Navigācijas ceļš

News :: Eiropas Komisija analizē Eiropas Zivsaimniecības fonda publiskā finansējuma efektivitāti

Eiropas Komisija analizē Eiropas Zivsaimniecības fonda publiskā finansējuma efektivitāti

(08/02/2013) Eiropas Komisijas 5. gada ziņojums par Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) līdzekļu apguvi ietver analīzi par to, kā EZF programmas ir palīdzējušas sasniegt 2007.-2013. gada programmu sastādīšanas laikposmā noteiktos sākotnējos mērķus. Analīzes pamatā ir pirmo četru gadu rezultāti, kas izmantoti tam, lai izpētītu, cik lielā mērā EZF īstenotie pasākumi ir palīdzējuši sasniegt Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus.

Lielākā uzmanība tika pievērsta svarīgākajiem pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar četriem galvenajiem EZF prioritārajiem virzieniem, kuros ietilpst pasākumi Kopienas zvejas flotes sabalansēšanai (1. prioritārais virziens), akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un mārketings (2. prioritārais virziens), kopējas ieinteresētības pasākumi (3. prioritārais virziens), un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība (4. prioritārais virziens).

  • Akvakultūra un zvejas un akvakultūras produktu apstrādes nozare ir saņēmusi lielāko daļu EZF finansējuma, kas piešķirts 2. prioritārā virziena īstenošanai (attiecīgi apmēram 300 miljonus eiro). Analīzē ir secināts, ka, neraugoties uz ieguldījumiem, kas vērsti uz ražošanas jaudas uzlabošanu, kopējais produkcijas daudzums, kādu saražojušas galvenās ražojošās valstis, nav garantēti palielinājies. Kas attiecas uz darbavietām zvejas un akvakultūras produktu apstrādes nozarē, kur tiek nodarbināti vairāk nekā 140 000 cilvēku, ir reģistrēts 3% pieaugums, savukārt akvakultūrā šis pieaugums ir bijis nebūtiskāks.      
  • Atbalsts zvejas darbību izbeigšanai 1. prioritārā virziena ietvaros veidoja 56% EZF maksājumu, kas saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju bija 202 miljoni eiro. Zvejas darbību izbeigšanas mērķis ir samazināt zvejas kuģu skaitu tā, lai zvejas jaudu pielāgotu pieejamajiem resursiem. Taču pieejamie pierādījumi rāda, ka labumu no zvejas darbību izbeigšanas bieži vien gūst kuģi, kas ir nonākuši ekonomiskās grūtībās, un nevis tādi, kas visvairāk ietekmē zivju krājumus. To pierāda arī fakts, ka vairāk nekā puse kuģu, kas tika izslēgti no ES flotes reģistra, nesaņēma nekādu publisko finansējumu. 
  • Analīzē tika pētīts arī tas, cik efektīvas ir dažādas metodes energoefektivitātes uzlabošanai zvejas sektorā. Papildus atbalstam degvielas patēriņa samazināšanai EZF projektu vidū bija arī tādi, kas atbalstīja izmaiņas zvejas rīku jomā un degvielas patēriņu samazinošu kuģu un aprīkojuma projektēšanu. Atbalsts ir palīdzējis ierobežot degvielas cenu kāpuma ietekmi uz ekonomiskajiem rādītājiem, un zvejnieki ir atraduši arī citus veidus, kā samazināt degvielas patēriņu, lielā mērā pateicoties mazākam ātrumam un racionālākai kuģošanai. Šo metožu panākumi ir acīmredzami: kuģu degvielas cenas 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu palielinājās par 37,5 %, bet ES zvejas flotes enerģijas patēriņa izmaksas tajā pašā laikposmā pieauga tikai par 11%. 
  • Agrīnie rezultāti rāda, ka projekti, kas sekmē zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgu attīstību (4. prioritārais virziens) sāk nest augļus. 2011. gadā zivsaimniecības reģionos tika izvēlēti papildus 1000 projekti, kuros galvenā uzmanība ir vērsta uz vietējās tautsaimniecības diversifikāciju un vērtības pievienošanu zivsaimniecības produktiem. Šādu projektu skaits 2012. gadā vēl vairāk pieauga, pateicoties tam, ka palielinājās tādu Zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) skaits, kas atbalsta vietējos labuma guvējus šo projektu izstrādē un īstenošanā.   

Šie atklājumi apstiprina daudzus priekšlikumus, kurus Komisija iesniegusi savā likumdošanas priekšlikumā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF). Ekonomiskās krīzes un KZP kontekstā EJZF mērķis ir gūt mācību no pagātnes un novirzīt publisko atbalstu uz tādām jomām, kur tas būtu visefektīvākais un sniegtu vislielāko ieguvumu.   

Vairāk informācijas: