Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Abonēt mūsu e-biļetenu
European Market Observatory for Fisheries and Aquaculture Products
Ātra pieeja
Jaunumi
A new publication is online; a statistical data summary describing the fisheries and aquaculture sector in figures.
The European Parliament has today endorsed the European Maritime and Fisheries Fund (EMFF) with an overwhelming majority. With a budget of €6.5 billion for 2014-2020, the fund will finance projects to implement the new reformed Common Fisheries Policy (CFP) and provide financial support to fishermen, fish farmers and coastal communities to adapt to the changed rules. The Fund will also finance projects to boost 'blue' growth and jobs under the EU's Integrated Maritime Policy (IMP).

Bieži uzdotie jautājumi

Jautājumi un atbildes par kopējās zivsaimniecības politikas reformu

Kāpēc ir vajadzīga jauna politika?

Eiropas zivsaimniecības politikai ir steidzami nepieciešama reforma. Ar kuģiem tiek zvejots vairāk zivju, nekā to krājumi var droši atjaunoties, tādējādi izsīkst atsevišķi zivju krājumi un ir apdraudēta jūras ekosistēma. Pašlaik trīs no četriem krājumiem ir pārzvejoti: 82 % Vidusjūras krājumu un 63 % Atlantijas okeāna krājumu. Zvejniecības nozare gūst mazāku nozveju un ir neskaidras nākotnes priekšā.

Ņemot to vērā, Komisija ierosina vērienīgu politikas reformu. Šīs reformas mērķis ir ieviest nosacījumus, lai nodrošinātu labāku nākotni zivīm un zvejniecībām, kā arī jūras videi, kas ir to pamatā. Reforma palīdzēs īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”, un politika tiks izstrādāta plašākas jūrniecības ekonomikas ietvaros, lai nodrošinātu saskaņotākus politikas virzienus attiecībā uz ES jūrām un piekrastes reģioniem, strādājot pie tā, lai panāktu pārliecinošākus nozares ekonomiskos rādītājus, integrējošu izaugsmi un labāku kohēziju piekrastes reģionos.

Ilgtspējība ir ierosinātās reformas pamats. Ilgtspējīga zveja nozīmē to, ka netiek apdraudēta krājumu atjaunošanās un ilgtermiņā tiek nodrošināti lieli ieguves apjomi. Šajā nolūkā ar zvejošanas palīdzību ir jāpārvalda jūrā nozvejoto zivju daudzums. Komisija ierosina līdz 2015. gadam panākt to, ka krājumi tiek izmantoti ilgtspējīgā līmenī, kas definēts kā vislielākā nozveja, ko var droši gūt katru gadu un kas saglabā zivju populācijas lieluma maksimālo produktivitāti. Šis līmenis ir zināms kā "maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms" (MSY). Šis mērķis ir noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā, un tas tika pieņemts 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību kā mērķis, kas pasaulei jāsasniedz līdz 2015. gadam.

Aplēses1 liecina, ka tad, ja krājumi tiktu izmantoti šādā veidā, krājumu apjomi palielinātos par aptuveni 70 %. Kopējās nozvejas apjomi palielinātos par aptuveni 17 %, peļņas norma būtu trīs reizes lielāka, ienākumi no ieguldījumiem būtu sešas reizes lielāki un bruto pievienotā vērtība zvejas nozarē palielinātos gandrīz par 90 %, kas atbilst 2,7 miljardiem eiro nākamajā desmitgadē.

Turklāt, zvejojot ilgtspējīgi, zvejas nozare vairs nebūtu atkarīga no publiskā atbalsta. Rezultātā būtu vieglāk panākt stabilas cenas pārredzamos apstākļos, sniedzot nepārprotamus ieguvumus patērētājiem. Spēcīgai, efektīvai un ekonomiski dzīvotspējīgai nozarei, kas darbojas saskaņā ar tirgus nosacījumiem, būtu svarīgāka, aktīvāka loma krājumu pārvaldībā.

Kādi ir jauno priekšlikumu galvenie elementi?

Uz ekosistēmas pieeju balstīta daudzgadu pārvaldība

Lai atjaunotu Eiropas zivsaimniecības ekonomikas dinamiku, jūras vide ir jāaizsargā efektīvāk. No šī brīža ES zvejniecības tiks pārvaldītas ar daudzgadu plāniem un tiks izmantota uz ekosistēmu balstīta pieeja un piesardzības princips, lai nodrošinātu, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmu ir ierobežota. Zvejniecības nozarei būs labāks un stabilāks pamats ilgtermiņa plānošanas un ieguldījumu jomā. Tas aizsargās resursus un palielinās ilgtermiņa ieguves apjomus.

