Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
How was sea bass managed in the EU until now? What does the common approach consist of? What will be proposed under the third part of this package? Sea bass landings are increasing from year to year, what will the Commission do to tackle this? Why are recreational anglers covered by the measures, when the commercial sector catches the lion share of sea bass? What about the longer term? What happens in January 2016, during the next spawning season of sea bass? What is the potential economic impact of a further decline of seabass?
Today the Fisheries Committee of the European Parliament has voted on the multiannual Baltic Plan, a management plan adopted by the European Commission in 2014 which establishes targets and conservation reference points for stocks and promotes regionalised decision making for fisheries in the Baltic.
The Council has adopted measures to help sea bass recover. For recreational fishing, which accounts for 25% of sea bass mortality, the decision will mean the introduction of a limit of three fish per day per angler. Learn more about sea bass with our infographic (available in English and in French).

Zinātniski atzinumi par zivju krājumu pārvaldību

Zivju krājumu pārvaldība

Viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) labas prakses principiem ir pārvaldības pasākumu definēšana, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām. Šādi pasākumi ir arī zvejas iespēju noteikšana un pārbaudes, kuru mērķis ir noteikt, cik efektīvi šie pasākumi bijuši politikas mērķu un uzdevumu sasniegšanā.

Sagatavojot jaunus noteikumus zivsaimniecības jomā, Eiropas Komisija ņem vērā vairāku struktūru zinātniskos atzinumus. ES valstu savāktie fakti un skaitļi datu vākšanas ietvaros ir šo struktūru darba pamatā. Lai īstermiņā novērstu trūkumus zināšanās, Komisija, finansē piedāvājumu konkursus un priekšlikumu konkursus, kuru rezultāts ir pētījumi un zinātniskās atziņas. Ilgtemiņa pētījumu projekti saistībā ar zivsaimniecības pārvaldību saņem atbalstu saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”.

Zinātniski konsultatīvās struktūras

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja English (en) (ZZTEK) tika izveidota 1993. gadā. Tās uzdevums ir konsultēt Komisiju zivsaimniecības pārvaldības jautājumā. Tā nav pastāvīga struktūra, bet ekspertu grupa, kas piedalās šajā darbā pagaidu locekļu statusā vai pēc pieprasījuma iesaistoties darba grupās. ZZTEK locekļus ieceļ Komisija, un viņiem ir padziļinātas zināšanas jūras bioloģijā un ekoloģijā, zivsaimniecības zinātnēs, zvejas rīku tehnikā, akvakultūrā un zivsaimniecības ekonomika. Šī komiteja ir tieši pakļauta Komisijai.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir 1902. gadā izveidota starpvaldību struktūra, kuras uzdevums ir īstenot un koordinēt jūras ekosistēmu pētījumus Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. ICES konsultē daudzu valstu valdības un reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kā arī Eiropas Savienību. ICES savā tīmekļa vietnē publicē praktiskus atsevišķiem reģioniem adresētus ieteikumus par konkrētām zivju sugām.

Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (VVZK) Zinātniskā padomdevēja komiteja (ZPK) ir 1952. gadā izveidota reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija, kuras struktūru un mandātu atjaunoja 2004. gadā.  ZPK atzinumi ir pamatā VVZK formulētajiem saistošajiem ieteikumiem par zivsaimniecības pārvaldību un jūras resursu saglabāšanu tās ziņā esošajos apgabalos — Vidusjūrā, Melnajā jūrā un savienojošos ūdeņos.

Attiecībā uz ES ārējās zvejas flotes darbībām un īpaši tāljūras zvejas floti Eiropas Komisija paļaujas arī uz zinātniskajām atziņām un vadības ieteikumiem, ko sniedz reģionālo zivsaimniecības organizāciju zinātniskās komitejas un reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas jautājumos par tunzivīm un mazajām pelaģiskajām sugām (dzīvo virsējos vai vidēja dziļuma ūdeņos) un bentiskajām un piegrunts zivju sugām (dzīvo jūras dibenā vai nedaudz virs grunts jeb bentālā līmeņa).

Parakstot zivsaimniecības partnerības līgumus ar piekrastes valstīm, kuras neietilpst ES, Eiropas Komisija rosina sadarbību starp zinātniekiem no ES valstīm un ārpussavienības valstīm. Tā var arī izveidot kopīgas zinātniskas komitejas vai organizēt kopīgas ad-hoc zinātniskas sanāksmes. Šajos ietvaros īstenotā darba rezultāts var būt zinātniski atzinumi un ieteikumi jautājumā par pārvaldību, kas adresēti apvienotajām komisijām, kuras izveidotas saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu. Apvienotajās komisijās ir vienāds skaits pārstāvju no ES un ārpussavienības piekrastes valstīm, un viņi sadarbojas kā līdzīgs ar līdzīgu.

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs papildina konsultatīvo struktūru darbu, atbalstot koordinēšanas un vadības darbu Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejā un datu vākšanas noteikumu izpildi. Tas arī veic pētījumus par zivsaimniecības pārvaldības jautājumiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas ietvaros.