ieviešanu visā Eiropā.
Eiropas Komisija ir gandarīta par to, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un atvieglot administratīvās procedūras kuģiem, kuri pienāk Eiropas ostās un atiet no tām. Direktīvas noteikumu ieviešana notiks no 2012. līdz 2015. gadam. Šī direktīva palīdzēs uzlabot jūras transporta priekšrocības un atbalstīt jūrniecību jo īpaši vidēja vai maza lieluma tirdzniecības ostās.
Pirmdien, 5.jūlijā, Eiropas Savienības mājas konferenču zālē (Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā) notiks apaļā galda diskusija "Digitālā programma Eiropai", kuras laikā Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta direktors elektronisko sakaru politikas jautājumos Bernds Langeheine iepazīstinās ar nesen pieņemto "Digitālo programmu Eiropai".
Eiropas Komisija ir publicējusi informāciju par ES līdzekļu saņēmējiem 2009. gadā tādās jomā kā, piemēram, pētniecība, izglītība un kultūra, enerģētika un transports vai ārējā palīdzība. Tiešsaistes datubāze, kas tagad aptver apmēram vairāk nekā 114 tūkstošus ierakstus par laikposmu no 2007. gada, ir atjaunināta, tādējādi ļaujot izmantot vairāk meklēšanas iespējas. Šī datubāze tagad sniedz arī informāciju par Komisijas administratīvajiem izdevumiem.
Šodien Eiropas Komisija izsludina Eiropas mūzikas konkursu un aicina jaunus eiropiešus vecumā no 15 līdz 25 gadiem iesniegt dziesmu, kurā pausts atbalsts nabadzības izskaušanai pasaulē. Katrs dalībnieks radīs oriģinālu dziesmu par vispārīgo attīstības tematu un jo īpaši par astoņiem Tūkstošgades attīstības mērķiem. Uzvarētāji, kurus izvēlēsies tiešsaistes balsojumā un profesionālu mūziķu žūrija, ierakstīs savu dziesmu profesionālā studijā, un viņiem būs iespēja uzstāties Eiropas attīstības dienās Briselē 2010. gada decembrī. Mūzikas konkurss ir daļa no nabadzības izskaušanas kampaņas, kas veltīta pusaudžu apziņas vairošanai par ES darbību attīstības sadarbības jomā.
Jaunie ES bioloģiskās pārtikas marķējuma noteikumi, tostarp prasība norādīt jauno ES bioloģiskās pārtikas logotipu, stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā. Tā sauktā "Eirolapa" tagad būs obligāta visiem fasētajiem bioloģiskās pārtikas produktiem, kas ražoti kādā no ES dalībvalstīm un atbilst noteiktajiem standartiem. Papildus ES simbolam marķējumā var norādīt arī citus privātus, reģionālus vai valsts logotipus. Nefasētiem un importētiem bioloģiskās pārtikas produktiem logotipa izmantošana nav obligāta.Papildus logotipam jaunie marķējuma noteikumi paredz arī obligāti norādīt vietu, kurā ražotas produktu izejvielas, un par kontroli atbildīgās iestādes kodu. Uzņēmējiem paredzēts divu gadu pārejas periods, lai panāktu atbilstību šiem jaunajiem marķējuma noteikumiem. Vēl viena izmaiņa ir pirmreizēja ES noteikumu ieviešana bioloģiskās akvakultūras jomā.
Šodien Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs ir galvenais runātājs ANO konferencē par tūkstošgades attīstības mērķiem, kas pavērs ceļu septembrī plānotajai ANO augstākā līmeņa sanāksmei par TAM. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) Attīstības sadarbības forumā komisārs Andris Piebalgs uzrunās dalībniekus par Eiropas panākumiem tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā. Turklāt komisārs rīkos divpusēju sanāksmi ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) administratori Helēnu Klārku (Helen Clark) un piedalīsies Ņujorkas pilsētas universitātē organizētajās debatēs par Eiropas attīstības politiku.
ES mobilo sakaru operatori ir samazinājuši viesabonēšanas tarifus saskaņā ar maksimālajiem cenu ierobežojumiem, kas paredzēti ES noteikumos, kuri tika ieviesti 2007. gadā un grozīti pagājušā gada jūlijā, — šāda atziņa pausta Eiropas Komisijas šodien publicētajā starpposma ziņojumā par viesabonēšanu. Cenu caurskatāmība ir uzlabojusies.Viesabonēšanas zvanu izmaksas kopš 2005. gada ir samazinājušās par vairāk nekā 70 %, savukārt teksta ziņojuma sūtīšana uz kādu no ES dalībvalstīm izmaksā par 60 % mazāk. Tomēr patērētājiem joprojām netiek piedāvāti tarifi, kas būtu ievērojami zemāki par ES noteikumos paredzētajiem. Tāpēc Komisijas ziņojumā secināts, ka ES viesabonēšanas tirgū konkurence nav pietiekami liela, lai piedāvātu patērētājiem labāku izvēli un vēl izdevīgākus tarifus.
No 2010. gada 1. jūlija patērētājiem vairs nebūs jāraizējas par nepamatoti lieliem rēķiniem, ja tie kādā no citām ES dalībvalstīm būs pieslēgušies internetam, izmantojot mobilo telefonu tīklu. Saskaņā ar Eiropas Savienības viesabonēšanas noteikumiem no 1. jūlija datu viesabonēšanas limits būs 50 eiro (bez PVN), izņemot gadījumus, kad konkrēta persona ir izvēlējusies augstāku vai zemāku limitu. Operatoru pienākums būs nosūtīt lietotājiem brīdinājumu, ja to rēķins sasniedz 80 % no datu viesabonēšanas limita.Sasniedzot šo limitu, operatoram būs jāatslēdz lietotāja mobilais pieslēgums internetam, ja vien tas nav norādījis, ka vēlas turpināt datu viesabonēšanu konkrētajā mēnesī. Turklāt datu viesabonēšanas maksimālā vairumtirdzniecības cena tiek samazināta no 1 eiro uz 80 centiem par vienu megabaitu. Maksimālā cena par viesabonēšanas zvanu būs 39 centi par minūti (bez PVN); patlaban šī cena ir 43 centi.
Eiropas Komisija ir līdz 2010. gada beigām pagarinājusi atbalsta shēmu kredītiestādēm Austrijā un Latvijas banku garantiju shēmu. Pagarinātās shēmas paredz, ka bankām valstij jāmaksā lielas prēmijas par to, ka valsts garantē banku aizņēmumus tirgū. Bankas ir jāmotivē sevi finansēt bez valsts atbalsta un tādējādi jāierobežo konkurences traucējumi. Šobrīd finanšu sektorā spēkā esošo shēmu darbība beidzas šā mēneša beigās. Lai shēmu darbības termiņu varētu pagarināt, valdības iekasētās prēmijas ir jāpaaugstina un attiecībā uz bankām, kas savai finansēšanai lielā mērā turpina izmantot šādas garantijas, jāveic dzīvotspējas izvērtējums. ES finanšu ministri šo pieeju apstiprināja. Ar tādiem pašiem nosacījumiem Komisija jau ir pagarinājusi banku atbalsta shēmu darbības termiņu Zviedrijā un Vācijā. Atbalsta shēmu darbības termiņš ir pagarināts par sešiem mēnešiem, proti, līdz 2010. gada beigām.
Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt 35 atsevišķus pieprasījumus 20 dalībvalstij pilnībā īstenot un piemērot dažādus ES tiesību aktu noteikumus, lai izveidotu vienoto gāzes un elektroenerģijas tirgu. Šo noteikumu mērķis ir palielināt gāzes un elektroenerģijas tirgu ietilpību un pārredzamību. Lai nodrošinātu konkurenci un apgādes drošību, izšķirīga nozīme ir pareizi funkcionējošam tirgum, kas ir pienācīgi regulēts, pārredzams, savstarpēji savienots un kur cenas atspoguļo tirgus signālus. Efektīvs un pilnībā funkcionējošs ES vienotais enerģijas tirgus pavērs patērētājiem iespēju izvēlēties uzņēmumu, kas piegādā gāzi un elektroenerģiju par samērīgām cenām, kā arī nodrošinās, ka tirgum var piekļūt it visi piegādātāji, jo īpaši mazie piegādātāji un tie, kas iegulda līdzekļus atjaunojamā enerģijā. Tas arī palīdzēs ES atveseļoties no ekonomikas krīzes. Šai 20 dalībvalstij atvēlēti divi mēneš
Komisija pieprasa desmit dalībvalstīm (Beļģijai, Bulgārijai, Francijai, Igaunijai, Portugālei, Latvijai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Somijai) panākt atbilstību ES tiesību aktiem piecās dažādās jomās: plūdu novēršana, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana, ūdens politika, vides trokšņa pārvaldība un atkritumu poligoni. Pārkāpumus var iedalīt trīs kategorijās: nepaziņošana, proti, nav paziņoti ES tiesību aktu transponēšanai pieņemtie valsts tiesību akti, valsts tiesību aktu neatbilstība ES tiesību aktu prasībāmun nepareiza piemērošana, proti, ES tiesību aktu prasības netiek pienācīgi ievērotas. Deviņām dalībvalstīm ir atvēlēti divi mēneši, lai atbildētu uz argumentētiem atzinumiem, kas nosūtīti saskaņā ar ES pienākumu neizpildes procedūru. Maltai atbilde jāsniedz viena mēneša laikā. Ja attiecīgo dalībvalstu sniegtās atbildes nebūs apmierinošas, Komisija var nodot jautājumu izskatīša
Katram sestajam eiropietim mājsaimiecības rēķinu apmaksa sagadā pastāvīgas grūtības, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka pagājušajā gadā nabadzība valstī ir pieaugusi. Šīs ir galvenās atziņas, kas sniegtas jaunajā Eurobarometer apsekojumā par krīzes sociālo ietekmi, ar ko šodien iepazīstināja ES Komisija.Pētījums, kas veikts 2010. gada maijā, iezīmē pusceļu Eiropas gadā cīņai pret nabadzību (2010) un tiek publiskots pēc 17. jūnijā ES vadītāju panāktās vienošanās nākamo desmit gadu laikā palīdzēt 20 miljoniem eiropiešu izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības.
Saskaņā ar šodien publicētu jaunu Eirobarometra ziņojumu gandrīz 80 % eiropiešu atzīst, ka viņus interesē zinātnes atklājumi un tehnoloģiju attīstība, turpretim sports interesē 65 %. Vairāk nekā 70 % eiropiešu domā, ka nākotnē pieaugs ES finansētās pētniecības nozīme. 57 % domā, ka zinātniekiem būtu vairāk jāinformē par savu darbu, un 66 % uzskata, ka valdībām būtu jādara vairāk, lai ieinteresētu jauniešus zinātnes jautājumos. Lielais vairums eiropiešu atzīst zinātnes sniegtās priekšrocības un nozīmi, bet daudzi arī pauž bažas par draudiem, ko var radīt jaunas tehnoloģijas, un varu, ko zināšanas dod zinātniekiem.
2008./2009. gadā rekordliels studentu skaits izmantoja Erasmus programmā paredzēto ES atbalstu, lai mācītos vai stažētos uzņēmumos ārzemēs. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kas tika paziņoti šodien, gandrīz 200 000 augstskolu studentu saņēma stipendijas mācībām vai praksei ārzemēs. Kopumā tas ir par 8,7 % vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, tādējādi kopš 1987. gada, kad tika ieviesta Erasmus programma, vairāk nekā divi miljoni jauno eiropiešu ir izmantojuši programmas piedāvāto finansējumu. Būtiskākais palielinājums – vairāk nekā par 50 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – bija attiecināms uz studentiem, kuri stažējās ārzemju uzņēmumos. Turklāt pagājušajā gadā vairāk nekā 36 000 augstskolu darbinieku izmantoja iespēju mācīt vai mācīties kādā no 31 Eiropas valsts, kura piedalās Erasmus programmā.
Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi nopietni uztvert ES pilsonību – to 18. jūnija konferencē “Eiropas pilsonība viņpus skepticisma” ES mājā diskutēs amatpersonas, eksperti un pilsoniskā sabiedrība.
Lai padarītu "Iespēju karti" par vērtīgas informācijas avotu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (LSOST) piektdien, 18.jūnijā, pulksten 15:00 aicinājuši nevalstiskās organizācijas (NVO), kā arī labdarības fondus un organizācijas sēsties pie apaļā galda Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) un iesaistīties "Iespēju kartes" projektā. Pasākumā aicināti piedalīties arī žurnālisti.
17.jūnijā uz "Eiropas Pavasara 2010" noslēguma pasākumu Rīgā pulcēsies sešu aktīvāko Latvijas skolu audzēkņi un skolotāji, kuri gan viesosies Eiropas Savienības (ES) Mājā, Saeimā un Ārlietu ministrijā, gan arī piedalīsies stafetē Vecrīgā, tās ietvaros apmeklējot arī Izglītības un zinātnes ministriju. Skolēnu aktivitātēm aicināti sekot plašsaziņas līdzekļi un ikviens interesents, un daļu no tām interneta tiešraidē varēs vērot arī esmaja.lv.
Trešdien, 16.jūnijā, pulksten 16:00 Eiropas Savienības (ES) mājā (Aspazijas bulv. 28, 1.stāvā) notiks diskusija "Eiropas Savienības atbalsts starpdisciplinārajai izpētei un uzņēmējdarbībai: jaunā perspektīva". Kādas ir reālās zinātnieku un uzņēmēju intereses un vajadzības starpdisciplinārajā izpētē Latvijā un Eiropā? Vai jaunā ES attīstības stratēģija "Eiropa 2020" paredz efektīvākus instrumentus izpētes veicināšanai un privātā sektora investīciju piesaistei? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes tiks meklētas publiskajā diskusijā.
Eiropas Savienības plāni ieviest noteikumus, ar ko nodrošina tiesības uz rakstiskiem un mutiskiem tulkojumiem kriminālprocesos, ir soli tuvāk īstenošanai, jo Eiropas Parlaments šodien sniedza savu apstiprinājumu. Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par spēcīga tiesību akta projektu, par ko vienojās Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējās sarunās ( MEMO/10/236). Šajā tiesību akta projektā tiek garantētas aizdomās turēto personu tiesības saņemt informāciju par izmantotajiem pierādījumiem un jebkurā ES tiesā notiekošā kriminālprocesā saņemt juridiskas konsultācijas viņu dzimtajā valodā. Tādējādi ikvienam tiks nodrošināta taisnīga tiesa visā ES.
Tikai pusotru gadu pēc pieņemšanas ES izveidotā 1 miljarda budžeta Pārtikas mehānisma ietvaros ir izmaksāti vairāk nekā 500 miljoni eiro, un tas ir izrādījies ātrs un efektīvs veids pārtikas trūkuma samazināšanai. Šodien Komisija iepazīstina ar brošūru par Pārtikas mehānisma darbību. Tajā minēts, ka ar šo mehānismu atbalstu saņem aptuveni 50 miljoni cilvēku visā pasaulē un jau jūtami pirmie rezultāti. Tā kā Eiropas Komisija ir saņēmusi daudz vērtīgu labu priekšlikumu, bet tās budžets ir ierobežots, EK aicina citus līdzekļu devējus palīdzēt finansēt projektus saskaņā ar nesen uzsākto projektu izsoles iniciatīvu Pārtikas mehānisma ietvaros (Food Facility Auction Floor).
CE zīme ir bieži redzama uz ražojumiem, ko iegādājamies, bet ko šī zīme īsti nozīmē?Ar saukli “CE zīme atver Eiropas tirgu” Eiropas Komisija īsteno informācijas kampaņu par CE zīmi. Zīme norāda, ka ražojums atbilst visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, dodot tiesības to laist tirdzniecībā un pārdot visā ES. Uzliekot ražojumam CE zīmi, ražotājs apliecina ražojuma atbilstību visām attiecīgajām tiesiskajām prasībām, jo īpaši tām, kas nodrošina veselības, drošības un vides aizsardzību. Ražojumu neatbilstības ļaunprātīgas izmantošanas juridiskās un ekonomiskās sekas ir tik nopietnas, ka tās attur lielāko daļu likumīgo uzņēmumu no šo tiesību aktu pārkāpšanas. Kampaņa galvenokārt paredzēta ekonomikas dalībniekiem, lai vairotu to zināšanas un izpratni par CE zīmi.
Pēc Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pieprasījuma Eiropas Komisija publicējusi paziņojumu, kurā izvērtēta drošības skeneru izmantošana ES lidostās. Sakarā ar terorista mēģinājumu izmantot sprāgstvielas reisā no Amsterdamas uz Detroitu 2009. gada 25. decembrī drošības skenerus izmanto arvien vairāk, un tos turpina izmēģināt vairākās ES dalībvalstīs, ieskaitot Lielbritāniju, Holandi, Franciju un Itāliju. Patlaban drošības skeneri neietilpst ES aviācijas drošības noteikumu darbības jomā — tiem tiek piemēroti dažnedažādi atsevišķu dalībvalstu tiesību akti. Šodien publicētajā ziņojumā uzsvērts, ka šis pārmeklēšanas paņēmiens ir reāla iespēja paaugstināt pasažieru drošību.
Pērn oktobrī sakarā ar piensaimniecības krīzi izveidotā augsta līmeņa piensaimniecības ekspertu grupa ir pabeigusi izstrādāt savu ziņojumu, kurā ietilpst ieteikumi Komisijai septiņos jautājumos. To vidū ir aicinājums veikt konkrētas darbības, lai paplašinātu rakstveida līgumu izmantošanu piena produktu piegādes ķēdē un izskatītu priekšlikumus pastiprināt piena ražotāju pozīcijas sarunās.
Lai arī bērni ar tiesu iestādēm vai valsts pārvaldes iestādēm saskaras mazāk nekā pieaugušie, viņu tiesības ir tikpat nozīmīgas. Bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un vardarbību, kā arī tiesības tikt uzklausītiem. Šodien Eiropas Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par jaunu ES stratēģiju bērnu tiesību jomā. Apspriešanā iegūtās atbildes tiks izmantotas, lai noskaidrotu, kā ES politikas pasākumi var vēl vairāk veicināt bērnu tiesības. Apspriešanā izskatīs tādus jautājumus kā bērniem draudzīga tiesu sistēma, vardarbība pret bērniem, bērnu nabadzība un bērnu līdzdalība. Apspriešana notiks līdz 2010. gada 20. augustam.
11. jūnijā noslēdzas divus mēnešu ilgā sabiedrības aptauja par ES kopējās lauksaimniecības politiku no 2014.gada 1.janvāra. Kopumā par to visā Eiropas Savienībā līdz 8.jūnijam izteikušies 5000 iedzīvotāju, starp tiem – 417 no Latvijas, kas aktivitātes ziņā ir visaugstākais rādītājs starp 27 dalībvalstīm.
Komisija šodien nolēma mudināt biodegvielas nozari, valdības un NVO izveidot visu veidu biodegvielu, tostarp ES importētu biodegvielu, sertificēšanas shēmas. Tā noteica, kā shēmām jādarbojas, lai Komisija tās atzītu. Tas palīdzēs īstenot ES prasības, ka biodegvielām ievērojami jāsamazina siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas un to izejvielas nedrīkst būt no mežiem, mitrājiem un dabas aizsardzības zonām. Noteikumi par sertificēšanas shēmām ir daļa no pamatnostādņu kopuma, kurās paskaidrots, kā jāīsteno Atjaunojamo energoresursu direktīva, kuru sāk piemērot 2010. gada decembrī.
Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu jauno redzējumu par profesionālās izglītības un apmācības nākotni. Iegūt profesionālo izglītību izvēlas vidēji 50 % no visiem vispārējās vidējās izglītības augstākā līmeņa apguvējiem. Tomēr šī nozare jāmodernizē, lai tai piesaistītu interesentus un tā kļūtu par kvalitatīvu risinājumu, kā jaunatnei sniegt atbilstošas prasmes piemērota darba atrašanai un pieaugušajiem iespēju pilnveidot prasmes visā darba mūžā. Tālab Komisija vēlas aicināt vairāk cilvēku iegūt profesionālo izglītību, uzlabot piedāvātās apmācības kvalitāti un atvieglot darba maiņu un pārcelšanos uz citu valsti. Gaidāms, ka šā gada pirmajā pusē ES ministri apspriedīs plānu un to pieņems.
Parakstot trīs saprašanās memorandus, dots impulss trīs galvenajiem Eiropas transporta projektiem, kurus paredzēts īstenot, sākot no Baltijas valstīm līdz pat Ibērijas pussalai. Iesaistītajām dalībvalstīm parakstot šos dokumentus un saņemot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Sīma Kallasa un Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) koordinatoru apstiprinājumu, tiek apliecināta to apņemšanās īstenot šos projektus pēc iespējas drīzāk un efektīvāk. Trīs projekti ir "Rail Baltica", kas virzās no Igaunijas līdz Polijai, ātrgaitas līnijas, kas savieno Franciju, Spāniju un Portugāli, kā arī galvenā austrumu un rietumu dzelzceļa ass Liona–Turīna–Trieste–Ļubļana–Budapešta.
Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu, Eiropas valstīm adresētu pētījumu par dzimumu nevienlīdzību izglītībā. Pētījums atklāj, ka dzimumu atšķirības vērojamas gan studiju izvēlē, gan mācību rezultātos.
Saragosā 8. un 9. jūnijā konferencē, kas veltīta Eiropas transporta tīklam (TEN-T), Eiropas Komisija atklās, kā tā plāno celt transporta tīklu politikas līmeni, lai risinātu 21. gadsimta problēmas. “TEN-T dienas 2010” kopā ar Spānijas prezidentūru aicinās uz tikšanos Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjus, ministrus un citas dalībvalstu augsta līmeņa amatpersonas.
Eiropas Komisija kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Zviedrijas pārstāvjiem ir noslēgusi sarunas ar Latvijas pārvaldes iestādēm par politikas programmas īstenošanu saistībā ar 7,5 miljardu eiro vērto daudzpusējā atbalsta paketi. Abas puses vienojās, ka ir iespējams sasniegt 2010. gada budžeta deficīta mērķi 8,5% no IKP, šajā gadā pat pieļaujot lielākus izdevumus, ko finansē no ES fondiem. Ir panākta vienošanās, ka būs nepieciešama turpmāka konsolidācija 395 līdz 440 miljonu latu apjomā, lai sasniegtu 2011. gada budžeta deficīta mērķi ne vairāk kā 6% no IKP. Konsolidācijas pasākumi jāturpina, lai stiprinātu Latvijas publiskās finanses, panāktu atbilstību Māstrihtas kritērijiem eiro ieviešanai un radītu ekonomikas atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti.
Ņemot vērā sabiedrības pieaugušo aktivitāti viedokļu izteikšanā par ES kopējās lauksaimniecības politiku no 2014.gada 1.janvāra, Eiropas Komisija līdz 11. jūnijam pagarinājusi ierosinājumu pieņemšanas termiņu.
Vēl divas nedēļas – līdz 3.jūnijam var izteikt savus ierosinājumus, kādai jābūt ES kopējās lauksaimniecības politikai pēc 2013.gada. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties lauku politikas veidošanā.
3. jūnijā Eiropas Savienības mājā paredzēts iepazīstināt ar Iespēju karti – interneta vietni ar informāciju par iedzīvotājiem pieejamām atbalsta un palīdzības iespējām.
Eiropas Vides aģentūra šodien publicē jaunāko ES pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kurš liecina, ka emisijas ir ievērojami samazinājušās arī 2008. gadā — Kioto protokola pirmā saistību perioda pirmajā gadā. Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda pauda gandarījumu par šo ziņu.Emisijas samazinājušās jau piekto gadu pēc kārtas.
Eiropas Komisijas ziņojums, kas laists klajā šodien, liecina, ka ES telesakaru tirgū ir palielinājusies konkurence, un to sekmējuši Komisijas norādījumi konsultāciju un pārskata procesa gaitā atbilstīgi tā sauktajai "7. panta procedūrai", ar ko valstu telesakaru regulatori iepriekš paziņo Komisijai par to plāniem regulēt savas valsts telesakaru tirgus daļas. Tā rezultātā iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejams plašāks pakalpojumu klāsts un zemākas cenas. Tomēr ziņojumā arī norādīts, ka vienots ES telesakaru tirgus vēl ne tuvu nav realitāte, un tāpēc Komisijas Digitālajā programmā Eiropai ( IP/10/581) ietverts aicinājums steidzami un konsekventi īstenot spēkā esošos telesakaru noteikumus, kā arī pausts Komisijas nodoms ierosināt attiecīgus pasākumus, lai mazinātu izmaksas, kas ro
Šodien un rīt Eiropas Komisijas Attīstības komisārs Andris Piebalgs kopā ar Āfrikas kontinenta valstu un valdību vadītājiem un starptautisko organizāciju pārstāvjiem piedalīsies XXV Āfrikas un Francijas augstākā līmeņa sanāksmē Nicā. Pārstāvot Eiropas Komisiju, komisārs piedalīsies diskusijās par Āfrikas lomu pasaules mēroga pārvaldībā, kā arī miera, drošības, klimata un attīstības politikās. Komisārs Piebalgs piedalīsies arī vairākās divpusējās sanāksmēs.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbild par digitalizācijas programmu, ir apsveikusi šodienas ES telekomunikāciju ministru lēmumu par to, ka Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru organizācijas (EERSO) birojs atradīsies Rīgā. Tas sniegs padomus ES iestādēm darbā pie tā, lai izveidotu spēcīgu un konkurētspējīgu vienoto telekomunikāciju tirgu, un tam būs ievērojama nozīme, lai veicinātu Eiropas digitālajā programmā paredzētās darbības (IP/10/581). EERSO birojs cieši sadarbosies ar telekomunikāciju regulatoriem un Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu konsekventas regulēšanas prakses turpmāku attīstību telekomunikāciju nozarē visā Eiropā.
Ar skatītāju balsojumu par simpātiju noslēgusies trešā izstāde „Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās”, kas vienlaikus darbus eksponēja Eiropas Savienības mājā un Agijas Sūnas galerijā.
Vācija, Beļģija un Latvija ir pievienojušās deviņām ES dalībvalstīm, aicinot izstrādāt tiesību aktus, kas radīs tiesisko noteiktību starptautiskiem laulātiem pāriem, kas vēlas laulību šķirt. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010. gada 24. marta priekšlikumu ( IP/10/347) laulātie varēs vienoties, kuras valsts tiesības tiktu piemērotas viņu laulības šķiršanai, pat tad, ja viņi neplāno šķirties. Plāna pamatā ir deviņu ES dalībvalstu lūgums, kuras vēlējās rast turpmāku risinājumu pēc tam, kad Komisijas 2006. gada priekšlikumu nebija iespējams vienoties Padomē.
Gaidot 2010. gada pretsmēķēšanas dienu (pirmdiena, 31. maijs), Eiropas Komisija nāk klajā ar Eurobarometer aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka lielākā daļa ES iedzīvotāju atbalsta stingrākus tabakas kontroles pasākumus. Piemēram, trīs ceturtdaļas eiropiešu atbalsta ilustrētus brīdinājumus uz tabakas iepakojumiem par ietekmi uz veselību un smēķēšanas aizliegumu restorānos. Tomēr aptauja liecina arī, ka gandrīz viena trešdaļa eiropiešu joprojām smēķē, neskatoties uz faktu, ka tabaka nogalina katru otro lietotāju. Komisija plāno drīzumā sākt atklātu apspriešanu ar mērķi pārskatīt 2001. gadā pieņemto tabakas izstrādājumu direktīvu, un tā pastiprina tabakas kontroles pasākumus visā Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, kas ir atbildīgs par iestāžu attiecībām un administratīviem jautājumiem, šodien izsludināja pieteikšanos uz četriem ģenerāldirektoru vietnieku amatiem, kas ir pieejama pilsoņiem no trim dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā – Latvijas, Lietuvas un Maltas. Kaut arī ir sasniegti vispārīgie mērķi jauno dalībvalstu, kuras ES pievienojās 2004. gadā, pārstāvētībai augstākajos vadošajos amatos, individuālie indikatīvie mērķi attiecībā uz šīm trim dalībvalstīm vēl nav sasniegti.
Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumu, saskaņā ar kuru Eiropas Savienībai būtu jāizveido banku noregulējuma fondu ES tīkls, lai nodrošinātu, ka par banku darbības problēmām nākotnē nenāktos maksāt nodokļu maksātājiem, kā arī lai tās neiedragātu finanšu sistēmas stabilitāti. Pēc tam, kad būs noslēgušās sarunas gaidāmajā Eiropadomē, Eiropas Komisija izklāstīs šīs ieceres G-20 tikšanās laikā Toronto, 2010. gada 26.– 27. jūnijā. Šie fondi ietilptu plašākā sistēmā, kuras nolūks ir novērst finanšu krīzes rašanos nākotnē un nostiprināt finanšu sistēmu. Komisija ir pārliecināta, ka to iespējams panākt, nosakot dalībvalstīm prasību atbilstīgi kopējiem noteikumiem izveidot fondus, kurā bankām būtu jāveic iemaksas. Šie fondi netiks izmantoti, lai bankas „izpirktu” vai glābtu, bet gan lai tās kārtīgi apsaimniekotu bankas saistību nepildīšanas gadījumā un lai netiktu iedragāta finanšu sist
Šodien Eiropas Komisija pieņēma pilnvaras projektu, lai vestu sarunas par datu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, tām kopīgi vēršoties pret terorismu un noziedzību. Šā nolīguma mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību tādiem personas datiem kā pasažieru dati vai finanšu informācija, ko atklāj transatlantiskās sadarbības krimināllietās ietvaros.
Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar izmaksu, ieguvumu un risinājumu analīzi, kura tika sagatavota, apsverot iespēju izvirzīt ambiciozāku mērķi attiecībā ES siltumnīcefekta gāzu samazināšanu līdz 2020. gadam, proti, sākotnējo mērķi — 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni — palielināt līdz 30 %, ja vien izdosies izpildīt attiecīgus nosacījumus. Pašlaik attiecīgie nosacījumi nav izpildīti.
Šodien Starptautiskās bezvēsts pazudušo bērnu dienas sakarā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kas atbildīga par ES tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jomu, un priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa, kas atbildīga par Digitalizācijas programmu, mudināja ES dalībvalstis paātrināt darbu, lai ieviestu bērnu pazušanas trauksmes sistēmas un pēc iespējas ātrāk aktivizētu bezvēsts pazudušo bērnu dežūrtālruni 116000.
Eiropas Parlaments ir iededzis zaļo gaismu Eiropas Komisijas priekšlikumam, kurš ļaus izmantot Eiropas reģionālo finansējumu, lai uzlabotu marginalizētu kopienu dzīvošanas apstākļus. Par šo pasākumu iepriekš vienojušās dalībvalstis, un īpaši to gaida romu tautības iedzīvotāji, kuru kopskaits Eiropā tiek lēsts ap 10-12 miljoniem cilvēku un kuri nereti dzīvo lielā nabadzībā un izolācijā.
Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs 24.–26. maijā dosies uz Indonēziju, lai apmeklētu otro Āzijas un Eiropas sanāksmes (ASEM) konferenci par attīstību un piedalītos augsta līmeņa diskusijās par ES un Indonēzijas sadarbību. Sava pirmā Āzijas apmeklējuma ietvaros komisārs vēlreiz apstiprinās ES saistības izglītības jomā, kuras uzskatāmas par līdzekli Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, un parakstīs nolīgumu par budžeta atbalstu 200 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts pamatizglītībai Indonēzijā.
Eiropas Komisija, mēģinot palielināt pārrobežu tirdzniecību un nodrošināt stabilas patērētāju tiesības, sasauca jaunu ekspertu grupu, lai ierosinātu veidus, kā uzlabot līgumtiesības Eiropas Savienībā. Grupa, ko veidoja 18 eksperti līgumtiesību jomā, juristi un patērētāju pārstāvji, šodien pirmo reizi tikās Briselē. Komisija uzsāks sabiedrisko apspriešanos par vispiemērotāko veidu, kā šovasar uzlabot saskaņotību līgumtiesību jomā.
Ievērojot apņemšanos samazināt satiksmes negadījumos cietušo skaitu uz Latvijas ceļiem un jau sasniegtos panākumus, Rīgā tika parakstīta Eiropas ceļu satiksmes drošības harta.
20. maijā plkst. 13:00 – 17:00 Eiropas Savienības mājā notiks seminārs "Kā attīstīt savu uzņēmējdarbību – informācija par ES atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem". Seminārā uzņēmēji un eksperti dalīsies ar pieredzi ES finansējuma piesaistē.
ES mājā sarunu istabā 17. maijā plkst. 13.00 -15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes asociētais profesors Jūdžins Eteris (Eugene Eteris) sniegs lekciju angļu valodā "Doing Business in the EU" ("Uzņēmējdarbība ES").
Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Komisijas ziņojumu par konkurētspēju digitālajā jomā Eiropas digitālā ekonomika nostiprinās, izplatās visās ekonomikas nozarēs un aptver visas mūsu dzīves jomas.Informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) pēdējos 15 gados ir veicinājušas pusi no ražīguma pieauguma Eiropā. Sešdesmit procenti Eiropas iedzīvotāju regulāri izmanto internetu. Tomēr, lai Eiropa spētu pilnībā izmantot digitālās ekonomikas potenciālu, tai jārīkojas vēl aktīvāk un jānodrošina ātrāki platjoslas pieslēgumi un internets, kuram cilvēki uzticas, kurš uzlabo cilvēku prasmes un veicina turpmākus jauninājumus IST nozarē. Eiropas Komisija ierosinās konkrētus pasākumus šajās jomās, izmantojot Digitālo programmu Eiropai, kas ir viena no galvenajām iniciatīvām drīzumā uzsākamajā stratēģijā Eiropa 2020.
Lai gūtu ieskatu par Eiropas Savienības (ES) uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, to pieejamību Latvijā, kā arī uzzinātu jaunākās aktualitātes un informāciju par Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, sākot no 28.aprīļa Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) aicināti apmeklēt „Eiropas MVU nedēļas 2010” ietvaros organizētos pasākumus.
Lielākais nekomerciālo riteņbraukšanas pasākumu Latvijā,- "Eiropa, Holande, Kuldīga - domā zaļi!", notiks š.g. 22.maijā, Kuldīgā, ar mērķi,-veicināt riteņbraukšanu kā alternatīvu un veselīgu pārvietošanās veidu Latvijā.
Divdesmit ar Eiropas Savienības programmu MEDIA finansētas Eiropas filmas ir izvēlētas demonstrēšanai Kannu 63. Starptautiskajā kinofestivālā, to skaitā sešas filmas, kas sacentīsies par balvu “Zelta palmas zars” (sīkāku informāciju skatīt pielikumā). 17. maijā Kannās satiekas Eiropa, kad festivālā tiek godinātas labākās Eiropas kinofilmas. ES komisāre Andrula Vasiliu paziņos, kurš ir laureāts Eiropas 2010. gada Talantu balvai, ko piešķir par labāko filmas projektu, kam ir Eiropas dimensija.
12. maijā Eiropas Komisija publicēja savu 2010. gada konverģences ziņojumu. Tajā novērtēts konverģences progress valstīs, kuras nav eiro zonas dalībnieces. Novērtējums veikts uz pasaules finanšu krīzes fona, kas ir ietekmējusi nominālās konverģences perspektīvas. Deviņās dalībvalstīs ar tā saukto “izņēmuma statusu” ir atšķirīgi panākumi ceļā uz vienoto valūtu, un no tām astoņas vēl nav izpildījušas visus nosacījumus, lai ieviestu eiro. Taču Igaunija grupā izceļas ar to, ka tā nepārprotami atbilst kritērijiem. Tas ir Igaunijas valdības un Igaunijas iedzīvotāju veikto stingro un efektīvo pasākumu rezultāts. Tādēļ Komisija secināja, ka Igaunija atbilst eiro ieviešanas kritērijiem, un šajā sakarā iesniedza priekšlikumu Padomei. Pēc tam, kad jūnijā Parlaments būs devis savu atzinumu un ES valstu un valdību vadītāji būs apsprieduši šo jautājumu augstākā līmeņa sanāksmē, jūlijā ES Ekonomikas un finanšu p
Ievērojot apņemšanos samazināt satiksmes negadījumos cietušo skaitu uz Latvijas ceļiem un jau sasniegtos panākumus, Eiropas Komisija sadarbībā ar Satiksmes ministriju 2010. gada 12. maijā Rīgā rīkos Eiropas ceļu satiksmes drošības hartas parakstīšanu. Dienu iepriekš paredzēta diskusija ar iedzīvotājiem.
Šodien, 10. maijā, plkst. 18.00 Eiropas Savienības mājā ciklā „Eiropas gadalaiki: pavasaris” notiks pasākums „Krievu literatūra - sava laika un telpas izjūta”, kurā piedalīsies Dailes teātra aktrise Lilita Ozoliņa un Rīgas Krievu teātra aktieris Anatolijs Fečins. Pasākumu vadīs dzejnieks un atdzejotājs Sergejs Moreino.
9. maijā visā Eiropas Savienībā svin Eiropas dienu. Šajā dienā 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs aicināja Eiropas valstis apvienot savu ogļu un tērauda rūpniecību, lai Eiropā nodrošinātu mieru. Stabilitāte un izaugsme, vienotais tirgus un brīva pārvietošanās ir dažas no Eiropas Savienības piedāvātajām iespējām. Piedalies un izmanto savas iespējas Eiropas Savienībā arī tu!
Astoto gadu pēc kārtas European Schoolnet* sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizē pasākumu kopumu „Eiropas Pavasaris”, kura ietvaros Latvijā trešo reizi tiek rīkota akcija „Atpakaļ uz skolu 2010”. Tās laikā valsts pārvaldē un Eiropas Savienības (ES) institūcijās strādājošie, kā arī citi eksperti ES jautājumos dodas uz skolām, lai stāstītu jauniešiem par ES un veicinātu viņu izpratni par to. Šogad akcija notiks 7. maijā.
Sagaidot Eiropas dienu 9.maijā, Eiropas Savienības (ES) mājā un Agijas Sūnas galerijā jau trešo gadu apskatāma izstāde "Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās". Izstāde ES mājas (Aspazijas bulvāris 28) mākslas istabā atklāta 5.maijā un gleznas būs aplūkojamas līdz 31.maijam.
Eiropas Komisija šodien pieņēma rīcības plānu, lai pastiprinātu to nepavadītu nepilngadīgo aizsardzību, kuri ierodas Eiropas Savienībā, iekļaujot šajā plānā kopīgus aizbildnības un juridiskās pārstāvniecības standartus. Plāna mērķis ir izveidot kopīgu Eiropas pieeju, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes pieņem lēmumu par katra nepavadīta nepilngadīgā nākotni pēc iespējas ātrāk, vēlams sešu mēnešu laikā. Dalībvalstīm prioritārā kārtā jāmeklē nepavadītu nepilngadīgo ģimenes un rūpīgi jāuzrauga šo nepilngadīgo reintegrācija savas valsts sabiedrībā. Ja tas atbilst bērna interesēm, dalībvalstīm jāatrod alternatīvi risinājumi, tostarp starptautiska aizsardzības statusa piešķiršana vai pārvietošana Eiropas Savienības iekšienē.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko izveido saskaņotus tehniskos noteikumus dalībvalstīm par radiofrekvenču piešķiršanu 800 MHz joslā, lai tādējādi sekmētu ātrgaitas bezvadu interneta pakalpojumu ieviešanu, izvairoties no kaitīgiem traucējumiem. Vairākās dalībvalstīs 800 MHz frekvences atbrīvo tā sauktās „digitālās dividendes” sakarā, kura veidojas, pārejot no analogās uz digitālo televīzijas apraidi.