Daudzgadu pārvaldības plāni jāpārorientē no pašreizējiem viena krājuma pārvaldības plāniem uz zvejniecību pārvaldības plāniem, mazākā skaitā plānu ietverot vairāk zivju krājumu, lai līdz 2015. gadam sasniegtu ilgtspējīgus apjomus. Krājumi, kas nav iekļauti plānos, tiks pārvaldīti ar Padomes noteiktām zvejas iespējām un īstenojot citus saglabāšanas un tehniskos pasākumus, kas ir ierosināto instrumentu kopuma daļa.

Izmetumu aizliegšana

Ir aprēķināts, ka izmetumi, tas ir, nevēlamo zivju izmešana atpakaļ jūrā, ir 23 % no kopējās nozvejas (dažās zvejniecībās ievērojami vairāk!). Šī nepieņemamā prakse pakāpeniski tiks izskausta, nosakot precīzus izpildes termiņus un vienlaikus īstenojot vairākus papildpasākumus. Zvejniekiem būs obligāti jāizkrauj visu komerciālo sugu nozveja. Mazizmēra zivis nedrīkstēs pārdot lietošanai pārtikā.

Dalībvalstīm būs jāpārliecinās, ka to zvejas kuģi ir aprīkoti, lai nodrošinātu pilnīgu dokumentāciju par visām zvejas un apstrādes darbībām ar nolūku uzraudzīt to, kā tiek ievērots pienākums izkraut visu nozveju.

Šādas pieejas rezultātā tiks gūti ticamāki dati par zivju krājumiem, uzlabosies pārvaldība un resursu efektivitāte. Tā ir arī stimuls zvejniekiem, lai ar tehniskiem risinājumiem, piemēram, izmantojot selektīvākus zvejas rīkus, izvairītos no nevēlamas nozvejas.

Zvejošana kā peļņu nesoša nodarbe

No 2014. gada kuģiem, kuru garums ir lielāks par 12 metriem, un visiem kuģiem, kuri izmanto velkamos zvejas rīkus, tiks piemērota nododamo nozvejas daļu jeb koncesiju sistēma. Balstoties uz ES līmenī apstiprinātiem principiem, dalībvalstis pārredzamā veidā sadalīs koncesijas un to īpašniekam piešķirs tiesības uz daļu no valsts zvejas iespējām katrā gadā. Operatori varēs iznomāt vai tirgot savas koncesijas savā dalībvalstī, bet ne starp dalībvalstīm. Koncesijas būs derīgas vismaz 15 gadus, bet, ja to turētājs izdara nopietnu pārkāpumu, tās varēs atsaukt pirms termiņa beigām. Dalībvalstis var izveidot rezervi un ieviest maksu par koncesijām.

Šī jaunā sistēma sniegs zvejniecības nozarei ilgtermiņa perspektīvas, lielāku elastību un lielāku atbildību, vienlaikus samazinot pārmērīgo zvejas jaudu. Vieniem operatoriem būs stimuls palielināt savu koncesijas, bet citiem — pamest nozari. Prognozē, ka saskaņā ar šo sistēmu2 līdz 2022. gadam ienākumi varētu palielināties par vairāk nekā 20 % un kuģu apkalpes algas no 50 % līdz vairāk kā 100 %.

Mazapjoma zvejniecību atbalstīšana

ES mazapjoma flote veido 77 % no kopējās ES flotes kuģu skaita ziņā, bet tikai 8 % tilpības (kuģu izmēra), un 32 % dzinēja jaudas ziņā. Mazapjoma piekrastes zvejniecībām bieži vien ir nozīmīga loma daudzu Eiropas piekrastes reģionu sociālajā struktūrā un kultūras identitātē. Tāpēc tām ir vajadzīgs īpašs atbalsts. Reformētā KZP līdz 2022. gadam pagarina dalībvalstu tiesības ierobežot zveju zonā, kas ir 12 jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas. Turklāt mazapjoma zvejniecības var tikt atbrīvotas no nododamo zvejas koncesiju shēmas. Gaidāmais finanšu instruments zivsaimniecības jomā ietvers pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē mazapjoma zvejniecības, un palīdzēs vietējai ekonomikai pielāgoties izmaiņām.

