Zivsaimniecība

INSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable FishINSEPARABLE - Eat, Buy and Sell Sustainable Fish

Meklēt
    Brīvs teksts
Līdzīga tematika

2013. gada 11. decembra Regula

Tiesību akti par zivju krājumu saglabāšanu (EUR-Lex)

Kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas 2013. gadā pdf - 836 KB [836 KB] български (bg) dansk (da) Deutsch (de) eesti keel (et) ελληνικά (el) English (en) español (es) français (fr) italiano (it) lietuvių kalba (lt) Nederlands (nl) polski (pl) português (pt) română (ro) suomi (fi) svenska (sv)

Fakti un skaitļi, kas raksturo KZP pdf - 9 MB [9 MB] English (en)

Nelegālā zveja (NNN)

Jaunumi
The European Commission has today adopted a series of discard plans as it gears up for the introduction of an obligation to land all catches on 1 January 2015.
The Agriculture and Fisheries Council meeting of October 2014 will take place in Luxembourg on 13-14th October 2014.

Zivju krājumu pārvaldība

Zvejas inspektori pārbauda zvejas tīklu.

Zvejnieku lomi nāk no zivju krājumiem, kas principā ir bagātīgi, bet to reproduktīvās spējas nav neierobežotas. Zveju kontrolē, lai netiktu izsmelti krājumi un zveja būtu ekonomiski dzīvotspējīga. Zvejniecības pārvaldības sistēma ir visu interesēs,

  • lai parūpētos par krājumu atražošanos un bagātīgiem lomiem ilgtermiņā,
  • lai izveidotu ienesīgas nozares pamatu,
  • lai taisnīgi sadalītu zvejas iespējas un
  • saglabātu jūras resursus. 

Saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politiku (KZP) zvejniecības pārvaldības galvenais mērķis ir, ja iespējams, līdz 2015. gadam, bet ne vēlāk kā līdz 2020. gadam nodrošināt, lai no visiem zivju krājumiem ilgtermiņā varētu iegūt bagātīgus lomus. To sauc par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Cits mērķis, kas kļūst arvien svarīgāks, ir, pakāpeniski ieviešot izkraušanas pienākumu, līdz minimumam samazināt nevēlamo nozveju un izšķērdīgu zvejas praksi vai izbeigt to pavisam. Pavisam nesen kardināli tika pārskatīti KZP noteikumi un vadības struktūra. Tika ieviests reģionalizācijas princips un plašāka konsultēšanās ar ieinteresētajām personām.

Zvejniecības pārvaldība var būt daudzējāda. Runa ir par zvejas līdzekļu kontroli, produkcijas izlaides kontroli vai abu šo kontroles veidu kombināciju. Zvejas līdzekļu kontrole ietver:

  • noteikumus par piekļuvi ūdeņiem, lai varētu kontrolēt, kuriem kuģiem kuri ūdeņi un apgabali ir pieejami,
  • zvejas piepūles kontroli, lai ierobežotu zvejas kapacitāti un kuģu izmantojumu,
  • tehniskos pasākumus, lai regulētu zvejas rīku izmantojumu un to, kur un kad zvejnieki var zvejot. 

Produkcijas izlaides kontrole galvenokārt ir konkrētu zvejniecību nozvejas apjoma ierobežojumi, jo īpaši nosakot kopējo pieļaujamo nozveju (skatiet KPN un kvotas).

Kopējā zivsaimniecības politikā arvien biežāk izmanto daudzgadu plānus, kas paredz dažādu pārvaldības rīku kombinēšanu.

Zvejniecības pārvaldības pamatā ir dati un zinātniskie atzinumi, kā arī kontroles pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt noteikumu godīgu piemērojumu un to, ka tos ievēro visi zvejnieki.