Eiropas Komisijas pavasara prognoze apstiprina ekonomikas atlabšanu ES. Paredzams, ka pēc dziļākās lejupslīdes ES vēsturē tās ekonomika pieaugs par 1 % 2010. gadā un par 1¾ % 2011. gadā.Tā kā labvēlīgāka ārējā vide pozitīvi ietekmē ES dalībvalstis, Komisijas rudens prognozē minētais izaugsmes rādītājs šim gadam ir jāpalielina par ¼ procenta punktu. Vienlaikus vājais iekšzemes pieprasījums arī turpmāk kavēs ekonomikas atveseļošanos. Tiek lēsts, ka atlabšanas ātrums dalībvalstu starpā atšķirsies, tādā veidā atspoguļojot to individuālos apstākļus un īstenotos pasākumus.
Eiropas Komisija ir atzinīgi novērtējusi to, ka vēl piecas dalībvalstis apstiprina eCall sistēmas uzstādīšanu transportlīdzekļos.Ja notiek smags satiksmes negadījums, šī dzīvības glābšanas sistēma automātiski zvana uz 112 – Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības dienestu numuru –, un pilnībā ieviešot šo sistēmu, ik gadus Eiropā varētu izglābt līdz pat 2500 dzīvību.Ceremonijā Briselē 4. maijā Beļģija, Dānija, Luksemburga, Malta un Rumānija parakstīja ES Saprašanās memorandu, lai ieviestu eCall visā Eiropā, pievienojoties pārējām 15 Eiropas valstīm, kuras minēto dokumentu jau ir parakstījušas.
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar projektiem regulām un pamatnostādnēm, kas paredzētas, lai novērtētu sadarbības nolīgumus starp konkurentiem, proti, tā sauktos horizontālās sadarbības nolīgumus. Minēto priekšlikumu mērķis ir modernizēt konkurences noteikumu piemērošanu šajā jomā, padarīt šos noteikumus saprotamākus un rūpēties, lai tie nezaudētu savu nozīmi mūsdienu mainīgajos ekonomikas apstākļos. Ieinteresētās personas var iesniegt savas piezīmes līdz 2010. gada 25. jūnijam. Pēc apspriešanās ar sabiedrību un, pilnībā ievērojot pausto viedokli, Komisija šā gada beigās pieņems minētos dokumentus galīgajā redakcijā.
Eiropas patērētāju centru tīkls (ECC-Net), ko atbalsta Eiropas Komisija un kas darbojas visās dalībvalstīs (arī Islandē un Norvēģijā), 4. maijā publicēja praktisku dokumentu paketi, kas sagatavota, lai tiem patērētājiem, kurus skāra nesenie lidojumu ierobežojumi, palīdzētu izmantot ES tiesību aktos garantētās patērētāju tiesības.Šajā dokumentu paketē ir iekļauta standarta sūdzību vēstule, visu aviosabiedrību kontaktinformācija un citi praktiski padomi.
Tuvojoties gadskārtējai Eiropas dienai, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā dāvina katrai Latvijas vispārizglītojošajai skolai vienu DVD "Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988–2008" komplektu – tas tika paziņots 28.aprīlī Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā pilsētu un novadu izglītības speciālistu pārstāvju seminārā.
Pasaules preses brīvības dienā 3. maijā Eiropas Komisija oficiāli izsludinās 2010. gada konkursu uz Lorenco Natalī (Lorenzo Natali) balvu. Šī vispasaules balva, kura tiek organizēta kopā ar organizāciju „Reportieri bez robežām” un Pasaules Preses izdevēju asociāciju, tiek piešķirta par labākajiem žurnālistikas darbiem attīstības, demokrātijas un cilvēktiesību jomā.
Eiropas Komisija šodien publicēja Eurobarometra aptaujas rezultātus, kas liecina, ka pārliecinoši lielākais vairākums eiropiešu uzskata: Eiropas tiesību akti par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu būtu lietderīgi. Bažas par drošības risku, kas saistīts ar radioaktīvajiem atkritumiem, tiek paustas gan valstīs, kurās ir atomelektrostacijas, gan tajās, kurās kodolenerģiju neražo.
Eiropas Savienība ir piešķīrusi informācijas kampaņas “Par dažādību. Pret diskrimināciju.” balvu Vācijas dienaslaikrakstam Süddeutsche Zeitung par informētības veicināšanu diskriminācijas jomā unpaziņojusi par žurnālistu konkursa uzsākšanu 2010. gadā.
Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar plānu vienkāršot procedūras, kas regulē dalību ES finansētos pētniecības projektos. Kopējais mērķis ir padarīt līdzdalību pārredzamu un pievilcīgu labākajiem pētniekiem un inovatīvajiem uzņēmumiem Eiropā un ārpus tās.
29. aprīlī, Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs apmeklēs Latviju, lai tiktos ar lauksaimniecības ministru Jāni Dūklavu un lauksaimnieku organizāciju vadītājiem ar mērķi veicināt diskusiju par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni.
29. un 30. aprīlī Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs iepazinās ar lauksaimniecības stāvokli Latvijā un uzklausīja lauksaimnieku organizāciju vadītāju un zemkopības ministra Jāni Dūklava viedokļus par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni.
Eiropas Komisija šodien sāk sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē ar mērķi pilnībā īstenot Eiropas kultūras un radošo nozaru potenciālu. Šī apspriešana ir saistīta ar jaunu Zaļo grāmatu, kurā uzsvērts, ka ir jāuzlabo piekļuve finansējumam, it īpaši maziem uzņēmumiem, lai nozare varētu attīstīties un sniegt ieguldījumu ilgtspējīgā un integrējošā izaugsmē.
Paātrināt ekonomikas atveseļošanu, investēt Eiropas jauniešos un rītdienas infrastruktūrās – tās ir galvenās prioritātes 2011. gada budžeta projektā, ko Komisija pieņēma 2010. gada 27. aprīlī. No 142,6 miljardiem eiro aptuveni 64,4 miljardi eiro ir novirzīti pasākumiem ekonomikas atveseļošanai (salīdzinājumā ar 2010. gadu +3,4 %). Stratēģijas "Eiropa 2020" galvenajām iniciatīvām (izaugsme) piešķirtais finansējums ir aptuveni 57,9 miljardi eiro (aptuveni 40 % no budžeta).
Vairāki Latvijas uzņēmumi, asociācijas un pašvaldības 12. maijā Rīgā parakstīs Eiropas ceļu satiksmes drošības hartu. Tās mērķis ir veikt pasākumus, lai mazinātu uz ceļiem bojāgājušo cilvēku skaitu, hartas dalībniekiem uzņemoties pienākumus.
Saruna ar Vīnes "Europe Direct" informācijas centra vadītāju Silviju Gotingeri, kura Latvijā nesen bija ieradusies, lai par Austrijas pieredzi stāstītu ikgadējā ES informācijas sniedzēju forumā.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma vērienīgu ES rīcības plānu, lai paātrinātu progresu virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. ES atbalsta līmenis 2009. gadā nedaudz samazinājās un sasniedza 49 miljardus eiro. Šī summa atbilst 0,42 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI), tādējādi ES krietni atpaliek no kopīgā starpposma mērķa, kas 2010. gadam noteikts 0,56 % no NKI, lai līdz 2015. gadam sasniegtu 0,7 % no NKI. ES joprojām ir vislielākā līdzekļu devēja pasaulē, nodrošinot vairāk nekā pusi no kopējā atbalsta. Komisija dalībvalstīm ierosina vairākus pasākumus TAM atbalstam. To mērķis ir palielināt palīdzības līmeni, vienlaikus padarot to efektīvāku un koncentrējoties uz valstīm un nozarēm, kurām atbalsts ir visnepieciešamākais. Papildus šim rīcības plānam Komisija pieņēma arī paziņojumu par nodokļu politiku un attīstību, kura mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu iekšzemes ieņēmumus,
Eiropas Komisija ir pieņēmusi Grupālā atbrīvojuma regulu, ko piemēro preču un pakalpojumu pārdošanas nolīgumiem starp ražotājiem un izplatītājiem. Šajā regulā un to papildinošajās pamatnostādnēs ir ņemts vērā fakts, ka pēdējos desmit gados internets ir kļuvis par svarīgu līdzekli pārdošanai tiešsaistē un pārrobežu tirdzniecībai. Komisija vēlas veicināt pārdošanu internetā, jo tā palielina patērētāju izvēles iespējas un cenu konkurenci. Pamatprincips paliek nemainīgs – uzņēmumi var izvēlēties veidu, kā to produkti tiks izplatīti, ja vien to nolīgumi neparedz cenu noteikšanu vai citus stingrus ierobežojumus un ja ražotāja un izplatītāja tirgus daļa nepārsniedz 30 %. Apstiprinātie izplatītāji var veikt pārdošanu internetā bez kvantitātes, patērētāju atrašanās vietas un preču cenu ierobežojumiem.
Pilsoņi rēķinās ar to, ka visā Eiropas Savienībā viņiem ir vienādas tiesības un viņi var justies vienlīdz droši. Vienotas tiesiskuma un drošības telpas radīšana 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ir Eiropas Komisijas būtiska prioritāte turpmākajiem pieciem gadiem. Komisija šodien nāca klajā ar konkrētām darbībām, nosakot to izpildes termiņus, lai veicinātu pilsoņu spēju strādāt, ceļot un mācīties ārpus savas valsts. Ar šiem priekšlikumiem tiks stiprināta pilsoņu drošība, uzlabojot tiesu iestāžu sadarbību, un ar imigrācijas un patvēruma politikas palīdzību tiks vairota solidaritāte. Uzņēmumi gūs labumu no birokrātijas samazināšanās un lielākas tiesiskās noteiktības pārrobežu darījumos. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī ES rīcībā tagad ir līdzekļi, lai rastu jaunu līdzsvaru starp politikas jomām un stiprinātu Eiropas pilsoņu tiesības un brīvības.
Pateicoties spējai ievērojami ietaupīt enerģiju, Eiropas Savienības programmas "Zaļā gaisma" konkursā šonedēļ uzvaras laurus plūca arī Dagdas pilsēta un Bīriņu pils.
15.aprīlī Rīgā notiks ikgadējais „Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forums: Sadarbība. Saziņa. Informācija”. Forumā reģistrējušies vairāk nekā 100 dalībnieki no visas Latvijas un tā mērķis ir pārrunāt aktuālos ES komunikācijas jautājumus, kā arī vienoties par kopīgiem plāniem un sadarbību. Forumu organizē Ārlietu ministrija, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Dagdas pilsētas dome pēc pievienošanās ES programmai GreenLight 2007.gadā samazinājusi apgaismei vajadzīgo energoresursu patēriņu par 85%, uzrādot lielāko samazinājumu un iegūstot vienu no 12 programmas godalgām. To ieguvusi arī SIA "Saule Bīriņu pils", kas spējusi ietaupīt 76% enerģijas. Programmā GreenBuilding vairāk nekā 80 % enerģijas ietaupījumu ir sasnieguši divi no labākajiem renovācijas projektiem: biroju ēka Austrijā un vidusskola Vācijā. Šajās iniciatīvās visā Eiropā piedalās vairāk nekā 700 dalībnieku, kas katru gadu ietaupa aptuveni 545 GWh. Tas līdzinās enerģijai, ko gada laikā patērē divas vidējas Eiropas pilsētas. Šīs godalgas, ko Eiropas Komisija nodibināja attiecīgi 2000. un 2005. gadā, veicina publisko un privāto organizāciju energopatēriņa brīvprātīgu samazināšanu.
Saskaņā ar ikgadējo RAPEX ziņojumu, kuru šodien publicēja Komisija, bīstamo patēriņa preču skaits, par kurām ziņots ES ātrās ziņošanas sistēmā bīstamu nepārtikas preču jomā (“RAPEX”), 2009. gadā pieauga par 7 % salīdzinājumā ar 2008. gadu. Šāds pieaugums, no 1866 paziņojumiem 2008. gadā līdz 1993 paziņojumiem pagājušajā gadā, liecina, ka, pateicoties efektīvākai dalībvalstu īstenotai tirgus uzraudzībai, arī 2009. gadā RAPEX sistēmas darbspēja aizvien palielinājās. Eiropas uzņēmumi ar lielāku atbildību izturas pret patēriņa preču drošumu un vairs nevilcinās ātrāk atsaukt nedrošās preces no tirgus. Tie arī sistemātiskāk izmanto īpaši uzņēmumiem paredzēto ātrās ziņošanas sistēmu (“Business Application” jeb “uzņēmumiem paredzēto lietojumsistēmu”). Visbiežāk 2009. gadā šajā sistēmā tika ziņots par rotaļlietām, apģērbiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Turklāt šodien tika paziņ
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca trešdien, 14.aprīlī, pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas uzaicinājuma iepazīstināja tās deputātus ar EK darba programmu 2010.gadam.
Šodien Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros Eiropas Komisija izsludināja konkursu žurnālistiem, kuru rakstos vai reportāžās apskatītas Eiropas gada tēmas. Eiropas gada žurnālistu balvas konkursā var piedalīties žurnālisti, kas pārstāv drukātos, tiešsaistes, radio vai televīzijas plašsaziņas līdzekļus. Balvas par oriģinālākajām un novatoriskākajām reportāžām tiks piešķirtas valsts līmeņa konkursā (EUR 800 vai līdzvērtīgā apmērā) un Eiropas līmeņa konkursā (EUR 4500, EUR 3000, un EUR 2000). Eiropas mēroga konkursa uzvarētājus paziņos ceremonijā, kas notiks Briselē, 2010. gada 17. decembrī.
Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs šodien aicināja uz atklātu diskusiju par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Turpmāk lielāka vērība KLP veltāma arī lauksaimniecības daudzveidīgumam un piedāvājuma bagātībai divdesmit septiņās ES dalībvalstīs. Atklātajā diskusijā vispirms tiks apspriesti KLP turpmākie mērķi stratēģijas "Eiropa 2020" pavērto jauno iespēju kontekstā. Diskusija par šo mērķu sasniegšanas līdzekļiem sekos vēlāk.
Noslēdzies Eiropas Komisijas Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta rīkotais plakātu konkurss „Uzzīmē man tiesības”, kas veltīts konvencijas par bērnu tiesībām 20. gadadienai.
Latvijas raidstacijām ir iespēja pievienoties EURANET – Eiropas radiostaciju tīklam jau tagad, apliecina Ērlends Kalabuige, EURANET finanšu ģenerāldirektors.
Eiropas Savienības lielākā etniskā minoritāte – romu kopienas – aizvien vēl saskaras ar nepārtrauktu diskrimināciju un segregāciju. Šodien publicētajā ziņojumā Eiropas Savienība aicināja dalībvalstis izmantot ES fondus romu sociālai un ekonomiskai integrācijai. Ziņojumā teikts, ka būtiska nozīme šo kopienu sociālajā iekļaušanā ir piekļuves nodrošināšanai darbavietām, nenošķirtai izglītībai, mājokļiem un medicīnas pakalpojumiem.
Otrdien, 6. aprīlī, plkst. 18.00 Eiropas Savienības mājā ciklā „Eiropas gadalaiki: pavasaris” notiks pasākums „Spānija dažādos ritmos”, kurā piedalīsies dzejnieks un spāņu mūsdienu literatūras atdzejotājs, publicists Edvīns Raups, ģitārists un gids Ivars Hermanis, Dailes teātra aktrise Marīna Janaus un horeogrāfe Olga Žitluhina.
Briseles mākslas muzejā "Palais des Beaux-Arts" par godu titula "Eiropas kultūras galvaspilsēta" 25 gadu jubilejai ar informatīvajiem stendiem sapulcējušās bijušās un topošās Eiropas kultūras galvaspilsētas, starp kurām ir arī Rīga.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumus, lai stiprinātu ES lomu globālās veselības aizsardzības jomā. Mērķis ir palielināt Eiropas ieguldījuma efektivitāti, lai labāk palīdzētu jaunattīstības valstīm atsākt virzīties uz veselības aizsardzības jomā noteikto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Komisija iepazīstina ar četrām pieejām globālās veselības aizsardzības uzlabošanai – izveidot demokrātiskāku un koordinētu globālo pārvaldību; veicināt kopējus centienus, lai sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu visaptverošu piedāvājumu un pieejamību visiem; nodrošināt labāku saskaņotību starp ES politikas virzieniem veselības aizsardzības jomā; uzlabot ES pētniecības koordināciju globālās veselības aizsardzības jomā un jaunattīstības valstīs palielināt piekļuvi jaunām zināšanām un ārstēšanas metodēm.
Izmantojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kuras sīki izstrādātu projektu šodien iesniedza Eiropas Komisija, Eiropas pilsoņi pirmo reizi var tieši ierosināt jaunus tiesību aktus. Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir jauninājums, kas ieviests ar Lisabonas līgumu un ļauj Savienības pilsoņiem, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv vismaz vienu trešdaļu ES dalībvalstu, aicināt Eiropas Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus jomās, kas ir Komisijas kompetencē.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma divas jaunas ES politikas programmas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm risināt pārtikas nodrošinātības problēmu gan ārkārtas situācijās, gan ilgākā laika posmā. Programmu mērķi ir nodrošināt virzību uz Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu saistībā ar nabadzības un bada apkarošanu (1. TAM) un maksimāli palielināt humānās palīdzības efektivitāti krīžu situācijās, kurās pārtikas trūkums apdraud cilvēku dzīvības. Nodrošinātība ar pārtiku nozīmē pārtikas pieejamību un piekļuvi tai, kā arī pārtikas kvalitāti.
Eiropas Komisija šodien pieņēma savu 2010. gada darba programmu. Darba programma atspoguļo Komisijas apņemšanos izvest Eiropu no ekonomiskās krīzes un īstenot politiku, kas nodrošina tiešus ieguvumus tās iedzīvotājiem. Komisija ir vienojusies par sarakstu, kurā iekļautas 34 stratēģiskās prioritātes, kas tiks īstenotas līdz gada beigām. Tā ir vienojusies arī vēl par 280 galvenajiem priekšlikumiem, kas izskatāmi 2010. gadā un turpmāk. Komisijas darba programmā ir noteikti sagatavošanas darbi galvenajām politikas saistībām, ko Komisija uzņemsies nākamajos gados.
Kā vēsta šodien pieņemtais ziņojums par ES kohēzijas programmām 2007.–2013. gadam, pēdējo trīs gadu laikā Eiropā 93 miljardi eiro jeb 27 % ES finansējuma ir piešķirti projektiem, kas paredz investīcijas darbavietās un izaugsmē. Komisāri Johaness Hāns (reģionālā politika) un Lāslo Andors (nodarbinātība, sociālie jautājumi un iekļautība) iepazīstināja ar ziņojumu, kurā pirmo reizi tiek vērtēts, kādā tempā katra valsts tuvinās ES mērķiem, par kuriem tās vienojušās. Ziņojumā atspoguļots, cik veiksmīgi dalībvalstis savas programmas saskaņojušas ar ES mērķiem, kas saistīti ar darbavietām un izaugsmi, turklāt tas veido pamatu atklātajai diskusijai par kohēzijas politikas programmu panākumiem un problēmām. Dalībvalstis ziņojumā tiek aicinātas uzlabot programmu īstenošanu, lai optimāli izlietotu kohēzijas finansējumu, piemēram, dzelzceļa nozarē, svarīgiem enerģētikas un vides projektiem, kā arī sociālās iekļa
Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publiskoto speciālo Eirobarometra aptauju par sportu un fiziskajām nodarbībām 40% ES iedzīvotāju nodarbojas ar sportu vismaz reizi nedēļā un 65% piedalās fiziskajās nodarbībās. Bet 25% ar sportu nenodarbojas gandrīz nemaz.
No 5. aprīļa sāks piemērot ES vīzu kodeksu. Tajā ir apvienoti visi tiesību akti, kuri reglamentē lēmumus par vīzām. Ar minēto kodeksu palielina pārredzamību, uzlabo tiesisko noteiktību un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, saskaņojot noteikumus un praksi Šengenas valstīs (22 dalībvalstīs un 3 asociētajās valstīs), kurās piemēro kopējo vīzu politiku.
Šodien Eiropas Komisija publiskoja pavasara “rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem, un tajā atklājās, ka ES patērētāji vēl aizvien pārrobežu tirdzniecības šķēršļu dēļ pilnībā neizmanto visas iekšējā tirgus priekšrocības. Nemitīgi paplašinās plaisa starp pārrobežu un vietējo e-tirdzniecību. Komisija ar veselu pasākumu kopumu (ieskaitot mazumtirgotājiem domātu noteikumu vienkāršošanu) cenšas likvidēt esošos šķēršļus.
Eiropas Komisija šodien ierosināja jaunus noteikumus, ar ko ES dalībvalstīm liek ieviest stingrākus sodus par seksuālu vardarbību pret bērniem. Šajā priekšlikumā Komisija aicina arī saukt pie kriminālatbildības par tādām darbībām kā „iedraudzēšanās” (grooming), kas tiek veikta ar nolūku seksuāli izmantot bērnus, un „seksa tūrisms”, pat ja vardarbība pret bērniem ir izdarīta ārpus ES.
Eiropas Komisija šodien ierosināja jaunus noteikumus, lai pastiprinātu cilvēku tirdzniecības apkarošanu.Jaunais priekšlikums palīdzēs apkarot mūsdienu verdzību, nodrošinot valstu noteikumu saskaņotību noziegumu un sodu jomā, labāku palīdzību cietušajiem un apņēmīgāku rīcību cilvēku tirdzniecībā vainojamo noziedznieku saukšanai pie kriminālatbildības.
Eiropas Komisija šodien atklāja otro Eiropas veselības jomas balvu žurnālistiem, kuri veido iespiestas un tiešsaistes publikācijas.Balvu piešķir 2008. gada septembrī atklātajā kampaņā “Eiropa pacientiem”. Tās mērķis ir atbalstīt un apbalvot teicamu žurnālistiku, kas skaidro ar veselības aprūpi un pacientu tiesībām saistītus jautājumus. Šogad par pirmo balvu veselības jomā cīnījās 460 rakstu, kurus iesniedza žurnālisti no visas Eiropas Savienības.
No desmit valdes locekļiem Eiropas lielākajos biržās kotētajos uzņēmumos tikai viena ir sieviete un visu centrālo banku vadītāji ES ir vīrieši. Ekonomika iegūtu, ja vadošos amatus ieņemtu vienlīdz daudz vīriešu un sieviešu, teikts jaunajā ziņojumā, ar kuru šodien nāk klajā Eiropas Komisija. Tas ir priekštecis jaunai dzimumu līdztiesības stratēģijai, kuru Eiropas Komisija paredzējusi pieņemt šogad.
Eiropas Komisija šodien lūdza darba ņēmējiem un to pārstāvjiem izteikt viedokli par iespējām pārskatīt ES noteikumus par darba laiku. Pirmā posma apspriešanās procesā Eiropas sociālajiem partneriem tiek vaicāts, vai ir vajadzīga ES līmeņa rīcība attiecībā uz Darba laika direktīvu (2003/88/EK) un cik plašai tai vajadzētu būt. Tas ir pirmais solis ceļā uz direktīvas visaptverošu pārskatīšanu pēc iepriekšējiem mēģinājumiem 2009. gada aprīlī pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, kas nonāca strupceļā.
Austrijas pilsone apprecas ar britu pilsoni Apvienotajā Karalistē. Divus gadus laulātais pāris un viņu dēls dzīvo Austrijā. Pēc tam vīrs atstāj ģimeni un sieva vēlas laulību šķirt. Taču viņa nezina, kuras tiesības ir piemērojamas viņas laulības šķiršanai. Vai viņa var panākt laulības šķiršanu saskaņā ar Austrijas tiesībām, vai jāpiemēro Apvienotās Karalistes tiesības? Katru gadu tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju nonāk tamlīdzīgā sarežģītā situācijā, jo katrā ES dalībvalstī ir sava sistēma, saskaņā ar kuru lemj, kuras valsts tiesības piemēro laulības šķiršanām. Šodien Eiropas Komisija ierosināja konkrētu priekšlikumu - tiesību aktu, kas ļaus laulātajiem izvēlēties, kuras valsts tiesības piemēro viņu laulības šķiršanai.
Šodien Komisija pieņēma pilnvaru projektu sarunu uzsākšanai ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par banku datu nosūtīšanu Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFTP) ietvaros. Komisija vēlas šovasar noslēgt nolīgumu, lai samazinātu trūkumus drošības jomā.
Šodien Komisija izvērtēja Čehijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Ungārijas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas[1]. Tāpat kā vērtējumi par pirmajām 14 valstīm, ar kuriem Komisija nāca klajā pagājušā nedēļā (sk . IP/10/288), arī šie novērtējumi ir jāskata saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi, kas izraisīja krasu valstu finanšu pasliktināšanos kopš 2009. gada un bija par iemeslu tam, ka Padome pieņēma lēmumu uzsākt pārmērīga deficīta novēršanas procedūru vairumā dalībvalstu. Šodien izvērtēto valstu grupā tikai Dānijai un Luksemburgai 2009. gadā bija izdevies panākt, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3 %, lai gan paredzams, ka 2010. gadā šo
Uzņēmumiem, kuri veic darbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūti sniedz iespēju reorganizēt savus pārrobežu darījumus, pielāgojot tos vienotam Eiropas modelim. Tas ļauj uzņēmumiem strādāt stabila tiesiskā regulējuma apstākļos, samazināt iekšējās izmaksas, kas saistītas ar darbību vairākās valstīs, un tādējādi palielināt konkurētspēju iekšējā tirgū. Dažās dalībvalstīs Eiropas uzņēmējsabiedrības modelis ir iekarojis lielu popularitāti, savukārt citās īpašu piekrišanu vēl nav guvis. Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešamas kādas izmaiņas SE statūtu uzlabošanai. Pārskatot Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus, Komisija vēlas panākt šā uzņēmējdarbības modeļa plašāku izplatību Eiropas Savienībā.
Šovakar, 22. martā plkst. 18.00 Eiropas Savienības mājas sarunu istabā Aspazijas bulvārī 28 ciklā „Eiropas gadalaiki: pavasaris” notiks pasākums „Sarauj, sports! Un māksla?”
Eiropas Komisija 23. un 24. martā atzīmēs Eiropas kultūras galvaspilsētu 25. gadadienu, rīkojot konferenci un izstādi Briselē, kurā piedalīsies vairāk nekā 400 pārstāvji no bijušajām, tagadējām un nākamajām kultūras galvaspilsētām, kā arī daudzi citi kultūras darbinieki. Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisāre Andrula Vasiliu atklās šo pasākumu kopā ar Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas priekšsēdētāju Dorisu Paku. Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzi un labu praksi, kā arī novērtēt Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta panākumus kopš tās sākšanas 1985. gadā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nav apmierināts ar Eiropas Savienības (ES) fondu apgrūtināto apguvi lauksaimniekiem, tāpēc šobrīd tiek aktīvi spriests par Latvijas veidotu kreditēšanas fondu zemniekiem.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kas kuģu pasažieriem un komandas locekļiem Eiropas teritoriālajos ūdeņos atvieglina mobilās sarunas un īsziņu nosūtīšanu un saņemšanu, atrodoties ārpus sauszemes mobilo tālruņu tīkliem. Jaunie noteikumi harmonizē tehniskos un juridiskos nosacījumus sakaru pakalpojumiem kuģos un paver ceļu tādiem novatoriskiem lietojumiem kā kuģos glabājamo konteineru attālā uzraudzība. Tie rada jaunu juridisko noteiktību un saimnieciskas iespējas pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedāvāt vienlaidu mobilo savienojamību pāri robežām.
Eiropas Komisija ir nolēmusi Slovēnijai nosūtīt oficiālu informācijas pieprasījumu par tās nacionālā telesakaru regulatora "Agencije za pošto in elektronske komunikacije" (APEK) neatkarību. 2009. gada 26. novembrī Slovēnijas valdība no darba atbrīvoja APEK direktoru. Komisijai ir radušās bažas, ka atlaišanas noteikumi neatbilst ES noteikumiem, kuri garantē telesakaru regulatoru neatkarību. Informāciju pieprasa, nosūtot "oficiāla paziņojuma vēstuli" saskaņā ar ES pienākumu neizpildes procedūrām (Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants). Slovēnijai jāatbild 2 mēnešu laikā. Komisija arī nolēma nosūtīt vēl vienu oficiālu informācijas pieprasījumu Latvijai par to, ka pēc telesakaru regulēšanas uzdevumu pārdales starp ministrijām regulēšanas un atbildības funkcijas reāli nav nodalītas.
Komisija šodien ierosināja sarunu risināšanas norādījumus par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK). Lisabonas līgums ir juridiskais pamats tam, lai ES varētu pievienoties ECTK, kas ir svarīgākais instruments cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai Eiropai. ES pievienošanās konvencijai nostiprinās pamattiesību aizsardzības sistēmu ES.
Šodien Komisija pieņēma atbalsta pasākumu kopumu 190 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti banānu eksportētājiem no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Šis priekšlikums ir daļa no vēsturiskās Ženēvas vienošanās par banānu tirdzniecību. Šo vienošanos ar Latīņamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm ES noslēdza 2009. gada decembrī, tādējādi izbeidzot 15 gadus ilgušos strīdus par banānu tirdzniecību. Ar šo vienošanos tiek samazināti arī tarifi, ko ES piemēro no Latīņamerikas valstīm importētajiem banāniem. Minēto atbalsta pasākumu mērķis ir palīdzēt banānu eksportētājiem no ĀKK valstīm pielāgoties šai jaunajai tirdzniecības videi, ņemot vēra katras valsts konkrēto situāciju. Tie koncentrēsies uz trim mērķiem: uzlabot banānu nozares konkurētspēju, veicināt tautsaimniecības dažādošanu un pievērsties plašākai ietekmei uz sociāliem, ekonomiskiem un vides jautājumiem.
Jaunieši pašlaik ir otra lielākā bezdarbnieku grupa starp reģistrētajiem bezdarbniekiem. Speciālisti uzskata, ka jauniešu bezdarbs nes sev līdzi riskus un risinājums ir mācības. Tādēļ efektīvāk jāizmanto Eiropas struktūrfondu līdzekļi nodarbinātības veicināšanai.
Krīzes ietekmē izpratne par labdarību Latvijā piedzīvojusi straujas pārvērtības – ja vēl pirms trim gadiem ar labdarību tika mēģināts attīstīt kultūru, zinātni vai mākslu, tad tagad aizvien lielāka nozīme ir cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai, ceturtdien diskusijā "Labdarība un sociāla valsts" sacīja portāla "ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, uzsverot, ka izpratne par labdarību kā valsts funkciju aizstājēju nav pareiza un tai būtu jāmainās.
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) 16. martā sāks pielietot modernizēto un racionalizēto ES ierēdņu atlases procedūru, izsludinot pirmo administratoru konkursu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem. Jaunās sistēmas priekšrocība ir ikgadēju konkursu rīkošana vispieprasītākajiem darba veidiem, tādējādi dodot kandidātiem iespēju efektīvāk plānot pieteikumu iesniegšanu un palīdzot ES iestādēm veikt stratēģisko cilvēkresursu plānošanu. Tā būs ātrāka un efektīvāka, un ar mazāk starpposmiem nekā pašreizējā. Tā būs labāka, jo turpmāk atlases procedūrā galveno uzmanību pievērsīs nevis zināšanu, bet gan prasmju pārbaudei, kas ir pierādīti labākais turpmākā darba snieguma rādītājs.
11. martā ES pārskaitīja trešo maksājuma daļu no 3,1 miljarda eiro Kopienas aizdevuma Latvijai, par ko vienojās 2009. gada janvārī un kas ir daļa no daudzpusējās finanšu palīdzības paketes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tas ir veikts pēc pozitīva Komisijas novērtējuma par to, kā Latvijas pārvaldes iestādes ir īstenojušas ar šo maksājumu saistītos ekonomiskos nosacījumus.
No šī gada 10. līdz 13. martam Siguldā (viesnīcā „Sigulda”) notiks projekta „Skolas kā satelīti attīstības izglītībā” četru dienu mācības seminārs, kura mērķis ir sniegt pamatzināšanas attīstības izglītības jautājumos deviņu dalībskolu dalībniekiem no visiem Latvijas reģioniem.
Eiropas Komisija atvainojas par krievu valodas lietošanu Eirobarometra preses materiālā - faktu lapā par darba samaksas atšķirībām Latvijā un Igaunijā. Dokumentu tulkošanai ES dalībvalstu valodās komisāre bija nolīgusi tulkotāju - ārpakalpojumu sniedzēju. Latvijai un Igaunijai šis materiāls tika sagatavots šo valstu oficiālajās valodās - attiecīgi latviešu un igauņu valodās, kā arī krievu valodā. Tā nav Komisijas politika - lietot krievu valodu oficiālās preses publikācijās. Krievu valoda nav ES oficiālā valoda. Eiropas Komisija nožēlo kļūdu un ir izņēmusi no EK mājas lapas tās faktu lapas par Latviju un Igauniju, kas bija krievu valodā.
10. martā Eiropas Savienības mājā notiek Latvijas augstskolu studentu ģeogrāfu olimpiādes "Klimata pārmaiņas un tava ES" noslēdzošā kārta un apbalvošana.
Tūrists no Itālijas, kas Zviedrijā iekļuvis satiksmes negadījumā, kuram tiesas procesā nav atļauts runāt ar itāliešu valodā runājošu advokātu, vai aizdomās turētais no Polijas, kuram Francijas tiesā netiek uzrādīts pret viņu izmantoto pierādījumu rakstisks tulkojums – tie ir tikai daži piemēri, kas var būt par cēloni netaisnam spriedumam, spriežot tiesu citā ES dalībvalstī. Šodien Eiropas Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumu, kas palīdzēs cilvēkiem īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu visā Eiropas Savienībā, nesaprotot tiesvedības valodu. ES dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt aizdomās turētās personas ar pilna apjoma mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem. Tas ir pirmais no pasākumiem, kas paredzēti, lai izstrādātu vienotus ES standartus krimināllietās. Jaunais Lisabonas līgums ļauj ES veikt pasākumus, kas atbilstoši ES Pamattiesību hartai stiprina ES pilsoņu tiesības.
Eiropas Komisija šodien ierosināja izveidot Eiropas mēroga iniciatīvu “Eiropas mantojuma zīme”. Zīmes mērķis ir pievērst uzmanību objektiem, kas godina un simbolizē Eiropas integrāciju, ideālus un vēsturi. Lēmuma priekšlikumu par zīmes izveidi iesniegs pieņemšanai ES Ministru Padomē un Eiropas Parlamentā, un tas varētu stāties spēkā 2011. vai 2012. gadā.
Piecpadsmit gadus pēc revolucionārās Pasaules sieviešu ceturtās konferences, kura notika Pekinā 1995. gadā, starptautiskajā sabiedrībā ir noteiktas skaidras tiesiskās normas par diskriminācijas aizliegumu un dzimumu līdztiesības aktīvu veicināšanu, un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm. Šīs normas kā cilvēktiesību sastāvdaļa ir pieņemtas visās pasaules valstīs. Starptautiskajā sabiedrībā arī ir izveidotas struktūras, kas var efektīvi pārraudzīt sieviešu tiesību īstenošanu. Tādas, piemēram, ir ANO Komiteja jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanas jautājumos ("CEDAW komiteja ") un ANO ģenerālsekretāra Īpašais pārstāvis jautājumos, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm konflikta situācijās.
Eiropas Komisija plāno veikt vairākus pasākumus, lai nākamo piecu gadu laikā ievērojami samazinātu atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā.Pašlaik vīriešu un sieviešu atalgojuma vidējā atšķirība ES ir 18 %. Šā rādītāja samazināšanas nolūkā Komisija plāno veikt pasākumus, lai uzlabotu darba devēju izpratni, atbalstītu iniciatīvas dzimumu līdztiesības veicināšanai un palīdzētu izstrādāt instrumentus vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību noteikšanai. No otras puses, nav izslēgta jaunu juridisko pasākumu ieviešanas iespēja. Komisija paredz apspriesties ar Eiropas sociālajiem partneriem un veikt analīzi par dažādu risinājumu, piemēram, stingrāku sankciju, atalgojuma pārskatāmības nodrošināšanas un regulāru ziņojumu par darba samaksas atšķirībām, ietekmi.Kā liecina šodien publicētais Eirobarometra pētījums, vairāk nekā 80 % eiropiešu uzskata, ka ir nekavējoties jārisina jautājums par darba
Pirms Starptautiskās sieviešu dienas Eiropas Komisija pieņēma Sieviešu hartu, tādējādi pastiprinot un paplašinot savu apņemšanos nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šajā politiskajā deklarācijā ir izklāstītas piecas galvenās darbības jomas un Komisijas apņemšanās dzimumu līdztiesības perspektīvu nākamajos piecos gados iekļaut visās politikas jomās, vienlaikus veicot īpašus līdztiesības veicināšanas pasākumus (skatīt arī IP/10/236 un MEMO/10/65).
Eiropas Komisija ir uzsākusi apspriešanos par stratēģiskām prioritātēm ES radiofrekvenču spektra politikas programmai 2011.-2015. gadam. Piekļuvei radiofrekvenču spektram ir liela nozīme, sākot no telefonijas un apraides, beidzot ar lietojumiem transporta un kosmosa jomā. Izšķiroša nozīme ir tam, ka piekļuve radiofrekvenču spektram ir plaša un taisnīga, jo tas nodrošina, ka ES gan lauku, gan pilsētu iedzīvotāji var izmantot digitālo tehnoloģiju priekšrocības. Labāks spektra izmantojums varētu arī veicināt Eiropas ekonomiku, jo bezvadu pakalpojumu straujā attīstība sekmē konkurētspēju un izaugsmi.
Eiropas Komisija šodien atlasīja 43 enerģētikas projektus, kuri sniegs būtisku ieguldījumu ES ekonomikas atveseļošanā, kā arī palielinās mūsu energoapgādes drošību, izveidojot pārrobežu infrastruktūru. Ar šīs dienas lēmumu Komisija piešķir 2,3 miljardus eiro 31 gāzes un 12 elektroenerģijas projektiem. Šis ir jau otrais lēmums par finansējumu, īstenojot ekonomikas atveseļošanas plānu, kurš paredz gandrīz 4 miljardus eiro. Piešķirtā summa ir līdz šim lielākā, ko ES ir tērējusi enerģētikas infrastruktūrai.
8. martā plkst. 18:00 Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 jaunajā ciklā „Eiropas gadalaiki: pavasaris, vasara, rudens un ziema” būs iespēja tikties ar latviešu rakstnieci Noru Ikstenu un gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi, kuri iepazīstinās ar saviem jaunākajiem darbiem.