Ilgtspējīgas akvakultūras veidošana

Labāks akvakultūras regulējums palielinās jūras produktu ražošanas un piegādes apjomu ES, mazinās atkarību no importētām zivīm un veicinās izaugsmi piekrastes un lauku apvidos. Līdz 2014. gadam dalībvalstis izstrādās valsts stratēģiskos plānus, lai likvidētu administratīvus šķēršļus, un apstiprinās vides, sociālos un ekonomiskos standartus, kas piemērojami zivaudzēšanas nozarē. Tiks izveidota jauna Akvakultūras konsultatīvā padome, kura sniegs ieteikumus ar nozari saistītos jautājumos. Akvakultūras attīstībā skaidri iezīmējas ES dimensija: stratēģiski lēmumi, kurus pieņem vienā valstī, var ietekmēt attīstību kaimiņos esošajās dalībvalstīs.

Zinātnes atziņu pilnveidošana

Uzticama un atjaunināta informācija par jūras resursu stāvokli ir svarīga, lai varētu pieņemt pamatotus pārvaldības lēmumus, kā arī efektīvi īstenot reformēto KZP. Priekšlikumā ir paredzēti galvenie noteikumi un pienākumi, kas dalībvalstīm jāievēro saistībā ar datu vākšanu, pārvaldību, datu pieejamību, un noteikumi par Komisijas piekļuvi datiem. Dalībvalstīm tiks uzticēts vākt, uzturēt un kopīgi izmantot zinātniskus datus par zivju krājumiem un zvejas ietekmi jūras baseina līmenī. Lai koordinētu šo darbu, tiks izstrādātas valsts pētniecības programmas.

Decentralizēta pārvaldība

Komisijas priekšlikumā ir skaidri noteikti katra dalībnieka uzdevumi un pienākumi, un tas lēmumu pieņemšanu ģeogrāfiski tuvinās zvejas vietām. Tas pieliks punktu mikropārvaldībai no Briseles, proti, ES likumdevēji noteiks tikai vispārīgo regulējumu, pamatprincipus, vispārējos mērķus, darbības rādītājus un termiņus. Pēc tam dalībvalstis lems par faktiskajiem īstenošanas pasākumiem un sadarbosies reģionālā mērogā. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgo dalībvalstu pieņemtie pasākumi ir saskanīgi un efektīvi. Ir izveidots “rezerves mehānisms”, lai Komisija varētu rīkoties gadījumos, kad dalībvalstis nevar vienoties vai mērķi netiek sasniegti.

Jauna tirgus politika — lielākas iespējas nozarei un labāk informēti patērētāji

Priekšlikums par jauno tirgus politiku ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas ierosināts ar mērķi panākt, lai zivsaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija palīdzētu īstenot jaunās KZP ieceres. Tās nolūks ir stiprināt ES nozares konkurētspēju, uzlabot tirgu pārredzamību un nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visiem Savienībā tirgotajiem produktiem.

Turklāt tajā paredzēts modernizēt intervences režīmu, jo pašreizējā sistēma, kurā publiskie līdzekļi tiek tērēti zivju iznīcināšanai, vairs nav attaisnojama. To aizstās vienkāršots uzglabāšanas mehānisms, kas ļaus ražotāju organizācijām uzpirkt zvejas produktus laikos, kad cenas ir zemākas par noteiktu līmeni, un uzglabāt produktus, lai vēlāk tos laistu tirgū. Šī sistēma sekmēs tirgus stabilitāti.

Ražotāju organizācijām būs plašākas funkcijas arī kopīgā pārvaldībā, uzraudzībā un kontrolē. Pilnveidojot ES zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, tiks samazināts atkritumu apjoms un radīti tirgus signāli ražotājiem.

Jauni tirdzniecības standarti par marķēšanu, kvalitāti un izsekojamību sniegs patērētājiem skaidrāku informāciju un palīdzēs atbalstīt ilgtspējīgu zvejniecību. Noteikta informācija marķējumā būs jānorāda obligāti, piemēram, būs jānošķir zvejas produkti un akvakultūras produkti; citas norādes varēs sniegt brīvprātīgi.

