Navigācijas ceļš

Promotional :: “Zināšanas par jūru 2020 – no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā”

“Zināšanas par jūru 2020 – no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā”

25 November 2013

sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums

Eiropas Komisija 2012. gada 29. augustā sāka Zaļās grāmatas apspriešanu  saistībā ar iniciatīvu “Zināšanas par jūru 2020”. Apspriešanas mērķis bija sīkāk izzināt ieinteresēto personu viedokļus par iniciatīvas turpmākās pārvaldības risinājumiem un iespējamu privātā sektora iesaistīšanos. Apspriešana noslēdzās 2012. gada 15. decembrī.

Kopumā tika saņemtas 244 atbildes (29 no pilsoniskās sabiedrības, 43 no privātā sektora, 95 no publiskā sektora un 77 no pētniecības aprindām) no 30 valstīm, arī no dažām valstīm, kuras neietilpst ES, bet kuru ūdeņi saskaras ar dalībvalstu ūdeņiem. Daudzas atbildes, jo īpaši tās, kas saņemtas no valstu valdībām, bija sagatavotas plašā iekšējas apspriešanās procesā, un tāpēc izlīdzinātā veidā atspoguļoja daudzu organizāciju viedokli. Atbilžu kopums tika atzīts par reprezentatīvu.

Apspriešanās gaitā atklājās daudzas sīkas juridiska un tehniska rakstura nianses, kas lieti noderēs nākamajā iniciatīvas “Zināšanas par jūru 2020” posmā, taču galvenās atziņas ir izklāstītas turpmāk.

(1) Visas lietotāju grupas bija vienisprātis, ka ir vajadzīga atklāta piekļuve gan jēldatiem, gan agregētiem datiem par jūru. Pilsoniskās sabiedrības konsorcijs uzskata, ka okeāni ir kopējs resurss, un tāpēc jūras dati būtu jādara pieejami bez ierobežojumiem, jo īpaši tad, ja to vākšanai izmantoti publiskie līdzekļi. Privātais sektors lielā mērā atbalstīja brīvu piekļuvi, izņemot gadījumus, kad varētu tikt izpausta komerciāli sensitīva informācija vai piekļuves rezultātā vispār zust stimuls vākt datus. Publiskās iestādes domāja, ka tādējādi varētu samazināt vides monitoringa izmaksas. Teju visi uzskatīja, ka datiem no pētniecības projektiem vajadzētu būt vieglāk iegūstamiem.

(2) Tika norādīti daži izņēmumi, kas attiecas uz nacionālo drošību, kaitējumu vēsturiskā mantojuma objektiem un apdraudētām ekosistēmām, komerciāli sensitīvu informāciju, vajadzību dot zinātniekiem laiku datu publicēšanai un drošuma un atbildības jautājumiem, kas saistīti ar datu nepareizu interpretēšanu.

(3) Kopumā valdīja vienprātība, ka ilgtermiņā jāizveido vienota platforma, kurā zivsaimniecības datus izplatītu kopā ar citiem jūras datiem, tostarp datiem no ES Kosmosa programmas “Copernicus”. Šo sistēmu iespējamai integrācijai būtu jānodrošina pārnozarisku aspektu vienlaidu kartēšana dažādos laika intervālos. Liela nozīme šā mērķa sasniegšanā ir datu savietojamībai un atbilstošu kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanai.

(4) Pašreizējā Eiropas jūras novērojumu un datu tīkla (EMODnet) arhitektūra, jo īpaši sadalījums septiņās tematiskajās grupās – ģeoloģija, batimetrija, fizika, ķīmija, bioloģija, fizikālie biotopi un cilvēka darbība –, tika atzīta par pareizu.
 
(5) Tika uzsvērts iniciatīvas EMODnet potenciāls atvieglot ziņojumu sagatavošanu vides vai zivsaimniecības jomā. Laika gaitā procedūru, kurā publiskās iestādes sniedz ziņojumus par jūras vidi vai zivsaimniecību, lai izpildītu juridisku pienākumu, varētu aizstāt ar procedūru, saskaņā ar kuru datus dara pieejamus internetā, kur tos izgūst kompetentā iestāde, izmantojot kopīgu tehnoloģiju. Tas mazinātu administratīvo slogu.

(6) Valda pilnīga vienprātība par to, ka ir vajadzīgs mehānisms, lai dalībvalstis un ES saņemtu konsultācijas par visrentablāko paraugu ņemšanas, izpētes un novērošanas programmu katram jūras baseinam. Tika izteikts priekšlikums par zinātnisku struktūru, reģionālu jūras konvenciju, reģionālu hidrogrāfijas komisiju un datu vācēju līdzdalību. Regulāri būtu jāņem vērā mainīgās vajadzības un tehnoloģija.

(7) Privātais sektors ir ieinteresēts vairāk iesaistīties datu koplietošanas iniciatīvās, tādās kā EMODnet. Rūpniecības nozaru pārstāvji lielā mērā atbalstīja savu atklātā jūrā esošo iekārtu vai kuģu izmantošanu plašākā okeānu monitoringā. Tomēr viņi dotu priekšroku neleģislatīvai pieejai.

(8) Tika norādītas vairākas novērošanas tehnoloģijas, kuras jāizpēta sīkāk. To vidū prioritāra vieta tika ierādīta novatoriskiem sensoriem, kas parametrus var izmērīt automātiski, tāpēc paraugu nogādāšana laboratorijā nav nepieciešama.

Visas atbildes ir pieejamas Jūrlietu un zivsaimniecības ĢD tīmekļa vietnē, kā arī kopsavilkuma ziņojumā. Respondenti tika lūgti pārbaudīt, vai kopsavilkuma projekts pareizi atspoguļo viņu viedokļus. Pamatojoties uz atsauksmēm, tika ieviesti daži nelieli labojumi. Galīgais ziņojums kalpos par pamatu, gatavojot ietekmes novērtējumu ar mērķi noteikt, kā vislabāk turpināt darbu un panākt to, lai iniciatīva “Zināšanas par jūru 2020” nodrošinātu lielāku lietderīgumu publiskajām iestādēm, privātajām struktūrām un pētniecības aprindām, kāpinātu inovāciju un mazinātu nenoteiktību zināšanās par norisēm jūrā.

Meklēt

Meklēt visos jaunumos en