No 2. līdz 11. martam Rīgā notiek Eiropas Komisijas Ekonomikas un monetāro lietu ģenerāldirektorāta kopīga misija ar Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku.
Eiropas Komisija šodien ir iesniegusi savu pirmo novērtējuma ziņojumu par "EU Pilot" sistēmas darbību, kuras mērķis ir uzlabot atbalstu pilsoņiem un uzņēmumiem ES tiesību aktu piemērošanas jomā. Ziņojumā ir redzami Komisijas un piecpadsmit dalībvalstu centieni palielināt savstarpēju sadarbību, lai samazinātu formālo pārkāpuma procedūru skaitu un ātrāk sniegtu atbildes pilsoņiem un uzņēmumiem.
Eiropas Komisija ir uzsākusi stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pārvarēt krīzi un sagatavot ES ekonomiku nākamai desmitgadei. Komisija noteica trīs svarīgākos izaugsmes virzītājspēkus, kas jāīsteno, veicot konkrētus pasākumus ES un valstu līmenī: „gudra” izaugsme (veicinot zināšanas, inovāciju, izglītību un digitālo sabiedrību), ilgtspējīga izaugsme (padarot mūsu ražošanu efektīvāku resursu izmantošanas ziņā, vienlaikus uzlabojot mūsu konkurētspēju) un iekļaujoša izaugsme (palielinot iesaisti darba tirgū, uzlabojot iemaņu apguvi un pastiprinot cīņu pret nabadzību). Lai īstenotu šos centienus panākt izaugsmi un nodarbinātību, ir vajadzīga līdzatbildība augstākajā politiskajā līmenī un visu dalībnieku iesaiste Eiropā. Ir nosprausti pieci mērķi, ar kuriem nosaka, kas Eiropas Savienībai jāpanāk līdz 2020. gadam, un uz kuru pamata var novērtēt gūtos panākumus.
Šodien Eiropas Komisija ir sākusi sabiedrisko apspriešanu par labāko pieeju, kas nodrošinātu telesakaru pamatpakalpojumu pieejamību visiem ES iedzīvotājiem.Pašreizējie noteikumi par telesakaru dienestu pienākumiem saistībā ar universālo pakalpojumu ir pieņemti 2002. gadā, un tie garantē Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi publiskajiem telefona tīkliem un tādiem pakalpojumiem kā pamatpiekļuve internetam.Šodien sāktās apspriešanas mērķis ir noskaidrot, vai šie noteikumi un universālā pakalpojuma definīcijas būtu atjaunināmas sakarā ar digitālo laikmetu un vai tie būtu attiecināmi arī uz platjoslas pakalpojumiem.
Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas iekšējā tirgus izveides rezultātu apkopojumu dalībvalstis sasniegušas līdz šim labākos rezultātus, savlaicīgi ieviešot pieņemtos iekšējā tirgus noteikumus valsts tiesību aktos. Tomēr tām vēl joprojām jāuzlabo minēto noteikumu praktiska piemērošana. Vidēji tikai 0,7 % no iekšējā tirgus direktīvām, kuru ieviešanas termiņš ir beidzies, šobrīd nav iestrādātas valsts tiesību aktos (salīdzinoši 2009. gada jūlijā — 1,0 %). Tas nozīmē, ka dalībvalstis ir ievērojami pārsniegušas valstu vadītāju izvirzīto mērķi — 1,0 %, kas bija jāsasniedz vēlākais līdz 2009. gadam. Divdesmit dalībvalstis ir vai nu precīzi sasniegušas mērķi, vai arī to pārsniegušas. Vislabākos rezultātus sasniegusi Lietuva un Malta, kurām valsts tiesību aktos atlicis iestrādāt tikai trīs direktīvas. Tā ir trešā reize, kad Malta ieņem pirmo vietu. Savus līdz šim labākos rezultātus ir sasniegušas sešpa
Arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju vēršas pie ES konsultāciju un palīdzības dienestiem, lai rastu konkrētas atbildes un ātrus risinājumus jautājumiem un problēmām, ar kurām tiem nākas sastapties iekšējā tirgū. Tāds ir vispārējais secinājums, pie kāda nākusi Eiropas Komisija šodien publiskotajos gada ziņojumos par SOLVIT un dienestu “Iedzīvotāju ceļvedis”. Abu šo bezmaksas palīdzības dienestu mērķis ir palīdzēt Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pēc iespējas labāk izmantot savas tiesības iekšējā tirgū. SOLVIT ir kļuvis par papildinošu un praktisku alternatīvu oficiālajām pārkāpumu izskatīšanas procedūrām un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem izcīnīt savu vietu iekšējā tirgū.
ES ekonomika pakāpeniski atgūstas no krīzes, lai gan problēmu joprojām netrūkst.2009. gada trešajā ceturksnī atsākās reālā IKP pieaugums, tādējādi noslēdzot līdz šim ilgāko un dziļāko recesiju ES vēsturē. Nepieredzētajiem krīzes novēršanas pasākumiem, kurus īstenoja ES, bija svarīga nozīme ekonomikas izvešanai no krīzes. Tomēr atbilstoši 2009. gada rudens prognozei izaugsme ceturtajā ceturksnī mazinājās, jo pamazām sāka beigties dažu pagaidu faktoru ietekme. Saskaņā ar pašreizējo atjauninājumu, ekonomikas prognozes ES kopumā saglabājas nemainīgas. Prognozēts, ka 2010. gadā IKP gan ES, gan eiro zonā pieaugs par 0,7 %. Arī prognozes par inflāciju kopumā nav mainījušās, un paredzams, ka ES un eiro zonā tā būs attiecīgi 1,4 % un 1,1 %. Šīs prognozes joprojām saistītas ar lielām neskaidrībām, ko uzskatāmi parāda nesenie notikumi finanšu tirgos.
Eiropas Komisija šodien iesniedza priekšlikumus par Eiropas Savienības robežu pārvaldības aģentūras Frontex nostiprināšanu.Priekšlikumi ietver tiesiskā regulējuma nostiprināšanu, lai nodrošinātu pamattiesību pilnīgu ievērošanu Frontex darbību veikšanas laikā, un Frontex operatīvo spēju paaugstināšanu, lai atbalstītu dalībvalstis.Saskaņā ar jauno priekšlikumu dalībvalstis aģentūras rīcībā nodotu vairāk aprīkojuma un personāla. Frontex varētu vadīt robežu patruļas operācijas ar ES dalībvalstīm. Tai būtu atļauts arī sniegt tehnisko palīdzību trešām valstīm un izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs.
Četri jauni eiropieši apliecināja savas izcilās zināšanas par pilnvērtīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu, pareizi atbildot uz visiem jautājumiem tiešsaistes dārgumu meklēšanas spēlē, kas norisinājās ES veselīga uztura kampaņas "Gardais bariņš" ietvaros. Labākie dārgumu meklētāji Lara García de Veas Piñeiro (1. vieta), Seamus Hickey (2. vieta), Francesca Martini un Silvia Vicari (3. vieta) četrās pasniegšanas ceremonijās Spānijā, Īrijā un Itālijā saņems uzvarētāju balvas, kas veicina fizisku aktivitāti un veselīga ēdiena gatavošanas ieradumus.
Šā gada 23. februārī plkst. 19.00 Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28 notiks poļu dzejnieka Jaceka Denela dzejas lasījums. Autors lasīs savus dzejoļus poliski, savukārt Kārlis Vērdiņš – latviski, Ingmāras Balodes un savā atdzejojumā. Jānis Ozoliņš no grupas „Sigma” spēlēs klavieres.
22.februārī Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) ir parakstījis Papildu saprašanās memorandu (Saprašanās memoranda otro papildinājumu) starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku, tādējādi memorands ir stājies spēkā. Latvijas puses pārstāvji – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane – memorandu parakstīja 19.februārī. Publicējam Saprašanās memorandu latviešu un angļu valodās.
Vēl tikai 5 dienas ikviens var iesniegt pašu izdomātus un sastādītus ceļojumu plānus kādā no Vidusjūras Dienvidu un Austrumu krasta reģiona valstīm - Alžīrijā, Ēģiptē, Izraēlā, Jordānijā, Libānā, Mauritānijā, Marokā, Sīrijā, Tunisijā, Turcijā vai Palestīniešu pašpārvaldē.
Latviešu valodas aģentūra Eiropas Valodu dienā 2009 izsludināja konkursus skolēniem, kas notika no šī gada 21. septembra līdz 18. novembrim: 1. līdz 4. klašu skolēni tika aicināti piedalīties zīmējumu konkursā „Skaista mana tēvu zeme pār visām zemītēm", bet 5. līdz 12. klašu skolēni – literāro darbu konkursā „Iededzies par savu tautu, valsti un valodu!". Konkursu mērķis bija popularizēt latviešu valodu, sekmēt valodas kā vērtības apzināšanos un celt nacionālo pašapziņu.
17. februārī darba dienu Eiropas Komisijas pārstāvniecībā pavada divas vadītājas Ivetas Šulcas "ēnas" – tās ir 10. klases skolnieces Evelīna Vanceviča no Daugavpils Krievu liceja un Agnese Baroniņa no Rīgas 1. ģimnāzijas.
Meklējot glābiņu no bargās ziemas solārijā, Latvijas iedzīvotāji sevi bieži pakļauj ultravioletajam (UV) starojumam, kas ir spēcīgāks par pusdienlaika sauli pie ekvatora un var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai, liecina šodien publiskota Eiropas Komisijas finansēta pētījuma rezultāti. Pētījumā konstatēts, ka katras septītās "saules mašīnas" radītais UV starojums pārsniedz normu – 0,3 W/m2. Latvijā UV starojuma stiprums tika mērīts 11 solāriju iekārtām, un visos gadījumos tas vairākas reizes pārsniedza normu.
Atzīmējot Eiropas 112 dienu 11. februārī, Eiropas komisāre Nēli Krūsa, kas atbild par digitālo programmu, ir rakstījusi dalībvalstīm, aicinot tās pastiprināt darbu, lai vairotu iedzīvotāju zināšanas par Eiropas vienoto ārkārtas zvanu numuru 112. Lai gan informētība ir mazliet uzlabojusies, trīs no četriem ES pilsoņiem joprojām nezina, ka ārkārtas gadījumā var zvanīt uz 112, lai sazinātos ar policiju, ugunsdzēsējiem vai medicīnas dienestu gan no mājām, gan ceļojot pa ES. Ja izveidotos reflekss zvanīt uz glābšanas līniju 112, kas tagad darbojas visās ES valstīs, tiktu glābtas dzīvības un mazinātas traumas.
Šodien paziņoti Eiropas Komisijas trešā ikgadējā skolēnu tulkošanas konkursa "Juvenes Translatores" (latīņu valodā – "jaunie tulkotāji") uzvarētāji. 27 vislabāko tulkojumu autorus – pa vienam no katras ES dalībvalsts – martā aicinās uz Briseli saņemt balvas no Eiropas daudzvalodības komisāres. Latvijā uzvarētāja šogad ir Māra Braslava no Limbažu 3. vidusskolas.
Cilvēki gatavi trūkumā palīdzēt viens otram, taču valstij jāpieliek lielākas pūles, lai izmantotu ES atbalstu – pie šāda secinājuma Eiropas Savienības mājas sarunu istabā vakar nonāca diskusijas „Cīņa pret nabadzību?” dalībnieki.
Sākoties Komisijas priekšsēdētāja Barrozu jaunās komandas pilnvaru laikam, Andris Piebalgs pārņem attīstības sadarbības portfeli, kas ir nozīmīga ES ārpolitikas joma. Viņam būs jāsadarbojas ar ES augsto pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu.
ES mērogā veikts pētījums liecina, ka 50 % Eiropas pusaudžu tīmeklī publisko personiska rakstura informāciju, kas tiešsaistē saglabājas uz visiem laikiem un kas ikvienam pieejama. Šodien, 9. februārī, kad visā pasaulē tiek atzīmēta drošāka interneta diena, Eiropas komisija pusaudžiem atgādina: „Domā, ko publisko!” Komisija atzinīgi novērtē pasākumus socializēšanās tīklu vietnes izmantojošo bērnu aizsardzībai, kurus īstenojušas 20 sabiedrības, kas pagājušajā gadā parakstīja principus drošākiem socializēšanās tīkliem (IP/09/232). Lielākā daļa šo sabiedrību ir nodrošinājušas nepilngadīgajām personām līdzekļus, kā tie paši var mazināt tiešsaistē sastopamos apdraudējumus, vienkāršojot izmaiņu izdarīšanu privātuma iestatījumos, ļaujot bloķēt lietotājus vai izdzē
Šodien Eiropas Komisija oficiāli nosauca ES bioloģisko produktu logotipa konkursa uzvarētāju. Divu mēnešu laikā par trim bioloģiskās lauksaimniecības simboliem, kas atlasīti dalībai finālā, tiešsaistē nobalsoja ap 130 000 interneta lietotāju. Uzvarējušā dizaina autors ir Dušans Milenkovičs, students no Vācijas. Viņa “eirolapas” logotips saņēma 63 % balsu. No 2010. gada 1. jūlija ar ES bioloģisko produktu logotipu marķēs visus fasētus bioloģiskos produktus, kas ražoti kādā no ES dalībvalstīm un atbilst noteiktajām prasībām. Logotipa izmantošana importētu produktu marķējumā nav obligāta. Papildus ES simbolam marķējumā var norādīt arī citus privātus, reģionālus vai valsts logotipus. Tuvāko nedēļu laikā paredzēts grozīt bioloģiskās lauksaimniecības regulējumu, lai papildinātu vienu no pielikumiem ar jauno logotipu.
Eiropas Komisija lūdz Latvijas telesakaru regulatoru — Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) — mainīt fiksēto un mobilo sakaru savienojuma pabeigšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas kārtību, lai šos tarifus varētu pazemināt un sarunas klientiem izmaksātu lētāk.
Seviljā tiekas aptuveni 500 skolotāju, lai svinētu e-sadraudzības piekto jubileju, tas ir veids, kā tiešsaistē izveidot skolotāju un skolu kopienas no visas Eiropas. E-sadraudzībā vairāk nekā 85 000 skolotāju sadarbojas starptautiskos skolu sarīkojumos, un šādi tiek iesaistītas pāri par 50 000 skolu no 32 Eiropas valstīm. E-sadraudzība pastāv jau piecus gadus, un no skolotājiem veidota sadarbības partneru meklēšanas rīka tā ir izveidojusies par plašu mācīšanas un mācīšanās kopienu (www.etwinning.net) Eiropā. 5. februārī norisināsies balvu pasniegšanas ceremonija, kurā 37 skolas pārstāvēs 21 valsti, kuras šogad ieguvušas e-sadraudzības balvu par izcilību e-sadraudzībā.
Šodien Eiropas Komisijas publicētajā neatkarīgu speciālistu ziņojumā teikts, ka jārīkojas nekavējoties, lai novērstu prasmju trūkumu Eiropā un dotu Eiropas iedzīvotājiem lielākas iespējas turpmāk gūt panākumus darba tirgū. Ziņojumā “Jaunas prasmes jaunām darbavietām: tūlītēja rīcība” uzsvērta vajadzība sniegt cilvēkiem atbilstīgus stimulus, lai tie uzlabotu savas prasmes, ciešāk saistītu izglītību, apmācību un darbu, izveidotu pareizo prasmju kopumu un labāk varētu paredzēt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē. Šis ziņojums ir viens no svarīgākajiem rezultātiem saistībā ar Eiropas Komisijas programmu “Jaunas prasmes jaunām darbavietām”, un to šodien izklāstīs augsta līmeņa konferencē Briselē.
Iesaistoties mūžizglītības programmā un attīstot jaunas prasmes, var pārvarēt atstumtību sabiedrībā un iekarot vietu darba tirgū, uzsver Eiropas Komisija (EK). Tieši informācijas pieejamība par šīm un citām iespējām būtiska, lai krīzes visvairāk skartajiem "dotu rokās makšķeri", uzskata EK pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca. Tāpēc EK piešķīrusi finansējumu Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību pasākumiem.
Saskaņā ar apsekojumu, kas publicēts šodien, eiropieši kopumā ir apmierināti ar personīgo stāvokli, bet nav tik apmierināti ar ekonomisko stāvokli, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociālo politiku savā valstī. “Eirobarometra” apsekojums par sociālo klimatu ES atklāj arī to, ka dažādās valstīs stāvoklis ir ļoti atšķirīgs un ka Ziemeļvalstu un Nīderlandes iedzīvotāji kopumā ir visapmierinātākie ar savu personīgo stāvokli. Apsekojums ir daļa no Eiropas Komisijas ziņojuma par sociālo stāvokli, ko arī publicēja šodien un kurā pētītas sociālās attīstības tendences Eiropā, šogad liekot uzsvaru uz mājokļu jomu.
Nelielo Pēču Ungārijā, kura šogad ir viena no Eiropas kultūras galvaspilsētām, mēdz saukt par pilsētu bez robežām. Pilsētas vaibstos var atrast romiešu, Rietumu un Austrumu kultūras vaibstus, turklāt Pēča arī šogad aicina mesties krāšņos festivālu virpuļos.
Piektdien, 29. janvārī Eiropas Savienības mājā Latvijas augstākās izglītības politikas veidotāji, Latvijas Studentu apvienības, Latvijas augstskolu studentu pašpārvalžu un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadība, kā arī sadarbības partneri, diskutēs par aktualitātēm augstākajā izglītībā 2010.gadā, par studentu iesaisti augstākās izglītības un zinātnes pilnveidē un par augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanas iespējām .
Lauku attīstības komiteja nobalsojusi par pēdējiem dalībvalstu/reģionu priekšlikumiem, kuri paredz izmantot ES ekonomikas atveseļošanas plāna un KLP veselīguma pārbaudes finansējumu un citus līdzekļu pārvedumus KLP ietvaros, lai risinātu esošās problēmas, tostarp ar ekonomiku un piena nozari, kā arī klimata pārmaiņām saistītās problēmas.
Nepieciešamība pēc plašākas studentu un jauno zinātnieku iesaistes augstākās izglītības jautājumu risināšanā ir viens no šodien, 29.janvārī, Eiropas Savienības (ES) mājā notikušās diskusijas secinājumiem.
Mūsu privātās dzīves aizsardzībā rodas jaunas problēmas: biheiviorālajā reklāmā var izmantot interneta pārlūkošanas vēsturi, lai sekmīgāk pārdotu izstrādājumus; sociālo tīklu vietnēs, ko izmanto 41,7 miljoni eiropiešu, iespējams ievietot personīgu informāciju, piemēram, fotoattēlus, ko redz citi, savukārt ar patlaban izmantotajiem 6 miljardiem viedo mikroshēmu var izsekot personu pārvietošanos. Eiropas Komisija šodien — Datu aizsardzības dienā — brīdināja, ka datu aizsardzības noteikumi ir jāatjaunina, lai neatpaliktu no tehnoloģiju attīstības un lai nodrošinātu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, tiesisko noteiktību nozarē un jaunu tehnoloģiju ieviešanu. ES tiesību aktos paredzēts, ka informāciju par personu drīkst izmantot tikai likumīgi un ar personas iepriekšēju piekrišanu. Tagad esot spēkā Lisabonas līgumam un Pamattiesību hartai, Komisija šodien pauda vēlmi visai ES izstrādāt skaidru un mūsdienīgu
Šī diena iezīmē jaunas ēras sākumu ES telesakaru nozarē. 27 ES valstu telesakaru regulatori Briselē pirmo reizi tiekas kā jaunās Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biedri. Jauno Eiropas telesakaru regulatoru BEREC izveidoja pēc tam, kad Padome un Parlaments 2009. gada decembrī pieņēma jaunos ES telesakaru noteikumus. 12 fiksēto un 10 mobilo telesakaru uzņēmumi piedāvā pakalpojumus daudzās citās ES dalībvalstīs, un simtiem uzņēmēju sniedz pārrobežu pakalpojumus, tādējādi šādā situācijā BEREC būs izšķiroša nozīme vienota telesakaru tirgus un konsekventa regulējuma nostiprināšanā visā Eiropā. Jaunā Eiropas telesakaru regulatoru iestāde kopā ar biroju, kurā strādās speciālisti, jo sevišķi palīdzēs nodrošināt godīgu konkurenci vienotajā telesakaru tirgū. Eiropas telesakaru nozares ieņēmumi 2008. gadā sasniedza 351 miljardu eiro.
Eiropas Savienība oficiāli atbalstījusi Kopenhāgenas vienošanos par klimata pārmaiņām un paziņoja emisiju samazinājuma skaitliskos mērķus, kurus tā ir apņēmusies izpildīt.Eiropas Komisija un Padomes prezidentvalsts Spānija kopīgā vēstulē paziņoja par ES vēlmi uzņemties konkrētas saistības Kopenhāgenas vienošanās satvarā un darīja zināmus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķus, kurus ES noteikusi 2020. gadam.Tie ir vienpusēja apņemšanās ES kopējās emisijas samazināt par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju apjomu un iespējama 30 % samazinājuma piedāvājums, ja pārējie lielākie emisiju radītāji piekristu uzņemties savu globālā emisiju samazinājuma daļu.Saskaņā ar Kopenhāgenas vienošanos attiecīgie paziņojumi jāiesniedz līdz 2010. gada 31. janvārim.
Eiropas Komisija ceturtdien Pārvaldības komitejā iesniegs projektu regulai, ar kuru 2009.–2010. tirdzniecības gadā (līdz 2010. gada 31. jūlijam) tiek atļauts papildus eksportēt vēl 500 000 t ārpuskvotu cukura. Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē. Maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies.
Eiropas Komisija ir izvērtējusi Latvijas, Lietuvas, Maltas un Ungārijas rīcību, reaģējot uz Komisijas ierosinātajiem un Padomes 2009. gada jūlijā apstiprinātajiem ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Attiecībā uz Ungāriju un Latviju Komisija secināja, ka tās ir ievērojušas Padomes ieteikumus, tomēr tām būs jāpastiprina centieni, lai noteiktajā termiņā attiecīgi līdz 2011. un 2012. gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3 % robežvērtības.
Lauksaimnieki nodrošina daudzus ekoloģiskus labumus un pakalpojumus, un šajā ziņā izšķirīga nozīme ir kopējai lauksaimniecības politikai, ar nosacījumu, ka attiecīgie pasākumi ir orientēti uz šo mērķi. Tāda ir galvenā doma ziņojumā, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta uzdevumā šodien publicējis Eiropas Vides politikas institūts. Ziņojums ir pats pirmais mēģinājums apzināties, kādus sabiedriskos labumus no vides viedokļa nodrošina lauksaimnieki visā Eiropā, un tajā izklāstīti argumenti, kālab par tiem būtu jāmaksā no sabiedrības maciņa.
Ceturtdien, 21.janvārī, plkst. 12:00 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiek aicināti uz preses konferenci, kurā tiks iepazīstināti ar "Eirobarometrs 72" ziņojumu par Latviju.
"Eirobarometra 72"pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citu dalībvalstu pilsoņi vēlētos, lai par tādiem jautājumiem kā pensijas vai nodokļu sistēma valdība lemtu kopīgi ar Eiropas Savienību, šodien preses konferencē pavēstīja ziņojuma par Latviju atbildīgā redaktore, "TNS Latvia" vecākā projektu vadītāja Inta Priedola.
Eiropas Komisija un ES prezidentvalsts Spānija rīt sāks 2010. Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Kampaņas sauklis ir “Stop nabadzībai”, un tās mērķis ir 2010. gadā visā Eiropā izvērst cīņu pret nabadzību, kas tieši skar sesto daļu Eiropas iedzīvotāju. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Durau Barrozu un Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero rīt Madridē atklāšanas pasākumā pasludinās Eiropas gada sākumu.
19. un 21. janvārī ikviens interesents varēs uzzināt par darba meklēšanas, uzņēmējdarbības un izglītības iespējām, kā arī par patērētāju tiesībām Eiropas Savienībā, konsultējoties ar attiecīgo jomu speciālistiem.
Eiropas Komisija pirms neilga laika izsludināja konkursu jauniem lietišķās grafikas speciālistiem, lai izveidotu 2010. gada Eiropas dienai veltītu plakātu. Eiropas ekspertu grupa grafikas un komunikācijas jomā no vairāk nekā 1700 iesniegtajiem darbiem izraudzījās desmit finālistus. Tagad minētie desmit darbi ir nodoti sabiedrības vērtējumam konkursa tīmekļa vietnē.
Veselu gadu interneta portālos HC.lv un Inbox.lv norisinājās konkurss "Jaunietis Eiropā", kura mērķis bija jauniešiem palīdzēt gūt zināšanas par aktualitātēm un notikumiem Eiropā. Konkursa 12 kārtās jauniešiem bija jāatbild uz jautājumiem par Eiropas Savienību, tās politikām un jauniešiem sniegtām iespējām.
18.janvārī, Eiropas Savienības mājā, tika sveikti konkursa „Jaunietis Eiropā” uzvarētāji. Galveno balvu, apmaksātu ceļojumu divām personām uz Roskildes rokfestivālu Dānijā, saņēma Ginta Kozlovska, kura savas zināšanas pierādīja, piedaloties visās 12 konkursa kārtās.
4. janvārī praksi Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā uzsāka trīs Baltijas Starptautiskās akadēmijas Eiropas studiju bakalaura programmas 3. kursa studentes - Anna Gržibovska, Signe Abramenko un Kristīne Zonberga.
Reiz bija laiki, kad daži zvejnieki uzskatīja, ka viņi var pastāvīgi apiet esošos noteikumus vai pat tos acīmredzami pārkāpt, nesaņemot nekādu sodu. Tā vairs nebūs. Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunus tiesību aktus, kas nodrošinās to, ka noteikumus ievēro visi – neatkarīgi no izcelsmes valsts vai zvejas vietas.
"Pīrāgam nabagam abi gali apdeguši" – šo pantiņu pie eglītes zina skaitīt katrs. Tāds no abiem galiem piededzis 2009. gads ir bijis Latvijai – sācies ar lielu iztrūkumu budžetā un saucienu pēc ES palīdzības. Gada pašā nogalē – Satversmes tiesas lēmums par to, ka pensiju apgriešana ir bijusi nelikumīga.
2010. gada 1. janvārī stājas spēkā jauni, stingrāki noteikumi, kas balstīs Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmu.Tādējādi Eiropas Savienības un tās dalībvalstu rīcībā tiks nodoti jauni spēcīgi instrumenti, kas palīdzēs ne vien aizsargāt mūsu jūru un okeānu resursus no negodīgas peļņas tīkotājiem, bet arī nodrošināt iztikas līdzekļus godīgiem zvejniekiem, kuri citādi būtu pakļauti netaisnīgai konkurencei. Saskaņā ar jauno sistēmu nevienai valstij netiks piešķirtas nekādas priekšrocības un krāpšanās nešķitīs īpaši vilinoša, jo likumpārkāpējiem nebūs ļauts izsprukt nesodītiem. Visi zvejnieki tagad varēs veikt savu darbu ar vienādiem nosacījumiem, un tādējādi tiks veicināta „noteikumu ievērošanas kultūra" visā zvejniecības nozarē.
Nabadzību var mazināt arī ar palīdzības iespēju apzināšanu, tāda bija preses konferences dalībnieku – Eiropas Komisijas, valdības, pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvju kopīgā atziņa šodienas preses konferencē, kurā žurnālistus informēja par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.
17. decembrī Eiropas Savienības mājā notiks cikla “Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases” diskusija par tēmu “Latvija un starptautiskais aizdevums”
Trešdien, 2009. gada 16. decembrī, Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centrs un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā rīko diskusiju "Uzņēmējdarbības uzsākšana kā risinājums Latvijas pašreizējā sociālajā situācijā".
Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru kļūst juridiski saistošas Microsoft piedāvātās saistības veicināt konkurenci tīmekļa pārlūkprogrammu tirgū. Šīs saistības kliedē Komisijas bažas par to, ka Microsoft varētu būt piesaistījis Windows personālo datoru operētājsistēmai savu tīmekļa pārlūkprogrammu Internet Explorer, tādējādi pārkāpjot ES noteikumus par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102. pants). Microsoft apņemas piedāvāt Windows lietotājiem Eiropā iespēju izvēlēties starp dažādām tīmekļa pārlūkprogrammām un dot iespēju datoru ražotājiem un lietotājiem atslēgt Internet Explorer. Microsoft šodien arī publicē saistības, saskaņā ar kurām tas apņemas sniegt vispusīgu informāciju par sadarbspēju.
Pasākumi, kas veikti, reaģējot uz krīzi, un ES finansiālais atbalsts palīdzējuši stāties pretim nelabvēlīgajām sekām, kas saistītas ar darba tirgu sarukumu 2009. gadā – tā teikts šodien publicētajā Komisijas ziņojumā. Taču, lai veiksmīgi izkļūtu no krīzes, šiem pasākumiem jāsaskan ar ilgtermiņa nodarbinātības reformām. Padomes 2010. gada marta sanāksmē nodarbinātības un sociālo lietu ministri apspriedīs vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tiks izstrādāta ES jaunā izaugsmes un nodarbinātības stratēģija 2020. gadam. ES līderiem tā jāpieņem 2010. gada pavasarī.
Eiropas Komisija šodien nolēma necelt iebildumus pret publiskā finansējuma piešķiršanu infrastruktūras elementiem Ventspils ostā. Tomēr Komisija pauda bažas par to, vai koncesijas maksa, kas jāmaksā jaunā termināļa un divu piestātņu operatoriem, neietver valsts atbalstu.
Eiropas Komisija saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir devusi atļauju Latvijai sniegt valsts galvojumu tērauda ražotājai a/s „Liepājas Metalurgs” modernizācijas finansēšanai. „Liepājas Metalurgs” ir Latvijas tautsaimniecībai stratēģiski svarīgs un ekonomiski dzīvotspējīgs uzņēmums. Finanšu krīzes dēļ „Liepājas Metalurgam” nebija iespējams bez valsts galvojuma iegūt modernizācijai vajadzīgos līdzekļus.
Pirmie jaunākā “Eirobarometra” apsekojuma rezultāti atklāj, ka eiropiešiem pats svarīgākais jautājums savā valstī liekas bezdarbs, savukārt bažas par stāvokli ekonomikā ir nedaudz mazinājušās. Tomēr lielākā daļa joprojām uzskata, ka krīzē pats ļaunākais vēl ir tikai priekšā. Tagad, kad G20 un Starptautiskais valūtas fonds ir devuši stimulu ekonomikas atveseļošanai, ļaudis uzskata, ka valstu valdības un Eiropas Savienība pilnībā spēj cīnīties ar krīzes sekām.
Nedēļas vidū, kad sērfoju portālā "Delfi", pamanu, ka balsojumā par to, vai valdībām ir jācīnās ar klimata pārmaiņām, izvēli par labu cīņai izdarījusi puse no pusotra tūkstoša nobalsojušajiem. Trešdaļa piekrīt, ka ir jāglābj pasaule, trešdaļa domā, ka valdības nelīdzēs, tas jādara katram cilvēkam, bet atlikusī trešdaļa uzskata, ka tā ir viltus problēma. Tātad vairākums tomēr uzskata, ka lietas labā kaut kas ir jādara.
Ekonomiskā krīze ir negatīvi ietekmējusi Eiropas Savienības darba tirgu, jo lielākajā daļā nozaru bijis ievērojams ražošanas samazinājums, salīdzinot ar straujo 2000. gada pieaugumu, teikts Eiropas Komisijas (EK) šī gada ziņojumā "Nodarbinātība Eiropā".
Eiropas Komisija izveidojusi kārtējo multimediālo gadagrāmatu, kurā stāstīts par dažiem svarīgākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem aizvadītajā gadā.Gadagrāmatā apkopoti vairāki veiksmes stāsti par to, kā Eiropas Savienības rīcība nesusi konkrētus rezultātus pilsoņiem. Tie vēstī par dažādiem tematiem, ieskaitot pētījumus par jaunām metodēm iegūtās plānprātības ārstēšanai un pasākumus ekonomikas krīzes seku mazināšanai.
Publiskā balsojumā par Eiropas gada cilvēka titulu līderos īpašu uzmanību gūst Latvijas kultūras, filantropijas un pašpalīdzības, uzņēmēju pārstāvji, žurnāliste, un arī politiķi.
No šodienas Eiropas iedzīvotāji, uzņēmēji un organizācijas “.eu” tīmekļa vietnes var reģistrēt, izmantojot visu 23 Eiropas Savienības oficiālo valodu rakstzīmes. Tas nozīmē, ka tīmekļa vietnes iespējams reģistrēt, piemēram, ar grieķu alfabēta burtiem vai kirilicā (www.διαδίκτυο.eu vai www.роуминг.eu). Šo iespēju radījuši jaunie ES noteikumi, kurus Komisija pieņēma 2009. gada jūnijā ( IP/09/1044).
Komisija šodien apstiprināja 15 enerģētikas projektus, kuri sniegs būtisku ieguldījumu ES ekonomikas atveseļošanā, palielinot mūsu energoapgādes drošību un ievērojami samazinot CO2 emisijas.Ar šodienas lēmumu Komisija piešķir 1 miljardu eiro sešiem oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektiem un 565 miljonus eiro deviņiem jūras vēja enerģijas izmantošanas projektiem.
Briselē 2009. gada 8. un 9. decembrī notiks sadarbības tīkla “Eiropas Maģistrs tulkošanā” (EMT) dibināšanas sanāksme. Tajā piedalīsies tīklā uzņemtās augstskolas, kuras piedāvā studiju programmas tulkotājiem, un tajā paredzēts izveidot sadarbības tīkla vadības struktūras un apsvērt, kādas prasmes profesionālam tulkotājam nākotnē būtu vajadzīgas. Š. g. septembrī par EMT sadarbības tīkla locekļiem četru gadu sākuma posmam izvēlējās 34 maģistra līmeņa studiju programmas no visas Eiropas augstskolām.
Sākot no šodienas Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts aicina visus eiropiešus nodot savu balsi ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa konkursa noslēguma kārtā. Līdz 31. janvārim trīs noslēguma kārtai atlasītie logotipi būs aplūkojami tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/organic/logo/index.htm, kurā par tiem var nobalsot. Jaunā logotipa mērķis ir palielināt patērētāju aizsardzību un veicināt bioloģisko lauksaimniecību. Atšķirībā no pašreizējā logotipa konkursā izvēlētais logotips būs obligāti jāizmanto uz visiem fasētiem bioloģiskajiem produktiem, kuru izcelsme ir 27 dalībvalstīs un kuri atbilst marķēšanas standartiem.
Eiropas Komisijas jaunākais Valsts atbalsta progresa ziņojums liecina, ka, reaģējot uz finanšu krīzi, valsts atbalsta kopapjoms 2008. gadā pieauga līdz 279,6 miljardiem eiro jeb 2,2 % no ES-27 IKP salīdzinājumā ar 66,5 miljardiem eiro jeb 0,52 % no IKP 2007. gadā. Ja atskaita krīzes pasākumus, atbalsta kopapjoms 2008. gadā bija 67,4 miljardi eiro jeb 0,54 % no IKP. Pateicoties dalībvalstu un Komisijas savlaicīgai un saskaņotai rīcībai, ir izdevies saglabāt finanšu stabilitāti.
ES veselīgā uztura kampaņa “Gardais bariņš" ar ceļojošu prezentāciju apmeklēja 173 Eiropas skolas, piedāvājot viktorīnas un spēles, kas stāsta bērniem par pareiza uztura izvēli. Prezentācijas norisinājās līdz novembra beigām un piesaistīja apmēram 17 000 bērnus, kuri uzzināja par augļu, dārzeņu un piena produktu priekšrocībām. Tūkstošiem apmeklētāju informāciju gūst no “Gardā bariņa” interaktīvās tīmekļa vietnes, kas šobrīd ieņēmusi centrālo vietu kampaņā “Ēd, dzer, kusties!” .
Saskaņā ar jauno ziņojumu, ko šodien publicēja Eiropas Komisija, 30 % Ziemassvētku spuldzīšu virteņu rada tiešu ugunsgrēka un nāvējošu elektrotraumu risku. Ziņojumā izklāstīti secinājumi, kas gūti kopīgā tirgus uzraudzības projektā, kurā iesaistījās iestādes no 5 dalībvalstīm – Ungārijas, Vācijas, Slovākijas, Slovēnijas un Nīderlandes –, kā arī Eiropas Komisija. Testēšanu veica no 2007. gada novembra līdz 2009. gada maijam dažādos intervālos attiecībā uz 196 nejaušiem spuldzīšu virteņu paraugiem, izvēloties tos no visa cenu klāsta. Paraugu atbilstību vērtēja pēc vairāk nekā 20 administratīvajām un tehniskajām prasībām. Daudzas spuldzīšu virtenes neatbilda vairāku testu prasībām.
"Es apsveicu 2010. gada budžeta pieņemšanu Saeimā, ar ko tiek sasniegts mērķis samazināt budžeta deficītu vēl par 500 miljoniem latu, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā. 1. decembra balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Lisabonas līgums stājas spēkā šodien, 2009. gada 1. decembrī. Par godu šim notikumam Portugāles valdība, Zviedrijas prezidentūra un Eiropas Komisija Lisabonā rīkos svinīgu ceremoniju. Komisija uzskata, ka jaunais līgums nodrošinās nozīmīgus ieguvumus pilsoņiem un ļaus tuvākajā nākotnē atrisināt iestāžu debašu jautājumus. Tas ļaus Eiropas Savienībai pilnībā pievērsties ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanas pasākumu pārvaldībai, kā arī virzīt uz priekšu 2020. gada stratēģiju „zaļākai izaugsmei”.
Kā mainīsies ekonomikas politika 2020. gadā, kad ceturtā daļa ES iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem? Vai ekonomikas zinātne var precīzāk prognozēt, kā bankas nākotnē reaģēs uz kredītresursu trūkumu un kāds būs tā iespaids uz tautsaimniecību plašākā mērogā? Kā darbosies ekonomika apstākļos, kad dabas resursi izsīkst un tāpēc ir grūtāk apmierināt vajadzības pēc enerģijas? Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar paziņojumu par novatorisku pētījumu, kas varētu ekonomistiem palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem, izmantojot ekonomiskās modelēšanas programmatūru. ES atbalstītā pētniecības projektā, kura finansējums sasniedza 2,5 miljonus eiro un kurš noslēdzās šodien, ir izveidota programmatūra, kurā izmanto modelēšanas tehnoloģiju — tādu pašu kā to, ko izmanto filmu datorgrafikas veidošanā.
Mazāk sastrēgumu, tīrāks gaiss pilsētās, labāka veselības aprūpe, būtiski enerģijas un naudas ietaupījumi – tās ir lietas, kuras nākotnē varētu sniegt uz internetu balstītās viedās tehnoloģijas.
Šodien saskaņā ar Novatorisku zāļu ierosmi (IMI) oficiāli izsludināts otrais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Šī publiskā un privātā sektora partnerība starp Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federāciju (EFPIA) aicina pētniecības konsorcijus iesniegt priekšlikumus par 9 pētniecības tematiem.