Moderns un pielāgots finanšu instruments

ES finansiālo palīdzību piešķirs, lai atbalstītu jaunās KZP ilgtspējības mērķu izpildi. Finansiālo palīdzību piešķirs ar nosacījumu, ka noteikumi ir ievēroti, un šis princips attieksies gan uz dalībvalstīm, gan operatoriem.

Ja dalībvalstis neievēros noteikumus, tām draud Savienības finansiālās palīdzības maksājumu pārtraukšana, apturēšana vai finanšu korekcijas. Ja smagu pārkāpumu izdarīšanā tiks pieķerti operatori, viņiem varēs liegt piekļuvi finansiālai palīdzībai vai noteikt tās samazinājumus. Turklāt priekšlikumā ieviests pienākums dalībvalstīm, piešķirot finansiālo palīdzību, ņemt vērā operatoru darbību nesenā pagātnē (jo īpaši to, ka smagi pārkāpumi nav izdarīti).

Atbildība starptautiskā mērogā

FAO dati liecina, ka gandrīz 85 % pasaules zivju krājumu, par kuriem pieejama informācija, tiek izmantoti pilnībā vai pat pārmērīgi. ES ir pasaulē lielākais zvejas produktu importētājs naudas izteiksmē, un tāpēc tai jārīkojas gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Ārējai zivsaimniecības politikai jākļūst par KZP neatņemamu daļu. Tāpēc starptautiskās un reģionālās organizācijās ES aizstāvēs ilgtspējības un zivju krājumu un jūras daudzveidības saglabāšanas principus. Tā veidos apvienības un rīkosies kopā ar galvenajiem partneriem, lai apkarotu nelegālu zveju un samazinātu pārmērīgu kapacitāti.

Ar trešām valstīm noslēgtos divpusējos zvejas nolīgumos ES veicinās ilgtspējību, labu pārvaldību un demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu. Pašreizējos partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē aizstās ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi, un tie nodrošinās to, ka zvejas resursu izmantošana notiek, pamatojoties uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem un apgūstot tikai resursu pārpalikumu, kuru partnervalsts nevar vai nevēlas nozvejot pati. Saskaņā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem partnervalstis saņems kompensāciju par piekļuvi zvejas resursiem, un tām tiks sniegta arī finansiāla palīdzība ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanai.

Vai gaidāmi jauni noteikumi kontroles un noteikumu izpildes jomā?

Priekšlikums ir saskaņā ar jauno ES kontroles režīmu, kas ir spēkā no 2010. gada3, un tajā ir iestrādāti kontroles un noteikumu izpildes režīma pamatelementi, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu. Lai novērstu izmetumus, ir ieviests pienākums izkraut nozveju, un šajā sakarībā Komisija ierosina uzraudzības un kontroles pienākumus, jo īpaši prasību pilnībā dokumentēt zvejniecību, kā arī jaunu kontroles tehnoloģiju izmēģinājuma projektus, kas veicinās ilgtspējīgu zvejniecību.

Kad reforma stāsies spēkā?

Jaunie noteikumi stāsies spēkā, tiklīdz Ministru padome un Eiropas Parlaments būs nobalsojuši par priekšlikumiem. Īstenošana noritēs pakāpeniski, jo nozarei vajadzīgs laiks, lai pielāgotos un varētu sasniegt rezultātus. Taču reformas priekšlikumos ir noteikti skaidri termiņi: jaunajiem tiesību aktiem jābūt pieņemtiem un jāstājas spēkā 2013. gada 1. janvārī.

Sk. arī: IP/11/873

Jautājumi un atbildes par jauno Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)

Kas ir EJZF?

EJZF ir jaunais finanšu instruments, kas palīdzēs sasniegt reformētās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) izaugsmes, nodarbinātības un ilgtspējas mērķus un atbalstīs ES integrētās jūrlietu politikas (IJP) īstenošanu.

Tas kļūs par balstu reformētās KZP sociālajai dimensijai un radīs pievienoto vērtību šīs politikas sauszemes aspektam, cita starpā atbalstot akvakultūras attīstību un ilgtspējīgu un iekļaujošu teritoriālo attīstību. EJZF ir daļa no ES daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam. Finansējums, kas paredzēts zivsaimniecībai un jūrlietām šajā periodā, veido 7,4 miljardus euro pašreizējās cenās, taču tas ietver partnerattiecību nolīgumus ar trešām valstīm un iemaksas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās. Paša EJZF budžets ir 6,5 miljardi euro.

