Elektromagnētiskais lauks

Politika

Elektriskās un elektroniskās sistēmas ir it visur, un dzīvi bez tām tagad ir grūti iedomāties. Kaut arī šīs sistēmas daudzējādā ziņā mums uzlabo dzīves kvalitāti, tās arī rada elektromagnētisko lauku (nejonizējošo starojumu), kurš, izstarots pietiekamā daudzumā, var sasildīt dzīvu organismu audus (tāpat kā mikroviļņu krāsnis).

Elektromagnētiskajiem laukiem ir dažādas frekvences, kuras tiek mērītas hercos (Hz) jeb svārstībās sekundē. Frekvenču stiprums ir atkarīgs no pielietojuma:

  • spēcīgus statiskus magnētiskos laukus (0 Hz) izmanto medicīnā – magnētiskās rezonanses attēldiagnostikā ar skeneru;
  • zemas frekvences (50 Hz) ir standarta elektriskajai maiņstrāvai (AC), ko izmanto mūsu mājās un birojos;
  • elektroapgādes līnijas un sadzīves elektroierīces, kā putekļsūcēji, matu žāvētāji un gludekļi;
  • augstas frekvences ir radiouztvērējiem, televizoriem, mobilajiem tālruņiem, Wi-Fi, mikroviļņu krāsnīm u.c..

Vēl pirms dažiem desmitiem gadu galvenie cilvēka radītie elektromagnētiskā lauka avoti bija radio un televīzijas antenas un augstsprieguma elektroapgādes līnijas. Kopš 20. gs. 90. gadiem ir strauji attīstījušies mobilie sakari un citas elektroniskās ierīces, tāpēc šodien ir daudz vairāk elektromagnētiskā lauka veidu un avotu, kuru iedarbībai esam pakļauti. Tas ir radījis bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz veselību.

Izplatītākie jautājumi un atbildes (arī japāņu valodā) par elektromagnētiskajiem laukiem ir apkopoti Eiropas Komisijas sagatavotā dokumentā.