Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīgas tēmas
Jaunumi
Closing date: 15 July 2016
From 23rd to 27th May 2016, the 20th Annual Meeting of the Indian Ocean Tuna Commission (IOTC) was hosted by the European Union in La Réunion, France. Overall, the EU welcomes the outcome of the meeting, in particular the adoption of several EU proposals, such as a pilot project for a Regional Observer Scheme, the implementation of electronic Port State measures, an incentive scheme for better catch data reporting ('no-data no-fish' principle).
On 10 May, during its plenary session, the European Parliament voted to give its final consent to the new Protocol to the Fisheries Partnership Agreement between the European Union and Mauritania.

Divpusējie nolīgumi ar ārpussavienības valstīm

ES slēdz divu veidu zvejniecības nolīgumus ar ārpussavienības valstīm:

  • zvejniecības partnerattiecību nolīgumi — ES piešķir finansiālu un tehnisku atbalstu, pretī saņemot zvejas tiesības (parasti no partnervalstīm dienvidos), 
  • t.s. ziemeļu nolīgumi — ar Norvēģiju, Īslandi un Fēru salām par zivju krājumu kopīgu apsaimniekošanu.

Zvejniecības partnerattiecību nolīgumi

pdf - 976 KB [976 KB] English (en) español (es) français (fr) português (pt)

Komisija ES vārdā vada sarunas un noslēdz ar ārpussavienības valstīm nolīgumus par ilgtspējīgu zveju. Tajos paredzēti juridiski noteikumi, ka ES kuģi drīkst zvejot zivju krājumu pārpalikumu attiecīgās valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Tunzivju nolīgumi dod ES kuģiem tiesības sekot migrējošiem tunzivju bariem gar Āfrikas krastiem un Indijas okeānā.

Jauktajos nolīgumos atļauts zvejot dažādu sugu zivis partnervalsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Šajos nolīgumos ir arī noteikumi par resursu saglabāšanu un vides ilgtspēju, tādējādi uz visiem ES kuģiem attiecas vienādi noteikumi par kontroli un pārredzamību.

Savukārt ES maksā partnervalstīm atlīdzību, kas sastāv no divām daļām:

  • par piekļuves tiesībām ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai,
  • finanšu atbalsts nozarei.

Nozares atbalsta mērķis ir veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību partnervalstīs, nostiprinot to administratīvos un zinātniskos resursus, raugoties ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības, pārraudzības, kontroles un uzraudzības perspektīvā.

Kā nolīgumus ietekmē ES zivsaimniecības politikas reforma

Daļa no ES zivsaimniecības politikas reformām paredz:

  • uzlabot zinātniskās informācijas bāzi, uz kuras pamata nolīgumos tiek piešķirtas nozvejas tiesības, un sagādāt plašākas ziņas par zveju partnervalsts ūdeņos,
  • nostiprināt nolīgumu pārvaldību, ietverot tajos noteikumus par cilvēktiesību aizsardzību un pakāpeniski palielinot ES kuģīpašnieku daļu izmaksu segšanā par piekļuves tiesībām,
  • sekmīgāk ieviest koncepciju par ilgtspējīgu zveju partnervalsts ūdeņos, precīzāk ievirzot ES sniegto nozares atbalstu un regulāri veicot pārraudzību.


Ziemeļu nolīgumi

ES zvejniecība Ziemeļjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ir cieši saistīta ar mūsu kaimiņvalstu — Norvēģijas, Īslandes un Fēru salu — darbībām. Tā kā daudzi zivju bari pārvietojas pāri valstu robežām, visiem četriem iesaistītajiem dalībniekiem vajadzētu koordinēt savas darbības, īpaši tāpēc, ka dažādu valstu zvejas flotes nebūt nav ieinteresētas vienu un to pašu zivju krājumu nozvejā.

Tāpēc daudzus zivju krājumus apsaimnieko kopīgi, apmainoties ar kvotām, lai tās neietu zudumā. Dažus krājumus pārvalda starpvalstu konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecībā, kuru noslēdza, lai apsaimniekotu zivju krājumus šajā reģionā. Citus zivju krājumus pārvalda ar nolīgumiem, kas noslēgti starp piekrastes valstīm.

Šie nolīgumi ir ārkārtīgi svarīgi lielai daļai ES zvejas flotes, īpaši nolīgums ar Norvēģiju, kurā vien ietvertas kvotas vairāk nekā 2 miljardu eiro vērtībā.

Zvejniecības nolīgumu saraksts

ValstsTermiņšVeidsEK ieguldījums gadāRezervēts zivsaimniecības politikas attīstībai

Cape Verde English (en) español (es) français (fr) português (pt) 22.12.2018 Tuna 550 000 €/ 500 000 € 275 000 €/ 250 000 €
Comoros English (en) español (es) français (fr) português (pt) 31.12.2016 Tuna 600 000 € 300 000 €
Cook Islands English (en) n/a Tuna 385 000 / 350 000 € 350 000 €
Côte d'Ivoire English (en) español (es) français (fr) português (pt) 30.6.2018 Tuna 680 000 € 257 500 €
Gabon English (en) español (es) français (fr) 23.7.2016  Tuna 1 350 000 €  450 000 €
Greenland dansk (da) Deutsch (de) English (en) español (es) português (pt) 31.12.2020 Mixed 16 099 978 € 2 931 000 €
Guinea- Bissau 23.11.2017 Mixed   9 200 000 € 3 000 000 € 
Kiribati English (en) No protocol in force since 16.09.2015
Liberia English (en) 8.12.2020 Tuna 715 000 €/ 650 000 €/ 585 000 357 500/ 325 000/ 292 500
Madagascar English (en) español (es) français (fr) italiano (it) português (pt) 31.12.2018 Tuna 1 566 250/
1 487 500 €
700 000 €
 Mauritania English (en) 15.11.2019 Mixed 59 125 000 € 4 125 000 €
Mauritius English (en) 27.1.2017 Tuna 660 000 €  302 500 € 
Micronesia English (en) español (es) français (fr) português (pt)   No protocol in force since 25.2.2010
Morocco English (en) 27.2.2018 Mixed 30 million € 14 million €
Mozambique English (en) español (es) français (fr) italiano (it) português (pt) Protocol expired on 31 January 2015
São Tomé and Principe English (en) español (es) français (fr) português (pt) 22.5.2018 Tuna 710 000/
675 000 €
325 000 €
Senegal English (en) 19.11.2019 Tuna (+ hake component)  1 808 000/
1 668 000 € 
750 000 €
Seychelles English (en) español (es) français (fr) italiano (it) português (pt) 17.1.2020 Tuna

5 350 000 € in 2014
To 5 000 000 in 2019

2 600 000 €
Solomon Islands English (en) español (es) français (fr) português (pt) No protocol in force since 9.10.2012

Northern agreements

Country Period
Faeroe Islands dansk (da) Deutsch (de) English (en) français (fr) Nederlands (nl) 2006 - 2012
Norway English (en) 2009 - 2015