Kādas ir EJZF prioritātes?

EJZF galvenā uzmanība ir pievērsta ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem divās politikas jomās: kopējā zivsaimniecības politikā, dodot ieguldījumu ilgtspējīgā un konkurētspējīgā zvejniecībā un akvakultūrā, un integrētajā jūrlietu politikā, nodrošinot saskaņotu politisko regulējumu politikai un dodot ieguldījumu zivsaimniecības reģionu līdzsvarotā un iekļaujošā teritoriālajā attīstībā. Saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" šie vispārējie mērķi 2014.–2020. gadam ir noteikti, pamatojoties uz EJZF četriem pīlāriem.

  • Pārdomāta un videi nekaitīga zvejniecība ar mērķi sekmēt pāreju uz ilgtspējīgu zveju, kura ir selektīvāka, nerada izmetumus un nodara mazāku kaitējumu jūras ekosistēmām. Atbalsts koncentrēsies uz inovāciju un pievienoto vērtību, kas var padarīt zvejniecību ekonomiski dzīvotspējīgu un noturīgu pret ārējiem satricinājumiem un trešo valstu radīto konkurenci.
  • Pārdomāta un videi nekaitīga akvakultūra ar mērķi padarīt šo nozari ekonomiski dzīvotspējīgu, konkurētspējīgu, videi nekaitīgu un spējīgu stāties pretī starptautiskai konkurencei, vienlaikus nodrošinot ES patērētājiem veselīgus produktus ar augstu uzturvērtību.
  • Ilgtspējīga un iekļaujoša teritoriālā attīstība ar mērķi apturēt daudzu no zvejas atkarīgu piekrastes un iekšzemes kopienu lejupslīdi, nodrošinot lielāku pievienoto vērtību ar zveju saistītās darbībās un dažādošanu, ko panāk, pievēršoties citām jūras ekonomikas nozarēm.
  • Integrētā jūrlietu politika ar mērķi atbalstīt prioritātes, kas rada ietaupījumus, veicina izaugsmi un aptver vairākas nozares, tādas kā zināšanas par jūru, jūras telpiskā plānošana, kompleksa piekrastes teritorijas pārvaldība, integrēta jūras uzraudzība, jūras vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei piekrastes zonās.

Papildus šiem četriem pīlāriem EJZF ietvers papildu pasākumus tādās jomās kā datu vākšana un zinātniski ieteikumi, kontrole, pārvaldība, zivsaimniecības produktu tirgi (tostarp tālākajos reģionos), brīvprātīgas iemaksas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās un tehniskā palīdzība.

Kas mainīsies, ieviešot jaunu fondu?

Salīdzinot ar līdzšinējo finansēšanas sistēmu Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) ietvaros, galvenās pārmaiņas būs šādas.

  • Tiks apturēts finansiāls atbalsts par kuģu nodošanu sadalīšanai. ES to ir izmēģinājusi, un tas nav darbojies, jo katra sadalītā kuģa vietā tika modernizēts cits, būtiski palielinot flotes kapacitāti.
  • Pastāvošie finanšu instrumenti tiks integrēti vienotā fondā. Tādējādi tiks panākta būtiska vienkāršošana un mazināta birokrātija, jo tiks saskaņoti dažādi administratīvie noteikumi.
  • Finansējums būs saistīts ar KZP reformas galvenajiem mērķiem, izmantojot nosacījumus. Tādējādi, lai saņemtu EJZF finansējumu, dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem būs jāievēro KZP mērķi un noteikumi (sīkāka informācija sniegta turpmāk).
  • KZP tiks daudz lielākā mērā integrēta plašākajā jūrlietu politikā, paverot jaunas izaugsmes un nodarbinātības iespējas.
  • Ciešu sadarbību ar citiem fondiem nodrošinās vienotais stratēģiskais satvars.

Kas un kā gūs labumu?

Eiropas piekrastes un iekšzemes kopienas, kas ir atkarīgas no zvejas, iegūs jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas zvejniecībā, akvakultūrā un citās jūras ekonomikas nozarēs, kam savukārt būs pozitīva ietekme uz izaugsmi un attīstību vietējā mērogā.

