Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
The setting of Total Allowable Catch for NAFO fish stocks will take centre stage at the 36th Annual Meeting to be held in Vigo, Galicia from 22-26 September 2014.
Since 14 September 2014, eight shark and ray species have received extra protection from unsustainable trade. They have been listed under the Convention on International Trade in Endangered Species (CITES) and now have to be accompanied by export or import permits issued by EU countries when they enter or leave the EU market.

Dorada

Tradicionāli doradas jeb zeltgalvainos jūras plaužus audzēja ekstensīvā veidā piekrastes lagūnās vai sālsūdens dīķos, jo īpaši tas raksturīgs Itālijas ziemeļu valikultūrai un Spānijas dienvidu esteros. Pagājušā gadsimta 80. gados izdevās panākt mākslīgu doradu pavairošanu un tika attīstītas intensīvas audzēšanas sistēmas, jo īpaši ar jūrā ierīkotu sprostu izmantošanu. Dorada, kuras nosaukums radies zivs sudrabkrāsas galvas dēļ, kopš tā laika ir kļuvusi par vienu no Eiropas akvakultūrā visvairāk audzētajām zivīm.



Nosaukums latīņu valodāSparus aurata
Produkcija (ES-27) – 84 590 t (2007); 67 % no produkcijas apjoma pasaulē
Vērtība (ES-27) – 363 miljoni € (2007)
Galvenās ražotājas valstis ES – Grieķija, Spānija un Itālija
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – Grieķija, Turcija un Spānija.
Informācijas lapa pdf - 969 KB [969 KB] български (bg) čeština (cs) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) Gaeilge (ga) italiano (it) lietuvių kalba (lt) magyar (hu) Malti (mt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) slovenčina (sk) slovenščina (sl) suomi (fi) svenska (sv)

Vairošanās

Agrāk veselīgus vaisliniekus izvēlējās to dabiskajā vidē.

Taču mūsdienās visbiežāk doradu ikrus iegūst no saimniecībās audzētām zivīm. Katrā vairošanās sezonā ir jāuzmana mātīšu un tēviņu skaits, jo šī hermafrodītu zivs dzīves laikā maina dzimumu: pirmos trīs gadus zivs ir tēviņš, bet atlikušo laiku – mātīte. Pieaugušās zivis sagatavo reprodukcijai ar fotomanipulācijas palīdzību (noteiktu laiku apgaismojot tās ar dienasgaismu). Tēviņi apaugļo mātīšu ikrus, kas peld pa ūdens virsmu. Tad ikri tiek savākti un pārvietoti uz inkubācijas baseiniem, kuros pēc 48 stundām izšķiļas kāpuri.

Taču mūsdienās visbiežāk doradu ikrus iegūst no saimniecībās audzētām zivīm. Katrā vairošanās sezonā ir jāuzmana mātīšu un tēviņu skaits, jo šī hermafrodītu zivs dzīves laikā maina dzimumu: pirmos trīs gadus zivs ir tēviņš, bet atlikušo laiku – mātīte. Pieaugušās zivis sagatavo reprodukcijai ar fotomanipulācijas palīdzību (noteiktu laiku apgaismojot tās ar dienasgaismu). Tēviņi apaugļo mātīšu ikrus, kas peld pa ūdens virsmu. Tad ikri tiek savākti un pārvietoti uz inkubācijas baseiniem, kuros pēc 48 stundām izšķiļas kāpuri.

Mazuļu audzēšana

Labraku un doradu mazuļu audzēšana ir līdzīga, un to veic vienos un tajos pašos inkubatoros, galvenokārt abas sugas atsevišķi.

