ES dalībvalstu veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas ir ļoti atšķirīgas. Dažās valstīs veselības aizsardzības sistēma sedz visu pastāvīgo iedzīvotāju ārstēšanas izdevumus, bet citās valstīs sociālās aizsardzības sistēmā ir iekļauti privātas apdrošināšanas elementi. ES lielākā daļa pacientu saņem veselības aprūpi savā valstī un labprātāk ārstējas tieši tur. Tomēr var būt zināmi apstākļi, kad pacientiem vajadzīgs kāds veselības aprūpes veids, ko sniedz ārzemēs. Piemēram, iedzīvotāji var gūt traumu vai saslimt, kad viņi īslaicīgi uzturas ārzemēs (atvaļinājumā, komandējumā, studē utt.). Dažos gadījumos var būt vajadzīga ļoti specializēta ārstēšana, kas pieejama tikai citās valstīs. Vēl viens piemērs ir veselības aprūpe pierobežas zonās, kur tuvākā piemērotā veselības aprūpes iestāde atrodas otrpus robežai.
Veselības aprūpes un ārstniecības pakalpojumu organizēšana un nodrošināšana ir dalībvalstu ziņā. Tās nosaka, kādi noteikumi ir piemērojami, atlīdzinot pacientu izdevumus un sniedzot veselības aprūpi. Savukārt ES atvieglo dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmu prakstisko sadarbību, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ārzemēs. ES veicina ciešāku sadarbību, no kuras ieguvēji ir ne vien uz ārzemēm devušies pacienti, bet arī daudzi no tiem, kas veselības aprūpes pakalpojumus izmanto savā valstī.
Portāla “Veselība ES” jaunumus un ziņas par pasākumiem padod automātiski saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktiem kritērijiem. Padevē var būt klasifikācijas kļūdas.