"Es apsveicu Latvijas valdības panākto vienošanos par grozījumiem 2010. gada budžeta likumprojektā un ceru, ka 1. decembra budžeta balsojums Saeimā būs pozitīvs. 2010. gada budžeta projekts izpilda mērķi nodrošināt fiskālo konsolidāciju 500 miljonu latu apmērā, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā.
Eiropas Komisija šodien publicēja 12. atjaunināto versiju to aviokompāniju sarakstam, kam aizliegts ielidot Eiropas Savienībā. Sarakstā iekļautas vēl triju valstu aviokompānijas, jo revīzijās konstatēti drošuma trūkumi. Ar šo atjauninājumu ir atcelts aizliegums trim aviokompānijām un vienai aviokompānijai atļauts atsākt darbību ar nosacījumu, ka pienācīgi tiek uzlaboti drošuma apstākļi.
Kā liecina Eiropas Komisijas veikts pētījums, ekonomikas krīze valodas nozari skārusi daudz mazāk nekā citas nozares. Šajā pētījumā pirmo reizi analizēts valodas nozares apjoms ES mērogā, un tas aptver rakstisko un mutisko tulkošanu, valodas pielāgošanu lokālai vai globālai mērķauditorijai, subtitrēšanu un dublēšanu, valodas tehnoloģiju rīkus, daudzvalodu konferenču organizēšanu un valodu mācīšanu. Pētījumā aplēsts, ka nozares apgrozījums ES 2008. gadā bija 8,4 miljardi eiro. Plānots, ka turpmāko gadu laikā apgrozījums pieaugs vismaz par 10 % gadā, un 2015. gadā tas varētu sasniegt 16,5 līdz 20 miljardus eiro. Tas ir viens no augstākajiem pieauguma rādītājiem starp ES nozarēm.
Saskaņā ar dokumentu, ko šodien Komisija iesniegusi apspriešanai, miljoniem ceļotāju, kas internetā vai aģentūrās iegādājas brīvdienu “komplektus”, kuros iekļauti lidojumi, uzturēšanās viesnīcā, automašīnu noma utt., varētu saņemt labāku finansiālo aizsardzību gadījumos, ja rodas problēmas. Komisija izsludinājusi apspriešanos par to, kā panākt lielāku ES 1990. gada komplekso ceļojumu direktīvā noteikto pamata nodrošinājumu attiecībā uz informāciju, atbildību par zemāka standarta pakalpojumiem un aizsardzību pret maksātnespēju, ietverot nākamās paaudzes “dinamisku komplekso ceļojumu” pakalpojumus, kad patērētāji paši veido kompleksos ceļojumus bieži vien tiešsaistē vienā tīmekļa vietnē vai dažādās partneru tīmekļa vietnēs.
Neraugoties uz to, ka kopumā izglītības un apmācības rādītājos ES vērojams uzlabojums, tā temps ir pārāk lēns, un tādēļ 2010. gadam noteiktie mērķi lielākoties netiks sasniegti. Ekonomikas lejupslīde apliecina, ka steidzami nepieciešama reforma un nepārtraukti mērķtiecīgi ieguldījumi izglītības un apmācības sistēmās, lai risinātu problēmas ekonomikā un sociālajā jomā. Tie ir divi svarīgākie secinājumi no diviem ziņojumiem par izglītības reformu gaitu un Eiropas mēroga sadarbību, ar kuriem šodien nāca klajā Komisija.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Eiropas Komisija šodien sniedza jauno ziņojumu “Skolotāju profesionālā attīstība: Eiropa starptautiskā salīdzinājumā”. Ziņojumā secināts, ka skolotājiem jāsaņem pilnvērtīgas atsauksmes par darba kvalitāti, lai pilnībā izmantotu apmācības iespēju priekšrocības, turklāt dažāda veida apmācība un labāka darba vide skolās ir ļoti svarīga sekmīgai profesionālai attīstībai. Saskaņā ar ziņojumu gandrīz deviņi no desmit skolotājiem piedalās kādā no profesionālajām mācībām darba vietā un vairāk nekā puse vēlas saņemt papildu apmācību. Pamatojoties uz šā gada Starptautisko mācīšanas un apguves pētījumu (TALIS), kurā piedalījās 23 valstis, ziņojumā pirmoreiz sniegti starptautiski salīdzināmi dati par skolotāju profesionālo attīstību.
Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā plenārsēdes laikā formāli apstiprināja Komisijas 2007. gada novembrī ierosināto ES telekomunikāciju nozares reformu paketi ( IP/07/1677), kas turklāt saņēma vairuma politisko partiju atbalstu. 500 miljoni ES iedzīvotāju drīzumā varēs izmantot priekšrocības, ko sniedz plašāka patērētājiem pieejama izvēle paaugstinātas konkurences apstākļos Eiropas telekomunikāciju tirgos, labāks ātra interneta platjoslas savienojumu piedāvājums visā Eiropā un viņu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību pastiprināta ievērošana no telesakaru operatoru puses.
ES vides komisārs Stavross Dimass rīt Briselē atklās trešo civilās aizsardzības forumu.Vairāk nekā 500 civilās aizsardzības jomas pārstāvju tiksies divu dienu konferencē, lai pētītu, kā ES valstis var pilnveidot savu izturētspēju attiecībā uz katastrofām. Klimata pārmaiņas visticamāk palielinās dabas katastrofu skaitu un ietekmi, un Eiropai ir jābūt gatavai šai problēmai, kā arī citām problēmām, piemēram, terorisma draudiem, ķīmiskiem negadījumiem un citiem nelaimes gadījumiem. Konferencē „Ceļā uz izturētspējīgu sabiedrību” notiks debates par nākotnē sagaidāmām problēmām Eiropas civilās aizsardzības jomā, tehnoloģiju attīstību un par to, kā iesaistīt cilvēkus, lai sagatavotos katastrofām.
Šā gada 24. novembrī notiks trešais tulkošanas konkurss Juvenes Translatores, kurā sacentīsies gandrīz 3000 skolēnu no visām Eiropas valstīm, pārbaudot savas valodu prasmes. Tulkošanas konkurss, kura nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ”jaunie tulkotāji”, notiks laikā no pulksten 10.00 līdz 12.00 pēc Briseles laika (GMT+1). No Latvijas tajā piedalīsies 8 vidusskolas.
Saskaņā ar informāciju šodien publicētajā 2009. gada ziņojumā "Nodarbinātība Eiropā" esošā krīze negatīvi iespaido ES darba tirgu, lielākajā daļā nozaru liekot sarukt kopš 2000. gada sasniegtajam nodarbinātības pieaugumam. Darbavietu samazinājumu izjutuši gan ierindas darbinieki, gan jaunieši, zemu kvalificēti darbinieki, kā arī līgumstrādnieki. Lai arī kopīgo ietekmi daļēji mazinātu īsākas darba dienas noteikšana un citas shēmas, nodarbinātības līmenis ES kopš krīzes sākuma sarucis par vairāk nekā 4 miljoniem darbavietu.Lai gan nevar noliegt pieminēto īslaicīgo pasākumu nozīmību, ar tiem vien nepietiek, lai veiksmīgi pārvarētu krīzi. Nodarbinātības politikai jākoncentrējas, lai sagatavotos pārejai uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku.
Konvencijas par bērna tiesībām 20. gadadiena ir temats plakātu konkursam, ko šodien, 2009. gada 20. novembrī, atklāja priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro. Eiropas jaunieši vecumā no 10 līdz 18 gadiem tiek aicināti uzzīmēt plakātu par vienu no Konvencijā ietvertajām tiesībām. Konkursa mērķis ir panākt, lai Eiropas jaunieši vairāk apzinātos savas tiesības un varētu tās labāk aizstāvēt.
Komisija šodien publicēja pārtikas palīdzības plānu, lai 2010. gadā sniegtu pārtikas atbalstu vistrūcīgākajām personām. Sākotnēji šāda veida programmā bija paredzēts izmantot lauksaimniecības produkcijas liekos krājumus („intervences krājumus”), tos izdalot trūcīgajiem, taču 1990. gadu vidū tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju konkrētos apstākļos programmas vajadzībām intervences krājumus papildināt ar iepirkumiem tirgū. Tomēr šogad esošie intervences krājumi (labība, cukurs, piena pulveris, sviests) varēja lielā mērā segt 2010. gada plāna vajadzības, un iepirkumi tirgū būs nepieciešami nelielā apmērā.Piešķirtais budžets ir 500 miljoni eiro, un tas atbilst 2009. gada plāna budžetam. Šogad piedalīties programmā nolēma 19 dalībvalstis.
Šodien Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts nāca klajā ar ziņojumu par 39 vienkāršošanas ieteikumiem, ko dalībvalstis kopīgi iesniedza Komisijai aprīlī. Šajā darba dokumentā sniegta informācija par izvērtēšanas procesa rezultātiem un par paveikto kopš 2009. gada marta. Ziņojumu apspriedīs Lauksaimniecības padomes sanāksmē decembrī.
19. novembrī uz Ekonomistu Apvienības 2010 organizēto Spīdolas balvas ekonomikā pasniegšanu Rīgā ieradīsies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks administratīvo lietu, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Sīms Kallass.
Komisija ir izstrādājusi regulējumu, kura mērķis ir iedrošināt publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) izmantošanu, lai rastu risinājumu esošām un turpmākajām vajadzībām saistībā ar ieguldījumiem sabiedrisko pakalpojumu, infrastruktūras un pētniecības jomā Eiropā. Publiskā un privātā sektora partnerība var sniegt lielas priekšrocības, ja tā tiek pareizi pārvaldīta sabiedrības pašreizējās un nākotnes interesēs. Pašreiz to izmantošana ir joprojām neliela, un daudzām dalībvalstīm nav lielas pieredzes šajā jomā. Saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu Komisija vēlas iedrošināt publiskā un privātā sektora partnerību biežāku un labāku izmantošanu, jo šobrīd ir vajadzīgi inovatīvi publiskā finansējuma risinājumi, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar samazinātiem valstu budžetiem. Lēmums par publiskā un privātā sektora partnerības izmantošanu joprojām paliks pilnībā valsts iestāžu
Platjoslas interneta pieslēgumu skaits Eiropā turpina pieaugt, proti, gada laikā ierīkots vairāk nekā 11 miljoni jaunu fiksēto līniju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien publicēto ziņojumu 24 % Eiropas iedzīvotāju bija platjoslas piekļuves līnijas abonenti 2009. gada jūlijā, kas ir par 21,6 % vairāk nekā 2008. gada jūlijā. Ziņojumā arī norādīts, ka kopš janvāra Eiropā par 54 % ir palielinājies mobilo platjoslas pakalpojumu skaits, un patlaban to izplatības līmenis ir 4,2 % uz 100 iedzīvotājiem. Visbeidzot, platjoslas interneta pieslēgumi Eiropā kļūst aizvien ātrāki: patlaban ES 80 % no platjoslas līnijām lejupielādes ātrums ir 2 megabiti sekundē (Mbps) vai jaudīgāks (padarot iespējamu Web 2.0 tehnoloģijas izmantošanu un video straumēšanu), un šis rādītājs kopš pagājušā gada ir palielinājies par 5 %.
ES 27 dalībvalstīs, Norvēģijā un Islandē 18 mēnešus notika krāpniecības apkarošanas akcija, un tās laikā novērsti pārkāpumi 70 % izmeklēšanā iesaistīto tīmekļa vietņu, kas krāpnieciskā veidā pārdod zvanu melodijas, ekrāntapetes un citus mobilo tālruņu pakalpojumus, un minētajās vietnēs vai nu veiktas korekcijas, vai šīs vietnes slēgtas.
Saskaņā ar šodien publicēto 2009. gada rezultātu apkopojumu par ES uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā uzņēmumu ieguldījumi pasaules mērogā 2008. gadā palielinājušies par 6,9 %, neraugoties uz ekonomikas krīzi. ES uzņēmumu (uzņēmumi, kuru galvenā mītne ir Eiropas Savienībā) ieguldījums ir palielinājies par 8,1 %, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā ASV uzņēmumu ieguldījumu palielinājums, kurš jau otro gadu ir 5,7 %, un Japānas uzņēmumu ieguldījumu pieaugums 4,4 % apmērā.
Šodien Interneta pārvaldības forumā (IPF) Šarmelšeihā (Ēģipte) Eiropas Komisija pauda gandarījumu par paziņojumu, ka augšējā līmeņa domēnu vārdi kļūs par “starptautiskiem domēnu vārdiem”— nozīmīgu soli ceļā uz īsteni globālu (un vienlaikus arī vietēju) internetu. Līdz šim interneta domēnu vārdi bija pilnīgi vai daļēji rakstīti latīņu alfabētā „no a līdz z”. ICANN (Piešķirto vārdu un numuru Interneta korporācija), kuras pārziņā ir interneta galvenais direktorijs, ir paziņojusi, ka šodien tiks uzsākts operatīvs darbs, lai varētu reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem atveidotus valstu augšējā līmeņa domēnus (piemēram, „.eu” domēna vārdā “europa.eu”). Tas nozīmē, ka eiropieši, īpaši Grieķijā, Bulgārija un Kiprā, varēs lietot savā alfabētā atveidotus domēnu vārdus.
“Eiropas radošuma un inovācijas manifests” ir viens no būtiskākajiem rezultātiem, kas gūts 2009. — Eiropas Radošuma un inovācijas gadā. Dokuments tapis, sadarbojoties gada vēstniekiem — Eiropas līderiem kultūras, zinātnes, uzņēmējdarbības un dizaina jomā. Manifests nāk klajā ar septiņiem “priekšrakstiem”, kas palīdzēs veidot ES radošuma un inovācijas stratēģiju nākamajiem desmit gadiem. Šodien pusdienlaikā Komisijas konferenču zālē vēstnieki iesniedz manifestu Komisijas priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu.
ES, visticamāk, izpildīs Kioto protokola saistības samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas — tā teikts Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā par emisijām. Pēc jaunākajām prognozēm ES-15 valstis sasniegs Kioto protokolā noteikto 8 % samazinājuma mērķi. Protokols paredz arī individuālas saistības 10 no 12 pārējām ES dalībvalstīm, un tām emisiju samazinājums tiek prognozēts 6 līdz 8 % zem bāzes gada līmeņa. Tas izdosies, kombinējot esošās rīcībpolitikas un pasākumus, emisiju kredītu iegādi no projektiem trešās valstīs, ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) dalībnieku iegūtās kvotas un kredītus un mežsaimniecības darbības, ar ko tiek absorbēts atmosfēras ogleklis.
Eiropas Komisija sāk plašu sabiedrisko apspriešanu, kas palīdzētu noskaidrot Lisabonas Līgumā paredzētās pilsoņu iniciatīvas praktiskos jautājumus. Pilsoņu iniciatīva dos iespēju vienam miljonam pilsoņu iesniegt pieprasījumu Komisijai, lai tā sagatavotu konkrētu priekšlikumu kādā politikas jomā.
Komisija šodien pieņēma zaļo grāmatu ar mērķi sākt rīkoties, lai uzlabotu sadarbību dalībvalstu starpā attiecībā uz pierādījumu iegūšanu krimināllietās. Komisija apsver iespēju aizstāt pašreizējo sadrumstaloto tiesisko regulējumu par pierādījumu iegūšanu krimināllietās ar vienu tiesību aktu, kas pamatots uz savstarpējās atzīšanas principu, aptver visus pierādījumu veidus un ievieš vienotus standartus pierādījumu pieļaujamības nodrošināšanai tiesās. Zaļās grāmatas mērķis ir apspriesties ar dalībvalstīm un visām ieinteresētajām personām par šādas pieejas piemērotību un vairākiem citiem šajā sakarībā svarīgiem jautājumiem.
10.novembrī plkst. 11:30 Eiropas Savienības mājā, Eiropas Revīzijas palātas loceklis no Latvijas Dr. Igors Ludboržs rīkos preses konferenci par Revīzijas palātas pārskatu par Eiropas Savienības 2008. finanšu gadu.
Jau otro gadu pēc kārtas ārējie revidenti ir apstiprinājuši ES gada pārskatus. Pateicoties būtiskiem uzlabojumiem ES finanšu pārvaldībā, sākot no 2004. gada ir divkārt samazinājušies maksājumi, kuriem revidenti bija piešķīruši „sarkano karti".
Šodien Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, valstu un valdību vadītāji un simtiem tūkstošu pilsoņu pulcējās, lai svinētu divdesmito gadskārtu kopš Berlīnes mūra krišanas. Tā bija Eiropas integrācijas robežšķirtne un neatkārtojams jaunāko laiku vēstures notikums.
Saskaņā ar jaunu apsekojumu, ko šodien publiskojusi Eiropas Komisija, aptuveni viens no sešiem aptaujātajiem Eiropas iedzīvotājiem apgalvo, ka personīgi saskāries ar diskrimināciju pēdējā gada laikā.Vienlaikus 64 % eiropiešu raizējas, ka ekonomikas lejupslīde radīs lielāku vecuma diskrimināciju darba tirgū. Jaunākā Eurobarometer apsekojuma rezultāti publicēti pirms šā gada Eiropas sammita par vienlīdzību, kas 16. un 17. novembrī notiks Stokholmā.
Šonedēļ Latvijā ieradusies ceļojoša izstāde – "Eiropas Parlaments ierullē jūsu novadā!". Līdz pat decembra vidum tā viesosies 23 Latvijas pilsētās. Ikvienam interesentam tādējādi būs iespēja uzzināt it visu, kas interesē saistībā ar Eiropas Parlamenta darbu. Tāpat varēs uzzināt, ko tad īsti šajā institūcijā dara no Latvijas ievēlētie deputāti. Ikviens varēs klātienē saprast, kas tad ir Lisabonas līgums. Ceļojošā izstāde izvietota speciāli aprīkotā vairāk nekā 10 metrus garā treilerā. Tas piebrauks arī pie vidusskolām un vairākas stundas būs atvērts katram interesentam.
No 2009. gada 1. novembra patērētājiem Eiropas Savienībā būs vieglāk pārvietot norēķinu kontu no vienas bankas uz citu tajā pašā dalībvalstī. Šis uzlabojums panākts, pateicoties Eiropas Banku nozares komitejas (EBIC) pagājušajā gadā pieņemtajiem “Kopējiem bankas konta mainīšanas principiem” ( IP/08/1841), kurus nacionālās banku asociācijas patlaban ievieš dalībvalstīs.Turpmāk ikreiz, kad klients vēlēsies norēķinu kontu pārvietot uz citu banku, jaunā banka piedāvās palīdzību bankas maiņas procesā.
Saskaņā ar Komisijas rudens prognozi šā gada otrajā pusē ES ekonomika sāks atgūties no recesijas, lai gan attiecībā uz visu 2009. gadu IKP tomēr samazināsies par kādiem 4 %. Atbilstīgi prognozei ir gaidāma pakāpeniska atveseļošanās, un IKP pieaugs par ¾% 2010. gadā un aptuveni par 1½% 2011. gadā. Tuvākajā nākotnē gaidāmais ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir saistīts ar uzlabotiem nosacījumiem pasaules uzņēmējdarbības vidē un finanšu tirgos, kā arī ar būtiskiem fiskālās un monetārās politikas īstenotajiem pasākumiem. Vēlāk vairāki faktori varētu ierobežot privāto pieprasījumu un tādējādi arī atveseļošanās intensitāti.
No 2. novembra bankas sāks piedāvāt klientiem iespēju izdarīt regulārus maksājumus, izmantojot jauno SEPA tiešā debeta shēmu. Tas nozīmē, ka pirmo reizi patērētāji un uzņēmumi varēs veikt tiešā debeta darījumus starp dažādām eirozonas valstīm. Nozares ierosināto shēmu tagad balstīs ES noteikumi par maksājumu pakalpojumiem un pārrobežu maksājumiem, kuri stājas spēkā 1. novembrī un kuru mērķis ir nodrošināt, lai SEPA tiešie debeti būtu tikpat vienkārši, efektīvi un droši kā valstu iekšējās shēmas un neizmaksātu dārgāk. Jaunajai shēmai ir pieteikušās jau tūkstošiem eirozonas banku.
Eiropas Komisija ir aicinājusi iesniegt apsvērumus par Komisijas darba dokumentu, kura mērķis ir sniegt turpmākas norādes SEPA tiešā debeta shēmas dalībniekiem, lai nodrošinātu, ka šajā shēmā piemērotie kolektīvie finansēšanas pasākumi atbilst EK līgumā ietvertajiem konkurences noteikumiem.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu 196 jauniem projektiem otrajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus LIFE+ programmā (2007.–2013. gads), kas ir Eiropas vides projektu finansēšanas instruments. Projekti ir no visas Eiropas Savienības, un tajos ir ietverti pasākumi dabas aizsardzības, vides politikas un informācijas un komunikācijas jomā. Pavisam kopā šo projektu ieguldījumu kopsumma ir 431 miljons eiro, un ES ieguldījuma daļa šajā summā ir 207,5 miljoni eiro.
28. oktobrī Eiropas Komisija Rīgā rīko Eiropas Savienības Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finanšu dienu, kurā uzņēmējus paredzēts iepazīstināt ar ES instrumentiem MVU finansēšanai, ar kredīta un kapitāla avotiem, kā arī ar paraugpraksi.
Pirms sācies 2010. gads — Eiropas gads cīņai pret nabadzību, ko atklās 21. janvārī Madridē, Eiropas Komisija šodien divos lielos pasākumos Briselē vēršas pie plašsaziņas līdzekļiem, lai iesaistītu tos cīņā pret nabadzību. Seminārā “Nabadzība un plašsaziņas līdzekļi” un konferencē “Nabadzība ― realitāte un uztvere ― komunikācijas uzdevums” tiksies galveno plašsaziņas līdzekļu un ieinteresēto personu pārstāvji, lai apspriestu, kā komunikācijas speciālisti un plašsaziņas līdzekļi lielā mērā varētu palīdzēt cīnīties pret nabadzību un atstumtību.
Šodien Eiropas Komisija nolēma ļaut, lai dalībvalstis piešķir lauksaimniekiem vienreizēju maksājumu līdz 15 000 eiro valsts atbalsta veidā. Pieņemot šo lēmumu, Komisija turpina centienus stabilizēt piensaimnieku ienākumus, taču piedāvājums, protams, attiecas uz visu nozaru lauksaimniekiem. Tādējādi tiek grozīta krīzes pagaidu sistēma, ko Komisija pieņēma 2009. gada janvārī un kas jau patlaban piedāvā dažādas atbalsta iespējas, lai sekmētu ES uzņēmumu piekļuvi finansējumam.
Digitālajai televīzijai aizstājot ierasto analogo televīziju, atbrīvosies četras piektdaļas ētera viļņu, pa kuriem TV raidījumi nonāca mūsu mājās. Tas nozīmē, ka šos ētera viļņus var izmantot jauniem, novatoriskiem pakalpojumiem, kas izmanto radiofrekvenču spektru — no bezvadu interneta un modernākiem mobilajiem tālruņiem līdz jauniem, interaktīviem, augstas izšķirtspējas TV kanāliem. Attālie reģioni varētu būt lielākie ieguvēji no šā procesa, jo jauno radiofrekvenču spektru varētu izmantot bezvadu platjoslas sakariem, lai ātrdarbīgs internets kļūtu pieejams reģionos, kur vēl nav ierīkoti kabeļi.
Komisija ir pieņēmusi paziņojumu, kura mērķis ir uzlabot pārtikas piegādes ķēdes darbību Eiropā. Nesen notikušais straujais lauksaimniecības preču cenu samazinājums un nemainīgi augstās pārtikas patēriņa cenas izraisīja bažas par šīs nozīmīgās Eiropas ekonomikas nozares efektivitāti. Tirdzniecisko attiecību uzlabošana starp pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem būs nozīmīgs solis, lai veicinātu pārtikas piegādes ķēdes efektivitāti visu ķēdes dalībnieku un patērētāju interesēs.
Mazāk noslogoti ceļi, labāka un efektīvāka energoapgāde un vismodernākā medicīniskā aprūpe mājas apstākļos ir tipiski piemēri tam, kādas iespējas pavērs nākotnes internets. Tas radīs saikni starp fiziskiem objektiem (piemēram, automašīnām vai mobilajām ierīcēm) un infrastruktūrām (piemēram, satiksmes pārvaldības sistēmām), sniedzot iespēju reāllaikā izmantot milzīgus datu apjomus, lai uzlabotu šo infrastruktūru darbību un efektivitāti. Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar stratēģiju, kā izvirzīt Eiropu vadošā pozīcijā uz interneta balstīto viedo infrastruktūru izstrādes jomā.
Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas motors, kam nepieciešama vieglāka piekļuve degvielai jeb finanšu līdzekļiem – un tam radīta 1,1 miljardu eiro vērtā Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma, "ES MVU finanšu dienā" Rīgā uzsvēra EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Vīgands Jankunas. Savukārt, lai izmantotu šīs un citu programmu sniegtās iespējas, būtiska ir uzņēmēju piekļuve informācijai.
73 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība viņu valstī ir izplatīta problēma, savukārt 89 % iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus un šo problēmu novērstu. Tādi ir galvenie konstatējumi jaunajā Eurobarometer apsekojumā par attieksmi pret nabadzību un sociālo atstumtību, kuru šodien publicējusi Eiropas Komisija. Apsekojums publicēts pirms Eiropas gada cīņai pret nabadzību (2010) sākuma.
Desmit jaunieši no Latvijas šonedēļ Francijā kopā ar citiem jauniešiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm izstrādā rekomendācijas, kā uzlabot izglītības, zinātnes un enerģētikas nozaru attīstību nākotnē.
Lai gan Eiropas Parlaments cīnās ar vārda brīvības un cilvēktiesību apspiešanu, izrādās – pašā Eiropas Savienībā pērn krasi pasliktinājusies situācija Eiropas preses brīvības jomā.
No 2009.gada 24. līdz 27.oktobrim Rīgā viesosies vadošais eksperts radošajā domāšanā un domāšanas apmācību metodēs, Eiropas radošuma un inovāciju gada vēstnieks Dr. Edvards de Bono.
Šodien Briselē notika dibināšanas sapulce, kurā tika izveidota jauna pilsoniskās sabiedrības platforma daudzvalodības atbalstam.Platformas galvenais mērķis ir veicināt pastāvīgu dialogu starp Komisiju un pilsonisko sabiedrību par dažādiem daudzvalodības politikas aspektiem. Platformas dalībnieku vidū ir pārstāvji no izglītības un kultūras nozares, medijiem, kā arī citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, “Club of Madrid” un “Yuste Foundation”.
Tiek meklētas pilsētas, kas kļūs par nākamajām Eiropas Zaļajām galvaspilsētām. Prestižo Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu piešķir pilsētām par priekšzīmi videi nekaitīgā pilsētas dzīvesveidā. Šī gada sākumā Stokholma un Hamburga kļuva par pirmajām uzvarētājām, kas būs Zaļās galvaspilsētas attiecīgi 2010. un 2011. gadā. Tagad ir sācies konkurss, kurā pilsētas sacentīsies par atraktīvā goda nosaukuma iegūšanu 2012. un 2013. gadā. Uz vienu gadu piešķirtā goda nosaukuma uzdevums ir veicināt Eiropas pilsētu pievilcību un veselīgumu, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti.
Kā liecina šodien publicētais Eiropas Komisijas jaunais ziņojums par pārrobežu patērētāju e-komerciju, pasūtījumu atteikums ir izplatīta problēma, ES patērētājiem mēģinot iegādāties preces tiešsaistē citā dalībvalstī. Komisijas uzdevumā tika veikts plašs neatkarīgs anonīmas iepirkšanās uzdevums, kurā pircēji visā ES mēģināja iegādāties 100 populārus produktus – piemēram, fotoaparātus, kompaktdiskus, grāmatas, apģērbu – no pārrobežu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja. Kopumā veica vairāk nekā 11 000 pārbaudes pasūtījumu. Pētījumā atklājās, ka 60 % no pārrobežu transakcijām patērētājs nevarēja pabeigt, jo pārdevējs nesūtīja produktu un viņa valsti vai nepiedāvāja adekvātu pārrobežu maksājuma veidu.Vismazākās iespējas patērētājiem veikt pārrobežu pirkumu ir Latvijā, Beļģijā, Rumānijā un Bulgārijā (pilns visu 27 ES valstu ierindojuma saraksts pieejams
Pamatojoties uz Komisijas 2007. gada priekšlikumu, Eiropas Savienība noteica vērienīgu mērķi līdz 2012. gadam par 25 % samazināt administratīvās izmaksas, kas paredzētas ES tiesību aktos. Šodien Komisija publisko pārskatu par līdz šim sasniegto un nozares samazinājuma plānus 13 prioritārās jomās. No 123,8 miljardiem eiro, kas ir birokrātisko šķēršļu izmaksas, saistībā ar 72 ES tiesību aktu formalitātēm un to transponēšanas un īstenošanas pasākumiem dalībvalstīs, Komisijas ieteiktie un sagatavošanā esošie pasākumi palīdzētu uzņēmumiem ietaupīt kopumā apmēram 40,4 miljardus eiro.
Eiropas Komisija šodien ir publicējusi diskusiju dokumentu par grūtībām saistībā ar Eiropas digitālā vienotā tirgus izveidi radošajam saturam, proti, grāmatām, mūzikai, filmām un videospēlēm. Saskaņā ar Komisijas pētījumiem īsteni vienots tirgus bez robežām radošajam saturam tiešsaistē varētu četrkārt palielināt radošā satura nozares mazumtirdzniecības ieņēmumus, ja nozares pārstāvji un valstu iestādes pieņemtu skaidrus un patērētājiem draudzīgus pasākumus (sk. IP/07/95).
ES dalībvalstis šodien apstiprināja jaunus drošības standartus bērnu gulēšanas piederumiem, tostarp dūnu segām, zīdaiņu guļammaisiem un gultiņas matračiem, lai tādējādi novērstu daudzus ar gultiņām saistītus negadījumus.
Šodien Eiropā ir pavērts ceļš jaunas paaudzes mobilajiem pakalpojumiem, jo „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” ir publicēti jauni pasākumi, kas ļauj 3G tālruņiem izmantot GSM frekvences. Iesākums tam ir Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes jūlija vienošanās ( IP/09/1192) modernizēt Eiropas tiesību aktus — GSM direktīvu — par mobilajiem pakalpojumiem vajadzīgā radiofrekvenču diapazona izmantošanu.
Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumus, lai grozītu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas divus spēkā esošos tiesību aktus:direktīvu par tādu personu kvalificēšanu un statusu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un patvēruma procedūru direktīvu.
Eiropas Komisija šodien pieņēma Paziņojumu par autortiesībām uz zināšanām balstītā ekonomikā, kura mērķis ir risināt svarīgus kultūras un juridiskus jautājumus, kas saistīti ar grāmatu, īpaši Eiropas bibliotēku krājumu, plaša mēroga digitalizāciju un izplatīšanu. Paziņojumu kopīgi sagatavoja komisāri Čārlijs Makrīvijs un Viviāna Redinga. Digitālās bibliotēkas, tādas kā Europeana (http//www.europeana.eu), sniegs pētniekiem un patērētājiem visā Eiropā jaunas iespējas, kā piekļūt zināšanām. Taču tādēļ ES ir jāatrod risinājums attiecībā uz nezināmu autoru darbiem, kuru neskaidrais autortiesību statuss liedz tos digitalizēt. Darbu izplatīšanas un pieejamības uzlabošana personām ar invaliditāti, jo īpaši vājredzīgajiem, ir vēl viens svarīgs jautājums, kas aplūkots paziņojumā.
Pirms ceturtajām Eiropas attīstības dienām īpašais Eirobarometrs „Palīdzība attīstības jomā ekonomikas satricinājumu laikā” rāda, ka krīze, kas ietekmē Eiropas valstis, nav ietekmējusi sabiedrības atbalstu palīdzībai attīstības jomā. Atbalsta rādītājs joprojām ir augsts.
Sapnis par Eiropas digitālo bibliotēku, kurā ikvienam būtu pieejamas grāmatas, mūzika, gleznas, fotogrāfijas un filmas, tikai uzklikšķinot datora peli, pamazām kļūst par realitāti.
Eiropas Komisija šodien uzsāka sabiedrisko apspriešanos ar ES audiovizuālās jomas profesionāļiem par to, kā vislabāk izmantot digitālās televīzijas iespējas un risināt „digitālās revolūcijas” problēmas ES kinofilmu nozarē. Digitālais kino var padarīt filmu izplatīšanu lētāku un elastīgāku, nodrošinot lielāku Eiropas filmu apriti. Tomēr pāriešanai uz digitālo kino nepieciešami lieli ieguldījumi.
Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar priekšlikumu, kurā ierosināti jauni kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomi un noteikta zvejas piepūle zivju krājumiem, kas Kopienas zvejas kuģiem pieejami galvenokārt Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā. Šis priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz zinātniskiem ieteikumiem par zivju apjomiem, kuru ieguve nenoplicinātu zvejas resursus. Turklāt Komisija ar dalībvalstīm un zvejniecības jomas pārstāvjiem ir pārrunājusi darba metodes, un saņemto ieteikumu rezultātā KPN samazinājums kopš pagājušā gada daudzos gadījumos nepārsniedz 15 %.
"Nauda ir pieejama," pēc tikšanās ar labklājības ministru Uldi Auguli un citām Latvijas amatpersonām uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju direktorāta direktors Peters Stubs Jorgensens, kurš EK pārrauga Latvijas realizēto Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguves politiku.
Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar progresa ziņojumu, kurā izklāstīti ES integrētās jūrniecības politikas (IJP) sasniegumi pēdējos divos gados un ieskicēti nākotnes virzieni. Komisija arīdzan nāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par diviem nozīmīgiem IJP jautājumiem — par jūrniecības pārraudzības integrāciju nozaru un valstu griezumā un par Eiropas jūrniecības politikas starptautisko dimensiju.
Pasaules Pārtikas dienu, kas tiks atzīmēta 2009. gada 16. oktobrī, raksturo ES nepieredzēti lielā apņemšanās uzlabot piekļuvi pārtikai visā pasaulē.ES ir kļuvusi par pasaules lielāko ieguldītāju pasaules pārtikas nodrošinājumā, ko apliecina G8 sanāksmē Akvilā paustās saistības vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā papildus 1 miljarda eiro lielajam Pārtikas mehānismam.
Eiropas Komisija šodien pieņēma ikgadējo stratēģiju par ES paplašināšanos. Paziņojumā uzsvērts progress, kas Rietumbalkānos un Turcijā panākts ceļā uz integrāciju Eiropā grūtajā gadā, kad valdīja globāla ekonomikas krīze, un norādīti galvenie uzdevumi, kas veicami turpmākajos mēnešos un gados. Ņemot vērā gūtos panākumus, Komisija nolēma ieteikt sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Nozīmīgs solis uz priekšu reģionam būs ievērojams progress vīzu režīma liberalizācijā Rietumbalkānu valstīm 2010. gadā.
Šodien Eiropas Komisija ierosina uzsākt jaunu posmu ES attiecībās ar Kosovu. Savā paziņojumā "Kosova – Eiropas perspektīvas īstenošana" Komisija ierosina uzsākt procesu, kura rezultātā būtu jāpanāk bezvīzu ceļošana Kosovas pilsoņiem, un jāuzsāk sagatavošanas darbi visaptveroša tirdzniecības nolīguma noslēgšanai, tiklīdz Kosova būs izpildījusi prasības. Par paplašināšanos atbildīgais ES komisārs Olli Rēns piebilda: "Ar šodienas lēmumu tiek uzsākts jauns posms. Mēs ierosinām virkni praktisku pasākumu, lai palīdzētu uzlabot visu Kosovas pilsoņu dzīvi. Šie pasākumi parādīs Kosovai, ka tuvināšanās ES nav kaut kas abstrakts, bet gan, ka tā ir saistīta ar reāliem, taustāmiem ieguvumiem visiem. Mēs tagad aicinām ES dalībvalstis atbalstīt mūsu priekšlikumus un nodrošināt, ka Kosova spēj sekot līdzi attīstībai pārējā Rietumbalkānu daļā."
Pēdējā gada laikā nodokļu politika ES ir bijusi mērķtiecīgi un efektīvi orientēta uz to, lai steidzami rehabilitētu ekonomiku, to glābjot no recesijas. Diskrecionāri pasākumi un budžetu stimulējoši pasākumi ir panākuši iecerēto: saimnieciskās darbības lejupslīde ir amortizēta un pēdējā laikā ir panākti būtiski uzlabojumi. Tomēr šīs norises vienlaikus ir pasliktinājušas valsts finanšu stāvokli, kā rezultātā — un jo īpaši demogrāfisko prognožu perspektīvā, proti, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, — valsts finanšu ilgtspējība kļūst par akūtu problēmu, kā tas apgalvots Eiropas Komisijas paziņojumā par valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību ekonomikas atveseļošanas apstākļos. Valdībām ir jāturpina atbalstīt ekonomiku un jāizvairās no rīcības, kas varētu apslāpēt jau panāktos uzlabojumus. Tieši tagad ir pienācis brīdis, kad ir jāsāk konsolidācijas stratēģiju izstrāde un jāizvērtē, cik lielā
Augsta līmeņa ekspertu grupa piensaimniecības jautājumos pirmo reizi sapulcējās otrdien, 13. oktobrī, Briselē, kur konstruktīvi apsprieda līgumiskās attiecības un spēku samēru piena nozares tirgū. Eiropas Komisijas izveidotās ekspertu grupas uzdevums ir izskatīt piensaimniecības nozares attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā, jo īpaši ņemot vērā piena kvotu pakāpenisku atcelšanu, ko paredzēts pabeigt 2015. gada aprīlī.
Šodien Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pārskatu, kas sniedz detalizētu ainu par mākslas izglītības mērķiem un uzdevumiem, tās organizāciju, ārpusstundu aktivitāšu nodrošinājumu, kā arī iniciatīvām mākslas izglītības pilnveidei skolās. Pārskatā ir iekļauta informācija par skolēnu vērtēšanu un mākslas priekšmetu skolotāju izglītību.
"Priecājos par Latvijas valdības panākto provizorisko vienošanos samazināt 2010. gada budžeta deficītu par 500 miljoniem latu, tādējādi panākot 2010. gada kopbudžeta deficītu ne vairāk kā 8,5% no IKP (atbilstoši EKS 95 metodoloģijai). Sagaidu, ka šī vienošanās pārtaps budžeta projektā, kuru šomēnes iesniegs Saeimā.
ES mājā notikušajā preses konferencē ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja iepazīstināja ar vizītes gaitā izdarītajiem secinājumiem.
12. oktobrī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji no Latvijas, pavēstīja, ka, pateicoties viņiem, pieņemts pirmais ES dokuments, kas pēc 2013.gada iesaka izlīdzināt tiešos maksājumus lauksaimniekiem.
