Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
EU Ministers have reached agreement on fishing opportunities for 2015 in the Atlantic, North Sea and Black Sea following lengthy discussion at the Agriculture and Fisheries Council on the 15th and 16th December. Karmenu Vella, the EU's Commissioner for Environment, Maritime Affairs and Fisheries, presented the Commission's proposals based for the first time on the new Common Fisheries Policy (CFP) which aims to have all stocks fished at sustainable levels.

Valsts izdevumi zvejniecības un akvakultūras nozarē

Zivsaimniecības un akvakultūras nozarē konkurences noteikumus piemēro tikai tiktāl, cik to noteicis Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pantam. Līdz ar to valsts izdevumus var iedalīt šādi:

1) ES finanšu instruments — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

2) valsts atbalsts, t.i., atbalsts, ko ES dalībvalstis piešķir zvejniecības un akvakultūras nozarei un kas nav EJZF finansējums saskaņā ar LESD 42. pantu.

Sīkāk par šo divu kategoriju atšķirībām var uzzināt šajā prezentācijā pdf - 2 MB [2 MB] English (en) .

Valsts atbalsta noteikumi zivsaimniecības un akvakultūras nozarē

Valsts atbalsts principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu, izņemot īpašus gadījumus, piemēram:

  • de minimis atbalsts (t.i. tik mazas summas, kas diez vai var būtiski ietekmēt konkurenci);
  • dažu veidu subsīdijas, kas tiek uzskatītas par tādām, kuras nekropļo konkurenci un uz kurām attiecas zvejniecības un akvakultūras grupu atbrīvojuma regula.

Ja nav neviens no šiem diviem konkrētajiem gadījumiem, tad katrai dalībvalstij ir jāpaziņo Komisijai par valsts atbalsta shēmu, kuru tā vēlas ieviest, vai valsts atbalstu, ko tā plāno piešķirt. Tā šo shēmu vai atbalstu nedrīkst īstenot, iekams Komisija nav paziņojusi, ka šī shēma vai atbalsts atbilst Līguma prasībām. (Sk. Padomes Regulas 659/1999 2. pantu un Komisijas Regulas 794/2004 2. pantu).

Valsts atbalsta gadījumu izmeklēšanas gaitā Komisija var apstrādāt personas datus. Vairāk lasiet īpašajā paziņojumā par personas datu aizsardzību pdf - 163 KB [163 KB] English (en) .

Kā notiek paziņošana?

Paziņošana notiek elektroniski ar attiecīgās dalībvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ES starpniecību, izmantojot elektronisko sistēmu SANI. Jāizmanto īpaša zvejniecības un akvakultūras nozares atbalsta paziņošanas veidne msw8 - 282 KB [282 KB] български (bg) čeština (cs) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) italiano (it) lietuvių kalba (lt) magyar (hu) Malti (mt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) slovenčina (sk) slovenščina (sl) suomi (fi) svenska (sv) .

Kādas ir sekas, ja dalībvalsts par atbalstu nepaziņo?

Ja dalībvalsts ievieš valsts atbalsta shēmu vai piešķir atbalstu individuāli, nepaziņojot Komisijai vai nesaņemot Komisijas apstiprinājumu, šī shēma vai atbalsts tiks uzskatīts par pretlikumīgu (sk. Padomes Regulas 659/1999 1. panta f) punktu). Turklāt nelikumīga atbalsta saņēmējiem principā liks piešķirto atbalstu samaksāt atpakaļ. (Sk. minētās regulas 14. pantu.)

Kad paziņojums nav nepieciešams?

Noteiktus valsts atbalsta veidus zivsaimniecības un akvakultūras nozarē uzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu, un tāpēc nebūtu jāgaida Komisijas apstiprinājums, lai tos varētu īstenot. Paziņojums nav vajadzīgs šādos gadījumos:

1) atbalsta veidi, uz kuriem attiecas grupu atbrīvojuma regula (Komisijas Regula 736/2008 — grupu atbrīvojuma regula zvejniecības nozarē bija spēkā līdz 31.12.2013., un nākamo zvejniecības un akvakultūras nozares grupu atbrīvojuma regulu Komisija plāno pieņemt līdz 2014. gada beigām);

2) de minimis atbalsts (Komisijas Regula 717/2014, sk. tālāk).

Tomēr katrai dalībvalstij ik gadus jāsagatavo ziņojums par visu valsts atbalstu, ko tā gada gaitā ir sniegusi, arī atbalstu, uz kuru attiecas de minimis noteikumi. Ziņojums jāiesniedz elektroniski līdz 30. jūnijam (sk. Komisijas Regulas 794/2004 5. un 6. pantu; šīs regulas III pielikuma C daļā ir paskaidrots, kāda informācija ir jāiesniedz).

Ir ES Tiesas spriedums lietā, kur dalībvalsts nav laikā iesūtījusi ikgadējos ziņojumus (sk. Tiesas 2006. gada 12. janvāra spriedums – Komisija pret Luksemburgu (Lieta C-69/05)).

De minimis atbalsta noteikumi zvejniecības un akvakultūras nozarē

Valsts atbalsts, kas kādā laika posmā nepārsniedz noteiktu maksimālo summu, neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. To sauc par de minimis atbalstu. Komisijas Regula 717/2014 (aizstāj Komisijas Regulu (EK) Nr. 875/2007) paredz, ka maksimālā summa vienam saņēmējam trīs gadu periodā nedrīkst pārsniegt 30 000 eiro. Turklāt ikvienai dalībvalstij, piešķirot atbalstu zivsaimniecības un akvakultūras nozares uzņēmumiem, jāievēro maksimālā kumulatīvā summa, kas noteikta de minimis regulas pielikumā (t. s. valsts maksimālais apjoms). De minimis atbalsts, kas piešķirts visiem uzņēmumiem zvejniecības un akvakultūras nozarē triju gadu periodā, nedrīkst pārsniegt 2,5 % no gada nozvejas, pārstrādes un akvakultūras apgrozījuma katrā dalībvalstī.

De minimis atbalsts:

a) jāpārvalda pārredzami;
b) to nedrīkst izmantot zvejas kuģu iegādei, zvejas kuģu galveno dzinēju un palīgdzinēju modernizācijai vai nomaiņai, darbībām, kas palielina kuģa zvejas jaudu, aprīkojumam, kas palielina kuģa spēju atrast zivis, un visām citām darbībām, par kurām saskaņā ar EJZF regulu nedrīkst piešķirt atbalstu;
c) nedrīkst pārsniegt 30 000 (maksimālā summa) trīs fiskālo gadu periodā.

Šis nosacījumu saraksts nav izsmeļošs.

Dalībvalstīs ir jāievieš kontroles pasākumi, kas ļauj pārliecināties, ka šie noteikumi ir ievēroti.

Svarīgi juridiski atsauces dokumenti