ES oficiālās valodas

Eiropas Savienībai ir 23 oficiālās un darba valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

1958. gadā Padome pieņēma pirmo Kopienas regulu, kurā bija noteiktas visas oficiālās valodas. Pirmās ES oficiālās un darba valodas bija franču, itāļu, nīderlandiešu un vācu valoda, proti, toreizējo dalībvalstu valodas. Kopš tā laika ES ir pievienojušās daudzas valstis, tāpēc ir palielinājies arī oficiālo un darba valodu skaits. Tomēr oficiālo valodu ir mazāk nekā dalībvalstu, jo dažās no tām runā vienā valodā. Piemēram, Beļģijā valsts valodas ir franču, nīderlandiešu un vācu, savukārt Kiprā vairums iedzīvotāju runā grieķu valodā, kurai ir oficiālās valodas statuss.

ES oficiālās un darba valodas statuss nozīmē, ka attiecīgajā valodā:

var sūtīt ES iestādēm dokumentus, arī atbilde tiks sniegta šajā valodā,
publicē ES regulas un citus tiesību aktus (“Oficiālajā Vēstnesī”).

Ierobežotā laika un budžeta dēļ salīdzinoši maz dokumentu tulko visās valodās. Eiropas Komisijā procedūru valodas ir angļu, franču un vācu, taču Eiropas Parlamentā tulkojumu nodrošina dažādās valodās atkarībā no deputātu vajadzībām.

Lasiet vēl:

Oficiālās valodas un citi fakti par Eiropas valstīm

Lasiet vēl

Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas
ES valodas īsumā
Eiropas Komisijas Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts
Eiropas Komisijas Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts