Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
After the European Commission had warned three countries - Curaçao, Ghana and Korea - that they were not doing enough to fight illegal fishing in November 2013, it will now grant each country an extra six months to improve the situation. The Commission will review their progress made at the end of this period.
The European Commission has expressed its disappointment with the outcomes of the 87th Annual meeting of the Inter American Tropical Tuna Commission (IATTC), which finished on 18 July in Lima, Peru.

Labraks

Labraks ir dzīvnieks, kas mīt piekrastes un mikroorganismiem bagāto estuāru tuvumā, un to jau ilgstoši audzē tradicionālajā akvakultūrā.Zivīm ļāva iepeldēt lagūnās vai īpaši iekārtotos baseinos (bieži vien sālsezeros) un tad nosprostoja izeju. Šāds princips tiek izmantots gan Itālijas valikultūrā, gan Spānijas dienvidu esteros, kas darbojas vēl joprojām. Tādā veidā iesprostotie labraki barojās dabīgā veidā līdz to ievākšanai, tomēr šādas audzēšanas trūkums bija tas, ka labraku rijīgums bieži vien iznīcināja visu lagūnas ekosistēmu. Dažās vietās baseinos ielaida vietējo zvejnieku nozvejotos zivju mazuļus. Tomēr pagājušā gadsimta 60. gados, mazuļu skaitam samazinoties, tika ņemts piemērs no lašu akvakultūras attīstības Eiropas ziemeļos, un galu galā Vidusjūras reģiona zinātnieki izstrādāja intensīvas audzēšanas procesu, kura pamatā ir ļoti sarežģīta inkubatoru me



Nosaukums latīņu valodā:Dicentrarchus labrax
Produkcija (ES-27) – 57 893 t (2007); 92 % no produkcijas apjoma pasaulē
Vērtība (ES-27) – 304 miljoni € (2007)
Galvenās ražotājas valstis ES – Grieķija, Spānija, Itālija un Francija
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – Grieķija, Turcija, Spānija, Itālija, Francija un Horvātija
Informācijas lapa pdf - 515 KB [515 KB] български (bg) čeština (cs) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) Gaeilge (ga) italiano (it) lietuvių kalba (lt) magyar (hu) Malti (mt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) slovenčina (sk) slovenščina (sl) suomi (fi) svenska (sv)

Vairošanās

Labraka vairošanās tiek pilnībā nodrošināta inkubatoros, un tajā tiek izmantoti audzētavās atlasīti vaislinieki.

Lai paildzinātu labraku reproduktīvo ciklu, izmanto fotomanipulācijas metodi, kurā tiek panākta sugas sezonālā seksuālā uzvedība, mainot mākslīgās „saules gaismas” ilgumu. Tēviņa apaugļotie ikri tiek savākti no nārstošanas baseina virsmas un ievietoti inkubācijas baseinos, kuros 48 stundas vēlāk no tiem izšķiļas kāpuri. Tie tiek pārvietoti uz mazuļu audzēšanas baseiniem.

Lai paildzinātu labraku reproduktīvo ciklu, izmanto fotomanipulācijas metodi, kurā tiek panākta sugas sezonālā seksuālā uzvedība, mainot mākslīgās „saules gaismas” ilgumu. Tēviņa apaugļotie ikri tiek savākti no nārstošanas baseina virsmas un ievietoti inkubācijas baseinos, kuros 48 stundas vēlāk no tiem izšķiļas kāpuri. Tie tiek pārvietoti uz mazuļu audzēšanas baseiniem.

Mazuļu audzēšana

Labraka mazuļu audzēšana ar mērķi tos izmantot intensīvajās audzētavās ir sarežģīts process, kura izstrādei pagājušā gadsimta 60. un 70. gados tika īstenotas ilgstošas zinātniskās izpētes programmas.

Kāpuru audzēšana – Kāpuri pamet dzeltenummaisu 6 dienas pēc izšķilšanās. Šajā posmā tie saņem ļoti specifisku barību, vispirms tādu, kuras pamatā ir aļģes un virpotāji (mikroskopisks zooplanktons), bet vēlāk, kad kāpuru izmērs to atļauj, tādu barību, kuras pamatā ir artēmijas (mazs vēžveidīgais, kas dzīvo lagūnās, deltās un estuāros). Šī dzīvā barība aizvien tiek iegūta inkubatoros.

Atšķiršana – Pēc 40 līdz 50 dienām kāpuri tiek pārvietoti uz atšķiršanas vietu, kur tie pamazām tiek pieradināti pie barības, kura ir bagāta proteīniem un kuras pamatā galvenokārt ir zivju eļļa un milti. Pasniegta mazītiņu granulu veidā, šī barība ir ļoti tuva tai barībai, ko labraki saņems visā turpmākajā audzēšanas laikā. Tie šī proteīniem bagātā barība, kā arī ūdens kvalitāte nodrošina maksimāli augstu kāpuru augšanas un izdzīvošanas līmeni pirmajos, izšķirīgi svarīgajos mēnešos.