Kopš 1987. gada, kad iedibināja "Erasmus" programmu, jau diviem miljoniem studentu bijusi iespēja daļu studiju vai prakses laika pavadīt kādā citā Eiropas valstī. Iespaidīgo studētāju skaitu – divus miljonus – "Erasmus" programma sasniedza šā gada vidū. Savukārt šonedēļ Zviedrijas pilsētā Lundā tika godināts 31 students, kas bija izraudzīts no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai simboliski pārstāvētu divmiljono studentu. Starp viņiem bija arī liepājniece Vita Legzdiņa.
Eiropas Komisija šodien aicināja Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) nozari līdz 2011. gadam sagatavot to praktisko pasākumu uzmetumu, kurus tā īstenos, lai līdz 2015. gadam sasniegtu mērķi par 20 % uzlabot nozares energoefektivitātes rādītājus. Atbildība par aptuveni 8 % ES patērētās elektroenerģijas un aptuveni 2 % CO2 emisiju gulstas tikai uz IST aprīkojuma un pakalpojumu jomas pleciem. Turklāt lietpratīgs IST izmantojums palīdzētu samazināt energointensīvu sektoru (piemēram, būvniecības, transporta un loģistikas) energopatēriņu un līdz 2020. gadam samazināt kopējo CO2 emisiju apjomu par 15 %. Komisija iesaka IST nozarei līdz 2011. gadam nospraust vērienīgus energoefektivitātes mērķus. ES dalībvalstīs ieteikumā aicinātas līdz 2010. gada beigām panākt vienošanos par kopējām viedmērierīču specifikācijām.
Šodien Eiropas Komisija nosūtīja oficiālu paziņojumu Beļģijai, Itālijai, Latvijai, Spānijai, Zviedrijai un Nīderlandei par to, ka tās savos tiesību aktos nepareizi transponējušas Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu.
Šodien Eiropas Komisija nosūtījusi Latvijai argumentētu atzinumu jeb sākusi pēdējo pirmstiesas procesa stadiju par to, ka nav paziņots, kā tiesību aktos pārņemta direktīva par tirgus atvēršanu lidlauka pakalpojumiem. Lidlauka pakalpojumos ietilpst plašs lidostas darbību klāsts, sākot no pasažieru reģistrēšanas un beidzot ar degvielas iepildīšanu gaisa kuģos, ieskaitot ēdināšanu un bagāžas apkalpošanu.
8. oktobrī Eiropas Savienības mājā Rīgā notika cikla “Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases” diskusija par tēmu – “Kāda demokrātija ir Latvijā?”. Sarunu vadītāja filosofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. phil. Igors Šuvajevs. Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļas vadītāja, profesore Žaneta Ozoliņa un Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras docente un Augstākās tiesas senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnese Jautrīte Briede, kā arī dzejnieks Knuts Skujenieks un Sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne.
Eiropas Komisija šodien pieņēma lēmumu, kurā izklāstītas būtiskas tehniskās specifikācijas un prasības, kas vajadzīgas, lai ieviestu Eiropas ceļu lietotāju nodevas elektronisko iekasēšanas sistēmu (EETS), kas, pateicoties vienam abonēšanas līgumam ar vienu pakalpojumu sniedzēju un transporta līdzeklī iebūvētai ierīcei, ceļu lietotājiem ļaus viegli samaksāt ceļu nodevu visā Eiropas Savienībā (ES).
Eiropas Komisija aicināja iestādes, uzņēmumus un pētniekus apvienot spēkus, lai līdz 2020. gadam izstrādātu nepieciešamās tehnoloģijas klimata pārmaiņu ierobežošanai un ES energoapgādes un konkurētspējas nodrošināšanai. Priekšlikumā „Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju energotehnologijās” Komisija lēš, ka turpmāko 10 gadu laikā energotehnoloģiju pētniecībā būs papildus jāiegulda 50 miljardi eiro. Tas ir gandrīz trīskāršs ikgadējo ieguldījumu pieaugums Eiropas Savienībā, proti, no 3 miljardiem līdz 8 miljardiem eiro. Tas ir solis uz priekšu Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna (SET plāna) īstenošanā, kas ir ES enerģētikas un klimata politikas tehnoloģiskais pīlārs.
7. oktobrī Briselē un Rīgā pie Eiropas Komisijas ēkām notika protesta akcijas pret Latvijas valdības sociālo politiku. Uz līdz šim presē izskanējušiem protesta organizētāju jautājumiem atbild EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Almunjas paziņojums par situāciju Latvijā: "Eiropas Komisija rūpīgi seko ekonomiskajai situācijai un 2010. gada budžeta izstrādei Latvijā un uztur regulārus kontaktus ar valdību un ar citiem aizdevējiem, kuri atbalsta Latvijas stabilizācijas programmu. Šobrīd kopā ar SVF Latvijā strādā tehniskā misija.
Erasmus programma kopš tās pirmsākumiem 1987. gadā ir devusi iespēju 2 miljoniem studentu daļu studiju vai prakses laika pavadīt kādā citā Eiropas valstī. 31 students (pa vienam no katras Erasmus programmas dalībvalsts) tagad ir izraudzīts, lai simboliski pārstāvētu divmiljono studentu. Viņi tiek godināti konferencē, kas noris 5. un 6. oktobrī Zviedrijas pilsētā Lundā. Šajā konferencē ieinteresētās personas apspriežas, kā turpmāk pilnveidot Erasmus programmu, un plašāk debatē par to, kā paplašināt iespējas visiem jauniešiem doties studēt uz ārzemēm.
Lai popularizētu bērniem veselīgu dzīvesveidu un līdzsvarotu uzturu, Eiropas Savienībā (ES) sākusies veselīgas ēšanas kampaņa "Gardais bariņš". Kampaņas aktīvā daļa Latvijā nenotiks, taču speciālisti atzīst, ka tai vajadzēja būt arī mūsu valstī.
Septītās gadskārtējās ATVĒRTO DURVJU DIENAS “Eiropas pilsētu un reģionu nedēļa”, ko rīko Eiropas Komisija un Reģionu komiteja notiks 5.‑8. oktobrī. Vairāk nekā 7000 Eiropas, valstu un reģionu politikas veidotāju, praktiķu un pētnieku, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju Briselē piedalīsies 125 semināros un citos pasākumos. Dalībnieki būs ne tikai no Eiropas, bet arī no ASV, Ķīnas un Indijas. Četras dienas ilgais pasākums veltīts tam, lai reģioni un pilsētas dalītos idejām par ļoti dažādiem jautājumiem, sākot no atbalsta ekonomikas attīstībai un pasākumiem pret recesiju un beidzot ar klimata pārmaiņu izraisīto problēmu ilgtermiņa risinājumiem.Vēl aptuveni 230 ATVĒRTO DURVJU DIENU pasākumu notiks dalībvalstīs.
18.septembrī Eiropas Savienības mājā notika Atvērto durvju diena - "Pieņemšana pie eirologa" – atklātās lekcijas un diskusijas par Eiropas tēmām. Vienu no lekcijām par šobrīd ļoti aktuālu tēmu „Latvijas mazās skolas – vai esam unikāli Eiropā?” būs iespējams dzirdēt Radio Valmiera FM 98,1 ēterā un noskatīties Vidzemes televīzijā.
Šodien Eiropas Komisija oficiāli paziņoja, ka darbību ir sācis EGNOS — Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests, kura brīvi pieejamo pakalpojumu („open service”) bez maksas var izmantot gan uzņēmumi, gan privātpersonas. EGNOS ir Eiropas pirmais ieguldījums satelītnavigācijā, kurš sagatavo ceļu Galileo — ES globālajai satelītnavigācijas sistēmai, kas vēl ir izstrādes stadijā.
Iedzīvotājus Eiropas Savienībā vieno ne tikai kopīgs tirgus un ekonomika, bet arī kopīgas vērtības. Viena no ES vērtībām ir ģimene, kurā līdzvērtīgas tiesības ir gan vīriešiem, gan sievietēm.
Komisija šodien nāks klajā ar atjauninātu politiku, kuras mērķis ir stiprināt ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerību. Paziņojumā „ES un Latīņamerika – globālo procesu dalībnieku partnerība” Komisija sniedz situācijas novērtējumu abu reģionu attiecību jomā un nosaka mērķus turpmākajiem gadiem.
ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga šodien ar prieku uztvēra ziņu, ka ICANN, kas ir galvenā par interneta domēna nosaukumu pārvaldību atbildīgā organizācija, kļūs atvērtāka miljardiem pasaules interneta lietotāju un uzņemsies lielāku atbildību to priekšā. No 2009. gada 30. septembra ASV reģistrēto Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporāciju ICANN vairs vienpusēji neuzraudzīs ASV Tirdzniecības ministrija. Tagad to darīs neatkarīgas uzraudzības grupas, kuru dalībniekus izraudzīsies ICANN Valdības padomdevēja komiteja (GAC) un pati ICANN, iesaistoties visas pasaules valstu valdībām. Kopš 2005. gada Eiropas Komisija ir atkārtoti paudusi aicinājumu veikt svarīgāko pasaules interneta resursu pārvaldības reformu. Tas jādara, lai nodrošinātu tādu būtisku sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu kā, piemēram, vārda brīvība un stabilu komercdarījumu veicināšana tiešsaistē
29.septembrī, 11 Latvijas reģionālo laikrakstu žurnālisti un Latvijas Radio reportiere dosies Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā trīs dienu vizītē uz Īriju, lai klātienē iepazītos ar gatavošanos 2.oktobrī paredzētajam atkārtotajam referendumam par Lisabonas līguma ratifikāciju. Īrija ir vienīgā valsts, kur par Eiropas Savienībai (ES) būtiskā līguma apstiprināšanu lemj tautas balsojumā.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola šodien uzsāka jaunu kampaņu, kuras mērķis ir informēt Eiropas skolas vecuma bērnus par veselīgu uzturu. Trīs ceļojošie jampadrači, kuru devīze ir „ēd, dzer, kusties”, ciemosies septiņās Eiropas valstīs, dodot bērniem iespēju piedalīties izglītojošos pasākumos un rotaļās. Eiropas Komisija ir atklājusi arī interaktīvu tīmekļa vietni un organizēs konkursus un citus pasākumus ar vienu galveno mērķi – uzlabot bērnu ēšanas paradumus.
Pēc šodien pieņemtā Eiropas Komisijas lēmuma patērētāji varēs izmantot jaunus standartiestatījumus personīgajos mūzikas atsakņotājos, kas noregulēti drošā skaļuma līmenī, kā arī tiks ieviesti skaidri brīdinājumi par pārmērīga skaļuma radītu nelabvēlīgo ietekmi.
Ir sācies jauns mācību gads, un Latvijā viena bērna palaišana uz skolu izmaksājusi vairāk nekā 100 latu, arī bērnudārzi maksā no 80 līdz 300 latiem. Kā tas ir citās Eiropas valstīs? Vai bērnudārzos pietiek vietu? Kā klājas ğimenēm ar maziem bērniem Itālijā?
Viens no palīgiem cilvēkiem, kas interesējas par zinātnisko pētniecību, neapšaubāmi ir Latvijas EURAXESS servisu centrs, kas iepriekš bija zināms kā Latvijas Pētnieku mobilitātes centrs. Tagad tas piedāvā visu informāciju, kas nepieciešama pētniekiem un viņu ģimenēm, iebraucot, izbraucot vai atgriežoties Latvijā, iesaistoties apmācībā vai strādājot ārvalstīs pirms un pēc dalības mobilitātes akcijās. Latvijas EURAXESS ir viens no 200 šādiem servisu centriem visā Eiropas Savienībā.
Teātra izrādes Lisabonā, sporta sacensības Briselē, kopīgs sienas gleznojums Milānā... Citās Eiropas pilsētās tajā pašā laikā acis raudzīsies debesīs, lai vērotu kosmosu.— tik dažādi tiks svinēti Zinātnes svētki, kuri vienos 200 pilsētas visā Eiropā piektās „Zinātnieku nakts” laikā. Šovakar eiropiešiem no 30 valstīm būs iespēja tikties ar profesionāliem pētniekiem, iesaistīties zinātniskos eksperimentos, izmēģināt sarežģītas pētniecības iekārtas, izprast saikni starp zinātni un mākslu un aptvert, cik tālu sniedzas zināšanu robežas. Šīs vienas nakts laikā ikviens var iejusties zinātnieka ādā.
2009. gada 24. septembrī plkst. 13.00 Daugavpils Universitātes 115. auditorijā Parādes iela 1 notiks KONFERENCE. Galvenās tēmas būs augstākās tehnoloģijas, pēc kurām jau strādā Latgales uzņēmumi, kā arīzinātniskā pētījuma izmantošana un ietekme uz jauno komercprodukta izveidi.
Eiropas Komisija saskaņā ar labāka regulējuma principiem šodien nākusi klajā ar priekšlikumu par Prospekta direktīvas pārskatīšanu. Priekšlikums ir viens no vienkāršošanas pasākumiem Eiropas Komisijas rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā. Priekšlikums uzlabo prospekta režīma juridisko skaidrību un efektivitāti un mazina administratīvo slogu emitentiem un starpniekiem. Priekšlikumā ievērots arī tas, cik svarīgi ir uzlabot ieguldītāju aizsardzības līmeni un nodrošināt, ka sniegtā informācija ir pietiekama un pienācīgi atbilst privāto ieguldītāju vajadzībām. Priekšlikumā atspoguļoti rezultāti, ko deva apspriešanās ar visām galvenajām ieinteresētajām aprindām. Priekšlikums vēl jāizskata Eiropas Parlamentā un Ministru padomē.
Eiropas Komisija jau krietnu laiku ir uzņēmusies politisko vadību cīņā pret globālajām klimata pārmaiņām. Kā organizācija ar lielu darbinieku skaitu tā arī pati rāda priekšzīmi un sniedz ievērojamu ieguldījumu rūpēs par klimatu. 2001. gadā uzsāktais pilotprojekts ir sekmīgs, un tagad Eiropas Komisija ir nolēmusi paplašināt vides vadības sistēmu, ietverot visas darbības jomas un visas ēkas Briselē un Luksemburgā.Ar sertifikācijas shēmu, kuras pamatā ir EMAS regula (vides vadības un audita sistēma), Komisija ievieš sistēmu savas darbības vides aspektu noteikšanai un novērtēšanai, kas ļauj veikt pastāvīgus uzlabojumus tādās jomās kā augstāka energoefektivitāte, optimāla dabas resursu izmantošana un CO2 emisiju samazinājums.
Eiropas Komisija šodien pieņēma svarīgu tiesību aktu projektu kopumu, lai būtiski nostiprinātu Eiropas finanšu nozares uzraudzību. Šo uzlaboto sadarbības pasākumu mērķis ir ilgtspējīgā veidā stiprināt finanšu stabilitāti ES, nodrošināt vienādu tehnisko pamatnoteikumu konsekventu piemērošanu un izpildi, iespējami agri nodrošināt daudz efektīvāku kopīgu rīcību ārkārtas situācijās un izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm.
Šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums par privātklientiem sniegtiem finanšu pakalpojumiem liecina, ka ar veidu, kādā bankas informē un konsultē savus klientus, saistītas daudzas problēmas. Īpašu problēmu skaitā ir informācija, ko daudzos gadījumos ir grūti saprast, necaurredzami maksājumi par banku pakalpojumiem, problēmas ar konsultēšanu un tas, ka klienti reti maina banku. Ziņojumā norēķinu kontu cenu struktūras raksturotas kā “ļoti nepārredzamas, tāpēc patērētājiem ir gandrīz neiespējami noteikt, cik daudz viņi maksā, un salīdzināt piedāvājumus.”
Eiropas Komisijas rīkotie pasākumi par godu Eiropas Valodu dienai 26. septembrī šogad ilgs gandrīz nedēļu.Galvenais notikums būs konference par agrīnu valodu apguvi. Tiks svinīgi atklāta arī Uzņēmējdarbības platforma daudzvalodībai, notiks filmas "Interpréter pour l'Europe" ("Tulkot Eiropai") pirmizrāde par tematu "Franču valoda – retums?", konference par tehnoloģiju iespējām palīdzēt tulkotājiem, kā arī debates par daudzvalodību. Briselē tiks organizēti arī īpaši bērniem paredzēti pasākumi saistībā ar daudzvalodību.
Eiropas Komisija (EK) vēlas ieviest kopējus ieceļošanas un uzturēšanās noteikumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri veic sezonas darbus Eiropas Savienībā.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola šodien sīki izklāstīja jaunāko informāciju par Komisijas uzsākto kampaņu Eiropas Savienības piensaimnieku atbalstam pašreizējā tirgus krīzes situācijā. Pasākumu kopums, ko šodien iesniedza Eiropas Parlamentam, ir izstrādāts, pamatojoties uz Komisijas jūlijā sagatavotu ziņojumu, un tajā apsvērti gan īstermiņa pasākumi, gan darbības, kas nodrošinātu piena nozares nākotni ilgtermiņā.
Šodien Eiropas Komisija paziņoja, ka 2009. gadā piešķirti 5 miljoni eiro finansējuma, lai nostiprinātu kultūras un darījumu attiecības starp Eiropas kino nozari un trešo valstu filmu veidotājiem. ES finansējums Eiropas filmu un animācijas filmu veidotājiem un citiem audiovizuālās jomas profesionāļiem dos iespēju apgūt jaunas prasmes un popularizēt nozari savstarpējā sadarbībā ar profesionāļiem ārpus Eiropas.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi pamatnostādnes EK līguma valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu finansēšanu no publiskiem līdzekļiem. Pamatnostādnēs ir sniegts skaidrs un paredzams satvars ieinteresētajām personām, un tās palīdzēs dalībvalstīm paātrināt un paplašināt platjoslas ieviešanu. Pamatnostādnēs arī ir ietverti specifiski noteikumi par nākamās paaudzes piekļuves tīklu izvēršanu, ļaujot piešķirt publiskā sektora atbalstu, lai sekmētu ieguldījumus šajā stratēģiskajā nozarē, neveidojot nevajadzīgus konkurences izkropļojumus. Pamatnostādnēs ir ņemtas vērā publiskā apspriešanā izteiktas piezīmes (skatīt IP/09/813).
Šodien komisārs Hoakins Almunja pēc premjerministra Valda Dombrovska lūguma tikās ar viņu, lai pārrunātu ekonomisko un budžeta situāciju Latvijā, kā arī ekonomiskās programmas īstenošanu.
Šodien Eiropas Komisija publisko to universitāšu programmu sarakstu, kuras ir izvēlētas dalībai “Eiropas maģistrs tulkošanā” (EMT) sadarbības tīklā, pamatojoties uz pieteikumiem, kas saņemti pēc š.g. martā publicētā uzaicinājuma. Komisijas iniciatīvu atzinīgi novērtējušas augstskolu aprindas. Šajā konkursā piedalījās 93 maģistra līmeņa tulkošanas programmas no 24 dalībvalstīm un trīs ārpuskopienas valstīm, un 34 no šīm programmām izvēlējās par EMT sadarbības tīkla dalībniecēm četru gadu sākuma posmam. Nākošo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus publicēs 2010. gadā. Sadarbības tīkls veicinās labas prakses apmaiņu starp iesaistītajām augstskolām, tādējādi uzlabojot mācīšanas standartus, topošo tulkotāju profesionalitāti un veicinot patiesi Eiropas mēroga darba tirgus izveidi augsti kvalificētiem tulkotājiem.
Ekonomiskā situācija kopš šā gada otrā ceturkšņa ir ievērojami uzlabojusies, norādot uz labāku izaugsmes perspektīvu gada otrajā pusē. Ekonomiskā aktivitāte 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā nesasniedza sākotnēji prognozētos rādītājus, tāpēc gaidāms, ka IKP šogad kopumā samazināsies par 4 % gan visā ES, gan eiro zonas valstīs, kā tika prognozēts pavasarī. Tomēr nedrošība vēl joprojām ir liela, un, lai gan drīzumā var notikt pārsteidzoša atlabšana, laiks rādīs, vai tā saglabāsies ilgtermiņā. Komisija prognozē, ka inflācija 2009. gadā vēl aizvien būs nemainīga — 0,9 % ES un 0,4 % eiro zonas valstīs, — jo mazinās nesenā enerģijas un pārtikas cenu straujā pieauguma radītais bāzes efekts, kas virzīja cenu lejupslīdi, un nav paredzams citāds nozīmīgs inflācijas spiediens.
Šodien Novatorisku zāļu ierosme (IMI), kas ir publiskā un privātā sektora partnerība starp Eiropas Komisiju un EFPIA pārstāvēto Eiropas farmācijas rūpniecību, nāca klajā ar pirmo nozīmīgo paziņojumu par sadarbības labajiem rezultātiem. Vienlaikus IMI publicēja arī pētījumu tematus otrajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus. Temati izraudzīti nolūkā paātrināt jaunu zāļu atklāšanu un izstrādāšanu vēža, iekaisuma slimību un infekcijas slimību ārstēšanai. Otrajam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus paredzētais finansējums ir 156,3 miljoni eiro. No tiem 76,8 miljonus eiro nodrošinās Eiropas Komisija, un paredzēts, ka 79,5 miljonus eiro natūrā nodrošinās EFPIA dalībuzņēmumi.
Stokholmā notikušajā koordinācijas sanāksmē četru lielāko ārvalstu banku, kuras darbojas Latvijā, mātes bankas no jauna apliecināja apņemšanos atbalstīt savas filiāles un meitasuzņēmumus Latvijā un sekmēt finanšu stabilitāti Baltijas reģionā. Šī apņemšanās kopā ar finansiālo palīdzību, ko Latvija saņem no Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un citiem divpusējiem un daudzpusējiem aizdevējiem, mazinās ekonomiskās krīzes ietekmi, palielinās investoru uzticību un palīdzēs Latvijai atgriezties uz ilgtspējīgas attīstības ceļa.
Nedēļa, kuras laikā nav jādomā par ikdienu, bet ir iespēja pietuvināties dabai. Nedēļa, kurā bez maksas var uzzināt daudz jauna par kādas ES valsts āra dzīves kultūru un tradīcijām. Šādas apmācības šogad pirmo reizi piedāvā Eiropas Komisijas finansētās mūžizglītības programmas "Grundtvig" akcijā "Darbnīcas". Pirmā valsts visā Eiropas Savienībā (ES), kur šīs darbnīcas notiks, ir Latvija.
10. septembrī Eiropas Savienības mājā Rīgā notika cikla “Sarunas par Eiropas nākotni pie kafijas tases” diskusija par tēmu – “Krīze: samelstais un faktiskais”.
Eiropas Savienība nozīmē daudz vairāk nekā tikai likumdošanu. Nāciet uz Eiropas Komisijas stendu „Riga Food” 9.-12. septembrī un pārliecinieties par to!
Šodien eCall — Eiropas automātiskā, transportlīdzekļos uzstādītā neatliekamās palīdzības zvanu sistēma — saņēma absolūtu Eiropas mobilo sakaru nozares atbalstu. Mobilo sakaru nozares GSM asociācijas pārstāvji apliecināja savu apņemšanos, lai sekmētu šo civilās aizsardzības tehnoloģiju, parakstot ES saprašanās memorandu eCall ieviešanai visā Eiropā. Ja automašīnai notiek nopietns negadījums, eCall sistēma automātiski sastāda 112 — Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības dienestu numuru — un nosūta tās atrašanās vietas koordinātes tuvākajam neatliekamās palīdzības dienestam pat tad, ja pasažieri nezina vai ja tie fiziski nav spējīgi pateikt, kur atrodas. Lai izvērstu eCall, ir nepieciešama cieša sabiedriskās pārvaldes iestāžu, autoražotāju un mobilo sakaru operatoru sadarbība, bet, to pilnībā īstenojot, ik gadus ES varētu izglābt
ES Patērētāju aizsardzības komisāre Meglena Kuneva šodien publiskoja ES mēroga (tajā piedalījās 26 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Īslande) izmeklēšanas rezultātus par maldinošu reklāmu un negodīgu komercpraksi tīmekļa vietnēs, kas tirgo plaša patēriņa elektronikas preces. Tika pārbaudītas 369 tīmekļa vietnes, kuras ES patērētājiem pārdod sešas populārākās elektronikas preces, proti, digitālos fotoaparātus, mobilos telefonus, pārnēsājamos mūzikas atskaņotājus, DVD atskaņotājus, datorpreces un spēļu konsoles.
Eiropas Komisija apgalvo, ka pēdējos gados izgudrojumu jomā ES valstis ir izlīdzinājušas plaisu starp lielākajiem konkurentiem ASV un Japānu. Taču Komisija secina, ka inovācijas politika nebūt ne visās valstīs norit gludi un nebūt ne visur jaunajiem zinātniekiem un uzņēmīgiem cilvēkiem ir pietiekams atbalsts un zaļā gaisma. Arī pašos Briseles gaiteņos nebūt ne viss ir izdarīts, lai veicinātu izgudrojumus un zinātni.
Pasaulē joprojām vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo neiedomājamā nabadzībā. Ar to cīnās ANO, kas ar īpašas programmas palīdzību cer likvidēt galēju nabadzību, kur cilvēku ienākumi ir zemāki par 1,25 dolāriem. Ievērojamu atbalstu šai cīņā sniegusi arī Eiropas Savienība (ES), kas no visas kopējās starptautiskās palīdzības pērn sasniegusi 60% atbalstu.
4. septembrī, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens pēc Latvijas Republikas Ministru prezidenta Valda Dombrovska ielūguma būs īsā vizītē Rīgā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ir nosūtījis Komisijas nākamā pilnvaru termiņa politikas pamatnostādnes. Pamatnostādņu dokumentā ir izklāstīti mērķi un idejas, kurām, kā uzskata priekšsēdētājs Barrozu, būtu jābūt Komisijas un Parlamenta partnerības pamatā nākamo piecu gadu laikā.
Eiropas Komisija šodien ierosināja izveidot kopēju ES pārvietošanas programmu. Šīs programmas mērķis ir pārvietošanu ES robežās izveidot par efektīvāku līdzekli bēgļu aizsardzībai, nodrošinot ES dalībvalstu ciešāku politisko un praktisko sadarbību. Šī iniciatīva attiecas uz bēgļu no trešām valstīm pārvietošanu uz kādu no ES dalībvalstīm. Pārvietošana ir bēgļu nosūtīšana no pirmās patvēruma valsts uz citu valsti, kur viņi var sākt jaunu dzīvi un iegūt pastāvīgu aizsardzību.Lielais vairums bēgļu visā pasaulē ir nonākuši ārpus ES – jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā. Vairumam vēlamā iespēja ir atgriešanās izcelsmes valstī. Tomēr dažiem no šiem bēgļiem, jo īpaši vismazāk aizsargātajiem, šī iespēja nepastāv. Vienīgais risinājums viņiem ir pārvietošana.
Šodien sākas reģistrācija trešajam Juvenes Translatores konkursam ES vidusskolām. “Juvenes Translatores”, kas latīņu valodā nozīmē “jaunie tulkotāji”, varēs pārbaudīt savas spējas, pārtulkojot tekstu izvēlētajā valodā, un iegūt balvu. Šis konkurss kļūst arvien populārāks, un nosacījumi, kas izrādījušies tik veiksmīgi, būs tādi paši kā iepriekšējos divos konkursos. Visas vidusskolas, kuras vēlas piedalīties, var reģistrēties no 1. septembra līdz 20. oktobrim.
Turpinām informēt par iespējām saņemt visu veidu informāciju saistībā ar ES un pilsoņu tiesībām tajā. Šoreiz Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrs apkopojis aktuālākos iedzīvotāju uzdotos jautājumus, kas saņemti pa informatīvo Eiroinfo tālruni – 67 211111. Zvanot pa to, ikviens iedzīvotājs var ātri un ērti saņemt informāciju par Eiropas Savienību un jaunumiem, ko Latvijai nes dalība savienībā. Eiroinfo tālrunis darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā.
Europeana, Eiropas daudzvalodīgā digitālā bibliotēka (www.europeana.eu), interneta lietotājiem piedāvā 4,6 miljonus digitalizētu grāmatu, karšu, fotogrāfiju, filmu klipu un laikrakstu. Kopš Europeana darbības sākuma 2008. gada novembrī (IP/08/1747) tās krājumi ir palielinājušies vairāk nekā divkārt. Šodien politikas dokumentā Eiropas Komisija paziņoja, ka līdz 2010. gadam digitalizēto darbu skaitam jāsasniedz 10 miljoni.Komisija arī uzsāka sabiedrisko diskusiju par grāmatu digitalizācijas nākotni Eiropā —publiskā un privātā sektora iespējām apvienot spēkus un nepieciešamību reformēt Eiropas nesaskaņoto autortiesību regulējumu.
ES ir noteikusi jaunas energoefektivitātes prasības spuldzēm, kas ražotas ES tirgum, un tās jāpilda, sākot ar 2009. gada 1. septembri. Šis dokuments skaidro pasākuma saturu, pieejamās spuldžu alternatīvas, labumus patērētājiem, un sniedz pamatinformāciju par likumdošanas procesu.
"Eirobarometra 71" pētījumā aptaujātie izeju krīzes pārvarēšanā visbiežāk saredz atbalstā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (49%) un atbalstā bezdarbniekiem (26%), tā šodien preses konferencē pavēstīja ziņojuma par Latviju atbildīgā redaktore, "TNS Latvia" projektu vadītāja Inta Priedola.
Pirms 20 gadiem, 1989. gada 23. augustā, Baltijas Ceļš Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, tolaik vēl aiz dzelzs priekškara, miermīlīgā protestā vienoja vairāk nekā divus miljonus eiropiešu. Stiepjoties 600 kilometru garumā un šķērsojot trīs valstu robežas, Baltijas Ceļš bija viena no visu laiku garākajām cilvēku ķēdēm. Tā pauda Baltijas tautu kopīgo vēlmi aizstāvēt savu identitāti un dot ieguldījumu vēsturiskajās pārmaiņās, ko tolaik piedzīvoja Eiropa.
Šodien Eiropas Komisija pēdējo reizi aicināja ES dalībvalstis pasteigties ar jaunās automobiļu sakaru tehnoloģijas eCall brīvprātīgu ieviešanu. Jaunā sistēma var izglābt 2500 dzīvības gadā. Ja automobilis cieš nopietnā satiksmes negadījumā, eCall automātiski zvana 112 — uz Eiropas vienoto ārkārtas tālruni — un pārraida tuvākajam ārkārtas dienestam informāciju par automobiļa atrašanās vietu. Saziņa var uz pusi saīsināt reaģēšanas laiku, samazināt traumu smagumu un izglābt dzīvības tiem, kas nezina vai nespēj pateikt, kur atrodas. Patlaban valsts iestādes, automobiļu ražotāji un mobilo tīklu operatori var brīvprātīgi ieviest eCall. Jaunā sistēma nevienā ES valstī pagaidām nedarbojas, un Latvija tajā pašlaik nav gatava piedalīties izmaksu dēļ. Komisija šodien pieņemtajā politikas dokumentā
Apstākļos, kad mainās plašsaziņas līdzekļu izmantošanas paņēmieni un informācijas apjoms ir milzīgs, vairs nepietiek ar prasmēm lasīt, rakstīt un izmantot datoru. Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar brīdinājuma, ka gados jauni un vecāki eiropieši varētu palaist garām iespējas, kas paveras mūsdienu augsto tehnoloģiju informācijas sabiedrībā, ja nekas netiks darīts, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi tādā mērā, lai viņi varētu piekļūt attēliem, skaņām un tekstiem, analizēt un izvērtēt tos, un izmantot tradicionālos un jaunos plašsaziņas līdzekļus satura veidošanā un publiskošanā. Komisija norādīja, ka ES valstīm un plašsaziņas nozarei ir jāvairo izpratne par dažādajām plašsaziņas izpausmēm, ar kurām ļaudis sastopas — reklāmām, filmām vai tiešsaistes saturu.
No 2010. gada 1. janvāra ES 18 miljonus eiro ieguldīs pētījumā, kas veidos pamatu jaunākās paaudzes, proti, 4G, mobilajiem tīkliem. Eiropas Komisija nesen pieņēma lēmumu sākt finansēt pētījumu par tehnoloģiju “LTE Advanced”, kura mobilajā internetā nodrošinās līdz pat simts reižu ātrāku datu pārraides ātrumu nekā patlaban izmantotie 3G tīkli. LTE par nozares prioritāti jaunākās paaudzes mobilajiem tīkliem kļūst arī pētījuma apjomīgā finansējuma dēļ, ko tas no ES saņem jau kopš 2004. gada.
Biedrība „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” (LTRK) un Eiropas Komisijas „Europe Direct” informācijas centrs Rīgā sadarbībā ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru (VIAA) š.g. 26.augustā organizē semināru „Dzīvot un mācīties ir viens un tas pats!”. Seminārs notiks LTRK namā (Kr. Valdemāra 35), tā sākums paredzēts plkst. 12:30.
Rīga, Latvija; 2009. gada 14. augustā – Eiropas Komisija ir uzsākusi iniciatīvas* realizāciju, lai palīdzētu privātā sektora uzņēmumiem un it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) labāk izprast ieguvumus, kurus nodrošina dzimumu stereotipu pārvarēšana darba vidē, tādējādi veicinot viņu konkurētspēju.
Lai palīdzētu jūsu skolai efektīvi pielietot Eiropas Dienasgrāmatu, amatpersonas no Eiropas Komisijas Lauksamniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta (DG AGRI) dosies uz skolām un stāstīs par lauksaimniecības jautājumiem skolēniem.
Atzīmējot 20. gadadienu kopš dzelzs priekškara krišanas, Eiropas Komisija izveidojusi īpašu interneta vietni www.europa1989-2009.eu. Tajā iespējams skaņās un attēlos atskatīties uz notikumiem, kas pirms 20 gadiem deva starta šāvienu Centrāl- un Austrumeiropas valstu ceļam uz Eiropas Savienību (ES).
Šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums par konkurētspēju digitālajā jomā liecina, ka Eiropas digitālajā nozarē kopš 2005. gada ir gūti ievērojami panākumi:pašlaik 56 % eiropiešu regulāri izmanto internetu, 80 % no tiem — ar ātrdarbīgu pieslēgumu (salīdzinājumā ar tikai vienu trešdaļu 2004. gadā), tādējādi padarot Eiropu par pasaules vadošo spēku platjoslas interneta jomā.Eiropa ir pirmais pasaules kontinents, kurā mobilo sakaru abonentu ir vairāk nekā iedzīvotāju (izplatības līmenis 119 %).
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks priecājas par komisāram Piebalgam piešķirto Cicerona balvu: "Esmu patiesi iepriecināts, ka mans labs draugs Eiropas komisārs Andris Piebalgs ir saņēmis prestižo Cicerona balvu, kuru piešķir Latvijas Zinātņu akadēmija. Īpaši patīkami ir tas, ka pirmo reizi šo balvu saņem personība no kādas Eiropas Savienības institūcijas. Pēdējos gados esmu lieliski un cieši sadarbojies ar Piebalga kungu, jo mēs esam strādājuši pie līdzīgiem jautājumiem Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā.
Pēdējais posms, īstenojot Eiropas Savienības vīna nozares reformu, par kuru lauksaimniecības ministri vienojās 2007. gada decembrī, tiek uzsākts 2009. gada 1. augustā[1]. Visaptverošajai reformai, kuras pirmo posmu piemēro no pagājušā gada 1. augusta, vajadzētu ieviest līdzsvaru vīna tirgū, pakāpeniski izbeigt izšķērdīgus un dārgus tirgus intervences pasākumus un dot iespēju izmantot budžetu lietderīgākiem, aktīvākiem pasākumiem, kas uzlabos Eiropas vīnu konkurētspēju. Reforma paredz strauji pārstrukturēt vīna nozari, šim mērķim izmantojot brīvprātīgu, trīsgadīgu vīnogulāju izaršanas shēmu kā alternatīvu iespēju ražotājiem, kas nav konkurētspējīgi, un kā līdzekli vīna pārprodukcijas novēršanai tirgū. Atbalsts par destilāciju krīzes situācijā un par dzeramā alkohola destilāciju tiks pakāpeniski izbeigts, un naudas līdzekļus, kas
Pirmo reizi tās desmit gadu pastāvēšanas vēsturē prestižā Cicerona balva tiek piešķirta ES komisāram. Šogad balvas pasniegšanas žūrija, kuru vada Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, ir piešķīrusi balvu Eiropas komisāram no Latvijas Andrim Piebalgam par viņa māku argumentēt un izskaidrot problēmas enerģētikas jomā, stiprinot redzējumu par vienotu un stabilu Eiropu.
Saskaņā ar šodien publicētajiem jaunākajiem datiem Eiropas Savienības Erasmus programma sadarbībai augstākās izglītības jomā turpina sekmīgi darboties 2007./2008. mācību gadā, dodot iespēju vairāk nekā 162 000 Eiropas studentu un 27 000 akadēmisko aprindu pārstāvju doties uz citu valsti, lai studētu vai mācītu. Saistībā ar Erasmus programmu vismaz 20 000 studentu pirmo reizi varēja doties darba praksē uz uzņēmumiem un organizācijām citās valstīs, un gandrīz 5 000 universitātes mācībspēku varēja piedalīties apmācībā ārzemēs. Erasmus programmas studentu apmaiņa, skaitot kopā studijas un darba praksi ārzemēs, ir palielinājusies par 5,2 % salīdzinājumā ar 2006./2007. mācību gadu; attiecībā uz studiju periodiem pieaugums ir 2,1 %. Pamatojoties uz šiem jaunākajiem datiem, var pieņemt, ka līdz 2009. gada vidum Erasmus programmā būs piedalījušies vairāk nekā 2 miljoni studentu.
Eiropas Komisija saskaņā ar EK līguma noteikumiem par valsts atbalstu ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu par atbalsta pasākumiem Latvijas AS Parex Banka. Šis ir pirmais solis, lai ciešā sadarbībā ar Latvijas iestādēm rastu dzīvotspējīgu ilgtermiņa risinājumu šai bankai. Ar Komisijas 2008. gada 24. novembra, 2009. gada 11. februāra un 2009. gada 11. maija lēmumiem (skat. IP/08/1766 un IP/09/732) tika apstiprināti glābšanas pasākumi Parex bankai valsts garantiju, likviditātes atbalsta un rekapitalizācijas pasākumu veidā. 2009. gada 11. maijā tika iesniegts Parex bankas pārstrukturēšanas plāns. Tagad Komisija pētīs, vai šis pārstrukturēšanas plāns ļaus
Šodien publicētās Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka četri no katriem pieciem iedzīvotājiem Eiropā interesējas par to, kāda ir iegādāto produktu ietekme uz vidi. Ar vidi saistītie apsvērumi vislielākā mērā tiek ņemti vērā Grieķijā, kur vairāk nekā 9 no 10 aptaujātajiem apgalvoja, ka, pieņemot lēmumus par pirkumiem, tiem ir svarīgi, kāda ir attiecīgā produkta ietekme uz vidi. Šajā aptaujā arī atklājās, ka Eiropas iedzīvotāju viedoklis par ražotāju apgalvojumiem saistībā ar saražoto produktu ekoloģiskajiem rādītājiem dalās. Aptuveni puse aptaujāto arī uzskata, ka vislabākais veids, kā sekmēt ekoloģiski draudzīgo produkciju, būtu palielināt nodokļus, kurus piemēro videi kaitīgiem produktiem, bet samazināt videi draudzīgajiem produktiem piemērotos nodokļus. Aptaujātie ir cieši pārliecināti par mazumtirgotāju lielo nozīmi videi draudzīgu produktu popularizēšanā. Tika atbalstīta arī obligātā oglekļa
Eiropas Komisija aicina iesniegt piezīmes par tās priekšlikumu pārskatīt Grupu atbrīvojuma regulu un pamatnostādnes par piegādes un izplatīšanas līgumiem (pamatnostādnes vertikālo ierobežojumu jomā). Pašreizējai regulai termiņš beigsies 2010. gada maijā. Balstoties uz pieredzi konkurences noteikumu piemērošanā un uz ieinteresēto personu piezīmēm, Komisija uzskata, ka kopumā tie darbojas labi un ka radikāli grozījumi nav vajadzīgi. Grozījumu svarīgāko ierosinājumu mērķis ir ņemt vērā jaunākās norises tirgū, īpaši lielo mazumtirgotāju pirktspējas palielināšanos un pārdošanas tiešsaistē attīstību internetā. Ieinteresētās personas tiek aicinātas iesniegt piezīmes līdz 2009. gada 28. septembrim.
