Sabiedrības veselības genomika

Sabiedrības veselības genomiku jeb genomikas pielietojumus veselības aizsardzībā var definēt kā cilvēku genoma jautājumā pieejamo zināšanu efektīvu un pareizu izmantojumu veselības aizsardzības politikā un pakalpojumos.

Tā kā tagad veselības aizsardzības apsvērumus ņem vērā visās ES politikas jomās, ir vajadzīga pārliecinošu pierādījumu bāze. Turklāt 2007. gada ES veselības aizsardzības stratēģija Izvēlieties saites tulkojumu български (bg) čeština (cs) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) italiano (it) lietuvių kalba (lt) magyar (hu) Malti (mt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) slovenčina (sk) slovenščina (sl) suomi (fi) svenska (sv) paredz, ka atsevišķās jomās ir jāizmanto zināšanas par cilvēku genomu.

Eiropas tīkls sabiedrības veselības genomikas jomā (PHGEN)

Tīkla mērķis ir identificēt veselības aizsardzības jomas, jautājumus, ietekmi un vajadzības, kas ir veselības genomikas nosacītas vai ar to saistītas.

Lai gan testi attiecībā uz mantoto uzņēmību pret kādām slimībām, pamatojoties uz vispārējām riska alēlēm (gēnu variantiem), vairumam no slimībām vēl nav izstrādāti līdz galam, situācija var mainīties divos trijos gados.

Ģenētisko testu rezultātiem kļūstot stabilākiem, ir vajadzīgas attiecīgas pamatnostādnes, lai palīdzētu ārstiem konsultēt pacientus par šāda veida testu rezultātiem, t.i., pamatnostādnes šādu testu rezultātu interpretēšanā un atbilstīgā rīcībā.

PHGEN tīkla mērķis ir izstrādāt ES pamatnostādnes attiecībā uz sabiedrības veselības genomikas informācijas un tehnoloģiju kvalitāti un izmantojumu.

Ģenētiski faktori, kas ietekmē cilvēku veselību

Gandrīz katrai slimībai ir iedzimtas un/vai vēlāk iegūtas ģenētiskas komponentes. Mēs varam panākt pilnīgāku izpratni par daudzām plaši izplatītām slimībām, ja tiktu noskaidroti

  • cilvēku genoma modeļi, kas ir pamatā uzņēmībai pret kādu slimību;
  • vēlāk iegūtas somatiskas cilvēku genoma mutācijas, kas ir pamatā kādai konkrētai slimībai, piem., vēzim, un veido tās individuālo klīnisko fenotipu.

Šo informāciju var izmantot slimību diagnosticēšanā un jaunu ārstēšanas metožu vai specifiskākas zāļu iedarbības mērķaudu noteikšanā.

Tomēr, ņemot vērā laiku, kas ir vajadzīgs, lai pienācīgi novērtētu pierādījumus, kas apliecina priekšrocības un risku, ko rada jauna, varbūtēji ar kādu slimību saistīta cilvēku genoma modeļa testēšana, publikācijas par jaunatklātiem cilvēku genoma marķieriem attiecībā uz slimībām, kas skar sabiedrības veselību, apsteidz šo marķieru varbūtēju ieviešanu sabiedrības veselības aizsardzības praksē.

Gonomikas testi un privātuma neaizskaramības jautājumi

Genomikas testi var sniegt informāciju par individuālu uzņēmību pret slimībām un cilvēku genoma modeļiem, kas pasargā no konkrētām slimībām. Nākotnē tā varētu būt individualizētas profilakses un medicīniskas ārstēšanas un aprūpes bāze.

Šādas informācijas pieejamība raisa arī ētiskas, sociālas un juridiska rakstura neskaidrības — ja to izmanto ārpus sfēras, ko regulē medicīniskā konfidencialitāte, piemēram, ikdienas dzīvē un veselības apdrošināšanā.

Modernās genomikas attīstību un tās ietekmi uz molekulāro arodmedicīnu un citām modernās molekulārās medicīnas jomām, tostarp biomedicīnas un veselības pētījumus, arī turpmāk pārraudzīs ES līmenī.