Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīgas tēmas
Jaunumi
In its annual report of 2014 activities, the European Fisheries Control Agency outlines how it assisted Member States and the European Commission to prepare for the monitoring of the landing obligation. This included rolling out new data network systems, adding modules for training fisheries’ inspectors and finding synergies with Member states for joint monitoring efforts.
The European Commission has today adopted a €29m investment package for the Maltese maritime, fisheries and aquaculture sectors which includes €23m of EU funding
A new poster is on-line

Ziemeļu ēdamgliemene un Vidusjūras ēdamgliemene

Ēdamgliemeņu audzēšana ir pirmais ēdamo gliemju audzēšanas virziens, par kuru ir ziņas Eiropā: to audzēšana uz koka balstiem Francijā ir minēta jau 1235. gadā.Kopš tā laika ēdamgliemeņu audzēšana ir attīstījusies visā sugas izplatības apgabalā, tas ir, visā Eiropas piekrastē. Vispirms tā attīstījās Atlantijas okeāna piekrastē, kur atrodama ziemeļu ēdamgliemene, tad Atlantijas okeāna piekrastē pie Pireneju pussalas un Vidusjūras piekrastē, kur iegūst Vidusjūras ēdamgliemenes, kuras audzē līdz pat Melnajai jūrai. Ēdamgliemeņu audzēšana kā lielas pūles neprasošs proteīnu iegūšanas veids īpaši attīstījās XIX gadsimta beigās, un tika pilnveidotas dažādas audzēšanas metodes. Tajā laikā ēdamgliemenes kļuva par Rietumeiropā ļoti populāru ēdienu.





Nosaukums latīņu valodāMytilus edulis (ziemeļu ēdamgliemene)
Produkcija (ES-27) – 175 934 t (2007); 86 % no produkcijas apjoma pasaulē
Vērtība (ES-27) – 231 miljons € (2007)
Galvenās ražotājas valstis ES – Francija, Nīderlande, Īrija un Lielbritānija
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – tās pašas


Nosaukums latīņu valodāMytilus galloprovincialis (Vidusjūras ēdamgliemene)
Produkcija (ES-27) – 306 934 t (2007)
Vērtība (ES-27) – 86 265 000 € (2006)
Galvenās ražotājas valstis ES – Spānija un Itālija
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – tās pašas
Informācijas lapa pdf - 2 MB [2 MB] български (bg) čeština (cs) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) Gaeilge (ga) italiano (it) lietuvių kalba (lt) magyar (hu) Malti (mt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) slovenčina (sk) slovenščina (sl) suomi (fi) svenska (sv)

Iegūšana

Abas Eiropā sastopamās ēdamgliemeņu sugas audzē to dabiskajā vidē. Laikā no marta līdz oktobrim atkarībā no platuma grādiem ēdamgliemenes izlaiž kāpurus, kas pārvietojas, straumes nesti.

Mazāk nekā 72 stundu laikā kāpuri pieaug un sasniedz tādu svaru, ka tie vairs nespēj noturēties virs ūdens, tāpēc meklē vietu, kur pieķerties, uz dažādiem balstiem. Atšķirībā no austerēm ēdamgliemenes nepieķeras tieši, bet ar īpaša sekrēta šķiedras palīdzību, ko sauc par byssus. Visbiežāk lietotais veids ēdamgliemeņu mazuļu iegūšanai ir virve, ko atstāj noteiktā vietā, kuru izvēlas, ņemot vērā straumes un mikroorganismu saturu ūdenī. Laikā no maija līdz jūlijam virves tiek izņemtas un pārvietotas uz pašām audzētavām. Vietās, kur ūdens ir pārāk auksts, ēdamgliemeņu mazuļu iegūšanu šādā veidā nevar izmantot, un jaunās ēdamgliemenes tiek iegūtas to dabiskajās gultnēs.

Mazāk nekā 72 stundu laikā kāpuri pieaug un sasniedz tādu svaru, ka tie vairs nespēj noturēties virs ūdens, tāpēc meklē vietu, kur pieķerties, uz dažādiem balstiem. Atšķirībā no austerēm ēdamgliemenes nepieķeras tieši, bet ar īpaša sekrēta šķiedras palīdzību, ko sauc par byssus. Visbiežāk lietotais veids ēdamgliemeņu mazuļu iegūšanai ir virve, ko atstāj noteiktā vietā, kuru izvēlas, ņemot vērā straumes un mikroorganismu saturu ūdenī. Laikā no maija līdz jūlijam virves tiek izņemtas un pārvietotas uz pašām audzētavām. Vietās, kur ūdens ir pārāk auksts, ēdamgliemeņu mazuļu iegūšanu šādā veidā nevar izmantot, un jaunās ēdamgliemenes tiek iegūtas to dabiskajās gultnēs.