  • Eiropas zivsaimniecība saņems atbalstu reformas īstenošanas atvieglošanai un atšķirību mazināšanai inovācijas jomā.
  • Eiropas akvakultūrai būs pieejami līdzekļi, ja tajā tiks veicināta videi nekaitīga izaugsme un konkurētspēja.
  • Eiropas apstrādes nozares ieguvums būs savvaļas un saimniecībās audzētas produkcijas regulāras piegādes.
  • Eiropas patērētājiem būs pieejami veselīgi zvejas un akvakultūras produkti ar augstu uzturvērtību.
  • Zinātnieki un pētnieki jūras vides, klimata pārmaiņu, krasta aizsardzības, pārvaldības, sociālo zinātņu, jūras ekonomikas u.c. jomās.
  • Uzņēmumi, kas ir iesaistīti saimnieciskās darbībās, ko veic piekrastē vai jūrā, un uzņēmumi, kas sniedz tiem pakalpojumus.
  • Iestādes, kas atbild par dažādiem jūrlietu aspektiem, piemēram, vides aizsardzību, uzraudzību vai telpisko plānošanu.
  • Saņēmēji gūs labumu no vienkāršākiem noteikumiem.

Kā tiek nodrošināta vides ilgtspēja?

Pašreizējie pasākumi ir racionalizēti un pārskatīti, lai izveidotu ciešu saikni ar vides ilgtspēju. Pārmērīga kapacitāte ir un paliek KZP lielākā problēma un viens no galvenajiem pārzvejas veicinātājiem. Taču, tā kā kuģu nodošana sadalīšanai pārmērīgas kapacitātes samazināšanai ir izrādījusies neefektīva, EJZF tā vietā izmantos savus finanšu resursus ilgtspējīgai zvejniecībai.

EJZF atbalstīs pāreju uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un palīdzēs pakāpeniski ieviest izmetumu aizliegumu. Šī mērķa īstenošanai EJZF atbalstīs, piemēram, šādus pasākumus:

  • atbalsts selektīvākiem zvejas rīkiem un zvejas metodēm;
  • ieguldījumi aprīkojumā, kas atrodas uz kuģa, un ostu iekārtās, kas vajadzīgas nevēlamas nozvejas izmantošanai;
  • tirgvedības pasākumi (kvalitātes shēmas, kas atbalsta ilgtspējīgus zvejas un akvakultūras produktus, līdzīgas noieta veicināšanas kampaņas) un apstrāde;
  • zvejnieku līdzdalība jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībā un atjaunošanā, veicot ilgtspējīgas zvejas darbības (to vidū jūras piesārņojuma savākšana, Natura 2000 teritoriju un citu aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldība, atjaunošana un monitorings utt.).

Turklāt tiks ievērojami palielināts budžets datu vākšanai un zinātniskiem ieteikumiem (lai palielinātu to zivju krājumu skaitu, par kuriem ir pieejami zinātniski ieteikumi), un kontrolei (lai nodrošinātu noteikumu labāku ievērošanu).

Zvejniecība visā pasaulē veido 1,2 % no globālā degvielas patēriņa. Ir nepieciešams palielināt resursefektivitāti un samazināt emisijas, lai palīdzētu sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņām. Tāpēc EJZF atbalstīs dažus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus.

Kā būs ar atbalstu inovācijai?

Gan zvejas, gan zivkopības nozarē piegāde, tirgvedība un tirdzniecība līdz šim ir organizēta tādā veidā, lai zvejas un akvakultūras uzņēmumi parasti nebūtu iesaistīti savu produktu pārdošanā un piedāvāšanā tirgū.

EJZF ietver jaunus pasākumus, kas ir īpaši vērsti uz inovāciju, lai veicinātu jaunu vai uzlabotu produktu un procesu izstrādi un pilnveidotu pārvaldības un organizācijas sistēmas. Tie palīdzēs zvejas un akvakultūras nozarēm pievienot vērtību saviem produktiem, samazināt darbību ietekmi uz vidi un samazināt ražošanas izmaksas. Šis atbalsts ir īpaši svarīgs mazapjoma piekrastes flotēm un akvakultūras uzņēmumiem.

Citi pasākumi veicinās zinātnieku un zvejnieku sadarbību ar mērķi panākt ilgtspējīgāku zveju. Atbalsts kopienas virzītai vietējai attīstībai reģionos, kas atkarīgi no zivsaimniecības, arī palīdzēs izplatīt inovācijas vietējā līmenī.

