Veselība ir vērtība. Tā kā veselība ir mērķis, kuru grib sasniegt visi, eiropieši vēlas, lai veselības aprūpes sistēma būtu kvalitatīva. Veselībai ir liela nozīme arī ekonomikā.
Tā rada darbavietas un palīdz tās saglabāt. Eiropā katrs desmitais darba ņēmējs strādā veselības aizsardzības nozarē. Veselam cilvēkam ir vieglāk atrast darbu, un viņš spēj strādāt ražīgāk.
Veselība palīdz mazināt nabadzību. ES valstis ir vienisprātis, ka veselības aprūpei ir jābūt pieejamai ikvienam. Šīs tiesības ir paredzētas Eiropas Pamattiesību hartā. Tas, ka cilvēkiem ir garantēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, ir viens no svarīgiem posmiem sociālajā “ķēdē”, kas viņus pasargā no nabadzības.
Veselības aprūpes nozare ir inovatīva. Dažas no ekonomikas visnovatoriskākajām nozarēm tiešā veidā nodarbojas ar veselības pētījumiem (to dara zāļu un medicīnas iekārtu ražotāji, kā arī biotehnoloģijas speciālisti).
Tomēr veselība maksā naudu. Valdības apmēram sesto daļu budžeta iegulda veselības aprūpes sistēmā, — tās, piemēram, algo kvalificētus un labi apmācītus darbiniekus, finansē augsto tehnoloģiju aprīkojumu un novatoriskas zāles.
Skaidrs, ka nauda jātērē lietderīgi. Tieši tāpēc Eiropas Komisija iegulda līdzekļus rīkos, ar kuru palīdzību iespējams labāk novērtēt veselības aprūpes tehnoloģijas efektivitāti, un aicina visus kopīgi apsvērt, kā valstu valdības varētu vislabāk nodrošināt veselības aprūpi. Komisija nemitīgi cenšas popularizēt veselīgu dzīvesveidu — labāku uzturu, drošu fizisku aktivitāti un atteikšanos no smēķēšanas. Pat tad, ja ir pieejama vislieliskākā veselības aprūpes sistēma, labāk tomēr ir nesaslimt.