Audzēšana

Lai arī kāda būtu izmantotā metode, ēdamgliemeņu audzēšana aizvien notiek ar planktonu bagātās teritorijās.

Ēdamgliemenes dabiski barojas ar šiem mikroorganismiem, nemitīgi filtrējot jūras ūdeni. Audzēšana līdz novākšanas brīdim ilgst apmēram gadu. Eiropas piekrastē izmanto četras ēdamgliemeņu audzēšanas metodes.

Uz grunts vai ar izkaisīšanu (galvenokārt Nīderlandē) – mazuļi tiek izvietoti kolonijās seklā ūdenī, galvenokārt līčos vai no straumes pasargātās vietās, kur tie pieķeras pie grunts. Ēdamgliemenes novāc, bagarējot ar īpaši pielāgotiem kuģiem.

Uz balstiem (Francijā tos dēvē par igvātiem) – šādu audzēšanu īsteno uz koka balstiem, kas novietoti plūdmaiņas joslā. Ap balstu tiek apvīta un piestiprināta 3 līdz 5 m gara ieguves virve vai aukla, kas piepildīta ar ēdamgliemeņu kāpuriem. Audzēšanas laukumu pārklāj ar tīklu, lai neļautu ēdamgliemenēm nokrist, kad tās uz balstiem paaugušās. Gliemeņu iegūšanu veic ar rokām vai mehāniski, atdalot ēdamgliemeņu ķekarus no koka balstiem.

Uz virvēm (Spānijā un Vidusjūras reģionā) – ēdamgliemenes piestiprina pie virvēm, kas vertikāli iemērktas ūdenī no nekustīgas vai ūdenī peldošas struktūras. Metode ir piemērota jūrām ar vāju plūdmaiņu kā Vidusjūra, tomēr, tā kā ēdamgliemeņu audzēšana atklātā jūrā attīstās, to pamazām sāk izmantot arī Atlantijas okeānā, piemēram, Francijā, Īrijā un Beļģijā. Iegūšana notiek, noņemot ēdamgliemeņu ķekarus no virvēm, kas iepriekš izvilktas no ūdens.

Uz plāksnēm – dažās vietās ēdamgliemenes audzē līdzīgi kā austeres maisos uz plāksnēm, kas nostiprinātas plūdmaiņas joslā, vai tieši uz grunts.

Ēdamgliemenes dabiski barojas ar šiem mikroorganismiem, nemitīgi filtrējot jūras ūdeni. Audzēšana līdz novākšanas brīdim ilgst apmēram gadu. Eiropas piekrastē izmanto četras ēdamgliemeņu audzēšanas metodes.

Uz grunts vai ar izkaisīšanu (galvenokārt Nīderlandē) – mazuļi tiek izvietoti kolonijās seklā ūdenī, galvenokārt līčos vai no straumes pasargātās vietās, kur tie pieķeras pie grunts. Ēdamgliemenes novāc, bagarējot ar īpaši pielāgotiem kuģiem.

Uz balstiem (Francijā tos dēvē par igvātiem) – šādu audzēšanu īsteno uz koka balstiem, kas novietoti plūdmaiņas joslā. Ap balstu tiek apvīta un piestiprināta 3 līdz 5 m gara ieguves virve vai aukla, kas piepildīta ar ēdamgliemeņu kāpuriem. Audzēšanas laukumu pārklāj ar tīklu, lai neļautu ēdamgliemenēm nokrist, kad tās uz balstiem paaugušās. Gliemeņu iegūšanu veic ar rokām vai mehāniski, atdalot ēdamgliemeņu ķekarus no koka balstiem.

Uz virvēm (Spānijā un Vidusjūras reģionā) – ēdamgliemenes piestiprina pie virvēm, kas vertikāli iemērktas ūdenī no nekustīgas vai ūdenī peldošas struktūras. Metode ir piemērota jūrām ar vāju plūdmaiņu kā Vidusjūra, tomēr, tā kā ēdamgliemeņu audzēšana atklātā jūrā attīstās, to pamazām sāk izmantot arī Atlantijas okeānā, piemēram, Francijā, Īrijā un Beļģijā. Iegūšana notiek, noņemot ēdamgliemeņu ķekarus no virvēm, kas iepriekš izvilktas no ūdens.

Uz plāksnēm – dažās vietās ēdamgliemenes audzē līdzīgi kā austeres maisos uz plāksnēm, kas nostiprinātas plūdmaiņas joslā, vai tieši uz grunts.

Patēriņš

Ēdamgliemenes galvenokārt ēd vārītas, taču tās ir iecienītas arī svaigā veidā kā austeres. Visbiežāk tās pārdod dzīvas, taču tās ir nopērkamas arī pārstrādātu produktu veidā, konservos vai marinādē.