Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
Maria Damanaki, European Commissioner for Maritime Affairs and Fisheries, and Jacob Vestergaard, Fisheries Minister of the Faroe Islands, met in Athens on 29 August. The discussions were held in a friendly and constructive atmosphere and followed Commissioner Damanaki’s visit to the Faroe Islands in December last.
The European Union and Cape Verde have agreed on a new Protocol to the Fisheries Partnership Agreement between the European Union and Cape Verde. The four-year Protocol will replace the current Protocol which expires on 31 August 2014.

Menca

Menca ieņem nozīmīgu vietu Eiropas valstu gastronomijas kultūrā.Neskatoties uz apgādes grūtībām, kas saistītas ar dažu savvaļas krājumu izsīkšanu, pēc mencām aizvien ir liels pieprasījums. Tāpēc šo zivju audzēšana paver izdevīgas tirdzniecības iespējas. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem norvēģu zinātnieki ir pētījuši mencu audzēšanu. Vienlaikus Norvēģijas laša audzētāji, meklējot dažādošanas iespējas, uzsāka nobarot jūrā nozvejotās savvaļas mencas, tādējādi attīstot nobarošanas metodes. Taču pilnā mērā mencu audzēšana akvakultūrā tika uzsākta 2000. gadā līdz ar pirmajiem inkubatoros iegūtajiem mencu mazuļiem, un to galvenokārt darīja Norvēģijā. Mencu audzēšanas pirmie soļi ar lielākiem vai mazākiem panākumiem tika sperti Skotijā un Īrijā, kur lašu audzētāji izmantoja abu sugu nobarošanas metožu līdzību.



Nosaukums latīņu valodāGadus morhua
Produkcija (ES-27) – 2560 t (2007); 21 % no produkcijas apjoma pasaulē
Vērtība (ES-27) – 9,2 miljoni € (2007)
Galvenās ražotājas valstis ES – Īrija un Lielbritānija
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – Norvēģija, Īslande, Īrija un Lielbritānija

Vairošanās

Mencu vairošanās tiek nodrošināta inkubatoros ar jūrā nozvejotiem vaisliniekiem. Tēviņi un mātītes tiek ievietoti vienā baseinā.

Reproduktīvo ciklu mākslīgi atjauno ar fotomanipulāciju, metodi, kurā tiek panākta sugas sezonālā seksuālā uzvedība, mainot mākslīgās „saules gaismas“ ilgumu. Šās metodes priekšrocība ir tāda, ka ir iespējams iegūt ikrus un zivis visu gadu. Ikrus, kurus tēviņi dabiskā ceļā apaugļo, savāc no nārstošanas baseina virsmas un ievieto inkubatorā, kurā ir jūras ūdens apmēram 5 °C temperatūrā ar lejup plūstošu straumi. Mazuļi izšķiļas pēc 12 līdz 14 dienām.

Reproduktīvo ciklu mākslīgi atjauno ar fotomanipulāciju, metodi, kurā tiek panākta sugas sezonālā seksuālā uzvedība, mainot mākslīgās „saules gaismas“ ilgumu. Šās metodes priekšrocība ir tāda, ka ir iespējams iegūt ikrus un zivis visu gadu. Ikrus, kurus tēviņi dabiskā ceļā apaugļo, savāc no nārstošanas baseina virsmas un ievieto inkubatorā, kurā ir jūras ūdens apmēram 5 °C temperatūrā ar lejup plūstošu straumi. Mazuļi izšķiļas pēc 12 līdz 14 dienām.

Mazuļu audzēšana

Dabā mātīte izmet veselu miljonu ikru, no kuriem ļoti neliela daļa izdzīvo tāpēc, ka tos iznīcina citas sugas, apēd pašas mencas, tie cieš no zivju mazuļu īpašā barošanās veida, tie ir jūtīgi pret infekcijām, jūras straumēm, ūdens kvalitāti un temperatūru (kas dažādās attīstības stadijās ir atšķirīga) u.t.t.

Mencu audzēšanā tāpēc ir jāpanāk ļoti smalks tehnisko metožu izmantošanas līmenis, kas ļauj samazināt visu šo parametru ietekmi un sasniegt tādu izdzīvošanas līmeni, kas būtu rūpnieciskai audzēšanai pieņemams.

Kāpuru audzēšana – 3 vai 4 dienas pēc izšķilšanās kāpuri (0,2 mg) ir patērējuši savu dzeltenummaisu un ievietoti „sākotnējās barošanas baseinos“, kuri ir pildīti ar jūras ūdeni 11 °C temperatūrā un kuros nodrošināta nepārtraukta straume. Apmēram divus mēnešus kāpurus baro ar virpotājiem (mikroskopisks zooplanktons, ko iegūst inkubatoros), līdz to svars sasniedz 0,2 g.

Mazuļu turēšana – Pēc tam mazuļus pārvieto uz lielākiem baseiniem, kuros aizvien tiek nodrošināta nepārtraukta jūras ūdens straume. Apmēram divus mēnešus tie pakāpeniski tiek atšķirti ar inertu barību, kurā ir augsts proteīnu saturs un kura ir sagatavota ļoti smalka, aglomerēta pulvera veidā (dažkārt arī ar inkubatoros iegūtām artēmijām). Mazuļi tiek arī vakcinēti, jo īpaši pret vibriozi, kas var izraisīt ievērojamu mirstības līmeni šai sugai. Sākot ar šo posmu, mehānisks process nemitīgi šķiro jaunās mencas, sadalot tās pa izmēriem (sadalīšana pa kategorijām), jo lielākajām zivīm ir tieksme apēst mazākās.