Šodien publicēta jauna aptauja, kas liecina, ka 61 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas krīzes ļaunākās izpausmes attiecībā uz darba vietām vēl tikai gaidāmas. Trešā daļa no strādājošajiem ir “ļoti norūpējušies” par to, ka krīzes dēļ varētu zaudēt darbu, tomēr 72 % uzskata, ka ES ir pozitīva ietekme uz iespējām radīt jaunas darba vietas un mazināt bezdarba līmeni, un trešā daļa eiropiešu zina, ka ir Eiropas Sociālais fonds — galvenais ES instruments, ar kura palīdzību ieguldīt strādājošajos un saglabāt darba vietas.
Šodien Eiropa spēra svarīgu soli pretim jaunai mobilo sakaru pakalpojumu paaudzei. Padome piekrita Eiropas Parlamentam, apstiprinot Eiropas Komisijas priekšlikumu modernizēt Eiropas tiesību aktus, tā saukto GSM direktīvu, attiecībā uz mobilo sakaru pakalpojumiem nepieciešamā radiofrekvenču spektra izmantošanu. GSM direktīvā, ko pieņēma 1987. gadā, paredzēts daļu no 900MHz radiofrekvenču spektra joslas izmantot GSM (Globālā mobilo sakaru sistēma jeb sākotnēji Groupe Spécial Mobile) piekļuves tehnoloģijām, tādām kā mobilie tālruņi. Atjauninātajā direktīvā patlaban noteikts, ka 900 MHz radiofrekvenču joslu izmantos, lai sniegtu ātrākus Eiropas mēroga pakalpojumus, piemēram, mobilo sakaru interneta pakalpojumus, vienlaikus nodrošinot GSM pakalpojumu nepārtrauktību. Jaunie elastīgie noteikumi sekmēs spēcīgāku konkurenci Eiropas telesakaru tirgū un veicinās bezvadu platjoslas pakalpojumu izplatīšanos īsākā laikposmā un plašā
27. jūnijā ES pārskaitīja Latvijai 1,2 miljardus eiro, kas ir otrais maksājums saistībā ar šā gada janvārī Latvijai piešķirto palīdzību maksājumu bilances stabilizācijai. ES sagaida, ka Latvija izpildīs nosacījumus turpmāko maksājumu saņemšanai. Šie nosacījumi ir iestrādāti Saprašanās memorandā, kā arī papildinātajā Saprašanās memorandā, ko ES un Latvijas valsts iestādes parakstīja 13. jūlijā.
Ja vien cilvēki zinātu, kas viņiem pienākas atbilstoši likumdošanai, pasaulē jau sen valdītu leiputrija. Šādu secinājumu ne reizi vien nācies dzirdēt, runājot par likumiem, kurus lielākā daļa planētas iedzīvotāju nemaz nepārzina.
Eiropas Komisija apstiprināja paziņojumu, kurā izskaidrota tās pieeja dalībvalstu bankām sniegtā pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanai. Pieeja balstīta uz trim pamatprincipiem: i) bankām, kuras saņem atbalstu, ilgtermiņā ir jānodrošina dzīvotspēja bez turpmāka valsts atbalsta, ii) bankām, kuras saņem atbalstu, un to īpašniekiem ir jāuzņemas taisnīga pārstrukturēšanas izmaksu daļa un iii) jāveic pasākumi, lai ierobežotu konkurences kropļojumus vienotajā tirgū. Pamatnostādnēs, kuras ir spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim, izskaidrots, kā Komisija iecerējusi piemērot šos principus saistībā ar pašreizējo sistēmisko finanšu krīzi, lai veicinātu Eiropas banku nozares dzīvotspējas atjaunošanu.
Eiropas Komisija turpinās darīt visu iespējamo, lai atbalstītu piena ražotājus un stabilizētu piena produktu tirgu. Šodien publicētajā ziņojumā par piena produktu tirgus stāvokli Komisija apkopojusi pasākumus, kas var līdzēt, risinot sarežģīto situāciju tirgū. Komisija turpinās izmantot pašreizējos instrumentus — intervenci, atbalstu privātai uzglabāšanai un eksporta kompensācijas. Lauksaimnieki varēs laikus saņemt tiešos maksājumus, kā arī tikko uzsākta jauna piena nozares veicināšanas programmu sērija. Starp citiem potenciālajiem pasākumiem jāmin iespēja iekasēt maksājumus no ražotājiem, kas pārsniedz piešķirto kvotu, un ar iegūtajiem līdzekļiem finansēt brīvprātīgu atteikšanos no piena ražošanas, kā arī lauksaimnieku iekļaušana valsts atbalsta pagaidu krīzes sistēmā. Saskaņā ar pagājušā gada „veselības pārbaudes” vienošanos dalībvalstis var pārdalīt atbalstu par labu lauksaimniekiem. Lai palīdzēt
2009. gada 20. jūlijā slavenais riteņbraucējs Migels Indurains pauda savu atbalstu Eiropas Komisijas organizētajam konkursam par ES bioloģisko produktu logotipu. Migels Indurains, kurš piecas reizes pēc kārtas ir uzvarējis Tour de France un divas reizes uzvarējis arī Giro d’Italia, tikās ar konkursa žūriju, lai izvēlētos labāko logotipu Eiropas līmeņa notikumam. Migels Indurains ir lauksaimnieka dēls, visu dzīvi viņš ir apguvis zināšanas par pareizu uzturu un pratis tās arī izmantot. Viņa sportiskā apņēmība un dziļā izpratne par veselīgu uzturu bija nenovērtējams atbalsts žūrijai, kam bija jāpieņem lēmums par to, kuri logotipi vislabāk raksturo bioloģiskos produktus un tiks izvirzīti konkursa noslēguma posmam.
Eiropas Komisija šodien pieņēma jaunu regulējumu, lai uzlabotu gāzes piegādes drošību iekšējā gāzes tirgū. Ar ierosināto regulu nostiprinātu pašreizējo ES gāzes piegādes drošības sistēmu, nodrošinot to, ka visas dalībvalstis un to gāzes tirgus dalībnieki savlaicīgi un rezultatīvi rīkojas, lai novērstu iespējamus gāzes piegādes traucējumus un mazinātu to sekas. Ar regulu arī izveidotu dalībvalstu sadarbības mehānismu rezultatīvai rīcībai gadījumā, ja rastos jebkādi nopietni gāzes piegādes traucējumi.
Ātrās brīdināšanas sistēmai pārtikas un barības jomā (RASFF), kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības rīks, lai nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu, šogad aprit 30 gadi. Skaitļi liecina, ka tagad tā ir efektīvāka nekā jebkad agrāk. Šodien publicētajā ikgadējā ziņojumā par sistēmas darbību 2008. gadā minēts, ka trauksmes paziņojumu skaits 2008. gadā ir samazinājies gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2007. gadu. Kopējais paziņojumu skaits saglabājas stabils – aptuveni 7000. Tas nenozīmē, ka 2008. gadā bija mazāk problēmu, par kurām ziņot. Tas drīzāk norāda uz to, ka sistēmas dalībnieki tagad labāk analizē risku un klasificē paziņojumus kā “trauksmes paziņojumus” tikai tad, ja pastāv “nopietns” risks un ja produkts jau ir tirgū. Tas notiek arī tad, ja ir nepieciešama dalībvalstu ātra rīcība, lai mazinātu risku. 2008. gadā no aptuveni 3000 paziņojumiem 528 bija trauksmes paziņojumi. Komisija saņēma arī
Šodien ir pienācis termiņš, līdz kuram Eiropas Savienībā standartiem neatbilstoši poligoni jāpiemēro ES prasībām. Dalībvalstīm bija astoņi gadi laika, lai nodrošinātu, ka poligoni, kuri jau pastāvēja pirms tika piemēroti Eiropas tiesību akti par atkritumu poligoniem, atbilst prasībām vai tiek slēgti. Komisija rakstiski atgādināja visām dalībvalstīm par šo pienākumu un apkopoja datus par atbilstību. Pret tām dalībvalstīm, kuras pārkāpj tiesību aktus, varētu celt prasību tiesā. Standartiem neatbilstoši atkritumu poligoni apdraud iedzīvotāju veselību un vidi. Šādi poligoni var radīt kaitīgu vielu izplūdes gaisā un smakas, piesārņot augsni, ūdeni un gruntsūdeņus.
Šodien, pieņemot priekšlikumu par bezvīzu režīmu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas pilsoņiem, tika apstiprināta Eiropas Komisijas ilggadējā apņēmība nodrošināt ieceļošanu bez vīzas iedzīvotājiem no Rietumbalkāniem. Saskaņā ar priekšlikumu šo trīs valstu pilsoņi var ceļot uz Šengenas zonas valstīm[1], ja tiem ir jaunās biometriskās pases. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Komisijas priekšlikums ir jāapstiprina Padomei. Komisija joprojām ir apņēmības pilna liberalizēt vīzu režīmu arī Albānijas un Bosnijas pilsoņiem. Tomēr šīs valstis vēl nav izpildījušas nosacījumus, lai tās varētu iekļaut šodienas priekšlikumā. Ja reformu norises gaita saglabāsies un tiks izpildīti visi nosacījumi, Komisija līdz 2010. gada vidum varētu plānot jaunu priekšlikumu, kurā tiktu iekļautas šīs valstis.
Šodien Komisija publicēja ziņojumu par aizsardzības statusu vairāk nekā 1150 sugām un 200 biotopu veidiem, kas aizsargāti ar ES tiesību aktiem. Tikai mazai daļai no šiem neaizsargātajiem biotopiem un sugām ir panākts labs aizsardzības statuss, un dalībvalstīm būs jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu situāciju. Ziņojums aptver laika posmu no 2001. līdz 2006. gadam un ir visplašākais līdz šim veiktais pētījums par bioloģisko daudzveidību, tāpēc tas ir nenovērtējams atsauces punkts turpmāko tendenču izvērtēšanai. Pļavu, mitrzemju un piekrastes biotopi ir visvairāk apdraudēti. Galvenie cēloņi ir tradicionālo lauksaimniecības metožu aizvien mazāka izmantošana, tūrisma attīstība un klimata pārmaiņas. Tomēr aina nav pilnīgi nomācoša, un dažas lielākās, simboliskās sugas – vilki, lūši, bebri un ūdri – atgūst savus tradicionālos izplatības areālus. Daudzas dalībvalstis ieguldīja lielus līdzekļus, lai veiktu det
Sestdien, 11.jūlijā no pl. 12:00 līdz 18:00, Jūras svētku laikā Liepājas promenādē pie Tirdzniecības kanāla darbosies Sūdzību Kiosks, kurā ikviens svētku apmeklētājs varēs atstāt ar patērētāju tiesību pārkāpumiem saistītas sūdzības, kā arī saņemt Patērētāju tiesību aizsardzības centra Liepājas reģionālās pārvaldes speciālista konsultāciju par patērētāju tiesībām.
Eiropas pāreja no analogās televīzijas uz digitālo atbrīvos radiofrekvences, ko varēs izmantot jaunu pakalpojumu sniegšanai. ES ir labvēlīgā situācijā, lai no šīs „digitālās dividendes” gūtu labumu: Vācija, Somija, Luksemburga, Zviedrija, Nīderlande, Beļģija (Flandrijas daļa) un liela daļa Austrijas jau ir izslēgušas zemes analogās televīzijas apraidi, bet citas ES valstis to plāno izdarīt līdz 2012. gadam ( IP/09/266). 12. jūnijā arī ASV notika pāreja uz digitālās televīzijas apraidi. Izmantot visas iespējas, ko sniedz šī pāreja, — tā ir viena no ES telekomunikāciju politikas prioritātēm, jo atbrīvotās radiofrekvences var izmanot, lai uzlabotu komunikāciju un piekļuvi audiovizuālajam saturam. Ja šīs frekvences efektīvi izmantos, tās veidos arī apjomradītus ietaupījumus un uzlabo
Latvijai katrā no turpmākajiem četriem gadiem (ieskaitot 2009.gadu) būs pieejami līdz 200 000 eiro no Eiropas Komisijas budžeta, lai veidotu mācību materiālus par Eiropas Savienību (ES) skolām, stiprinātu nevalstiskās organizācijas, mudinātu cilvēkus sākt uzņēmējdarbību un realizētu citus ar ES saistītus komunikācijas projektus, paredz 10. jūlijā parakstītais Vadības partnerības līgums. No EK puses to parakstīja Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Panos Karvonis (Panos Carvounis) un Komisijas Pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca, bet no Latvijas puses – Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane.
Eiropas Komisijas veselības komisāre Andrula Vasiliu šodien nāca klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai jaunieši aktīvāk iesaistītos ES veselības politikas veidošanā. Iniciatīva sākas ar konferenci par jauniešu veselību 2009. gada 9. un 10. jūlijā Briselē. Vairāk nekā 200 jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem no visas Eiropas tiksies ar politikas veidotājiem un veselības organizācijām, lai pārrunātu svarīgākās problēmas veselības jomā, piemēram, alkohola lietošanu, smēķēšanu un narkotikas, arī fiziskās aktivitātes un garīgo veselību. Apskatīs arī pārnozaru jautājumus, tostarp finanšu krīzi, nevienlīdzību veselības jomā, izglītību un plašsaziņas līdzekļu nozīmi. Konferenci rīko kopā ar Eiropas Jaunatnes forumu, un tai izveidota daudzvalodu tīmekļa vietne ES veselības portālā ar interneta žurnālu, kurā jaunieši var paust savu viedokli par veselības jautājumiem.
Eiropas Komisijas gala ziņojumā par konkurenci farmācijas nozarē ir konstatēts, ka ģenērisko zāļu ienākšana tirgū tiek aizkavēta un ir vērojams kritums tirgū ienākošo jauno zāļu skaitam. Nozares izmeklēšana liecina, ka cēloņi meklējami uzņēmumu praksē, tomēr nav izslēdzami arī citi faktori, piemēram, tiesiskā regulējuma nepilnības. Komisija saskaņā ar EK pretmonopola tiesību aktiem turpmāk plāno veikt intensīvas pārbaudes farmācijas nozarē un pastāvīgi uzraudzīt izlīgumus starp oriģinālo zāļu un ģenērisko zāļu uzņēmumiem. Ir uzsāktas pirmās pretmonopola izmeklēšanas. Ziņojums arī aicina dalībvalstis izstrādāt likumus, kas veicina ģenērisko zāļu izmantošanu. Ziņojumā ir atzīmēts gandrīz visu ieinteresēto personu atbalsts Kopienas patentam un specializētai patentu tiesvedībai Eiropā.
Eiropas Komisija šodien publicēja Zaļo grāmatu par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu nolūkā uzsākt debates par to, kā vislabāk sekmēt Eiropas jauniešu iespējas uzlabot zināšanas un prasmes, dodoties uz ārzemēm. Pavadīt kādu laiku ārzemēs, studējot, mācoties vai strādājot algotu vai brīvprātīgu darbu, ir viena no jauniešu nozīmīgākajām iespējām uzlabot savas nodarbinātības izredzes un veicināt personisko izaugsmi. Ar šo Zaļo grāmatu Komisija sāk sabiedrisko apspriešanos, kas ilgs līdz 2009. gada 15. decembrim. Atbildes apkopos, izmantojot anketu tiešsaistē un rakstiskus komentārus.
Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu jau piekto reizi pārstāvēs Komisiju G8 augstākā līmeņa sanāksmē, kas šogad (8.-10.jūlijā) notiks Itālijas vadībā L’Akvilā (Itālija). G8 valstu vadītāji jo īpaši pievērsīsies pasaules ekonomikai, tostarp tirdzniecībai, klimata pārmaiņām un enerģētikai, Āfrikai/attīstībai un pārtikas nodrošinājumam.
Eiropas Komisija šodien nāk klajā ar priekšlikumu izveidot jaunu mikrofinansēšanas instrumentu, kas ļaus piešķirt mikrokredītus mazajiem uzņēmumiem un cilvēkiem, kas zaudējuši darbu un vēlas izveidot savu uzņēmumu. Šā instrumenta sākotnējais budžets būs 100 miljoni eiro; vairāk nekā 500 miljonus eiro varētu iegūt, izmantojot kopīgu iniciatīvu ar starptautiskām finanšu iestādēm, īpaši ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu. Šis jaunais instruments ir viens no pasākumiem, par kuriem Komisija paziņoja šā gada 3. jūnijā paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” (skatīt IP/09/859 un MEMO/09/259).
Šodien Eiropas Komisija pārmērīga budžeta deficīta samazināšanas procedūras ietvaros ieteica, lai Padome nosaka 2012. gadu par termiņu, kad Latvijai jāsamazina budžeta deficīts zem 3% no IKP. Minētais termiņš atbilst Latvijā notiekošajam ekonomikas un budžeta korekcijas procesam un tās vidējā termiņa mērķim — ieviest eiro —, kas ir budžeta korekcijas stratēģijas pamatā. Komisija arī nolēma atbalstīt aizdevuma otrā maksājuma EUR 1,2 miljardu apmērā izmaksu. Eiropas Savienība, ieskaitot vairākas ES dalībvalstis divpusēji, sniedz nozīmīgu finansiālo palīdzību EUR 5,3 miljardu apmērā, kas ir daļa no plašākas finansiālā atbalsta paketes, kurā arī SVF apņēmies ieguldīt EUR 1,7 miljardus. ES aizdevuma otrais maksājums EUR 1,2 miljardu apmērā tiks izmaksāts jūlijā pēc Papildus Saprašanās Memoranda parakstīšanas un aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos.
Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu paziņojumu par valsts atbalstu sabiedriskās apraides finansēšanai. Šis paziņojums nosaka skaidru sistēmu sabiedriskās apraides pakalpojumu attīstībai un nodrošina lielāku tiesisko noteiktību gan valsts, gan privāto plašsaziņas līdzekļu ieguldījumiem. Jaunais paziņojums aizstāj Komisijas 2001. gada „Apraides paziņojumu” (skatīt IP/01/1429), un salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju tajā lielāks uzsvars ir likts uz pārskatatbildību un efektīvu kontroli valsts līmenī, ietverot valsts finansētu jauno plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu kopējās ietekmes pārredzamu novērtējumu.
No šodienas īsziņas nosūtīšana no ārvalstīm ES teritorijā maksā ne vairāk kā EUR 0,11, un tas ir gandrīz trīsreiz lētāk nekā iepriekšējā ES vidējā cena EUR 0,28 (bez PVN). Viesabonēšanas zvans no citas ES valsts tagad nemaksā vairāk kā EUR 0,43 minūtē, un zvana saņemšana ārvalstīs − EUR 0,19. No šodienas maksa par izejošajiem viesabonēšanas zvaniem pēc pirmajām 30 sekundēm tiks aprēķināta par sekundi, nevis par minūti, un maksa par ienākošajiem zvaniem jau no pirmās sekundes tiks aprēķināta par sekundi. Atpūtnieki un darījumu cilvēki, atrodoties ārvalstīs, var arī pārlūkot internetu, lejupielādēt filmas vai nosūtīt fotoattēlus no sava mobilā telefona, nebaidoties pēc tam saņemt šokējošu rēķinu, jo ir noteikts vairumtirdzniecības tarifa ierobežojums EUR 1 par katru lejupielādēto megabaitu (MB). Gaidāms, ka visi šie pasākumi ES patērētājiem samazinās viesabonēšanas izmaksas vēl par 60 % un pa
2009. gada. 1. jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija no Čehijas Republikas pārņem ES prezidentūru. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselenci Matss Stafansona (Mats Staffansson) kungs informatīvā pasākumā ES mājā iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm.
Eiropas Savienības noteikumi, kas noteica daudzu augļu un dārzeņu lielumu un formu, no rītdienas vairs nebūs spēkā, jo tiek atcelti īpašie tirdzniecības standarti 26 veidu augļiem un dārzeņiem. Šī iniciatīva, kas paredz atteikšanos no minētajiem standartiem, ir svarīga to pasākumu daļa, kurus Komisija patlaban īsteno, lai racionalizētu un vienkāršotu ES noteikumus un atteiktos no liekas birokrātijas. Tirdzniecības standarti tiks saglabāti 10 veidu augļiem un dārzeņiem, tostarp āboliem, zemenēm un tomātiem. Tomēr pat attiecībā uz šiem 10 veidiem dalībvalstis pirmo reizi varēs atļaut veikalos tirgot arī nestandarta produktus, ja vien tie ir attiecīgi marķēti un tādējādi atšķirami no "ekstra", "1. šķiras" vai "2. šķiras" produktiem. Citiem vārdiem sakot, pēc jaunajiem noteikumiem valsts iestādes varēs atļaut jebkura lieluma un formas augļu un dārzeņu tirdzniecību.
Eiropas Komisija, sākoties atvaļinājumu sezonai, brīdina patērētājus par to, cik svarīgi ir izmantot atbilstošus saules aizsarglīdzekļus šovasar, un atkārtoti aicina pievērst uzmanību skaidrāk saprotamajai marķējuma sistēmai uz saules aizsarglīdzekļiem. Jaunais marķējums, tostarp jauns UVA logotips vai spiedogs uz pudelēm un aizliegums lietot maldinošus uzrakstus, piemēram, “pasargā no saules iedarbības” vai “absolūta aizsardzība”, ir atbilde uz 2006. gada septembrī pieņemto Komisijas ieteikumu par saules aizsarglīdzekļiem. Turklāt Komisija vēlas atgādināt patērētājiem, ka ir vairāki iemesli, kāpēc saules aizsarglīdzekļi izmantojami tikai kā viens no vairākiem pasākumiem, lai pasargātos no saules radītā ultravioletā (UV) starojuma.
Mobilo telefonu lādētāju nesavietojamība lietotājiem rada milzīgas neērtības un turklāt ir par iemeslu nevajadzīgiem atkritumiem. Tādēļ Eiropas Komisija ir aicinājusi nozari nākt klajā ar brīvprātīgu apņemšanos risināt šo problēmu, lai izvairītos no nepieciešamības pieņemt jaunus tiesību aktus. Tādēļ galvenie mobilo telefonu ražotāji ir vienojušies saskaņot ES lietotos lādētājus. Saprašanās memorandā (SM), kas šodien tika iesniegts Komisijai, nozare apņemas nodrošināt lādētāju savietojamību, izmantojot USB (mikro) savienojumu. Turklāt SM īstenošanu atvieglos jauni ES standarti, lai garantētu drošu lādētāja izmantošanu. Pirmā jauno savstarpēji savietojamo mobilo telefonu paaudze ES tirgū nonāks 2010. gadā.
Bulgāru un grieķu valodā runājošajiem drīz būs iespēja izveidot „.eu” tīmekļa vietnes dzimtajā valodā. Šodien Eiropas Komisija pieņēma jaunus ES noteikumus, lai interneta lietotāji un uzņēmumi varētu reģistrēt domēna vārdu „.eu”, lietojot visu 23 Eiropas Savienības oficiālo valodu rakstu zīmes, tagad arī kirilicas un grieķu alfabēta burtus.
Vai Jūs zinājāt, ka apmēram 12 miljonu iedzīvotāju Eiropas Savienībā lieto vai ir lietojuši kokaīnu? Vai Jūs zinājāt, ka vidēji viens ES pilsonis ik stundu mirst no narkotiku pārdozēšanas? Vai Jūs zinājāt, ka Eiropā katru gadu 7000 līdz 8000 cilvēki mirst narkotiku lietošanas dēļ? Lai risinātu šo nopietno narkotiku problēmu, Eiropas Komisija šodien sāk jaunu informācijas un apzināšanas pasākumu „Eiropas rīcības plāns narkotiku jomā (EAD)”, kura galvenais uzdevums ir mobilizēt sabiedrību un paaugstināt informētības līmeni par narkotikām Eiropas Savienībā.
Eiropas Komisija ir uzsākusi bargus pasākumus pret 25 dalībvalstīm, kuras, neievērodamas ES tiesību aktus, Eiropas patērētājiem liedz izmantot priekšrocības, ko sniedz atvērts enerģijas tirgus, kurā valda konkurence. Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija saņems oficiālu brīdinājuma vēstuli par to, ka tās neievēro piemērojamos noteikumus gāzes un elektroenerģijas jomā. Turklāt Komisija ir nosūtījusi oficiālu brīdinājuma vēstuli Grieķijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai un Lietuvai par to, ka tās, pārkāpdamas ES direktīvas par elektroenerģiju un gāzi, ir saglabājušas regulēto cenu sistēmu.
Komisija šodien nosūtījusi deviņām dalībvalstīm argumentētus atzinumus sakarā ar pasākumu neveikšanu, lai transponētu Direktīvu 2005/47/EK par darba apstākļiem starptautiskā dzelzceļa transporta nozarē.Šādi atzinumi nosūtīti Francijai, Grieķijai, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Latvijai, Luksemburgai, Portugālei un Vācijai. Valstīm jāsniedz atbilde divu mēnešu laikā.
Eiropas Komisija šodien uzsāka tiesisku darbību pret Latviju saistībā ar administratīvajiem maksājumiem, ko iekasē viens no Latvijas telesakaru regulatoriem — Elektronisko sakaru direkcija (ESD). Komisijai radušās bažas, ka administratīvie maksājumi, ko no uzņēmumiem iekasē par radiofrekvenču spektra izmantojuma kontroli, nav noteikti veidā, kas ir objektīvs, pārskatāms un samērīgs. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Latvijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli, kas ir pārkāpumu izmeklēšanas procedūras pirmais posms.
Šodien Eiropas Komisija nosūtīja oficiālu paziņojumu Čehijai, Grieķijai, Igaunijai, Latvijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovēnijai par to, ka tās savos tiesību aktos nepareizi transponējušas dažus Direktīvas 1999/44/EK aspektus, kas saistīti ar patēriņa preču pārdošanu un saistītajām garantijām, jo Komisijai ir bažas, ka šo valstu tiesību akti, iespējams, ir nepietiekami, lai īstenotu direktīvu.
Eiropas Komisija nodrošinās līdzfinansējumu projektam, ko īsteno Austrija, Francija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Polija un Vācija un kas palīdzēs valsts pārvaldes iestādēm pilnveidot pakalpojumu nozarei domātas tiešsaistes funkcijas. Līdz 2009. gada beigām visās ES dalībvalstīs būs izveidoti vienotie kontaktpunkti, kuros uzņēmumi varēs elektroniski veikt administratīvās procedūras. Tā, piemēram, Beļģijas pakalpojumu sniedzējs varēs tiešsaistē nokārtot visas formalitātes, lai atvērtu kafejnīcu Nīderlandē; tomēr tas vēl nav viss — izmēģinājuma projekta uzdevums ir vēl vairāk uzlabot elektronisko procedūru kvalitāti. Šajā izmēģinājuma projektā triju gadu laikā ieguldīs vairāk nekā 14 miljonus eiro, un pusi no šīs summas piešķirs no ES Konkurētspējas un jauninājumu programmas līdzekļiem.
Tā kā ir gaidāms, ka decembrī plānotajā Kopenhāgenas konferencē tiks panākta vienošanās par jaunu starptautisko nolīgumu klimata jautājumos, klimata pārmaiņas loģiskā kārtā būs centrālais jautājums Eiropas Komisijas rīkotajā 2009. gada Zaļās nedēļas konferencē, kas norisināsies 23.–26. jūnijā Briselē, Charlemagne ēkā. Ievērojot vadmotīvu „rīkoties un pielāgoties”, Zaļās nedēļas ietvaros — kas ir lielākā ikgadējā Eiropas vides politikai veltītā konference, — tiks risinātas daudzšķautņainās problēmas, ar kurām jāsaskaras, lai mazinātu ES un visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kuras jau notiek. Astoņas no šīm sesijām veltīs tam, lai nāktu klajā ar reālistisku redzējumu par pasauli ar zemu oglekļa koncentrāciju 2050. gada perspektīvā. Ir paredzams, ka šajā trīs dienu pasākumā piedalīsies vairāk nekā 4000 pārstāvju no Eiropas un valstīm
Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izplatīto informāciju par Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVASDA) prasību Eiropas Komisijai (EK) pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma neprasīšanu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, Eiropas Komisijas Pārstāvniecība uzsver, ka EK jau ir nākusi klajā ar šādu priekšlikumu, un tagad tā tālākā virzība atkarīga no valstu līderu vienošanās Eiropas Savienības (ES) Padomē un balsojuma Eiropas Parlamentā.
Jaunais pamatnolīgums, ko noslēguši Eiropas sociālie partneri, pagarina bērna kopšanas atvaļinājumu no trim līdz četriem mēnešiem katram no vecākiem, un tas attiecas uz visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no darba līguma veida. Nolīgums parakstīts pēc sešu mēnešu ilgām sarunām starp sociālajiem partneriem, un tas atspoguļo, kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā un darba tirgū kopš 1995. gada, kad parakstīja pirmo pamatnolīgumu par bērna kopšanas atvaļinājumu. Šorīt nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla piedalījās oficiālajā parakstīšanas ceremonijā.
Eiropas Komisija — Eiropas Savienības izpildinstitūcija — šodien nāca klajā ar stratēģisku dokumentu, kurā aicināja panākt lielāku pārredzamību un daudzpusēju atbildību interneta pārvaldības jomā. Patlaban pasaulē ir 1,5 miljardi interneta lietotāju, un no tiem 300 miljoni mīt ES 27 dalībvalstīs. Pašlaik par interneta nozīmīgāko resursu koordināciju ir atbildīga privāta, ASV reģistrēta organizācija — Piešķirto nosaukumu un numuru Interneta korporācija (ICANN). Komisija uzskata, ka arī turpmāk galvenā loma interneta dienišķās darbības nodrošināšanā būtu jāpiešķir privātajiem uzņēmumiem, tomēr šiem uzņēmumiem jābūt neatkarīgiem un jāuzņemas atbildība. Komisija uzskata, ka lēmumi par internetu, sevišķi par atvērtību un drošību, ir jāpieņem pārredzami un atbildīgi, jo tie skar ikvienu pasaules iedzīvotāju. Pašlaik ICANN darbojas saskaņā ar Kopējo projekta nolīgumu,
Internets attīstās strauji. Pirms 25 gadiem šis tīkls savienoja tikai aptuveni tūkstoš lietotājus, bet patlaban — jau aptuveni 1,5 miljardus cilvēku visā pasaulē. Šobrīd katram Eiropas iedzīvotājam vidēji ir vismaz viena internetam pieslēgta ierīce, piemēram, dators vai mobilais tālrunis. Tomēr turpmāko 5 līdz 15 gadu laikā simts vai pat tūkstoš reižu pieaugs sarežģītāku, mobilāku, tīklā saslēgtu un tik tikko samanāmu ierīču skaits ap mums. Eiropas Komisija šodien paziņoja par darbībām, lai nodrošinātu Eiropas vadošo lomu šādu jaunu savstarpēji savienotu objektu, piemēram, grāmatu, automobiļu, elektroierīču, pārtikas u.c. tīklu veidošanā. Šodien paziņotais rīcības plāns palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem gūt labumu no šādas attīstības, vienlaicīgi risinot ar to saistītās problēmas, piemēram, attiecībā uz privātumu, drošību un personas datu aizsardzību.
Jaunais pamatnolīgums, ko noslēdza Eiropas sociālie partneri, pagarina bērna kopšanas atvaļinājumu no trim līdz četriem mēnešiem katram no vecākiem, un tas attiecas uz visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no darba līguma veida. Nolīgums parakstīts pēc sešu mēnešu ilgām sarunām starp sociālajiem partneriem, un tas atspoguļo, kādas pārmaiņas notikušas sabiedrībā un darba tirgū kopš 1995. gada, kad parakstīja pirmo pamatnolīgumu par bērna kopšanas atvaļinājumu. Šorīt nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla piedalījās oficiālajā parakstīšanas ceremonijā.
Saistībā ar Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009) Eiropas Komisija sākusi fotokonkursu “Iztēloties jaunu pasauli”. Visu vecumu profesionāli un amatierfotogrāfi visā ES ir aicināti paust savu radošumu. Prestiža žūrija izraudzīs uzvarētājus, kuri balvās saņems fotografēšanas piederumus un ceļojumus uz ES pilsētām. Īpaši konkursam izveidota tīmekļa vietne www.imagine2009.eu. Fotogrāfiju iesniegšanas termiņš ir 2009. gada 31. augusts.
Eiropas Komisijas aizsāktajā apspriešanas procesā, kurā iesaistītas ieinteresētās puses un transporta eksperti, tika apzinātas sešas svarīgākās tendences un problēmas, kas ietekmēs transporta politiku turpmākajās desmitgadēs, — sabiedrības novecošana, migrācija un iekšējā mobilitāte, vides problēmas, enerģijas avotu pieejamība, urbanizācija un globalizācija.Tās liek apzināties nepieciešamību turpmāko Eiropas transporta politiku orientēt uz integrētas, uz tehnoloģijām balstītas un ērti izmantojamas transporta sistēmas izveidi.Šodien pieņemot Paziņojumu par transporta nozares nākotni[1], Eiropas Komisija vēlas veicināt turpmākas diskusijas, kas palīdzētu izstrādāt konkrētus politikas priekšlikumus tās nākamajai Baltajai grāmatai, ko paredzēts pieņemt 2010. gadā.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) jaunāko ziņojumu, kas izstrādāts ar Eiropas Komisijas atbalstu, trīs ceturtdaļas skolotāju uzskata, ka viņiem trūkst stimulu, lai uzlabotu mācīšanas kvalitāti, savukārt skolēnu sliktā uzvedība klasē traucē mācību darbu trīs piektdaļās skolu. Ziņojuma pamatā izmantots jaunais Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey – TALIS), un pirmo reizi tajā iekļauti starptautiski salīdzināmi dati par apstākļiem, kas ietekmē skolotājus, ņemot vērā 23 pētījuma dalībvalstīs(starp kurām gan nav Latvijas) iegūtos datus.
Prezidentūra un Eiropas Komisija apsveic Latvijas parlamenta 16. jūnijā pieņemto fiskālo paketi 2009. un 2010.gadam. Tas ir drosmīgs un ambiciozs solis fiskālā līdzsvara atjaunošanas virzienā. Mēs īpaši augstu vērtējam sociālo partneru atbalstu šai paketei. Tas apliecina, ka iesaistītās puses apzinās nepieciešamību pēc skaidras rīcības un ir gatavas to atbalstīt. Šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tas ir īpaši svarīgi.
ES dalībvalstis nākamajā pirmdienā plāno apstiprināt divus jaunus standartus bērnu drošības jomā attiecībā uz logu un balkonu durvju slēdzenēm, ko bērni nevar atvērt, un bērnu vannošanas piederumiem. Patlaban ES standarti nav sagatavoti attiecībā uz šiem ražojumiem. Jaunie standarti paredzēs, ka logu un balkona durvju slēdzenēm jābūt pilnībā drošām, lai bērni tās nevarētu atvērt. Attiecībā uz bērnu vannošanas piederumiem, piemēram, mazu bērnu vannas sēdekļiem, standartos ietvers stingrākas prasības par stabilitāti un drošību un noteiks jaunus uzskatāmus brīdinājumus personām, kuras aprūpē bērnus. Pirmdien, 15. jūnijā, Produktu vispārējās drošības komitejas sanāksmē dalībvalstis balsos, lai apstiprinātu jaunos standartus.
15 % eiropiešu uzskata, ka viņi tikuši diskriminēti. Tas ir pietiekams iemesls, lai Eiropas Komisija jau sesto gadu pēc kārtas rīkotu žurnālistikas konkursu “Par dažādību. Pret diskrimināciju”. Balvai var pieteikties gan iespiesto, gan tiešsaistes mediju žurnālisti. Tā ļauj izcelt talantīgus plašsaziņas līdzekļu profesionāļus, kuri ar saviem rakstiem veido labāku izpratni par daudzveidības priekšrocībām un cīnās pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas, un rasu vai etniskās piederības dēļ. Šogad konkursā iekļauta jauna rakstu kategorija, kas atspoguļo saikni starp nabadzību un diskrimināciju.
Šodien, cildinot pūliņus atvieglot studijas ārzemēs, 65 augstākās izglītības iestādes no 16 valstīm apbalvo ar īpašajām Eiropas kvalitātes zīmēm. Šīs zīmes piešķir augstskolām, kas sekmīgi piemērojušas Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS) un diploma pielikumu (DP), divus Eiropas līdzekļus, kas dara pārredzamāku mācīšanos un mācīšanu, un atvieglo studiju un kvalifikācijas atzīšanu.
Ikgadējā ziņojumā par peldūdeņiem (ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra) konstatēts, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības peldvietu 2008. gadā ir ievēroti ES higiēnas standarti. Konstatēts, ka peldsezonā aptuveni 96% piekrastes peldvietu un 92% upju un ezeru peldvietu atbilda obligātajiem standartiem. Ziņojums noderīgu informāciju par ūdens kvalitāti sniedz miljoniem cilvēku, kas katru vasaru apmeklē Eiropas pludmales.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija 10. jūnijā plkst. 14.30 rīko ieinteresēto pušu apaļā galda diskusiju par Baltijas jūras reģiona stratēģiju.
Eiropas Komisija šodien iepazīstina ar priekšlikumu par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam.Piecus gadus pēc paplašināšanās reģionā jārisina vairāki neatliekami uzdevumi, tostarp jautājumi, kas saistīti ar ūdens pasliktināšanos Baltijas jūrā, sliktiem transporta savienojumiem, tirdzniecības šķēršļiem un enerģijas piegādi. Minētās problēmas ir saasinās, jo netiek nodrošināta efektīva koordinācija. Reģionu politikas komisāre Danuta Hībnere iepazīstināja ar stratēģiju, kas īpaši vērsta uz to, lai pēc iespējas izmantotu Baltijas jūras reģiona dalībvalstu un reģionu attīstības potenciālu — tajā dzīvo gandrīz 100 miljoni cilvēku.
