NEDALĀMS

Audzētas ES

Audzētas ES

Audzētas ES

Meklējat ar ilgtspējīgām metodēm ražotu pārtiku?
Pamēģiniet ES audzētas zivis!

 

Eiropas Savienībā audzētas zivis — veselīga, svaiga un vietējo ražotāju sagādāta alternatīva

Mēs visi zinām, ka zivis ir bagātas olbaltumvielām, nāk par labu sirdij un satur daudz vitamīnu un uzturvielu. Nav arī noslēpums, ka mūsu jūrās tiek zvejots pārāk intensīvi un ka apdraudam savus zivju krājumus. 

Zivju audzēšana jeb akvakultūra var palīdzēt mazināt šos draudus savvaļas zivīm, tajā pašā laikā apmierinot aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc zivīm gan ES, gan citur pasaulē. Zivaudzēšana ir viena no visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas nozarēm, un katru gadu puse no visā pasaulē apēstajām zivīm nāk no audzētavām, turklāt šis īpatsvars joprojām palielinās. Vienkāršāk izsakoties, bez zivaudzētavām nebūtu pietiekami daudz zivju, ko celt galdā visā pasaulē. Ja nebūtu audzētavu, nāktos nozvejot vēl vairāk savvaļas zivju jūrās un apdraudēt krājumu ilgtspējību.

Audzētas zivis ir vietējā pārtika

Akvakultūras preces ne vien nodrošina kvalitatīvas olbaltumvielas, bet ir arī vietējas izcelsmes, līdz ar to var palīdzēt attīstīt vietējo ekonomiku. No Eiropas Savienībā patērētajiem jūras produktiem 68 % importē un tikai 10 % audzē uz vietas. Eiropas akvakultūrā tieši ir nodarbināti jau vairāk nekā 80 000 cilvēku, un ir sagaidāms, ka to būs vēl vairāk, jo jūras produktu apjoms, ko nodrošina ES zivju audzētāji, arvien pieaug. Eiropas Savienība ir nesen reformējusi savu zivsaimniecības politiku un šai jomai paredzēto finansiālo atbalstu, tādējādi tā veicinās nozares izaugsmi, jaunu darbvietu rašanos un gādās, lai visas ES izaudzētie jūras produkti arī turpmāk atbilstu augstiem kvalitātes kritērijiem, būtu veselīgi un ilgtspējīgi.

Kā notiek zivaudzēšana 

Akvakultūra nozīmē “jūras produktu audzēšana”. Tā izpaužas kā saldūdens un jūras dzīvnieku un dažādu veidu aļģu audzēšana (aļģes audzēt sāka vēlāk). Ar akvakultūru nodarbojas visā Eiropā, tiek audzētas dažādu sugu zivis, gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi, kā arī aļģes. Saimniecībās izmanto dažādas audzēšanas metodes, piemēram, tradicionālās (virves, tīkli un tvertnes) vai sarežģītākas, piemēram, ūdens recirkulācijas sistēmas. Apmēram puse ES produkcijas ir gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi. No tiem vispopulārākās sugas ir gliemji un austeres. Savukārt laši un sarkanās zobaines sastāda ceturtdaļu ražošanas apjoma.  Saldūdens zivis, piemēram, foreles un karpas, ir piektdaļa ES akvakultūras produkcijas.

Līdzīgi kā lauksaimniecībā, arī akvakultūrā galvenās prioritātes ir ražot veselīgu pārtiku patērētājiem, gādājot par dzīvnieku labturību un nekaitējot videi. Zivaudzētājiem vajadzīgs tīrs ūdens un sanitārajām normām atbilstīgi apstākļi. Bieži vien zivis vai vēžveidīgie par paši apkārtējā vidē atrast sev vajadzīgo pārtiku, tomēr vajadzības gadījumā audzētāji tos piebaro, lai gādātu par ēdienkartes līdzsvarotību un veselīgumu. Tas tiek darīts, ievērojot stingros Eiropas standartus attiecībā uz vides un patērētāju aizsardzību. Tāpēc ES saražotās zivis ir ilgtspējīgas, svaigas, nekaitīgas, audzētas netālu un ir viegli izsekot to izcelsmi.

Kāpēc mums vispār vajadzīga zivaudzēšana?