EJZF atbalstīs jaunus akvakultūras veidus ar lielu inovācijas un izaugsmes potenciālu, tādus kā akvakultūra aiz piekrastes zonas un akvakultūra nepārtikas vajadzībām (piemēram, aļģu audzēšana). Daudzfunkcionāla akvakultūra dod iespēju dažādot akvakultūras uzņēmumu ieņēmumus, pievēršoties tādām papildu darbībām kā makšķerēšana, tūrisms, vides pakalpojumi, tiešā pārdošana vai izglītojoši pasākumi.

Kā būs ar sociālo dimensiju?

Saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" iekļaujošas izaugsmes prioritāti EJZF veicinās sociālo kohēziju un darbvietu radīšanu no zivsaimniecības atkarīgās kopienās, nodrošinot dažādošanu, ko panāk, pievēršoties citām jūrlietu nozarēm. Tiks stiprināta kopienas virzīta pieeja zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai. Zvejnieku laulātie varēs saņemt atbalstu apmācībai vai citām saimnieciskām darbībām, kas saistītas ar zveju un laulāto iesaisti ģimenes uzņēmumā (t.i., palīdzība dokumentācijas kārtošanas vai jaunu uzņēmējdarbības prasmju apguvē).

Mazapjoma piekrastes flotes ir būtiskas nodarbinātībā, un tās bieži palīdz nezaudēt piekrastes kopienu sociālo struktūru. EJZF piedāvā tām sniegt priviliģētu piekļuvi visiem pasākumiem. Tā tiks īstenota, piemērojot augstāku atbalsta intensitātes likmi. Mazapjoma piekrastes flotes varēs arī saņemt profesionālas konsultācijas par uzņēmējdarbības un tirgvedības stratēģijām, piemēram, par uzņēmējdarbības uzsākšanu kādā jomā ārpus zvejniecības. Īpaši svarīgs ir atbalsts inovācijai, jo vairums mazapjoma piekrastes flotu ir mikrouzņēmumi, kuru piekļuve finansējumam ir ierobežota.

Kas notiks ar jūrlietu politiku?

Gandrīz 7 % no EJZF finansējuma ir paredzēts, lai atbalstītu integrēto jūrlietu politiku (IJP), kas veicina koordināciju pāri robežām un starp nozarēm, kā arī rada izmaksu ziņā lietderīgas sinerģijas un naudas ietaupījumus.

Finansējums tiks galvenokārt virzīts tām iniciatīvām, kuras sniedz vispārēju labumu dažādām nozarēm, bet kuras nav iespējams īstenot ar atsevišķas nozares politikas vai atsevišķas dalībvalsts palīdzību. Tās ir jūras telpiskā plānošana, integrēta jūras uzraudzība un zināšanas par jūru.

Jūras telpiskā plānošana nodrošina stabilu juridisko pamatu jūras apgabalu, resursu un pakalpojumu ilgtspējīgai pārvaldībai. Tā var paātrināt ar jūrlietām saistītus ieguldījumus un samazināt uzņēmumu juridiskās un administratīvās izmaksas. EJZF varētu finansēt darbības, kuras atbalsta jūras telpiskās plānošanas īstenošanu pārrobežu reģionos.

Integrētā jūras uzraudzība palīdz publiskā sektora dalībniekiem kopīgi izmantot datus un tādējādi efektīvāk reaģēt uz reāllaika notikumiem jūrā. Tā novērš resursietilpīgu jūras uzraudzības darbību dublēšanu, kas izmaksā dārgi. Integrētā uzraudzība ļauj labāk izmantot publiskā sektora līdzekļus. EJZF varētu finansēt decentralizētas informācijas koplietošanas vides izveidi, lai uzlabotu jūras uzraudzību.

Iniciatīvas “Zināšanas par jūru 2020” mērķis ir Eiropas sadrumstalotās zināšanas par jūru apvienot resursu datubāzē, kas ir brīvi pieejama sabiedrībai. EJZF palīdzēs finansēt šīs datubāzes, kas ir pazīstama kā EMODNet, izveidi. Uzņēmējiem un zinātniekiem ir vajadzīgi saskaņoti un kvalitatīvi dati, lai attīstītu uzņēmumus un izstrādātu pētījumus, tādējādi palielinot Eiropas konkurētspēju. "Zināšanas par jūru 2020" ES ietaupīs aptuveni 300 miljonus euro gadā.