Laikā, kad tirdzniecības darba kārtībā dominē bažas par protekcionismu, ir ļoti svarīgi, ka lielākās ekonomikas, kuras skārusi ekonomiskā krīze, runā par tirgu atvēršanu. Šonedēļ Monreālā ES un Kanāda sāks sarunas par visaptverošu tirdzniecības un ekonomisko nolīgumu. Šis nolīgums stiprinās ekonomiskās attiecības, kuru apjoms jau ir aptuveni EUR 70 miljardu gadā tikai preču un pakalpojumu tirdzniecībā. Lēmums tagad sākt sarunas ir nozīmīgs pierādījums, ka atvērta tirdzniecība un investīcijas ir ekonomikas atveseļošanās virzītājspēki.
ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, ar kuru šodien sabiedrību iepazīstināja Eiropas Komisija (EK), ir apliecinājums Latvijas spējai ietekmēt ES politiku, trešdien ieinteresēto pušu diskusijā ES mājā Rīgā atzina gan EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvis Olivjē Bodlē (Olivier Baudelet), gan Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas padomniece Anda Catlaka.
Komisāre Viviāna Redinga šodien tikās ar Vācijas žurnāla "Stern" galveno redaktoru un Eiropas Preses brīvības hartas iniciatoru Hansu-Ulrihu Jergesa kungu [Hans-Ulrich Jörges]. 48 Eiropas žurnālisti no 19 valstīm 25. maijā parakstīja šo hartu, kuras mērķis ir aizsargāt presi no valdības iejaukšanās tās darbībā un nodrošināt žurnālistiem piekļuvi informācijas avotiem. Tajā formulētas galvenās vērtības, kas attiecībā uz žurnālistiem jāievēro valsts iestādēm. Jergesa kungs šodien iepazīstināja ar hartas saturu un nodeva to komisārei Viviānai Redingai, kura apsveica žurnālistus ar pirmās Eiropas Preses brīvības hartas pieņemšanu.
Šodien 27 ES dalībvalstu ministri oficiāli pieņēma jaunos ES viesabonēšanas noteikumus, ko pagājušā gada septembrī ierosināja Eiropas Komisija ( IP/08/1386) un aprīlī apstiprināja Eiropas Parlaments ( IP/09/620). Jaunajos ES viesabonēšanas noteikumos ir paredzēts no 1. jūlija, tieši kad sākas atvaļinājumu laiks, līdz pat 60 % apmērā samazināt cenu par viesabonēšanu. Jaunajā ES viesabonēšanas regulā jo īpaši norādīts tas, ka patērētāji, atrodoties citā ES valstī, nemaksā vairāk kā 11 euro centus (bez PVN) par īsziņas nosūtīšanu. Patērētāji ar mobilo tālruni varēs arī sērfot tīmeklī, lejupielādēt filmas vai nosūtīt brīvdienu fotogrāfij
Pasaules vides dienu atzīmē jau kopš 1972. gada, katru reizi izvirzot tai savu moto. Šā gada tēma, kura ikvienu aicina pievērsties vides problēmām pilsētās, ir "Zaļās pilsētas".
Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem apmeklējot Latviju šonedēļ, viņi tika iepazīstināti ar 2009. gada budžeta grozījumiem. Eiropas Komisijas ekonomikas un finanšu lietu komisārs Hoakins Almunja uzskata, ka jaunie budžeta priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā un ka tajos ir virkne pozitīvu reformu, tomēr jādara vēl vairāk, lai ierobežotu budžeta deficīta palielināšanos.
„Lai diskutētu un vienotos, kam prioritāri izmantojama Eiropas Savienības nauda, kā veidojama energoefektivitātes politika, veicināma uzņēmējdarbības, zinātnes attīstība un sabiedrības labklājības pieaugums, forums „Eiropas Savienības iespējas plaukstošai Latvijai. Pirmā piecgade, kāda būs nākamā?” 3.jūnijā pulcēs visus aktīvos „darītājus” - uzņēmējus, zinātniekus, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātus, valsts pārvaldes darbiniekus un nozaru profesionāļus,” informē pasākuma organizatori.
ES atvēlēs 19 miljardus eiro no plānotā Eiropas Sociālā fonda finansējuma, lai atbalstītu cilvēkus, ko skārusi ekonomikas krīze.ES arī piešķirs līdzekļus, un dalībvalstu līdzfinansējums 2009.–2010. gadam nebūs nepieciešams. Kopā ar Eiropas Investīciju bankas grupu un citiem partneriem tiks izveidots jauns ES aizdevumu mehānisms, kas nodrošinātu mikrokredītus tiem, kam, iespējams, būs grūti dabūt līdzekļus jauna uzņēmuma vai mikrouzņēmuma izveidei. ES “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” izvirza galvenās prioritātes un rīcību, kas nosargātu darba vietas un palīdzētu tiem, kas saskārušies ar grūtībām, vienlaikus tajā meklēts risinājums, kā atveseļot ekonomiku no krīzes.
Dzīve Eiropas Savienības (ES) vienotajā telpā iedzīvotājiem un uzņēmējiem piedāvā daudzas iespējas – pārcelties uz citu ES valsti, lai mācītos, strādātu, sekotu līdzi savam partnerim vai baudītu dzīvi pēc došanās pensijā.
Eiropas vides komisārs Stavross Dimass šodien pauda gandarījumu par ziņām, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ES ir samazinājušās trešo gadu pēc kārtas. Eiropas Vides aģentūras sagatavotais pārskats par emisijām 2007. gadā – pēdējā gadā, par kuru ir pieejami pilnīgi dati – liecina, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu ES-15 emisijas ir samazinājušās par 1,6 %, bet ekonomikā vērojams pieaugums par 2,7 %.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar saviem sasniegumiem. Eiropas Komisija ir panākusi, ka apvienotā Eiropas Savienība darbojas pilsoņu labā, un nodrošinājusi lielāku stabilitāti un labklājību Eiropas Savienībā, kas aptver 27 dalībvalstis. Tā ir apņēmīgi reaģējusi uz finanšu un ekonomikas krīzi. Tā ir īstenojusi integrētu pieeju cīņā pret klimata pārmaiņām un energoapgādes nodrošināšanā.Komisija ir centusies veidot globalizācijas procesu tā, lai tas iekļautu visus, būtu labāk reglamentēts un atspoguļotu Eiropas vērtības.
Ir jārīkojas, lai uzlabotu informāciju par lauksaimniecības produktu kvalitāti un tādējādi atjaunotu saikni starp lauksaimniekiem un patērētājiem. Arī kvalitātes marķēšanas shēmām jābūt tādām, lai cilvēki varētu tās vieglāk izmantot un saprast, un ES politikai jābūt saskaņotākai. Šie ir galvenie ieteikumi šodien pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku.
Eiropas Savienības mājā atklāta gleznu izstāde "Čehija ainavās". Izstādē ir trīs dažādu mākslinieku – Gustava Bušmaņa, Nikolaja Drozdovska un Baibas Māzeres - darbi katram savā tehnikā: eļļas gleznās, akrila un autortehnikā, un akvarelī. Visus šos darbus vieno tēma – Prāgas un Čehijas ainavas.
EK “Europe Direct” informācijas centrs Rēzeknē sadarbībā ar biedrību „Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras” Rēzeknes nodaļu š. g. 21.maijā plkst. 11:00, Atbrīvošanas alejā 90 – 2.stāvā (Rēzeknes Augstskolas zālē) rīko semināru skolēniem un studentiem “Darbs un studijas Eiropā – tā ir Tava iespēja!”.
20. maijā Daugavpilī notika konference „Eiropas pirmā piecgade… Kāda būs nākamā?”, ko organizēja EDIC Daugavpils informācijas centrs pie LTRK sadarbībā ar Baltijas Starptautiskās Akadēmijas Daugavpils filiāli un Daugavpils Direktoru un uzņēmēju padomi.
No 4. līdz 7. jūnijam 375 miljoni pilsoņu 27 valstīs no Helsinkiem līdz Lisabonai, no Dublinas līdz Viļņai tiks aicināti doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu Eiropas Parlamentu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu video ziņojumā, kas pieejams viņa tīmekļa vietnē, aicina pilsoņus doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai liktu sadzirdēt viņu balsis.
15. maijā plkst. 13:00, Rēzeknes pilsētas domē, Atbrīvošanas alejā 93, notiks Latvijas Darba devēju konfederācijas, Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā kopīgi rīkotais reģionālo debašu cikls ar uzņēmējiem „Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva”.
Jūrai allaž ir bijusi ļoti liela nozīme Eiropas labklājībā.Mūsu kontinenta krasta līnijas garums ir gandrīz 70 000 km, un 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir piekrastes vai salu valstis. Jūras reģionus par savām mājām sauc 40 % mūsu iedzīvotāju, un tajos tiek radīti 40 % no mūsu tautsaimniecības vērtības. Ar jūrlietām saistītās nozarēs ir nodarbināti aptuveni 5 miljoni cilvēku. Visu šo iemeslu dēļ 20. maiju Eiropas Savienībā atzīmē kā "Eiropas Jūras dienu".
Europe Direct informācijas centrs (EDIC) Daugavpilī sadarbībā ar Daugavpils izglītības pārvaldi un biedrību „Baltā māja” Līvānos aprīli un maijā Dienvidlatgalē organizēja eseju konkursu „Notikums N gadā vienā no ES dalībvalstīm”. 70 vidusskolu un pamatskolu audzēkņi iesniedza savus darbus vērtēšanas komisijai. 20 labāko darbu autori saņēma atzinības rakstus un suvenīrus no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.
Eiropas Komisija ir oficiāli pieprasījusi Latvijas Republikai pārtraukt piemērot PVN atbrīvojumu darījumiem ar apbūves zemi. ES tiesību aktos par PVN skaidri noteikts, ka apbūves zemes pārdošanas darījumiem PVN jāpiemēro. Šis pieprasījums izteikts, nosūtot ‘argumentētu atzinumu‘ (pārkāpuma procedūras otrais posms, kas paredzēts EK līguma 226. pantā). Ja netiks izdarīti grozījumi attiecīgajos valsts tiesību aktos, lai tie būtu saskaņā ar argumentēto atzinumu, Komisija var pieņemt lēmumu šo lietu iesniegt Eiropas Kopienu Tiesā.
Šodien ES publicē jaunos rezultātus, kas liecina par būtiskām pārmaiņām Eiropas aviobiļešu pārdošanas tīmekļa vietnēs, lai uzlabotu to atbilstību patērētāju aizsardzības noteikumiem. Šāds secinājums sniegts nobeiguma ziņojumā par 18 mēnešus ilgušo pasākumu kopumu ES mērogā pret maldinošu reklāmu un negodīgu praksi. Neraugoties Eiropas mēroga pozitīvajiem rezultātiem, Latvijas nacionālā aviokompānija “Air Baltic” līdz šim ir ignorējusi gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumus, gan tiesas pirmās instances spriedumu, gan arī Eiropas Komisijas aicinājumus novērst pārkāpumus savā mājas lapā, kas saistīti ar automātiskajām izvēlēm par papildus maksām.
Šodien Eiropas Komisija nāca klajā ar savu redzējumu par to, kā ES ūdeņos būtu nosakāmas zvejas iespējas 2010. gadam.Apspriešanās dokumentā izklāstīta pieeja, kuru Komisija iecerējusi izmantot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un zvejas piepūles ierobežojumu noteikšanā nākamajam gadam.
Eiropas iedzīvotājiem būtu jāspēj kontrolēt viedās mikroshēmas (pasaules mēroga tirgu, kura apmēri tuvāko desmit gadu laikā pieaugs piecas reizes), vienlaikus spējot bez grūtībām tās izmantot, lai vienkāršotu savu ikdienas dzīvi. Šodien Eiropas Komisija pieņēma ieteikumu kopumu, lai nodrošinātu, ka visas personas, kas iesaistītas tādu tehnoloģiju izstrādē un darbībā, kurās izmanto viedās mikroshēmas, ievērotu indivīda pamattiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kas paredzētas 2007. gada 14. decembrī proklamētajā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu ielūguma apmēram 20 augsta līmeņa kristietības, jūdaisma un islāma pārstāvji no Eiropas šodien sapulcējās Komisijas galvenajā ēkā, lai risinātu neformālu dialogu ar Eiropas Savienību.Sanāksmi kopīgi vadīja Komisijas priekšsēdētājs Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss-Gerts Poterings.Šā gada sanāksmē galvenā uzmanība bija pievērsta nopietnai Eiropas un pasaules mēroga problēmai –ekonomikas un finanšu krīzei un ētiskam ieguldījumam Eiropas un pasaules ekonomikas pārvaldībā.
Eiropas Komisija saskaņā ar EK līguma valsts atbalsta noteikumiem apstiprināja grozījumus sākotnējā rekapitalizācijas pasākumā (2. līmeņa kapitāls) Latvijas AS Parex Banka, kas bija apstiprināts 2008. gada 24. novembrī (skat. IP/08/1766). Saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām Latvija saņems no jauna emitētas parastās akcijas un subordinētu termiņaizdevumu. Komisija konstatēja, ka grozījumi ir saskaņā ar tās paziņojumu par banku rekapitalizāciju krīzes apstākļos (skat. IP/08/1901). Konkrēti, par pasākumu jāmaksā atbilstoša atlīdzība, tas nepārsniedz nepieciešamo minimumu un ir ierobežots laika ziņā. Tādējādi grozītā atbalsta pasākumu pakete AS Pa
Šodien 150 pilsoņi no visas ES Briselē tikās ar augstākā līmeņa politikas veidotājiem, lai paustu savus ieteikumus par to, kā cīnīties ar ekonomiskajām un sociālajām problēmām Eiropā. Šis “pilsoņu sammits” noslēdz pasākuma “Apspriešanās ar Eiropas iedzīvotājiem 2009” pirmo posmu, kurā piedalījās aptuveni 250 000 interneta lietotāju un 1600 iedzīvotāju, kas pārstāv visus sabiedrības slāņus no visām 27 ES dalībvalstīm. Viņu vidū ir Sandra Eisaka, viesnīcas administratore no Jūrmalas, Dmitrijs Drobenkovs, students no Ogres, un Edvīns Freidenfelds, informācijas tehnoloģiju speciālists no Rīgas.
Eiropas Komisija šodien pieņēma priekšlikumu direktīvai par aviācijas drošības nodevām Eiropā. Priekšlikums turpina iestrādes, kas aizsāktas nesen sagatavotajā ziņojumā par aviācijas drošības finansējumu. Tā nolūks ir garantēt, lai, nosakot šo maksājumu apjomu, tiktu ievērota pārredzamība, lai nebūtu diskriminācijas, lai notiktu apspriešanās ar aviokompānijām, kā arī lai garantētu drošības nodevu saistību ar izmaksām. Tajā arī ietverts priekšlikums katrā dalībvalstī izveidot neatkarīgu pārraudzības iestādi.
Šogad savas bijušās skolas apmeklēs Eiropas iestāžu 600 ierēdņu, un daudzi to darīs ap Eiropas dienas laiku vai arī tieši 9. maijā.Mērķis ir piešķirt Eiropai “seju” un piedalīties diskusijās par Eiropas jautājumiem, kas viņiem šķiet interesanti. Iniciatīvu “Atpakaļ uz skolu!” sāka 2007. gadā, un šogad no marta līdz novembrim tā norisinās deviņās ES valstīs. Skolas apmeklējuši vai nākamnedēļ apmeklēs četri Eiropas Komisijas pārstāvniecības darbinieki
2004.gada 1. maijs bija īpašs. Latvija kļuva par dalībvalsti ietekmīgākajā pasaules ekonomikas daļā – Eiropas Savienībā. Ar iespējām – klātienē lemt par Eiropas nākotni, izmantot plašu finansiālo atbalstu, saglabāt savu valodu un kultūru.
7. un 8. maijā ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, 2. stāvā no plkst. 11.00 līdz 18.00 notiks ES informācijas dienas ''Tu iegūsi, jo zināsi!', kuras rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Savienības informācijas tīkliem
7. un 8. maijā ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, 2. stāvā no plkst. 11.00 līdz 18.00 notiek ES informācijas dienas ''Tu iegūsi, jo zināsi!', kuras rīko Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Eiropas Savienības informācijas tīkliem
ES šodien Prāgā rīkoja īpašu samitu par to, kā novērst ekonomikas krīzes ietekmi uz darba vietām Eiropā.Prezidentvalstu trijotne (Čehijas, Zviedrijas un Spānijas valdība) tikās ar Eiropas Komisiju, darba devējiem un arodbiedrībām, lai apkopotu labākās idejas, kā cilvēkiem palikt darba tirgū un kā tiem palīdzēt atrast jaunas darba vietas.Samitā noteica desmit darbības, kā cīnīties pret bezdarbu un radīt jaunas darba vietas.Eiropas Komisija uz samitā notikušo diskusiju pamata izstrādās savu pieeju ieguldījumam Eiropadomes 18. un 19. jūnija sanāksmē.
Eiropas Komisija šodien izklāstīja skaidras vadlīnijas ES telesakaru regulatoriem attiecībā uz metodi, kuras pamatā ir izmaksas un kas ir jāizmanto, aprēķinot savienojumu pabeigšanas tarifus — vairumtirdzniecības maksu, ko iekasē operatori, lai savienotu zvanu no cita operatora tīkla, kas, savukārt, atspoguļojas ikviena klienta rēķinā. Šīs vadlīnijas ir sagatavotas kā "ieteikums", kas nacionālajiem regulatoriem "pēc iespējas" jāņem vērā. Ieteikumā jo īpaši ir norādīts, ka savienojuma pabeigšanas maksu valsts līmenī vajadzētu noteikt, vienīgi pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam operatoram rodas, veicot savienojumu.
Lai labāk iepazītos ar situāciju Latvijas tautsaimniecībā un pārrunātu ekonomikas atveseļošanas pasākumus, 6. maijā Latvijā darba vizītē uzturēsies Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquín Almunia).
Šodien darba vizītes Latvijā laikā Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja (Joaquín Almunia) aicināja Latvijas valdību un sabiedrību pēc iespējas ātrāk īstenot reformas, kuras Latvijai ir nepieciešamas – ar vai bez Eiropas Savienības un SVF līdzdalības.
Latvijas pirmos piecus gadus Eiropas Savienībā 1. maijā atzīmēja ar vērienīgiem Eiropas Savienības dārza svētkiem Rīgā Vērmanes dārzā ar aicinājumu piedalīties un uzzināt vairāk par Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Dārza svētkus organizēja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Rīgas Domi un Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībām Latvijā. Eiropas Savienības dārza svētkus ar uzrunu atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Čehijas vēstnieks Latvijā Tomáš Pštross, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinēvičs.
5.maijā notika Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu tikšanās ar Vidzemes uzņēmējiem Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā un Ārlietu ministrijas rīkotajās reģionālajās debatēs „Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva”.
Saskaņā ar Komisijas pavasara prognozi Eiropas Savienības IKP šajā gadā samazināsies par 4 % un kopumā stabilizēsies 2010. gadā.Recesijas galvenie iemesli ir globālās finanšu krīzes pastiprināšanās, pasaules tirdzniecības strauja samazināšanās un vairākās valstīs notiekošā mājokļu tirgus korekcija. Tomēr, tā kā sāk iedarboties fiskālās un monetārās stimulēšanas pasākumi, sagaidāms, ka izaugsme 2010. gada laikā varētu nedaudz atjaunoties. Smagi cietīs darba tirgi, jo sagaidāms, ka bezdarba līmenis ES 2010. gadā palielināsies līdz 11 %. Prognozēts arī, ka strauji pieaugs budžeta deficīts, 2010. gadā sasniedzot 7¼ % no IKP. To izraisīs gan izaugsmes palēninājums, gan diskrecionārie pasākumi, kas īstenoti ekonomikas atbalstam saskaņā ar Komisijas ierosināto Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu.
ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga video vēstījumā, kas šorīt ievietots komisāres mājaslapā, aicināja no 2009. gada oktobra uzlabot interneta pārvaldes pārskatāmību un palielināt atbildību. Galvenos ar interneta pārvaldi saistītos lēmumus (tādus kā augšējā līmeņa domēni un interneta galvenā direktorija pārvaldība) pašlaik pieņem Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācija (ICANN) — privāta bezpeļņas korporācija, kas dibināta Kalifornijā. Līdz šim ICANN darbojās saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar ASV Tirdzniecības ministriju. Tomēr minētā nolīguma darbības laiks beidzas šā gada 30. septembrī. Turpmākajam laikposmam komisāre Redinga izklāstīja jaunu interneta pārvaldes modeli. Atbilstīgi šim modelim paredzēta pilnīga ICANN privatizācija un ICANN pilnīga atbildība, kam līdztekus darbotos neatkarīga tiesu iestāde, kā arī „interneta pārvaldes G12”
30. aprīlī plkst. 17:00 Doma laukumā atklās fotoizstādi Rīgā „Viena diena Latvijā 1987 / 2007”, kurā fiksētie Latvijas dzīves mirkļi rosina pārdomas un diskusijas par izvēli, iespējām un pārmaiņām, ko veicinājis Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību.
Dienu pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā piecgades svinībām, 30.aprīlī, plkst. 15:00 LR Ārlietu ministrijas Meirovica zālē, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā rīko reģionālās debates ar uzņēmējiem - „Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva”.
30. aprīlī Ārlietu ministrijā aizsākās reģionālo debašu cikls „Latvijas dalības ES piecu gadu bilance – darba devēju un pašvaldību perspektīva”. To organizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā un Ārlietu ministriju. Diskusijās piedalījās uzņēmēji un Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti, kas kopīgi centās atbildēt uz jautājumu, kādas ir Latvijas uzņēmēju intereses Eiropas Savienībā un kā tās efektīvāk aizstāvēt.
MTV organizētais kopīgais skaņas vilnis jauniešiem "Vai tu mani dzirdi", konkursi un krustvārdu mīklas portālā inbox.lv, konkurss jauniešiem portālā hc.lv, dokumentālā filma "Atgriešanās Eiropā", jautājumi un atbildes pirms TV ziņām uz pulksteņa, iesaistīšanās debatēs par ES nākotni – tās visas ir iespējas piedalīties piecu gadu atzīmēšanā Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, neizejot no mājām.
Eiropas Komisija šodien pieņēma provizorisko budžeta projektu 2010. gadam 139 miljardu eiro apmērā. Ekonomikas atveseļošanās ir nākamā gada izdevumu galvenā prioritāte, un priekšlikumā lielākā līdzekļu daļa (45 %) tiek virzīti izaugsmes un nodarbinātības pasākumiem – 3,2 % palielinājums salīdzinājumā ar 2009. gadu –, lai palīdzētu Eiropas Savienībā atjaunot konkurētspēju. Līdzekļi lielām programmām, kas saistītas ar pētniecību un enerģētiku, tiks palielināti par vairāk kā 12 %, arī nauda kohēzijas politikai tiks palielināta, paredzot, ka ES-12 valstis saņems 52 % no kohēzijas fondiem un struktūrfondiem. Palielinājumi būs visās budžeta pozīcijās, sasniedzot kopsummā 138,6 miljardus eiro saistībās (1,18 % no NKI) un 122,3 miljardus eiro maksājumos (1,04 % no NKI).
Eiropas Komisija ir pieņēmusi valsts atbalsta vienkāršošanas paketi, kas ietver paraugprakses kodeksu un paziņojumu par vienkāršoto procedūru. To mērķis ir uzlabot valsts atbalsta procedūru efektivitāti, pārredzamību un paredzamību visos izmeklēšanas posmos, tādējādi sekmējot Komisijas un dalībvalstu brīvprātīgu sadarbību. Abos dokumentos jo īpaši ir ierosināts dalībvalstīm pastiprināt saziņu pirms atbalsta pasākumu paziņošanas, lai jau procesa sākumā izslēgtu potenciālos sarežģījumus, un tajos ir ietverts uzlabotu plānošanas instrumentu kopums gan sarežģītu, gan vienkāršu lietu risināšanai. Vienkāršošanas paketes pieņemšana ir nozīmīgs pasākums reformu programmā, par kuru Komisija paziņoja 2005. gada valsts atbalsta rīcības plānā (skatīt IP/05/680).
Biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Eiropas Komisijas informācijas centrs „Europe Direct’’ Rīgā sadarbībā ar biedrību „Jauniešu konsultācijas’’ 28.aprīlī organizē semināru jauniešiem – „Tavas iespējas Eiropā – studijas, prakse un darbs!”. Seminārs notiks LTRK namā, Kr.Valdemāra ielā 35, tā sākums paredzēts plkst. 12:30.
Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tas ir pietiekams laiks, lai varētu izsvērt ieguvumus un vētīt, kā izmantotas iespējas.
Eiropas Kopienu komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts aicina visus dizaina un mākslas studentus no 27 ES dalībvalstīm pieteikties ES konkursam jauna ES logotipa izveidošanai ekoloģiski tīriem produktiem. Konkursa balva pārspēj visas naudas balvas: logotips, kuru atzīs par labāko, 2010. gada jūlijā kļūs par oficiālo logotipu ekoloģiski tīriem produktiem visā Eiropas Savienības teritorijā. Bioloģiskā logo konkursa atklāšanas priekšvakarā Marianna Fišere Bola (Mariann Fischer Boel), Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre, teica: "Jaunais bioloģiskais logotips piešķirs identitāti bioloģiskās lauksaimniecības nozarei Eiropas Savienībā. Tas palīdzēs izveidot vienotu tirgu, un tās ir labas ziņas gan ražotājiem, gan patērētājiem."
Eiropas Komisija ir pieņēmusi jaunu ES jaunatnes politikas stratēģiju nākamajiem desmit gadiem. “Ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus” — tā sauc jauno stratēģiju, kurā atzīts, ka 1) jaunieši ir viena no visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, īpaši pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos, un 2) novecojošā sabiedrībā jaunieši ir vērtīgs resurss. Jaunajā stratēģijā izmantota starpnozaru pieeja, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa rīcības saistībā ar svarīgākajām politikas jomām, kas skar Eiropas jauniešus, jo īpaši jauniešu izglītību, nodarbinātību, radošumu un uzņēmējdarbību, sociālo iekļautību, veselību un sportu, pilsonisko līdzdalību un brīvprātīgo kustību. Jaunajā stratēģijā uzsvērts arī, cik nozīmīgs ir darbs ar jauniešiem, un noteikti pastiprināti pasākumi, kā ES līmenī labāk īstenot jaunatnes politiku.
Eiropas Parlaments atbalstījis nostāju par diviem likumprojektiem, kas noteiks kompensāciju apjomus autobusu vai kuģu kavēšanās un reisu atcelšanas gadījumā, kā arī atlīdzību par kaitējumu un palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti.
Sagaidot Latvijas piecu gadu dalību ES, bijušais Latvijas vēstnieks ES Juris Kanels sarakstījis grāmatu "Latvijas ceļš uz ES". Turpmāk neliels ieskats viņa pārdomās par to, kā Latvijai šajā ceļā veicies.
Atzīmējot piekto gadadienu kopš Eiropas Savienības lielākās paplašināšanās, aizsākam jaunu rubriku "Dalības bilance". Tajā lūdzam jauno dalībvalstu pārstāvjiem veikt tādu kā kopsavilkumu par savas valsts ieguvumiem, iestājoties Eiropas Savienībā. Kā pirmos uzrunājām ungārus. Atbildes īsā ekspresintervijā sniedz Ungārijas vēstnieks Latvijā Ištvans Mohači.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu savienību organizētajā žurnālistu konkursā "Latvijas veiksmES" otro vietu ieguvusi "Latvijas Avīzes" žurnāliste Ilze Galkina.
Šodien pirmo reizi Prāgā notiks jauns Eiropas forums, lai uzlabotu valsts pasākumu koordinēšanu, kas vērsti pret Eiropas lielākās etniskās minoriātes atstumtību. Sanāksmē piedalīsies valsts valdību, ES, citu starptautisku organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ar mērķi veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, kas gūta, īstenojot veiksmīgu romu iekļaušanas politiku.
Ceturtdien, 23. aprīlī, Valmierā notiks Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā diskusija ciklā „Eirodzīve – kāpēc?”, kurā Valmieras iedzīvotāji ar ekspertiem diskutēs par Latvijas izdzīvošanas iespējām Eiropā un pasaulē.
Pirmdien, 27. aprīlī, plkst. 13:30 Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā notiks videopieslēgšanās preses konferencei Briselē, kurā izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes komisārs Jāns Figeļs iepazīstinās ar jauno EK stratēģiju "Jaunatne – investēt un dot iespējas" (Youth – Investing and Empowering). Tā veidos Eiropas Savienības jaunatnes politikas ietvaru nākamajiem deviņiem gadiem un stiprinās dalībvalstu sadarbību, izstrādājot jaunatnes politiku.
Saskaņā ar EK līguma noteikumiem par valsts atbalstu Eiropas Komisija ir atļāvusi Latvijai izmantot atbalsta shēmu, kas atvieglotu finanšu grūtībās nonākušu uzņēmumu stāvokli, kuri cietuši kreditēšanas krīzes dēļ pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā.Shēma ļauj piešķirt garantētas subsīdijas ieguldījumiem un apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, kas apstiprināti līdz 2009. gada 31.decembrim. Tā atbilst Komisijas Pagaidu shēmas noteikumiem par valsts atbalsta pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu piekļūt finanšu līdzekļiem krīzes laikā (skatīt IP/08/1993), jo shēmai ir ierobežots termiņš, tajā ir ievēroti attiecīgie ierobežojumi un tā ir piemērojama tikai uzņēmumiem, kas nebija nonākuši grūtībās līdz 2008. gada 1.jūlijam. Tādēļ šī shēma ir saderīga ar EK līguma 8
Eiropas Komisija savos 2008. gada progresa ziņojumos ir apkopojusi situāciju par konkrētajām reformām, ko īstenojušas valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), un norādījusi jomas, kurās darbs jāturpina. Politikas dokumentā par EKP īstenošanu, ar ko Komisija nāk klajā šodien, sniegts pārskats par attīstības tendencēm 12 valstīs, uz kurām attiecas EKP. Tajā aplūkota arī finanšu krīzes ietekme uz šīm valstīm un ierosināti dažādi varianti, kā ES varētu veicināt tautsaimniecības atveseļošanos.
Trešdien, 22.aprīlī pulksten 16:00 Eiropas Savienības mājas 2.stāva zālē notiks Juris Kanela grāmatas "Latvijas ceļš uz Eiropas Savienību. No vispārējā uz konkrēto" atvēršanas svētki.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par ES kopējās zivsaimniecības politikas nākotni.Šajā dokumentā analizētas pašreizējās politikas nepilnības un uzsākta plaša sabiedriskā apspriešanās par iespējām šīs nepilnības novērst.Zvejnieki un citi ieinteresētie nozares pārstāvji, kā arī zinātnieki, pilsoniskā sabiedrība un ieinteresētie iedzīvotāji ir aicināti līdz 2009. gada 31. decembrim atbildēt uz jautājumiem un izteikt savu viedokli par Eiropas zivsaimniecības turpmāko veidolu.Ar šo apspriešanos aizsākas process, kura mērķis ir radikāli reformēt kopējo zivsaimniecības politiku.
Par augstāko izglītību atbildīgie ministri no 46 Eiropas valstīm šā gada 28. un 29. aprīlī tiksies Beļģijas pilsētās Lēvenā un Jaunlēvenā, lai izvērtētu Boloņas procesā gūtos panākumus, izstrādātu jaunu programmu un vienotos par Eiropas augstākās izglītības telpas prioritātēm turpmākajai desmitgadei, līdz 2020. gadam. Atsaucoties uz ārpuskopienas valstu lielo interesi par reformām, kas notiek Eiropas augstākās izglītības telpā, pirmo reizi “Boloņas politikas veidošanas forumā” piedalīsies 46 procesā iesaistītās valstis un 20 valstis ārpus Eiropas [1].
Šodien Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu, lai ieviestu jaunu klasificēšanas sistēmu lauksaimniecības apgabaliem, kuru izmantošanu kavē nelabvēlīgi dabas apstākļi.Komisija ar zinātnes ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus, lai objektīvi un skaidri klasificētu šādus apgabalus. Tomēr pirms likumdošanas iniciatīvas Komisijai vajadzīgi papildu dati kritēriju atbilstības novērtēšanai. Tālab dalībvalstīm jāveic modelēšana, izmantojot valsts datus, par potenciālo kritēriju funkcionalitāti.Visticamāk jaunā klasifikācijas sistēma stāsies spēkā 2014. gadā, bet līdz tam tiks izmantota līdzšinējā. Jaunā sistēma pašlaik neietekmēs ne kalnu rajonus (kas jau ir klasificēti, pamatojoties uz objektīviem kopējiem kritērijiem), ne apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi (piemēram, salas un piekrastes), ko klasificē, pamatojoties tieši uz šādiem apstākļiem.
Otrdien, 21 .aprīlī notiks pētījuma "Sociālās politikas īstenošana Latvijā pēc pievienošanās ES" prezentācija, ko veicis Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centrs sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.
21 .aprīlī, Eiropas Savienības mājā Rīgā, Prof. Dr. Tatjana Muravska un Zane Cunska prezentēja pētījumu "Sociālās politikas īstenošana Latvijā pēc pievienošanās ES".
Šodien Komisija svinīgi atklāja Eiropas Integrācijas forumu un Eiropas Integrācijas tīmekļa vietni, kas ir divi jauni instrumenti Eiropas Savienībā dzīvojošo trešo valstu pilsoņu integrācijai. Eiropas Integrācijas forumā, kas ir organizēts sadarbībā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ES iestādes, ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas dalīsies viedokļiem par integrācijas jautājumiem. Eiropas Integrācijas tīmekļa vietne — kas drīz tiks pārdēvēta par „Integrācija rokas stiepiena attālumā" — sniegs kvalitatīvu informāciju no visas Eiropas un dos iespēju interneta vidē izveidot integrācijas speciālistu kopienu.
Šodien Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisārs Leonards Orbans piedalīsies konferencē "Daiļliteratūras tulkošana un kultūra". Rīkojot šo konferenci, Eiropas Komisijas vēlas rosināt debates par daiļdarbu tulkošanas nozīmi Eiropas integrācijā un kultūru dialogā. Konference notiek pēc t.s. pusdienlaika debatēm par tulkošanu, kas 2008. gada 6. novembrī notika Briselē un kurās piedalījās pazīstami speciālisti, un tās mērķis ir izvērst diskusijas ar plašāku valodas profesionāļu loku (pavisam 120 ieinteresētām personām) — tulkotājiem, profesionāļiem, autoriem, izdevējiem, augstākās izglītības iestādes mācībspēkiem un literatūras kritiķiem, kā arī teātra, kino un mūzikas profesionāļiem.
Šodien publiskotajā Komisijas ikgadējā ziņojumā par ātrās ziņošanas sistēmu patēriņa preču jomā, izņemot pārtiku (RAPEX), atklāts, ka 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, bijis par 16 % vairāk bīstamo preču, kas izņemtas no ES tirgus. Šis paziņojumu skaita pieaugums (no 1605 2007. gadā līdz 1866 – pērn) norāda uz to, ka 2008. gadā RAPEX sistēmas darbspēja ir būtiski uzlabojusies no jauna, pateicoties ievērojamiem resursu ieguldījumiem un apmācībām, kuras rīkoja Eiropas Komisija un dalībvalstis.
15. aprīlī pulksten 12:00 Eiropas Savienības mājas 5.stāvā, Aspazijas bulvārī 28, notiks preses konference, kurā tiks prezentēts jauns raidījumu cikls "Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988-2008".
Dokumentālo seriālu "Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988-2008" TV3 kanālā sāks demonstrēt 28. aprīlī plkst. 22:50, šodien preses konferencē paziņoja tā producents un raidījuma vadītājs Ēriks Niedra. Tas sastāvēs no septiņām 50 minūšu garām sērijām, ko rādīs katru otrdienu septiņas nedēļas pēc kārtas.
Savā tīmekļa vietnē šorīt publicētajā videovēstījumā Eiropas informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga saka, ka Eiropas iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām kontrolēt, kā tiek izmantoti viņu personas dati, norādot, ka Komisija iejauksies, ja kāda no ES dalībvalstīm nespēs to nodrošināt saistībā ar jauno tehnoloģiju, proti, paradumorientētas reklāmas, radiofrekvenču identifikācijas „viedo mikroshēmu” vai tiešsaistes sociālo tīklu, izmantošanu.
Komisija ir sākusi pārkāpumu izmeklēšanas procedūru pret Apvienoto Karalisti; iemesls bija Apvienotās Karalistes interneta lietotāju sūdzības un Komisijas un Apvienotās Karalistes pārvaldes iestāžu intensīvā diskusija par reklāmas paņēmienu, ko interneta pakalpojumu sniedzēji dēvē par Phorm. Izmeklēšanas procedūras uzmanības centrā ir vairāki jautājumi par to, kā Apvienotā Karaliste īsteno ES e-privātuma un personas datu aizsardzības noteikumus, saskaņā ar kuriem ES dalībvalstīm cita starpā ir jānodrošina sakaru konfidencialitāte, aizliedzot pārtveršanu un uzraudzību bez lietotāja piekrišanas. Šie jautājumi radās, Komisijai veicot izmeklēšanu saistībā ar Apvienotās Karalistes iestāžu reakciju uz interneta lietotāju sūdzībām par Phorm.
Eiropas Komisija šodien pieņēma atjaunināto versiju tā dēvētajam aviokompāniju "melnajam sarakstam”. Sarakstā iekļauj aviokompānijas, kurām drošuma apsvērumu dēļ aizliegts ielidot Eiropas Savienībā. Komisija šādu aizliegumu noteikusi sešām Kazahstānas aviokompānijām, vienai aviokompānijai, kas sertificēta Taizemē, vēl vienam Ukrainas gaisa pārvadātājam, kā arī visiem Beninā sertificētiem gaisa pārvadātājiem.
Šodien Eiropas Komisija un MTV Networks International paziņoja par nodomu ES līmenī uzsākt pasākumu "Eiropa, vai tu mani dzirdi?", kura mērķis ir aicināt jauniešus izteikt savu attieksmi, piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās š.g. jūnijā.
Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem pēdējo gadu gaitā, ES komercdarījumos starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm joprojām sastopami maksājumu kavējumi. Tas kavē uzņēmējdarbības attīstību un pat var izraisīt tādu uzņēmumu bankrotu, kas citādi būtu dzīvotspējīgi, īpaši, ja tie ir mazie vai vidējie uzņēmumi (MVU). Diemžēl līdz šim publisko iestāžu attieksme pret maksājumiem nav vienmēr bijusi priekšzīmīga. Tāpēc pašreizējos krīzes apstākļos vairākas dalībvalstis šo jautājumu sākušas risināt valsts līmenī.