Jauno zivju audzēšana – 3 līdz 4 nedēļas vēlāk mazuļi tiek pārvietoti uz jauno zivju audzēšanas vietu. Tajā tie tiek baroti ar granulām, gaidot, kad pēc apmēram diviem mēnešiem tie būs sasnieguši 2 līdz 5 g lielu svaru un tos varēs pārvietot uz nobarošanas vietu.

Kāpuru audzēšana – Kāpuri pamet dzeltenummaisu 6 dienas pēc izšķilšanās. Šajā posmā tie saņem ļoti specifisku barību, vispirms tādu, kuras pamatā ir aļģes un virpotāji (mikroskopisks zooplanktons), bet vēlāk, kad kāpuru izmērs to atļauj, tādu barību, kuras pamatā ir artēmijas (mazs vēžveidīgais, kas dzīvo lagūnās, deltās un estuāros). Šī dzīvā barība aizvien tiek iegūta inkubatoros.

Atšķiršana – Pēc 40 līdz 50 dienām kāpuri tiek pārvietoti uz atšķiršanas vietu, kur tie pamazām tiek pieradināti pie barības, kura ir bagāta proteīniem un kuras pamatā galvenokārt ir zivju eļļa un milti. Pasniegta mazītiņu granulu veidā, šī barība ir ļoti tuva tai barībai, ko labraki saņems visā turpmākajā audzēšanas laikā. Tie šī proteīniem bagātā barība, kā arī ūdens kvalitāte nodrošina maksimāli augstu kāpuru augšanas un izdzīvošanas līmeni pirmajos, izšķirīgi svarīgajos mēnešos.

Jauno zivju audzēšana – 3 līdz 4 nedēļas vēlāk mazuļi tiek pārvietoti uz jauno zivju audzēšanas vietu. Tajā tie tiek baroti ar granulām, gaidot, kad pēc apmēram diviem mēnešiem tie būs sasnieguši 2 līdz 5 g lielu svaru un tos varēs pārvietot uz nobarošanas vietu.

Nobarošana

Mazuļu iegāde no inkubatoriem ir viens no lielākajiem ieguldījumiem, kas audzētavām jāveic.

Nobarošana notiek peldošos sprostos, kas izvietoti nelielā attālumā no krasta; šādi sprosti tiek izmantoti lielākajā daļā no Eiropas audzētavām (tas ir, Vidusjūrā un Kanāriju salās). Ir arī tādas saimniecības, kurās labrakus audzē uz sauszemes iekārtotos baseinos, kas galvenokārt tiek apgādāti ar recirkulācijas sistēmu, jo tā ir iespējams kontrolēt ūdens temperatūru un audzēt labrakus vairāk uz ziemeļiem esošos platuma grādos. Labrakus baro ar granulām, kas galvenokārt sastāv no zivju miltiem un eļļas, kā arī no augu ekstraktiem. Brīvībā labraks var sasniegt 1 m lielu garumu un 12 kg svaru, bet audzētavās labraki visbiežāk tiek nokauti tad, kad to svars ir 300 līdz 500 g; šāda svara sasniegšanai nepieciešams pusotrs līdz divi gadi, atkarībā no ūdens temperatūras. Lai sniegtu pilnīgu informāciju, ir jāpiemin arī tas, ka aizvien ir saglabājušās arī dažas pusintensīvās audzētavas, kuras ir radušās no tradicionālās ekstensīvās akvakultūras un kurās inkubatoru zivju mazuļi tiek ielaisti lagūnās un piekrastes dīķos un nobaroti ar rūpnieciski ražotu papildu barību.

Nobarošana notiek peldošos sprostos, kas izvietoti nelielā attālumā no krasta; šādi sprosti tiek izmantoti lielākajā daļā no Eiropas audzētavām (tas ir, Vidusjūrā un Kanāriju salās). Ir arī tādas saimniecības, kurās labrakus audzē uz sauszemes iekārtotos baseinos, kas galvenokārt tiek apgādāti ar recirkulācijas sistēmu, jo tā ir iespējams kontrolēt ūdens temperatūru un audzēt labrakus vairāk uz ziemeļiem esošos platuma grādos. Labrakus baro ar granulām, kas galvenokārt sastāv no zivju miltiem un eļļas, kā arī no augu ekstraktiem. Brīvībā labraks var sasniegt 1 m lielu garumu un 12 kg svaru, bet audzētavās labraki visbiežāk tiek nokauti tad, kad to svars ir 300 līdz 500 g; šāda svara sasniegšanai nepieciešams pusotrs līdz divi gadi, atkarībā no ūdens temperatūras. Lai sniegtu pilnīgu informāciju, ir jāpiemin arī tas, ka aizvien ir saglabājušās arī dažas pusintensīvās audzētavas, kuras ir radušās no tradicionālās ekstensīvās akvakultūras un kurās inkubatoru zivju mazuļi tiek ielaisti lagūnās un piekrastes dīķos un nobaroti ar rūpnieciski ražotu papildu barību.

Patēriņš

Pēc nokaušanas audzētavu labraki galvenokārt tiek pārdoti svaigā veidā un iztīrīti, visbiežāk lielveikalos un restorānos.