Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika
Jaunumi
On July 15, in a seminar on the status of European fish stocks and on the economic situation of European fishing fleets, the Commission will be hearing the views of the fishing sector, scientific organisations, NGOs, national administrations and other members of the public, i.e. all those concerned with the EU's fisheries legislation.
On 29 June 2016 the Council of Fisheries Ministers and the European Parliament reached a political agreement to amend the rules currently in force for cod stocks (a long-term plan, also known as the cod recovery plan, which has been in force since 2008).
The European Parliament, the Council and the European Commission today reached an agreement on how to better protect deep-sea fish, sponges and corals while maintaining the viability of the European fishing industry. The agreement brings the EU rules on deep-sea fisheries, which date back to 2003, in line with the sustainability targets enshrined in the EU's reformed Common Fisheries Policy.

Zvejniecības pārvaldība

Zvejas inspektori pārbauda zvejas tīklu.

Zvejnieku lomi nāk no zivju krājumiem, kas principā ir bagātīgi, bet to reproduktīvās spējas nav neierobežotas. Zveju kontrolē, lai netiktu izsmelti krājumi un zveja būtu ekonomiski dzīvotspējīga. Zvejniecības pārvaldības sistēma ir visu interesēs,

  • lai parūpētos par krājumu atražošanos un bagātīgiem lomiem ilgtermiņā,
  • lai izveidotu ienesīgas nozares pamatu,
  • lai taisnīgi sadalītu zvejas iespējas un
  • saglabātu jūras resursus. 

Saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politiku (KZP) zvejniecības pārvaldības galvenais mērķis ir, ja iespējams, līdz 2015. gadam, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gadam nodrošināt, lai no visiem zivju krājumiem ilgtermiņā varētu iegūt bagātīgus lomus. To sauc par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Cits mērķis, kas kļūst arvien svarīgāks, ir, pakāpeniski ieviešot izkraušanas pienākumu, līdz minimumam samazināt nevēlamo nozveju un izšķērdīgu zvejas praksi vai izbeigt to pavisam. Pavisam nesen kardināli tika pārskatīti KZP noteikumi un vadības struktūra. Tika ieviests reģionalizācijas princips un plašāka konsultēšanās ar ieinteresētajām personām.

Zvejniecības pārvaldība var būt daudzējāda. Runa ir par zvejas līdzekļu kontroli, produkcijas izlaides kontroli vai abu šo kontroles veidu kombināciju. Zvejas līdzekļu kontrole ietver:

  • noteikumus par piekļuvi ūdeņiem, lai varētu kontrolēt, kuriem kuģiem kuri ūdeņi un apgabali ir pieejami,
  • zvejas piepūles kontroli, lai ierobežotu zvejas kapacitāti un kuģu izmantojumu,
  • tehniskos pasākumus, lai regulētu zvejas rīku izmantojumu un to, kur un kad zvejnieki var zvejot. 

Produkcijas izlaides kontrole galvenokārt ir konkrētu zvejniecību nozvejas apjoma ierobežojumi, jo īpaši nosakot kopējo pieļaujamo nozveju (skatiet KPN un kvotas).

Kopējā zivsaimniecības politikā arvien biežāk izmanto daudzgadu plānus, kas paredz dažādu pārvaldības rīku kombinēšanu.

Zvejniecības pārvaldības pamatā ir dati un zinātniskie atzinumi, kā arī kontroles pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt noteikumu godīgu piemērojumu un to, ka tos ievēro visi zvejnieki.