Integrēta jūrlietu pārvaldība atbilst stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. Tas nozīmē labāku ES tiesību aktu piemērošanu, optimālāku publisko līdzekļu izlietojumu un vislielākā labuma gūšanu no dažādām politikas jomām, kas ietekmē jūru. Finansējums tiks piešķirts arī integrētas jūrlietu pārvaldības izveidei jūras baseinu līmenī. Jūras baseinu stratēģijās tiek norādīts uz saiknēm un sinerģijām starp politikas jomām saistībā ar jūrlietām, un ar to palīdzību finansējums no dalībvalstīm un dažādiem Eiropas avotiem tiek novirzīts konkrētiem pasākumiem.

Kā tiks nodrošināts pareizs līdzekļu izlietojums?

Saskaņā ar Paziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu visās ES programmās un instrumentos ir jāievieš nosacījumi, lai dalībvalstis un saņēmēji pierādītu, ka izmanto saņemto finansējumu ES līmenī noteikto politikas prioritāšu īstenošanai.

Lai saņemtu ES finansiālo palīdzību no EJZF, dalībvalstīm un ekonomikas dalībniekiem būs jāievēro kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un noteikumi, jo īpaši kontroles pienākumi, noteikumi attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zvejas regula) un dalībvalstu datu vākšanas saistības. Praksē:

  • zvejnieki, kas izdara tādus smagus pārkāpumus saistībā ar zvejniecības kontroli vai zvejas kuģiem, kas ir iekļauti NNN zvejas regulā, nesaņems subsīdijas, vai, ja viņi tās jau ir saņēmuši, nauda būs jāatdod atpakaļ;
  • Komisija piemēros finansējuma pārtraukšanu, apturēšanu un finanšu korekcijas dalībvalstīm, kuras nepilda savas saistības attiecībā uz kontroli un datu vākšanu;
  • dalībvalstīm papildus būs jānosaka nepieciešamie priekšnoteikumi EJZF pareizai īstenošanai: spēja nodrošināt ES ar datiem par zvejniecībām, kas nepieciešami pareizai pārvaldībai, spēja kontrolēt zvejas darbības un nodrošināt stratēģisku pieeju akvakultūras darbībām.

Visbeidzot – uz EJZF finansējumu attiecas jauni pārredzamības noteikumi: dalībvalstīm vienotā tīmekļa vietnē būs jāpublicē to darbību saraksts, kuras atbalsta EJZF, un katrai darbībai ES piešķirtais līdzekļu apjoms. Šis saraksts tiks atjaunināts vismaz reizi trijos mēnešos. Tas ir īpaši svarīgi, lai novērstu to, ka saņēmēji, kas nodarbojas ar nelegālu zveju, saņem finansējumu. Īpaši svarīgi, ka šī iemesla dēļ sarakstā tiks iekļauts kuģa numurs Kopienas flotes reģistrā, ja darbība būs saistīta ar zvejas kuģi.

Kā būs ar vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu?

Integrējot piecus KZP un IJP finanšu instrumentus vienā fondā, tiks panākta ievērojama vienkāršošana, jo noteikumi un procedūras tiks racionalizēti un apvienoti. Praksē tas nozīmē, ka četri finansiālu lēmumu, ziņošanas, uzraudzības un novērtēšanas procedūru kopumi tiks aizstāti ar vienu.

Līdzšinējā Eiropas Zivsaimniecības fonda galveno administratīvo slogu radīja pārvaldības un kontroles sistēmas izveide. Priekšlikumā par kopējo noteikumu regulu, kas pieņemts 2011. gada 6. oktobrī (IP/11/1159), kohēzijas politikas reformas kontekstā paredzēta pārvaldības un kontroles sistēma, kas ir vienāda visiem vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondiem. Šāda pieeja ievērojami samazinās pārvaldības un kontroles sistēmu izveidei nepieciešamo laiku un paātrinās projektu ieviešanu. Tā kā izpildes mehānisms tiks saskaņots ar ES Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai izpildes mehānismu, ELFLA un EJZF darbības programmu pārvaldībai dalībvalstis varēs izmantot tās pašas administratīvās struktūras. Administratīvās izmaksas samazināsies vēl vairāk, pateicoties vienotai pieejai pārvaldības un kontroles jomā, ieskaitot ziņošanu, novērtēšanu un uzraudzību.