Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
The European Commission has adopted an action plan setting out how Croatia can overcome identified shortcomings in its fisheries control system, following an inquiry into irregularities last year. The measures were agreed together with the Croatian authorities and are already being implemented.
Fish farmed in the European Union is among the best in the world: a tasty, high-quality dish produced according to the world's strictest health and environmental standards. European aquaculture is also a sector with vast growth potential: today, 57% of the farmed fish consumed in the EU is imported.

Valsts izdevumi Zvejniecības un akvakultūras nozarē

Zivsaimniecības un akvakultūras nozarē konkurences noteikumus piemēro tikai tiktāl, cik to noteicis Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pantam. Līdz ar to publiskos izdevumus var iedalīt šādi:

1) ES finanšu instruments — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

2) valsts atbalsts, t.i., atbalsts, ko ES dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozarei un kas nav EJZF finansējums saskaņā ar LESD 42. pantu.

Sīkāk par šo divu kategoriju atšķirībām var uzzināt šajā prezentācijā pdf - 2 MB [2 MB] English (en) .

Valsts atbalsta noteikumi zivsaimniecības un akvakultūras nozarē

Valsts atbalsts principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot īpašus gadījumus, piemēram:

  • de minimis atbalsts (t.i. tik mazas summas, kas diez vai var būtiski ietekmēt konkurenci);
  • dažu veidu subsīdijas, kas tiek uzskatītas par konkurenci nekropļojošām subsīdijām un uz kurām attiecas zvejas un akvakultūras grupu atbrīvojuma regula.

Ja neviens no šiem diviem konkrētiem gadījumiem nav piemērojams, tad katrai dalībvalstij ir pienākums paziņot Komisijai par katru valsts atbalsta shēmu, kuru tā vēlas ieviest, vai katru valsts atbalstu, kuru tā plāno piešķirt, un tā nedrīkst īstenot šo shēmu vai piešķirt atbalstu, pirms Komisija nav paziņojusi, ka tas atbilst Līgumam. (Skatīt Padomes Regulas (ES) 2015/1589 3. pantu un Komisijas Regulas 794/2004 2. pantu).

Valsts atbalsta gadījumu izmeklēšanas gaitā Komisija var apstrādāt personas datus. Vairāk lasiet īpašajā paziņojumā par personas datu aizsardzību pdf - 163 KB [163 KB] English (en) .

Kā notiek paziņošana?

Par atbalstu ir jāpaziņo elektroniski ar attiecīgās dalībvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ES starpniecību, izmantojot elektronisko sistēmu SANI2. Dalībvalsts aizpilda gan vispārīgās informācijas lapu, gan papildinformācijas lapu par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē.

N.B.: pašlaik SANI2 nav papildinformācijas lapas par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē. Dalībvalstis ir aicinātas lejupielādēt pagaidu papildinformācijas lapu no šīs tīmekļa vietnes un vai nu pievienot to paziņojumam sistēmā SANI2, vai nosūtīt to tieši uz mare-aidesdetat@ec.europa.eu.

Paziņojuma veidlapas

Vispārīgās informācijas lapa

Vispārīgās informācijas lapa tika grozīta ar Komisijas 2015. gada 27. novembra Regulu (ES) 2015/2282, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004 attiecībā uz paziņošanas veidlapām un informācijas lapām (OV L 325, 10.12.2015., 1.–180. lpp.).

Pagaidu papildinformācijas lapa par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē

Komisija patlaban strādā pie Komisijas Regulas, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 794/2004 attiecībā uz papildinformācijas lapu par valsts atbalstu zvejniecības un akvakultūras nozarē. To paredzēts pieņemt 2016. gada rudenī pēc apspriešanās ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju.

Lūdzam sūtīt savus varbūtējos jautājumus vai ieteikumus par lapas pagaidu versiju uz mare-aidesdetat@ec.europa.eu.

Kādas ir sekas, ja dalībvalsts nepaziņo par atbalstu?

Ja dalībvalsts ievieš valsts atbalsta shēmu vai piešķir atbalstu individuāli, nepaziņojot Komisijai vai nesaņemot Komisijas apstiprinājumu, šī shēma vai atbalsts tiks uzskatīts par pretlikumīgu (sk. Padomes Regulas (ES) 2015/1589 1. panta f) punktu). Turklāt nelikumīga atbalsta saņēmējiem principā liks piešķirto atbalstu samaksāt atpakaļ. (Sk. minētās regulas 16. pantu.)

Kad paziņojums nav nepieciešams?

Noteiktus valsts atbalsta veidus zivsaimniecības un akvakultūras nozarē uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu, un tāpēc nebūtu jāgaida Komisijas apstiprinājums, lai tos varētu īstenot. Paziņojums nav vajadzīgs šādos gadījumos:

1) atbalsta veidi, kas paredzēti grupu atbrīvojuma regulā (Komisijas Regula Nr. 1388/2014 — jaunā grupu atbrīvojuma regula, kas attiecas uz šo nozari, ir pieņemta 16.12.2014. un spēkā stājās 01.01.2015.).

2) de minimis atbalsts (Komisijas Regula 717/2014, sk. zemāk).

Tomēr katrai dalībvalstij ik gadus jāsagatavo ziņojums par visu valsts atbalstu, ko tā gada gaitā ir sniegusi, arī atbalstu, uz kuru attiecas de minimis noteikumi. Ziņojums jāiesniedz elektroniski līdz 30. jūnijam (sk. Komisijas Regulas 794/2004 5. un 6. pantu; šīs regulas III pielikuma C daļā ir paskaidrots, kāda informācija ir jāiesniedz).

Ir ES Tiesas spriedums lietā, kur dalībvalsts nav laikā iesūtījusi ikgadējos ziņojumus (sk. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedumu – Komisija pret Luksemburgu (Lieta C-69/05)).

De minimis atbalsta noteikumi zvejniecības un akvakultūras nozarē

Tiek uzskatīts, ka valsts atbalsts, kas kādā laika posmā nepārsniedz noteiktu maksimālo summu, neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. To sauc par de minimis atbalstu. Komisijas Regula 717/2014 (aizstāj Komisijas Regulu (EK) Nr. 875/2007) paredz, ka maksimālā summa vienam saņēmējam trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 30 000 eiro. Turklāt ikvienai dalībvalstij, piešķirot atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, jāievēro maksimālā kumulatīvā summa, kas noteikta de minimis regulas pielikumā (t. s. valsts maksimālais apjoms). De minimis atbalsts, kas piešķirts visiem uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē triju gadu periodā, nedrīkst pārsniegt 2,5 % no gada nozvejas, pārstrādes un akvakultūras apgrozījuma katrā dalībvalstī.

De minimis atbalsts:

a) jāpārvalda pārredzamā veidā;
b) to nedrīkst izmantot zvejas kuģu iegādei, zvejas kuģu galveno dzinēju un palīgdzinēju modernizācijai vai nomaiņai, darbībām, kas palielina kuģa zvejas jaudu, aprīkojumam, kas palielina kuģa spēju atrast zivis, un visām citām darbībām, par kurām saskaņā ar EJZF regulu nedrīkst piešķirt atbalstu;
c) nedrīkst pārsniegt 30 000 eiro (maksimālā summa) trīs fiskālo gadu periodā.

Šis nosacījumu saraksts nav izsmeļošs.

Dalībvalstīs ir jāievieš kontroles pasākumi, kas ļauj pārliecināties, ka šie noteikumi ir ievēroti.

Svarīgi juridiski atsauces dokumenti