Zivis ir veselīgas ēdienkartes sastāvdaļa, tomēr nav pietiekami daudz savvaļas zivju, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu, lai spētu apmierināt pašreizējo pieprasījumu. Ilgtspējīga zveja ir cieši saistīta ar zivaudzēšanu. Tikai ar šīm abām darbībām kopā ir iespējams iegūt pietiekami daudz zivju, lai apmierinātu aizvien pieaugošā iedzīvotāju skaita vajadzības un tajā pašā laikā neapdraudētu savvaļas zivju izredzes izdzīvot ilgstošā laikposmā.
Eiropas Savienībā esam ļoti atkarīgi no importa, jo ievedam 68 % no mūsu patērētajiem jūras produktiem. No šī apjoma liela daļa nāk no zivaudzētavām.  Tikai 10 % mūsu patērēto produktu izaudzēti ES. Ja vairāk ēdīsim audzētas zivis, samazināsies draudi savvaļas zivju krājumiem, būsim neatkarīgāki no importa, mūsu vietējā ekonomika augs un tajā būs vairāk darbvietu.

Kādas sugas ES audzē visvairāk?

Eiropas Savienībā apmēram puse akvakultūras produkcijas ir gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi. No tiem visiecienītākās ir ēdamgliemenes un austeres. Savukārt jūras zivis, piemēram, laši,  sarkanās zobaines un jūrasasari, sastāda 27 % mūsu zivsaimniecību ražošanas apjoma. Saldūdens zivis, piemēram, foreles un karpas, veido 23 % ES akvakultūras produkcijas.
ES audzē ļoti daudz sugu, piemēram, arī gliemenes, ķemmīšgliemenes, omārus, tilapijas, stores (kaviāra ieguvei) un pat tādas intensīvi zvejotas savvaļas zivju sugas kā akmeņplekstes, mencas un jūrasmēles. Attīstās arī aļģu ražošana. 
Sīkāku informāciju meklējiet te:

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture/species/index_lv.htm

Kā notiek zivju audzēšana?

Gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, piemēram, ēdamgliemenes un austeres, audzē uz virvēm, mietiem, vai galdiem līdzīgās struktūrās. Tiem vajadzīgs tīrs ūdens, lai uzņemtu ūdenī esošās barības vielas. Jūras zivis, piemēram, lašus un jūrasasarus, audzē lielos peldošos tīklu aplokos. Saldūdens zivis (piemēram, foreles) parasti audzē tvertnēs, kurām cauri tek upes ūdens. Citas saldūdens zivis, piemēra, karpas, audzē lielos ezeros un dīķos.
Sīkāku informāciju meklējiet te:

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture/aquaculture_methods/index_lv.htm

Vai taisnība, ka akvakultūra var kaitēt videi?

Gluži tāpat kā jebkurai citai cilvēku darbībai, arī zivaudzēšanai jānotiek ilgtspējīgi un atceroties par atbildību. Tāpat kā pārējiem pārtikas ražotājiem, arī zivaudzētājiem ir jāievēro vides un veselības aizsardzības standarti. ES vides aizsardzības standarti ir vieni no visstingrākajiem un efektīvākajiem visā pasaulē. Tomēr proaktīvākiem vides aizsardzībā jābūt arī pašiem zivaudzētājiem. Piemēram, akvakultūras dīķi var palīdzēt saglabāt svarīgas dabiskas ainavas un dzīvotnes savvaļas putniem un citām apdraudētām sugām.
Uzsūcot barības vielas, kas citādi varētu mazināt ūdens kvalitāti, gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi attīra piekrastes ūdeni. Visbeidzot, ilgtspējība ir labs princips arī no uzņēmējdarbības viedokļa, un zivaudzētāji ir vieni no aktīvākajiem vides uzraudzītājiem un aizsargātājiem, gādājot, lai nebūtu kaitējuma.

Vai audzētas zivis tiešām ir tikpat veselīgas kā savvaļas zivis?

Lai nodrošinātu to, ka mūsu pārtika ir nekaitīga, ES ir stingri noteikumi, tostarp arī par piesārņojošo vielu maksimālo līmeni. Gan audzētām, gan savvaļas zivīm ir noteikts vienāds līmenis, un stingra oficiālu pārbaužu sistēma nodrošina, ka mūsu galdā nonāk tikai veselīga pārtika neatkarīgi no tā, vai tā nākusi no ES, vai citām pasaules daļām.

Lai zivsaimniecībā saražotu 1 kg laša, ir vajadzīgs vairāk nekā 1 kg savvaļas zivju. Tad kāda jēga audzēt zivis, tās barojot ar savvaļas zivīm?