Valsts atbalsta ziņojuma īpašajā izdevumā, ko tikko kā publicēja Eiropas Komisija, uzmanības centrā ir pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis un ko pārskatījusi un koordinē Komisija pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Lai aizsargātu finanšu stabilitāti, dalībvalstis finanšu nozarē ir izveidojušas garantiju sistēmas, riska vairogus un rekapitalizācijas pasākumus, kuru kopējais apjoms sasniedz 3000 miljardus eiro. Trīs jaunos Komisijas paziņojumos sniegta skaidra struktūra un izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem var veikt šos līdz šim nepieredzētos pasākumus, saglabājot vienotā tirgus nedalāmību un izvairoties no kaitīgas cīņas par subsīdijām starp dalībvalstīm. Papildus tam 2008. gada decembra valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmā sniegtas norādes dalībvalstīm par to, kā vislabāk iespējams atbalstīt uzņēmumus un nodarbinātību reālajā ekonomikā, pārmērīgi nekropļojot konkurenci.
Akvakultūra ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm pasaulē. Tā jau patlaban nodrošina aptuveni pusi no visām pārtikā patērētajām zivīm, taču tās iespējas vēl nebūt nav izsmeltas. ES ir noteikusi augstus standartus, lai panāktu, ka akvakultūras pieeja un metodes balstās uz ilgtspējīgas attīstības principu. Eiropas akvakultūras nozare pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē ieņem vadošo vietu pasaulē. Tomēr šie izcilie sasniegumi pagaidām netiek praktiski izmantoti ražošanā, kuras apjoms ES ir nemainīgs, pretēji straujajam pieaugumam dažās citās pasaules daļās. Komisija šodien nāk klajā ar paziņojumu, kurā tā apņēmusies pievērsties šā jautājuma risināšanai un dot jaunu impulsu ES akvakultūras nozares ilgtspējīgai izaugsmei.
15.aprīlī pulksten 12:00 Eiropas Savienības mājas 5.stāvā, Aspazijas bulvārī 28, notiks preses konference, kurā tiks prezentēts jauns raidījumu cikls "Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988-2008".
8. aprīlī ES mājā notika apaļā galda diskusija „Latvijas ekonomikas stabilizācijas galvenie uzdevumi un atbalsta prioritātes: Eiropas Savienības finanšu palīdzības loma”, kuru Eiropas Komisijas pārstāvniecība rīkoja sadarbībā ar Banku Augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centru. Diskusijā piedalījās atbildīgo ministriju un Latvijas Bankas amatpersonas, uzņēmēji, zinātnieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Šodien tika pieņemta iniciatīva, ar kuru tiek noteikti jauni, stingrāki mērķi maksājumu veikšanai no Eiropas Komisijas tieši pārvaldītajiem finanšu līdzekļiem.Priekšlikumu mērķis ir intensificēt līdzšinējos pasākumus un panākt, lai nauda pie finansējuma saņēmējiem, kuri bieži vien ir nelieli uzņēmumi un vietējās iestādes, nonāktu ātrāk. Šie priekšlikumi attieksies uz finanšu līdzekļiem 15 miljardu eiro apmērā un skars maksājumus ar noteiktiem termiņiem tādās jomās kā pētniecība, izglītība un jaunatne, enerģija un pārvadājumi.
Komiksu konkursa "Eiropas Savienība un pilsonība" finālā Briselē Latviju pārstāvēs 19 gadus vecās Valmieras Mākslas vidusskolas audzēknes Ievas Fimbaueres darbs.
ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs vizītes laikā Latvijā atklās Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru un piedalīsies starptautiskā konferencē „Eiropas Savienības enerģētikas politika – pašvaldību loma, uzdevumi un atbildība tās ieviešanā”.
Arvien vairāk Eiropas aviopasažieriem tiek piedāvāta iespēja izmantot mobilos telefonus, lai nosūtītu īsziņas, pārlūkotu internetu vai pat piezvanītu lidojuma laikā. Gadu pēc tam, kad Komisija ieviesa kopīgus noteikumus drošai mobilo telefonu lietošanai gaisa kuģī un vienkāršu šā pārrobežu pakalpojuma atļaujas saņemšanu, 27 Eiropas gaisa kuģi tika aprīkoti tā, lai varētu droši izmantot mobilos telefonus, lidojot Eiropas gaisa telpā. Paredzams, ka līdz 2009. gada beigām šis skaitlis divkāršosies.
Eiropas komisāre konkurences jomā Nēlī Krusa norādīja, ka, pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, viņa neuzskata, ka būtu nepieciešams izskatīt jautājumu par to, ka MasterCard nav ievērojis Komisijas 2007. gada lēmumu, saskaņā ar kuru MasterCard, nosakot pārrobežu daudzpusējās starpbanku komisijas maksas (MIF), pārkāpj EK līguma noteikumus par uzņēmējdarbības ierobežošanu (skatīt IP/07/1959 un MEMO/07/590 ).
Piektdien, 3.aprīlī, pulksten 15:00 Eiropas mājā Aspazijas bulvārī 28 tiks nosaukts komiksu konkursa "Eiropas Savienība un pilsonība" uzvarētāja vārds. Viņa darbs Latviju pārstāvēs konkursa finālā Briselē maijā.
31. martā Eiropas Komisija izsludināja aicinājumu iesniegt priekšlikumus TEN-T 2009 un tādējādi Eiropas transporta infrastruktūras projektiem būs pieejams finansējums gandrīz 1 miljarda eiro apmērā. Starp šā gada uzaicinājumiem ir uzaicinājums par 500 miljoniem eiro Komisijas Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna ietvaros, kura mērķis ir nekavējoties uzlabot Eiropas ekonomiku, veicinot investīcijas infrastruktūrā.
Eiropas Komisija un ES dalībvalstis ir nolēmušas vēl vairāk samazināt maksājumus, kas jāmaksā Kopienas aģentūrai, kura atbild par preču zīmju tiesību piešķiršanu Eiropas Savienībā (Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB), tas atrodas Alikantē, Spānijā), un vienkāršot reģistrācijas procedūru. Pēc sākotnējā maksājumu samazinājuma 2005. gadā ( IP/05/1289) šā pasākuma rezultātā ES vienotā tirgū strādājošie uzņēmumi varēs ievērojami lētāk un vieglāk aizsargāt savas preču zīmes, tādējādi ietaupot apmēram 60 miljonus eiro gadā. Pasākums stāsies spēkā 2009. gada 1. maijā.
2. aprīlī apritēs 30 gadu kopš pieņemts pirmais ES tiesību akts dabas aizsardzības jomā. Šī direktīva ir viens no lielākajiem Eiropas vides politikas sasniegumiem, un tā ir svarīgs elements ES stratēģijā, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības mazināšanos. Putnu direktīvai bija liela nozīme, skaitliski atjaunojot dažas apdraudētākās Eiropas putnu sugas, jo īpaši pateicoties izveidotajam īpaši aizsargājamo teritoriju tīklam.
Vienotā Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) iemanto aizvien vairāk piekritēju. 2007. gadā to saņēmuši 39 783 Latvijas iedzīvotāji, bet pērn – 50 458. Savukārt no šā gada sākuma līdz 1. martam izsniegtas jau 8702 EVAK kartes.
Rīgas ‘’Europe Direct’’ informācijas centrs izsludina eseju konkursu jauniešiem - „Kas notika „N” gadā vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm?”Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu, studentu un jauniešu interesi par savas valsts un citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēsturi, kā arī sekmēt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu popularitāti.
Šonedēļ Eiropas Komisija (EK) kopā ar Starptautisko Valūtas fondu turpina pārrunas ar Latvijas amatpersonām un nozaru ministrijām par tālākajiem soļiem budžeta veidošanā. EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta delegācijai jānoskaidro, kā Latvijas valdība pilda saistības, ko tā apņēmusies izpildīt "Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku".
Mobilo telefonu pakalpojumu jomā Eiropa ir globāla līdere, jo 2008. gadā abonenti bija 119 % ES iedzīvotāju (par 7 procentu punktiem vairāk nekā 2007. gadā), krietni apsteidzot ASV (87 %) un Japānu (84 %). Pie šāda secinājuma nonākusi Komisija progresa ziņojumā par vienoto telesakaru tirgu. Lai gan ekonomikā ir krīze, 2008. gadā ES telesakaru nozarē (kuras vērtība ir aptuveni 3 % no ES IKP) turpinājās izaugsme, un tās ieņēmumus lēš 300 miljardu euro apmērā (par 1,3 % vairāk salīdzinājumā ar 2007. gadu) un tā ir apsteigusi pārējās ekonomikas nozares (kāpums tikai par 1 %). Nozares konkurētspēja vislielākās priekšrocības rada patērētājiem, jo tie maksā mazāk, par naudu saņemot augstvērtīgāku pakalpojumu. Pateicoties ES rīcībai, vidējais mobilā telefona rēķins 2008. gadā samazinājās no 21,48 līdz 19,49 euro, un 75 % patērētāju Eiropā tagad izmanto 2 megabitus sekundē jaudīgu vai jaudīgāku internet
Eiropas Komisija šodien pieņēma divus priekšlikumus jauniem noteikumiem, lai pastiprinātu cīņu pret cilvēku tirdzniecību un seksuālu vardarbību pret bērniem, viņu seksuālu izmantošanu, un bērnu pornogrāfiju. Šie jaunie priekšlikumi aizstāj tiesību aktus, kas ir spēkā attiecīgi jau kopš 2002. gada un 2004. gada. Ar jaunajiem priekšlikumiem tiks garantēta pilnīga atbilstība augstākajiem Eiropas standartiem, nodrošināta palīdzība cietušajiem un stingrāki pasākumi pret noziedzniekiem, kas ir atbildīgi par seksuālu vardarbību pret bērniem un cilvēku tirdzniecību. Priekšlikumos aplūkotas arī strauji mainīgās tehnoloģijas kibertelpā.
Piecu gadu līdzdalību Eiropas Savienībā Latvija atzīmēs ar zināšanas veicinošu kampaņu – par to preses brīfingā 23. martā informēja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca un Rīgas domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle.
Eiropas Komisija atbilstoši EK līguma valsts atbalsta noteikumiem ir atļāvusi Latvijai īstenot programmu, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt šobrīd valdošo ekonomikas krīzi. Saskaņā ar šo programmu uzņēmumiem, kas pašreizējo kreditēšanas ierobežojumu dēļ saskaras ar finansējuma problēmām, 2009. un 2010. gadā drīkst piešķirt atbalstu līdz 500 000 eiro apmērā katram. Atbalstu piešķirs valsts garantiju veidā.
18. martā Eiropas Komisija uzsāka plašu kampaņu, lai informētu Latvijas iedzīvotājus par patērētāju tiesībām gan pašu valstī, gan citur Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienības Komisija, Eiropas Parlaments un Padome pagājušonedēļ Strasbūrā sāka pirmās oficiālās sarunas par Eiropas aģentūru nozīmi un lomu ES.
18. martā plkst. 10:30 Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā (Eiropas Savienības māja Rīgā), Aspazijas bulvārī 28, 2. stāvā ar preses konferenci tiks aizsākta informatīva kampaņa par patērētāju tiesībām.
Eiropas maģistra grādu tulkošanā (EMT) sadarbības tīkla izveide būs centrālais temats Eiropas Komisijas rīkotajā konferencē Briselē 2009. gada 16. un 17. martā. Konferencē pulcēsies vairāk nekā simts augstskolu pārstāvji un citas tulkotāju apmācībā iesaistītās ieinteresētās personas, lai vienotos par mācību programmu kritērijiem, kuri veidos kopīgā EMT kvalitātes zīmi. Eiropas Komisija aicina augstskolas, kuras apmāca profesionālus tulkotājus, iesaistīties Eiropas sadarbības tīklā kvalitatīvām mācību programmām.
16. martā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca ir nosūtījusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājiem atbildi uz atklāto vēstuli, kurā Eiropas Komisija aicināta novērst pārkāpumus veselības aprūpes pieejamībā Latvijā.
Katru gadu visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā patērētāju tiesību diena. Šīs dienas mērķis ir pievērst uzmanību visu patērētāju tiesībām un pieprasīt šo tiesību ievērošanu.
Kaut gan vārdi "Eiropas Savienība" rakstīti arī uz jaunajām Latvijas Republikas pasēm, Eiropas Savienība (ES) un pilsonība ir kas vairāk nekā tikai dokuments un juridisks statuss – to apliecina 37 darbi, kas Latvijā saņemti visās Eiropas Savienības (ES) valstīs izsludinātajā komiksu konkursā "Eiropas Savienība un pilsonība". Latvijas žūrija šodien jau izvēlējusies labākos darbus, un pirmo trīs vietu ieguvēji tiks nosaukti 3. aprīlī pulksten 15:00 Eiropas Savienības mājā Aspazijas bulvārī 28. Latvijas konkursa uzvarētājs maijā dosies uz Briseli, lai cīnītos par uzvaru ar citu dalībvalstu labāko darbu autoriem.
Eiropas reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere 9. martā paziņoja, ka, izmantojot ES kohēzijas politiku, videi draudzīgā ekonomikā tiks ieguldīti 105 miljardi euro. Šie līdzekļi, kas ir vairāk nekā 30 % no reģionālās politikas budžeta 2007.-2013. gadam, nodrošina stabilu pamatu darbavietu izveidei un sniedz ievērojamu atbalstu reģioniem un pilsētām to centienos saglabāt Eiropas vadošo lomu pasaules mērogā videi draudzīgu tehnoloģiju jomā. Latvijā vides projektos tiks ieguldīti 1,5 miljardi eiro.
Komisija publicējusi pārskata ziņojumu par ES darbību, kas veltīts zīmīgākajiem 2008. gada notikumiem Eiropas Savienībā. Iepriekšējos divpadsmit mēnešos Eiropas Savienība ir ātri un efektīvi rīkojusies, reaģējot uz starptautisko finanšu krīzi, klimata pārmaiņām, kā arī vairākiem starptautiskiem konfliktiem, tādējādi bieži vien izvirzoties pasaules politiskās skatuves priekšplānā. Institucionālā ziņā svarīgākais notikums ir bijis Lisabonas līguma ratifikācijas process, ko palēnināja Īrijas pavasara referendumā uzvaru guvušais “nē” un no jauna iekustināja decembra Eiropadomes sanāksme.
Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) ir veicis pirmos praktiskos un uzskatāmos pasākumus, lai īstenotu modernizētas un saskaņotas atlases metodes, kuras pilnībā jāievieš nākamajā gadā. No šīs dienas paziņojumus par konkursu pirmo reizi publicē visās 23 oficiālajās valodās. Pirms potenciālie kandidāti aizpilda pieteikuma veidlapu, viņus aicina brīvprātīgi veikt dažus interaktīvus testus. Tas viņiem dod iespēju pašiem izvērtēt, vai viņi ir gatavi dalībai konkursā. Skaidrāka pieteikuma veidlapa un tiešsaistes palīdzība tās aizpildīšanā kandidātiem ievērojami atvieglina šo procesu. Arī šodien EPSO iepazīstina ar jaunu, intuitīvāku interneta vietni un jaunu simboliku ar devīzi „EU career – smart choice” („Karjera ES – gudra izvēle”). Ar to tiek uzsvērta virkne vilinošu iespēju, ko piedāvā ES iestādes.
Eiropas Komisija aicina ES vadītājus paātrināt koordinētu Eiropas rīcību cīņā pret ekonomikas krīzi. Paziņojumā Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmei, kura notiks 19. un 20. martā, Komisija izklāsta priekšlikumus, ņemot vērā plašo atbalstu, kas jau tiek sniegts reālajai ekonomikai un nodarbinātībai. Komisijas paziņojumā tiek atklāta informācija par finanšu sistēmas visaptverošu reformu, balstoties uz Larozjēra ziņojumu. Tajā izklāstīts, kā skaidra un vienota apņēmība īstenot šo vērienīgo programmu var bruģēt ceļu Eiropas Savienībai, lai pasaules mērogā uzņemtos vadošo lomu G-20 augstākā līmeņa sanāksmē, kura notiks Londonā 2. aprīlī.
Šodien ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva iepazīstināja ar jauno ziņojumu "E-komercijas šķēršļi", kurš atklāj, ka arvien lielāku piekrišanu gūst iepirkšanās tiešsaistē, un brīdina, ka pārrobežu tirdzniecības šķēršļi aizkavē izaugsmi. Šodien publicētajā ziņojumā tiek detalizēti analizētas aktuālās e-komercijas tendences visā ES, ieskaitot griezumā pa valstīm, tiešsaistē pirktākās preces un šķēršļus patērētājiem un uzņēmējiem tiešsaistē.
Pēc 17 gadu pārtraukuma Latvijā 8. martā jau otro gadu oficiāli[1] tiek atzīmēta Starptautiskā sieviešu diena. Kas pēdējos gados ir mainījies attieksmē pret sievieti un kā jūtas sieviete Latvijā – vienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm? Kas no ES prakses un ieteikumiem ir iedzīvināts īpaši trīs jomās – ģimenes dzīvē, darba jomā un veselības aprūpē?
Šodien komisārs Leonards Orbans kopā ar Indijas valdību, kuru pārstāv valsts ministre Daggubati Purandeshwari, parakstīs kopīgu daudzvalodības deklarāciju. Ar šo deklarāciju Eiropas Komisija un Indijas valdība vēlas stiprināt sadarbību un dialogu par svarīgākajiem jautājumiem, tostarp valodu daudzveidību un starpkultūru dialogu, valodu ietekmi uz nodarbinātības iespējām, uzņēmumu konkurētspēju un sociālo kohēziju, mūžizglītību, jaunu valodu apguves tehnoloģiju, kā arī terminoloģiju.
Kā šodien paziņoja Komisija, lai līdz 2010. gadam sasniegtu mērķi "platjoslas pakalpojumi ikvienam", par prioritāti ir jāpadara ātrdarbīga pieslēguma nodrošināšana tiem 30 % ES lauku iedzīvotāju, kuriem nav pieejams ātrdarbīgs pieslēgums internetam. Labāka piekļuve internetam ir iedarbīgs līdzeklis, lai stimulētu ekonomikas ātru atveseļošanos. Komisija šodien īsumā izklāstīja, kā plāno izmantot pati savas atbalsta programmas, lai veicinātu interneta tīklu veidošanu un interneta pakalpojumu izmantošanu lauku apvidos, un aicināja ES dalībvalstis sekot šim piemēram. Laba piekļuve internetam var mazināt lauku apgabalos atrodošos lauku saimniecību un uzņēmumu — jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) — izolētību un padarīt tos konkurētspējīgākus, nodrošinot piekļuvi starptautiskajiem tirgiem un sniedzot iespējas ātrākai un efektīvākai uzņēmējdarbībai. Eiropas Parlaments un Padome tikmēr apspriež Komis
Eiropas Komisija šodien sāka ES mēroga kampaņu, lai palīdzētu novērst atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā. Visā ES ekonomikā sievietes vidēji pelna par 17,4 % mazāk nekā vīrieši. Kampaņas pamatā ir vienkāršais princips “vienāds atalgojums par tādu pašu darbu”; kampaņa ir saistīta ar Starptautisko sieviešu dienu 8. martā, un tās mērķis ir plašāk informēt par atšķirībām sieviešu un vīriešu darba samaksā, tās iemesliem un veidiem, kā to novērst.
Eiropas Komisija nodrošinās līdz pat 427 000 eiro lielu finansējumu Eiropas Finanšu koalīcijas darbībām pret bērnu seksuālas izmantošanas saturu internetā – šodien paziņoja Žaks Barro, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš atbild par tiesiskumu, brīvību un drošību
Lai apspriestu romāņu valodu kopīgo nākotni Eiropas Savienībā un pasaulē, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts un tā pārstāvniecība Spānijā Saint-Jacques de Compostelle pilsētā 12.–13. martā organizē konferenci "Romāņu valodas – tulkošana, daudzvalodība, Eiropa". Spāņu, portugāļu, franču, itāļu un rumāņu valodas eksperti debatēs par šo valodu lomu Eiropā, par valodu nozīmi ekonomikā un to attīstību saistībā ar jaunākajām tehnoloģijām.
Tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju līderiem, Eiropas Komisijas (EK) Dalībvalstu ekonomikas direktorāta direktore Elēna Floresa uzsvēra Latvijas pašas lomu ekonomisko grūtību pārvarēšanā un norādīja, ka tai arī jānāk klajā ar ekonomikas restrukturizācijas priekšlikumiem.
Tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju līderiem, Eiropas Komisijas (EK) Dalībvalstu ekonomikas direktorāta direktore Elēna Floresa uzsvēra Latvijas pašas lomu ekonomisko grūtību pārvarēšanā un norādīja, ka tai arī jānāk klajā ar ekonomikas restrukturizācijas priekšlikumiem.
Saistībā ar finanšu un ekonomikas krīzi reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere ir informējusi par Eiropas Komisijas lēmumu kopumu, kuri vērsti uz to, lai dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastīgumu struktūrfondu izmantošanā. Ar šīm izmaiņām pagarina termiņu, kurā ES valstīm jāizmanto piešķīrumi par 2000.-2006. gada finansējuma periodu, un nodrošina, lai visi pieejamie līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvi.
Komisija šodien ir pārskaitījusi pirmo ES finanšu palīdzības maksājumu 1 miljarda eiro apmērā, un tā ir daļa no vidēja termiņa finanšu palīdzības Latvijai, kuras kopējā summa ir līdz 3,1 miljardam eiro un kuras piešķiršanu janvārī apstiprināja dalībvalstu ministri ECOFIN padomē, ja Latvija stingri ievēros izstrādāto ekonomikas un budžeta pielāgojumu programmu. Šī palīdzība ir daļa no starptautiskās palīdzības kopumā līdz 7,5 miljardiem eiro, un tās saņemšanai Latvijai jāizpilda ļoti stingri nosacījumi.
Eiropas Komisija šodien pieņēma divus paziņojumus saistībā ar katastrofām — Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu ietekmes mazināšanai ES un stratēģiju katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs. Šie paziņojumi, kas pieņemti kā dokumentu kopums, ir pirmais mēģinājums izveidot stratēģiskāku pieeju, jo īpaši ņemot vērā paaugstināto risku, ko rada klimata pārmaiņas. Ierosinātajos Kopienas līmeņa pasākumos galvenā uzmanība ir pievērsta jomām, kur vienota pieeja ir efektīvāka par dažādām valstu pieejām, piemēram, zināšanu attīstīšanai, tirgus dalībnieku un politiku koordinēšanai, un esošo Kopienas katastrofu novēršanas instrumentu darbības uzlabošanai. Attiecībā uz jaunattīstības valstīm Komisija izstrādā ES stratēģiju, lai palīdzētu samazināt dabas katastrofu ietekmi valstīs, kurās pastāv augsts risks. Abi paziņojumi veicina pasaules konferencē par katastrofu mazinā
Šonedēļ Eiropas Komisija (EK) kopā ar Starptautisko Valūtas fondu uzsākusi pārrunas ar Latvijas amatpersonām, finanšu struktūrām un sociālajiem partneriem par sasniegto progresu ekonomikas stabilizācijas pasākumu īstenošanā. Divu nedēļu laikā EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta delegācijai jānoskaidro, vai Latvijas valdība pilda saistības, ko tā "Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku" apņēmusies izpildīt pirmā maksājuma saņemšanai.
Eiropas Savienības nesenā paplašināšanās bija pavērsiena punkts Eiropas apvienošanas procesā un radīja priekšrocības iedzīvotajiem visā Eiropas Savienībā. Ekonomikas ziņā paplašināšanās rezultātā paaugstinājās dzīves līmenis jaunajās dalībvalstīs, vienlaikus paverot eksporta un ieguldījumu iespējas vecajām dalībvalstīm. Tā arī palīdzēja nostiprināt demokrātiju, stabilitāti un drošību mūsu kontinentā. Paplašinātai ES ir lielāka ietekme, risinot globālas nozīmes jautājumus – gan problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, gan pasaules ekonomikas un tās pārvaldības jautājumus. Piecos gados ES ir kļuvusi ne tikai lielāka, bet arī spēcīgāka, dinamiskāka un kultūras ziņā bagātāka. Pašreizējā sarežģītajā globālajā situācijā vissvarīgākais uzdevums ir pretoties protekcionisma tendenču kārdinājumam, kas iznīcinātu milzīgās priekšrocības, ko pilsoņiem dod brīvs vienotais tirgus ar 500 mil
Eiropas Komisija (EK) kopā ar Starptautisko Valūtas fondu uzsākusi pārrunas ar Latvijas amatpersonām, finanšu struktūrām un sociālajiem partneriem par sasniegto progresu ekonomikas stabilizācijas pasākumu īstenošanā. Divu nedēļu laikā EK Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorāta delegācijai jānoskaidro, vai Latvijas valdība pilda saistības, ko tā "Saprašanās memorandā starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku" apņēmusies izpildīt pirmā maksājuma saņemšanai.
Septiņas saskaņā ar Eiropas Savienības filmu atbalsta programmu MEDIA finansētas filmas sacentīsies trīspadsmit kategorijās šāgada ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notiks svētdien, 22. februārī. Viena no šīm MEDIA finansētajām filmām — "Graustu miljonārs" (Slumdog Millionaire) — kandidēs prestižajās kategorijās "labākā filma" un "labākais režisors". Programmas MEDIA atbalstu ir saņēmušas arī trīs filmas, kuras pretendē uz "Oskaru" kategorijā "labākā filma svešvalodā", — tostarp „Klase” (Entre Les Murs), kas 2008. gada Kannu kinofestivālā saņēma "Zelta palmas zaru" ( IP/08/800). Pērn "Oskarus" saņēma divas ES filmu atbalsta programmas MEDIA ietvaros finansētās filmas. Pēdējo trīs gadu laikā
2009. gada 19. februārī ES mājā notika ekspertu diskusija par ES-Krievijas attiecībām, kuru EK pārstāvniecība rīkoja kopīgi ar biedrību "Baltijas forums" un neatkarīgo domnīcu "EuroCivitas". Diskusijā piedalījās augsta līmeņa eksperti no Latvijas un citvalstu domnīcām un augstskolām, kā arī Eiropas Komisijas.
Komisija šodien pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. Šis priekšlikums ir daļa no Imigrācijas un patvēruma pakta un atbilde uz Eiropadomē izteikto pieprasījumu. Šis priekšlikums ļaus ātri izveidot operacionālu aģentūru, kas koordinēs un nostiprinās dalībvalstu sadarbību patvēruma jomā, veicinot arī dažādu valstu prakses tuvināšanu. Birojs dos arī ieguldījumu, lai tiktu saskaņoti patvēruma noteikumi, ko pašreiz piemēro Eiropas Savienībā.
Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija rezervēja tālruņa numuru 116000 kā pazudušu bērnu palīdzības dienesta numuru, kas būtu kopīgs visai ES ( IP/07/188), un aicināja dalībvalstis to ieviest un izmantot. Pagājušajā gadā numurs 116000 darbojās vienīgi Ungārijā ( IP/08/1129), tomēr pēc vairākkārtējiem Komisijas aicinājumiem visas ES dalībvalstis šobrīd ir nodrošinājušas, ka šis numurs ir publiski pieejams palīdzības dienestu operatoriem. Numurs ir arī piešķirts pakalpojuma sniedzējiem deviņās dalībvalstīs salīdzinājumā ar septiņām dalībvalstīm pagājušajā gadā. Palīdzības dienesta numurs 116000 šobrīd darbojas piecās valstīs (Grieķijā, Nīderland
Šodien Eiropas Komisija ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas[1] (SKP). Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008. gadā un turpina pasliktināties 2009. gadā.
Šodien visā Latvijā norisinās “Ēnu diena”, kuras laikā valsts iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbinieku gaitām seko aptuveni 2500 skolēni no dažādām skolām, iejūtoties konkrētā darbinieka "ādā" un iepazīstoties ar savu iecerēto profesiju.
Šodien Eiropas Komisija ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas[1] (SKP). Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008. gadā un turpina pasliktināties 2009. gadā.
Atsaucoties uz raidījumā "De Facto"" svētdien izskanējušajām bažām par valsts iespējām subsidēt darbavietas privātajā sektorā, Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja norāda, ka pamatotas subsīdijas ne vien nav pretrunā ar ES likumdošanu par valsts atbalstu, bet tām iespējams piesaistīt arī finansējumu no ES struktūrfondiem, ja dalībvalsts valdība to uzskata par nepieciešamu.
Eiropa ir pasaules līdere pārejā no analogās uz digitālo televīziju. Eiropas Komisija vēlas nodrošināt to, ka ES iedzīvotāji var izmantot digitālās televīzijas pavērtās iespējas, tostarp arvien augošo interaktīvu TV pakalpojumu klāstu (piemēram, augstas izšķirtspējas televīzija vai video pēc pieprasījuma), kas ir pieejams dažādās pārraides platformās, tai skaitā arī zemes, kabeļu, satelītu, interneta TV un mobilajos TV tīklos; tāpēc Eiropas Komisija īsteno saskaņotu pieeju radiofrekvenču spektra atbrīvošanai un izmantošanai nākotnē. Lai to panāktu, dalībvalstis pakāpeniski atsakās no lielu spektra daļu aizņemošajām analogajām pārraidēm un pāriet uz digitālo apraidi. Kopumā atteikšanās no analogās zemes televīzijas pārraidēm Eiropā noris sekmīgi. Piecas dalībvalstis jau pārgājušas uz digitālo televīziju (Vācija, Somija, Luksemburga, Zviedrija un Nīderlande), un 2010. gadā šim procesam visā Eiropas Savien
Pirmdien, 16. februārī, reģionu politikas komisāre Danuta Hībnere atklās gadskārtējo konferenci "Reģioni ekonomikas pārmaiņām", ko 2006. gadā iedibinājusi Komisija. Šis divas dienas ilgais saiets pavērs iespēju vairāk nekā 700 pārstāvju no Eiropas reģioniem dalīties idejām un parādīt savu devumu konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības uzlabošanā. Viens no zīmīgākajiem konferences brīžiem būs pirmdienas vakars, kad paziņos 2009. gada balvu “RegioStars” saņēmējus, tādējādi cildinot visiedvesmojošākos un visinovatīvākos projektus, ko finansē no ES kohēzijas politikai atvēlētajiem līdzekļiem.
Šodien darbību sāka otrās paaudzes Europe Direct informācijas centru Eiropas mēroga tīkls 2009.—2012. gadam. Jaunais tīkls sniegs plašākas iespējas iedzīvotājiem saņemt praktisku informāciju un padomu par tiesību izmantošanu Eiropas Savienībā. Sabiedrība varēs vērsties vienā no 500 informācijas centriem, lai rastu atbildes uz konkrētiem ar ES saistītiem jautājumiem. Turklāt Europe Direct centri sniegs iedzīvotāju atsauksmes ES iestādēm un aktīvi veicinās vietēja un reģionāla mēroga debates par ES tematiem.
Kopš 2008. gada decembra ES iedzīvotājiem ir iespējams sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem no jebkuras vietas Eiropas Savienībā, bez maksas piezvanot uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112" no fiksētā vai mobilā tālruņa. Tomēr tikai viens no četriem Eiropas iedzīvotājiem zina, ka šis numurs, kurš spētu glābt dzīvības, ir pieejams arī citās dalībvalstīs. Un gandrīz trijos gadījumos no desmit cilvēki, zvanot uz numuru "112" no citām dalībvalstīm, ir saskārušies ar valodas problēmām. Šodien Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi pasludināja 11. februāri par Eiropas "112" dienu, kas paredzēta, lai informētu iedzīvotājus par numuru "112" un mudinātu valstu iestādes padarīt šo pakalpojumu daudzvalodīgāku.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju 13. februārī rīko apaļā galda diskusiju „Latvijas reģionālā attīstība Eiropas Savienības Kohēzijas politikas krustcelēs”.
Kopš 2008. gada decembra ES iedzīvotājiem ir iespējams sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem no jebkuras vietas Eiropas Savienībā, bez maksas piezvanot uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112" no fiksētā vai mobilā tālruņa. Tomēr tikai viens no četriem Eiropas iedzīvotājiem zina, ka šis numurs, kurš spētu glābt dzīvības, ir pieejams arī citās dalībvalstīs. Un gandrīz trijos gadījumos no desmit cilvēki, zvanot uz numuru "112" no citām dalībvalstīm, ir saskārušies ar valodas problēmām. Šodien Komisija kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi pasludināja 11. februāri par Eiropas "112" dienu, kas paredzēta, lai informētu iedzīvotājus par numuru "112" un mudinātu valstu iestādes padarīt šo pakalpojumu daudzvalodīgāku.
Pirmo reizi 17 vadošās interneta kompānijas ir parakstījušas Eiropas mēroga nolīgumu par augstāku drošības līmeni, izmantojot sociālo tīklu veidošanas (draugošanās) vietnes, jauniešiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Starp šīm interneta kompānijām ir Arto, Bebo, Dailymotion, Facebook, Giovani.it, Google/YouTube, Hyves, Microsoft Europe, Myspace, Nasza-klaza.pl, Netlog, One.lt, Skyrock, StudiVZ, Sulake/Habbo Hotel, Yahoo!Europe un Zap.lu.
Svinīgā ceremonijā, kas šodien norisinājās Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē, vairāk nekā 350 Eiropas pilsētas, parakstot „Pilsētas mēru paktu”, apņēmās pārsniegt ES enerģētikas mērķi — līdz 2020. gadam par 20 % samazināt CO2 emisijas.Šī iniciatīva, ko īsteno Eiropas Komisija sadarbībā ar Reģionu komiteju, vairāk nekā 60 miljonu iedzīvotāju pārstāvjiem paver iespēju kopīgi strādāt, lai sasniegtu kopējo mērķi — mainīt vidi un saprātīgāk izmantot enerģiju.
Atklāts jauns izglītojoši radošs konkurss jauniešiem par Eiropas Savienības jautājumiem „Jaunietis Eiropā!”, kas gada garumā mudinās jauniešus gūt zināšanas par aktualitātēm un notikumiem Eiropā un ļaus viņiem radoši paust savu attieksmi un viedokli.
Šodien Eiropas Komisija pieņēma pašu pirmo ES rīcības plānu par haizivju resursu saglabāšanu un pārvaldību. Plāna mērķis ir nodrošināt efektīvus pasākumus, lai atjaunotu apdraudētus haizivju krājumus, un noteikt pamatnostādnes attiecīgās zvejniecības ilgtspējīgai pārvaldībai. Plānā paredzēts pilnveidot zinātnes atziņas par haizivju krājumiem un haizivju zvejniecību.
Žurnālistu balvu “Par dažādību. Pret diskrimināciju” šodien piešķīra Francijas autora rakstam par futbolistiem, kuri ir geji, un Dānijas autora rakstam par sievietēm, kuras pievēršas islamam. Trešo godalgu saņēma Portugāles autora raksts, savukārt Īpašo balvu par romu mazākumtautību izcīnīja Grieķijas žurnālists. Apbalvošanas ceremonija notika Prāgā Kaiserštejnský pilī.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas šodien publicēto jauno ES ziņojumu patērētājiem vislielākās problēmas sagādā trīs pakalpojumu jomas, kas ir patiesi nozīmīgas — enerģētika, banku pakalpojumi un transports (vilcienu, autobusu un tramvaju satiksme). ES otrais gada ziņojums par patērētāju tirgus rādītājiem apseko 20 preču un pakalpojumu jomas (tostarp pārtika, apģērbs, apavi, finanšu pakalpojumi, enerģija un telekomunikācijas), izmantojot 5 patēriņa rādītājus — cenas, piegādātāja maiņa, apmierinātība, sūdzības un drošums.
Atrašanās Šengenas valstu saimē Latvijai gada laikā pierādījusi, ka par iespēju brīvi ceļot jāmaksā arī ar pieaugošu noziedzību, narkotiku un cilvēku tirdzniecību.
Pirmdien Eiropas Komisija gatavojas publiskot ikgadējo pārskatu par patēriņa cenām Eiropas Savienībā. Redakcijas rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina – Latvija tajā parādīsies kā teju viena no dārgākajām valstīm.
Šodien Komisija nosūtījusi argumentētu atzinumu 20 dalībvalstīm, kuras nav paziņojušas par enerģijas pakalpojumu direktīvas transponēšanu[1]. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt rentablu un efektīvu enerģijas galapatēriņu dalībvalstīs, izveidojot nosacījumus energopakalpojumu tirgus attīstībai.
Ar Saprašanās memoranda un aizdevuma līguma parakstīšanu starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību ir stājies spēkā līgums par 3,1 miljarda eiro lielo aizdevumu.
Ar Saprašanās memoranda un aizdevuma līguma parakstīšanu starp Eiropas Komisiju un Latvijas valdību ir stājies spēkā līgums par 3,1 miljarda eiro lielo aizdevumu.
Stratēģiskais pārskats par labāku regulējumu Eiropas Savienībā, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, liecina, ka labāks regulējums ir būtiska sastāvdaļa Eiropas piedāvātajā risinājumā ekonomiskajai un finanšu krīzei. Pārskats liecina, ka iedzīvotāji un uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), jau gūst labumu no vienkāršotiem pasākumiem un samazinātām administratīvajām izmaksām. Pateicoties radikālai vienkāršošanai, līdz šim ir ierosināts atcelt 1300 tiesību aktus, kas ir aptuveni 10 % no acquis jeb 7800 lappuses Oficiālajā Vēstnesī. Jau ierosinātie vai plānotie pasākumi administratīvā sloga mazināšanai nozīmē ietaupījumus vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā. Šodienas ierosinājums attiecībā uz PVN ļaus ietaupīt līdz pat 18 miljardiem eiro.
Īstenojot ES atveseļošanas plānu, kuru Eiropadome apstiprināja 2008. gada decembra sanāksmē, Eiropas Komisija šodien ir nākusi klajā ar priekšlikumiem veikt ieguldījumus būtiskos enerģētikas un interneta platjoslas infrastruktūras projektos.Ar tiem tiks dots tik nepieciešamais stimuls ES ekonomikai īstermiņā, vienlaikus pievēršoties tādiem stratēģiskiem mērķiem kā energoapgādes drošība.No pasākumu kopuma ieguvējas būs visas dalībvalstis.
Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu, ar ko tā līdz 2012. gada 31. decembrim pagarina termiņu kritērijiem, ko tā piemēro, vērtējot valsts atbalstu filmu un audiovizuālo darbu ražošanai. Tie ir kritēriji, kas noteikti Komisijas 2001. gada paziņojumā un saskaņā ar kuriem Komisija apstiprina Eiropas valstu, reģionālās un vietējās atbalsta shēmas, pamatojoties uz ES valsts atbalsta noteikumiem. Jaunajā Komisijas paziņojumā ir aprakstītas vairākas tendences, kuras iespējams tiks skatītas nākamajā paziņojumā par kinematogrāfiju. Visā Eiropas Savienībā katru gadu tiek sniegts valsts atbalsts filmām aptuveni 1,6 miljardu eiro apmērā.”
Īstenojot ES atveseļošanas plānu, kuru Eiropadome apstiprināja 2008. gada decembra sanāksmē, Eiropas Komisija šodien ir nākusi klajā ar priekšlikumiem veikt ieguldījumus būtiskos enerģētikas un interneta platjoslas infrastruktūras projektos.Ar tiem tiks dots tik nepieciešamais stimuls ES ekonomikai īstermiņā, vienlaikus pievēršoties tādiem stratēģiskiem mērķiem kā energoapgādes drošība.No pasākumu kopuma ieguvējas būs visas dalībvalstis.
Par mums
