Karpa
Karpas pie mums ir nonākušas no Tālajiem Austrumiem.Tomēr ir grūti pateikt, kad tieši karpas ir sasniegušas Eiropu. Iespējams, Romas impērijas laikā. Viduslaikos karpu audzēšana izplatījās Eiropas Lielajā līdzenumā. Šīs zivis kļuva par iecienītu proteīnu avotu daudzajās kristīgās reliģijas noteiktajās gavēņa dienās. Tāpēc nav nejaušība, ka karpu audzēšana tika pilnveidota tieši klosteros. Jau tajā laikā vēlēšanās atstāt labākos sugas īpatņus reprodukcijai noveda pie ģenētiskās selekcijas, kurā tika iegūtas spēcīgās, ar mīkstumu bagātās zivis ar iespaidīgu dzīves ilgumu, kādas mēs pazīstam šodien, tostarp arī savvaļas ekosistēmā. XIX gadsimtā tika uzsākta pusekstensīvā karpu audzēšana dīķos, un to lieto vēl joprojām, galvenokārt Centrāleiropā, kurā karpas vēl aizvien ir plaši izmantotas gastronomijā.
Nosaukums latīņu valodā – Cyprinus carpio
Produkcija (ES-27) – 66330 t (2007); 2 % no produkcijas apjoma pasaulē
Vērtība (ES-27) – 140 miljoni € (2007)
Galvenās ražotājas valstis ES – Čehija, Polija, Ungārija un Vācija
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – Ķīna, Indonēzija un Mjanma
Informācijas lapa 
[2 MB] 
Vairošanās
Vaisliniekus, kas tiek izraudzīti pēc fiziskajām īpašībām, nozvejo dīķī nārsta sezonas laikā.
Mazuļu audzēšana
Tikko izšķīlušies, kāpuri tiek pārvietoti uz mazām, seklām tvertnēm, kurās iepildīts ūdens 18 līdz 24 °C temperatūrā, kas bagāts ar zooplanktonu, ar kuru kāpuri barojas, kad ir atbrīvojušies no dzeltenummaisa.
Kāpuri paliek šajā tvertnē apmēram mēnesi līdz laikam, kad ir spējīgi peldēt. Tad tos pirmo reizi izlaiž dabiskajā vidē, nelielā, seklā dīķī. Veicot ikgadējo tīrīšanu, dīķis ir ticis apstrādāts tā, lai sekmētu mikroaļģu un zooplanktona attīstību tajā, jo tās ir vienīgās barības vielas, kas piemērotas karpu mazuļiem. Zivju mazuļi paliek šajā dīķī apmēram mēnesi, kura laikā pakāpeniski tiek atradināti ar ļoti smalku barības pulveri, kura sastāvā ir vienāds daudzums zivju miltu un augu miltu. Kad mazuļi ir sasnieguši apmēram 3 cm lielu garumu, tos savāc un pārvieto uz jaunajām zivīm paredzētu dīķi.
Kāpuri paliek šajā tvertnē apmēram mēnesi līdz laikam, kad ir spējīgi peldēt. Tad tos pirmo reizi izlaiž dabiskajā vidē, nelielā, seklā dīķī. Veicot ikgadējo tīrīšanu, dīķis ir ticis apstrādāts tā, lai sekmētu mikroaļģu un zooplanktona attīstību tajā, jo tās ir vienīgās barības vielas, kas piemērotas karpu mazuļiem. Zivju mazuļi paliek šajā dīķī apmēram mēnesi, kura laikā pakāpeniski tiek atradināti ar ļoti smalku barības pulveri, kura sastāvā ir vienāds daudzums zivju miltu un augu miltu. Kad mazuļi ir sasnieguši apmēram 3 cm lielu garumu, tos savāc un pārvieto uz jaunajām zivīm paredzētu dīķi.
Jauno zivju audzēšana
Pavasarī ielaisti dīķī, kas šim mērķim ik gadus tiek sagatavots, karpu mazuļi tajā paliek līdz ziemai.
Nobarošana
Trešā gada pavasarī karpas tiek ielaistas lielos nobarošanas dīķos, kur tās dzīvo ekosistēmā, saņemot barības piedevas – granulas, kas sastāv no zivju eļļas un miltiem, no augu miltiem un no vitamīnu un minerālvielu piedevām.
Karpas savāc tad, kad dīķī tiek veikta ziemas tīrīšana, un atkarībā no zivju izmēra tās tiek pārdotas vai pārvietotas uz pārziemošanas dīķi, lai tās gaidītu vēl vienu nobarošanas gadu vai arī tiktu izmantotas selekcijā kā vaislinieki. Cienījama vecuma karpa var svērt līdz 40 kg, un tās garums var sasniegt 1 m. Tomēr tirdzniecībā laisto zivju garums visbiežāk ir 30 līdz 50 cm un svars – apmēram 1,5 kg.
Karpas savāc tad, kad dīķī tiek veikta ziemas tīrīšana, un atkarībā no zivju izmēra tās tiek pārdotas vai pārvietotas uz pārziemošanas dīķi, lai tās gaidītu vēl vienu nobarošanas gadu vai arī tiktu izmantotas selekcijā kā vaislinieki. Cienījama vecuma karpa var svērt līdz 40 kg, un tās garums var sasniegt 1 m. Tomēr tirdzniecībā laisto zivju garums visbiežāk ir 30 līdz 50 cm un svars – apmēram 1,5 kg.
Patēriņš
Mūsdienās karpas audzē galvenokārt Centrāleiropas valstīs, kurās tās ceļ galdā tradicionālajos Vecgada un Lieldienu svētkos.
Cilvēki ir raduši karpas iegādāties dzīvas, lai zivis dažas dienas paturētu tīrā ūdenī un tā atbrīvotu tās no dūņu garšas. Pašlaik ražotāji cenšas dažādot savu piedāvājumu, ierīkojot nelielas pārstrādes vienības, kurās ražo pussagatavotus izstrādājumus (sagrieztas, svaigas vai kūpinātas zivis, pasniegtas filejas veidā vai gabaliņos) vai pēc tradicionālām receptēm pagatavotus ēdienus. Nozīmīga produkcijas daļa ir paredzēta arī ielaišanai atpūtas zvejas dīķos.
Cilvēki ir raduši karpas iegādāties dzīvas, lai zivis dažas dienas paturētu tīrā ūdenī un tā atbrīvotu tās no dūņu garšas. Pašlaik ražotāji cenšas dažādot savu piedāvājumu, ierīkojot nelielas pārstrādes vienības, kurās ražo pussagatavotus izstrādājumus (sagrieztas, svaigas vai kūpinātas zivis, pasniegtas filejas veidā vai gabaliņos) vai pēc tradicionālām receptēm pagatavotus ēdienus. Nozīmīga produkcijas daļa ir paredzēta arī ielaišanai atpūtas zvejas dīķos.