Tas, ka plēsīgas zivis, piemēram, lašus, baro ar savvaļas zivīm, neizbēgami ir viens no faktoriem, kas nāk par sliktu akvakultūras ilgtspējībai. Padarot pieejamākus alternatīvus barības veidus un tos izmantojot, kā arī uzlabojot barošanas efektivitāti, nemitīgi samazinās viena kilograma saražošanai vajadzīgo savvaļas zivju daudzums. Papildus rūpēm par ilgtspējību audzētājiem ir arī skaidrs ekonomisks dzinulis samazināt izmantoto savvaļas zivju daudzumu, jo tas ir veids, kā samazināt vienas no lielākajām ražošanas izmaksām. Komisija plāno palīdzēt nozarei vēl vairāk uzlabot situāciju.
Tomēr jāatceras, ka puse ES akvakultūras produkcijas ir gliemji, vēžveidīgie un adatādaiņi, kuriem nav vajadzīga papildu barība. Turklāt tiek audzētas arī zivis, kas nav plēsīgas, piemēram, karpas.

Ko ES dara, lai atbalstītu akvakultūru?

Nesen ir reformēta ES kopējā zivsaimniecības politika, ar tās palīdzību ES atbalstīs akvakultūras nozari. Nesen publicētās pamatnostādnēs ir izklāstītas Eiropas zivsaimniecības nozares kopējās prioritātes un vispārīgie mērķi. Noteiktas šādas četras prioritātes:

  • augsti kvalitātes, veselīguma un vides aizsardzības standarti;
  • teritorijas un ūdeņu pieejamības uzlabošana;
  • administratīvā sloga samazināšana nozarei;
  • konkurētspējas uzlabošana.

Lai zivaudzētājiem nodrošinātu pēc iespējas labākus darba apstākļus un iespēju būt veiksmīgiem, ES darīs pieejamu finansiālu atbalstu (ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda starpniecību). ES arī ieguldīs līdzekļus pētījumos par zivju audzēšanas ietekmi uz vidi un audzētu zivju veselību, barošanu un vairošanos — tie visi ir elementi, bez kuriem nav iespējama Eiropas akvakultūras ilgtspējīga attīstība.

Skolu projekts Mācības par Eiropas akvakultūru”

Lai gan šī, iespējams, ir visstraujāk augošā pārtikas ražošanas nozare pasaulē, par akvakultūru jeb zivsaimniecību ārpus nozares joprojām zināms pārsteidzoši maz.

Skolu projekts „Audzētas ES” radīts ar mērķi veicināt izpratni par akvakultūru Eiropas jauniešu vidū (vecumā no 12 līdz 18 gadiem). Projekts iepazīstinās skolēnus ar akvakultūras nozari un skaidros, kā tā ietekmē vietējo kopienu.

Projekta īstenošanas laikā tiks pētīta akvakultūras nozares loma pārtikas ražošanā un vides aizsardzībā, kā arī tiks atklātas dažādas biznesa un karjeras iespējas, kas paveras šajā nozarē.

Projekts paver arī daudz iespēju skolēnu pētījumiem par dažādām jūras un saldūdens zivīm, gliemjiem, vēžveidīgajiem un aļģēm, kas tiek audzētas, izmantojot tradicionālās un modernās metodes.

Pašlaik projekts tiek uzsākts 20 skolās 10 Eiropas Savienības valstīs (Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Polijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē).

Akvakultūras produkcijas ražotāji atgriežas skolās

Galvenā projekta sadaļa ir vietējā akvakultūras produkcijas ražotāja vizīte, sniedzot skolēniem iespēju uzdot interesējošos jautājumus ekspertam, lai turpinātu savus pētījumus, kā arī piedalītos interesantā un interaktīvā ekskursijā.

Projekta komplekts ir paredzēts pasniedzējiem, lai nodrošinātu visu nepieciešamo un lai palīdzētu skolēniem plānot un īstenot projektu, sākot no pirmās nodarbības, vizītes laikā un līdz pat izvērtējuma aktivitātēm par tādām tēmām kā „Uzturs un kulinārija”, „Zinātne un tehnoloģijas” vai „Komunikācija un māksla”.

 

/fisheries/inseparable/lv/file/schoolskitphoto2pngschools_kit_photo2.png

Iesaisties

Aicinām iesaistīties visas skolas!
Skolēnu sagatavotais materiāls tiks regulāri publicēts mūsu sociālo mediju kontos.

Aicinām mums rakstīt:
mare-communication@ec.europa.eu

Skolas komplekts

Vairāk informācijas par šo projektu atradīsiet šajā izdales materiālā.
Tāpat arī drīz būs pieejams un regulāri tiks atjaunots saraksts ar iesaistītajiem akvakultūras produktu ražotājiem.

Aicinām ņemt vērā, ka Eiropas Savienības finansējums nesedz visas izmaksas.