Tikko izšķīlušies kāpuri ir mikroskopiski mazi, un pusi no to izmēra veido dzeltenummaiss, ko zivs izmanto barībai. Dzeltenummaiss satur neskaitāmas barību vielu rezerves: proteīnus, aminoskābes, glikogēnus un fosfolipīdus. Sešas dienas pēc izšķilšanās kāpurs, kurš ir absorbējis savu dzeltenummaisu, var sākt baroties pats: tālāk doradas audzē tāpat kā labraku mazuļus, tos barojot ar mikroskopiskām aļģēm un zooplanktonu (virpotājiem), pēc tam arī ar artēmijām un vēlāk ar inertu barību, kurā ir augsts proteīnu saturs (skat. sadaļu „ Labraks“).

Tikko izšķīlušies kāpuri ir mikroskopiski mazi, un pusi no to izmēra veido dzeltenummaiss, ko zivs izmanto barībai. Dzeltenummaiss satur neskaitāmas barību vielu rezerves: proteīnus, aminoskābes, glikogēnus un fosfolipīdus. Sešas dienas pēc izšķilšanās kāpurs, kurš ir absorbējis savu dzeltenummaisu, var sākt baroties pats: tālāk doradas audzē tāpat kā labraku mazuļus, tos barojot ar mikroskopiskām aļģēm un zooplanktonu (virpotājiem), pēc tam arī ar artēmijām un vēlāk ar inertu barību, kurā ir augsts proteīnu saturs (skat. sadaļu „ Labraks“).

Nobarošana

Ekstensīvajā sistēmā doradas galvenokārt audzē kopā ar kefalēm, labrakiem un zušiem, un tās barojas dabiskā veidā.

Pusekstensīvās sistēmās audzēšanas teritorija tiek fertilizēta, lai palielinātu dabiskās barības saturu ar rūpnieciski iegūtas barības piedevu. Intensīvās sistēmās doradas baro ar rūpnieciski izgatavotām granulām uz sauszemes ierīkotos baseinos vai – Vidusjūras reģionā un Kanāriju salās, kurās tiek iegūta lielākā daļa šo zivju produkcijas, – jūrā ierīkotos sprostos. Vidēji doradas pārdošanai piemērotu izmēru sasniedz pusotra gada laikā. Zivis nokauj ar termisko šoku: tās ievieto ar ledusaukstu ūdeni pildītās tvertnēs, lai saīsinātu viņu ciešanas.

Pusekstensīvās sistēmās audzēšanas teritorija tiek fertilizēta, lai palielinātu dabiskās barības saturu ar rūpnieciski iegūtas barības piedevu. Intensīvās sistēmās doradas baro ar rūpnieciski izgatavotām granulām uz sauszemes ierīkotos baseinos vai – Vidusjūras reģionā un Kanāriju salās, kurās tiek iegūta lielākā daļa šo zivju produkcijas, – jūrā ierīkotos sprostos. Vidēji doradas pārdošanai piemērotu izmēru sasniedz pusotra gada laikā. Zivis nokauj ar termisko šoku: tās ievieto ar ledusaukstu ūdeni pildītās tvertnēs, lai saīsinātu viņu ciešanas.

Patēriņš

Doradas var pārdot dažādos izmēros, tās visbiežāk patērē porcijās, pārdošanā laistās zivis parasti sver 400 līdz 600 g, un tās pārdod veselas vai ķidātas un svaigas.

Galvenie tirgi ir Itālija un Spānija, tomēr doradas aizvien vairāk novērtē arī Ziemeļeiropā. Tā kā esošie tirgi kļūst aizvien piesātinātāki, tiek meklēti jauni pārstrādes ražojumi, piemēram, liela izmēra sugas īpatņi, kuru svars pārsniedz 1 kg (restorāniem), kā arī zivs fileja un saldēti produkti.

Galvenie tirgi ir Itālija un Spānija, tomēr doradas aizvien vairāk novērtē arī Ziemeļeiropā. Tā kā esošie tirgi kļūst aizvien piesātinātāki, tiek meklēti jauni pārstrādes ražojumi, piemēram, liela izmēra sugas īpatņi, kuru svars pārsniedz 1 kg (restorāniem), kā arī zivs fileja un saldēti produkti.