Jauno zivju augšana – Kad zivju mazuļi sver 2 g, tie tiek pārvietoti uz lieliem baseiniem, kuros tos baro ar granulām, kuru sastāvā ir zivju milti un eļļa, kā arī augu proteīnu piedevas. Sasnieguši apmēram 30-40 g lielu svaru, mazuļi tiek vakcinēti ar injekciju pret baktēriju infekcijām. Turpinās mazuļu sadalīšana pa kategorijām, lai novērstu mirstību kanibālisma dēļ. Jaunās mencas paliek šajos lielajos baseinos 5 līdz 10 mēnešus, jo šāds laiks ir nepieciešams, lai zivju svars sasniegtu 50 līdz 200 g. Svars, kādā zivis tiek pārvietotas uz sprostiem, ir atkarīgs no ūdens temperatūras, no gadalaika, no sprosta lieluma, no tīkla linuma acu izmēra u.c.

Mencu audzēšanā tāpēc ir jāpanāk ļoti smalks tehnisko metožu izmantošanas līmenis, kas ļauj samazināt visu šo parametru ietekmi un sasniegt tādu izdzīvošanas līmeni, kas būtu rūpnieciskai audzēšanai pieņemams.

Kāpuru audzēšana – 3 vai 4 dienas pēc izšķilšanās kāpuri (0,2 mg) ir patērējuši savu dzeltenummaisu un ievietoti „sākotnējās barošanas baseinos“, kuri ir pildīti ar jūras ūdeni 11 °C temperatūrā un kuros nodrošināta nepārtraukta straume. Apmēram divus mēnešus kāpurus baro ar virpotājiem (mikroskopisks zooplanktons, ko iegūst inkubatoros), līdz to svars sasniedz 0,2 g.

Mazuļu turēšana – Pēc tam mazuļus pārvieto uz lielākiem baseiniem, kuros aizvien tiek nodrošināta nepārtraukta jūras ūdens straume. Apmēram divus mēnešus tie pakāpeniski tiek atšķirti ar inertu barību, kurā ir augsts proteīnu saturs un kura ir sagatavota ļoti smalka, aglomerēta pulvera veidā (dažkārt arī ar inkubatoros iegūtām artēmijām). Mazuļi tiek arī vakcinēti, jo īpaši pret vibriozi, kas var izraisīt ievērojamu mirstības līmeni šai sugai. Sākot ar šo posmu, mehānisks process nemitīgi šķiro jaunās mencas, sadalot tās pa izmēriem (sadalīšana pa kategorijām), jo lielākajām zivīm ir tieksme apēst mazākās.

Jauno zivju augšana – Kad zivju mazuļi sver 2 g, tie tiek pārvietoti uz lieliem baseiniem, kuros tos baro ar granulām, kuru sastāvā ir zivju milti un eļļa, kā arī augu proteīnu piedevas. Sasnieguši apmēram 30-40 g lielu svaru, mazuļi tiek vakcinēti ar injekciju pret baktēriju infekcijām. Turpinās mazuļu sadalīšana pa kategorijām, lai novērstu mirstību kanibālisma dēļ. Jaunās mencas paliek šajos lielajos baseinos 5 līdz 10 mēnešus, jo šāds laiks ir nepieciešams, lai zivju svars sasniegtu 50 līdz 200 g. Svars, kādā zivis tiek pārvietotas uz sprostiem, ir atkarīgs no ūdens temperatūras, no gadalaika, no sprosta lieluma, no tīkla linuma acu izmēra u.c.

Nobarošana

Nobarošana notiek tādos pašos peldošos sprostos, kādus izmanto lašu audzēšanā, vai arī uz sauszemes iekārtotos baseinos, kas aprīkoti ar recirkulācijas sistēmu. Mencas baro ar granulām, kas sastāv no zivju miltiem un eļļas un no augu ekstraktiem. Mencas tiek nokautas tad, kad tās sasniegušas 3 līdz 4 kg lielu svaru, tas ir, pēc apmēram 2 gadus ilgas nobarošanas.

Patēriņš

Kad mencas ir nokautas, tās tiek nogādātas pārstādes vietā, kas tās pārdod svaigas, iztīrītas un sagrieztas.

Mencu audzēšana akvakultūrā attīstījās Norvēģijā, kur vairāki lašu audzētāji uzsāka šo specializāciju vairākos veidos: izmantojot jūrā esošus sprostus, izmantojot uz sauszemes iekārtotus baseinus, parastajā ceļā, bioloģiskās audzēšanas ceļā u. c. Nodarbe attīstās arī Īslandē, Fēru salās un Kanādā. Eiropas Savienībā nozīmīga pieredze tika gūta Šetlandes salās (Lielbritānijā), tomēr mēģinājums beidzās ar finansiālu neveiksmi 2008. gadā. Pašlaik ir jauni mēģinājumi attīstīt mencu audzēšanu Īrijā un Skotijā. Šīs darbības nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, kā attīstīsies mencu piegāde no Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Arktikas zvejniecībām.

Mencu audzēšana akvakultūrā attīstījās Norvēģijā, kur vairāki lašu audzētāji uzsāka šo specializāciju vairākos veidos: izmantojot jūrā esošus sprostus, izmantojot uz sauszemes iekārtotus baseinus, parastajā ceļā, bioloģiskās audzēšanas ceļā u. c. Nodarbe attīstās arī Īslandē, Fēru salās un Kanādā. Eiropas Savienībā nozīmīga pieredze tika gūta Šetlandes salās (Lielbritānijā), tomēr mēģinājums beidzās ar finansiālu neveiksmi 2008. gadā. Pašlaik ir jauni mēģinājumi attīstīt mencu audzēšanu Īrijā un Skotijā. Šīs darbības nākotne lielā mērā ir atkarīga no tā, kā attīstīsies mencu piegāde no Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Arktikas zvejniecībām.