Navigācijas ceļš

Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika

Fakti un skaitļi, kas raksturo KZP pdf - 9 MB [9 MB] English (en)

Tiesību akti par zivsaimniecību (EUR-Lex)

ES tiesību aktu kopsavilkumi:

 

Jaunumi
Following an eight year hiatus the EU and Senegal have today signed a new five-year Sustainable Fisheries Partnership Agreement. The agreement will allow up to 38 EU boats to fish in Senegalese waters in return for a €8.69m payment by the EU.
The European Commission has welcomed the great strides made by Latvia in addressing the shortcomings of its national fisheries control system.

Kopējā zivsaimniecības politika (KZP)

ES zivsaimniecības pārvaldība
Zvejnieki Īrijā © Lionel Flageul

Kas ir kopējā zivsaimniecības politika?

KZP ir noteikumu kopums par Eiropas zvejas flotes pārvaldību un zivju krājumu saglabāšanu. Tā ir izstrādāta, lai pārvaldītu kopējos resursus, un tajā paredzēts, ka visai Eiropas zvejas flotei ir vienlīdz pieejami ES teritoriālie ūdeņi un zvejas vietas. Zvejniekiem tā tiek radīti taisnīgas konkurences apstākļi.

Zivju krājumi gan var atjaunoties, taču tie nav neierobežoti. Dažas zivju sugas cieš no pārzvejas. Tāpēc ES valstis ir nolēmušas rīkoties, lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspēju Eiropas zivsaimniecības nozarē un neapdraudētu zivju populācijas lielumu un vairošanos.

Sākotnējo KZP ieviesa XX gadsimta septiņdesmitajos gados, un tā vairākkārt ir modernizēta, jaunākajām izmaiņām stājoties spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Kādi ir kopējās zivsaimniecības politikas mērķi?

KZP tiecas nodrošināt, lai zivsaimniecība un akvakultūra būtu ekoloģiskas, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas nozares, kas sarūpē veselīgu pārtiku ES iedzīvotājiem. Šīs politikas mērķis ir dinamiska zivsaimniecības nozare un gana augsts dzīves līmenis ar zveju saistītajās kopienās.

Kaut arī ir svarīgi, lai loms būtu pēc iespējas lielāks, visam ir savas robežas. Mums jārūpējas, lai zvejas paņēmieni neapdraudētu zivju populācijas atjaunošanās spēju. Pašreizējā politikā paredzēts, ka periodā no 2015. līdz 2020. gadam jānosaka tādi nozvejas limiti, kas būtu ilgtspējīgi un ļautu ilgtermiņā saglabāt zivju krājumus.

Šobrīd zvejas ietekme uz trauslo jūras vidi vēl nav pilnībā izprasta. Tāpēc KZP pieeja ir piesardzīga un atzīst, ka cilvēka darbība ietekmē visus ekosistēmas elementus. Tā aicina zvejas kuģus zvejot tikai lomam paredzētās zivju sugas, pakāpeniski izskaužot praksi, kad nevajadzīgās zivis tiek izgāztas atpakaļ jūrā.

Reformā mainīts arī KZP pārvaldības veids, piešķirot ES valstīm lielākas kontroles pilnvaras valsts un reģionu līmenī.

KZP veido četras galvenās jomas:

KZP ir ietverti arī noteikumi par akvakultūruun ieinteresēto personu iesaistīšanu.

Oficiālie dokumenti

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES 2013. gada 11. decembra REGULA (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK