Navigācijas ceļš

AA+A++Izdrukas versijaVietnes plānsRSSRSS

Kāda ir atšķirība starp "Eiropu 2020" un tās priekšteci Lisabonas stratēģiju?

Izaugsme un darba vietas. Kopā veidosim Eiropas nākotni © ES

"Eiropa 2020" ir izveidota, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējās stratēģijas īstenošanā, atzīstot tās stiprās puses (mērķi — izaugsme un darba vietu radīšana, kopš 2000. gada izveidoti 18 miljoni jaunu darba vietu) un piedāvājot risinājumus trūkumiem (nepilnības īstenošanā, lielas atšķirības starp ES valstīm reformu tempa un pamatīguma ziņā).

Jaunajā stratēģijā atspoguļojas arī pārmaiņas, ko ES piedzīvojusi kopš 2000. gada, īpaši pašlaik tik steidzamā vajadzība atgūties no finanšu krīzes.

Kas "Eiropā 2020" ir jauns un atšķirīgs?

1. Jauns izaugsmes veids (gudra, ilgtspējīga un integrējoša) — to paredzēts panākt galvenokārt šādi:

  • paaugstinot kvalifikāciju un sekmējot izglītību (arī mūžizglītību),
  • stimulējot pētniecību un inovāciju,
  • vairāk izmantojot viedtīklu un digitālās ekonomikas priekšrocības,
  • modernizējot rūpniecību,
  • gādājot par lielāku energoefektivitāti un resursu efektīvu uzmantošanu.

2. Stingrāka pārvaldība, pateicoties

  • regulārai un pārredzamai pārraudzībai,
  • visaugstākajā politiskajā līmenī (Eiropadomē) īstenotai vadībai.

Komisija vadīs procesu un izmantos jaunus, Lisabonas līgumā paredzētus instrumentus — ieteikumus un vajadzības gadījumā brīdinājumus par neatbilstošu politiku, kā arī (par nopietniem kavējumiem) sankcijas.

3. Ciešāka ekonomikas koordinēšana

Ekonomikas politikas koordinēšanai ir izveidota jauna sistēma — t.s. Eiropas pusgads, kura laikā dalībvalstu valdībām vienlaikus jāiesniedz valstu ziņojumi par ekonomiskajām reformām, stabilitāti un konverģenci, tāpat arī jānodrošina stabils finansējums savām reformu programmām.

Lai izpilde būtu efektīva un noritētu laikus, talkā nāks stingra pārraudzība Eiropas pusgada laikā, no svara būs skaidri un izmērāmi mērķi (gan ES, gan valstu līmenī), kā arī stabila uzraudzība.

Lapas sākums

Kas ir Eiropas pusgads?

Tas ir laikposms katra gada pirmajā pusē, kad valdības vienlaikus ziņo Komisijai par panākumiem, kas gūti, īstenojot

Šajā periodā Komisija var sniegt politikas norādes un ieteikumus dalībvalstīm pirms valstu budžeta apstiprināšanas. Dalībvalstīm tas var palīdzēt labāk koordinēt ekonomisko politiku, izmantojot priekšrocības, ko sniedz kopēja ES ekonomikas programma, kura ļauj pielāgot politiku, pieskaņojot to valsts situācijai.

ES savukārt laikus uzzinās par norisēm valstu attīstībā, kuras varēs iekļaut turpmākajās koordinēšanas kārtās. Eiropas pusgads sākas ar gada izaugsmes pētījuma publicēšanu.

Lapas sākums

Kas ir gada izaugsmes pētījums?

Komisijas ziņojums, kurā iztirzātas galvenās ekonomikas problēmas, ar ko saskaras ES, un kurā ieteikti prioritāri pasākumi to risināšanai.

Pamatojoties uz šo dokumentu, ES līderi pavasara Eiropadomes sanāksmē iesaka iespējamos risinājumus.

Lapas sākums

Kāpēc mums vajadzīgs ilgtermiņa plāns, ja joprojām turpinām cīnīties ar ikdienas problēmām?

Roka liek maciņā eiro monētu © ES

Ekonomikas atveseļošana joprojām ir vissteidzamākā prioritāte, un ES jau ir paveikusi lielu darbu, lai stabilizētu banku nozari un stimulētu saimniecisko darbību. Tomēr mūsu skatījumam jāsniedzas tālāk par pašreizējo krīzi.

Eiropas Savienībai jau tagad sagādā raizes konkurenti un demogrāfiskās pārmaiņas. Ja vienkārši atgriezīsimies pirmskrīzes stāvoklī, turpmāk mūs gaidīs smagas problēmas.

Tāpēc jau tagad jāsarūpē atbildes un risinājumi, kā nākotnē padarīt ES stiprāku un uzlabot tās konkurētspēju.

Reformām arī vajadzīgs laiks — mums jāsāk tagad, ja vēlamies aizsargāt vērtības, kuras savā dzīvesveidā atzīstam par noteicošajām.

Lapas sākums

Kā šī stratēģija novērš krīzes izraisītās protekcionisma tendences ekonomikas politikā?

Vairākas piekaramās slēdzenes, no kurām viena ir vaļā © iStockphoto

Radot apstākļus, kuros ES dalībvalstīm izdevīgāk būtu sadarboties nekā konkurēt citai ar citu.

To var izdarīt, uzlabojot pārredzamību, — tad katra valsts redzēs, ko dara pārējās. Izmantojot pārraudzības un salīdzinošās vērtēšanas rezultātus, Komisija sagatavo gada progresa ziņojumu, kur aprakstīti ceļā uz mērķiem gūtie panākumi, norādot uz kavējumiem un trūkumiem īstenošanā. Ieteicams rīkot labākās pieredzes apmaiņu.

ES mudina valstis ciešāk sadarboties, izdodot politikas ieteikumus dalībvalstu valdībām (ar Eiropadomes starpniecību). Ja tos neievēros vai ja valstu politika attīstīsies nepareizā virzienā, Komisija izmantos savas jaunās pilnvaras, kas tai piešķirtas Lisabonas līgumā, un izdos politikas brīdinājumus. Pēdējais līdzeklis būs sankcijas.

Lapas sākums

Kāpēc stratēģijai nav atvēlēts pašai savs budžets?

Eiro naudaszīmju kaudzītes © ES

Nepārdomāta naudas izdošana nav risinājums problēmām. Noturīgas ilgtermiņa izaugsmes atslēga ir reformas — gan strukturālas reformas, gan pārmaiņas publiskajā finansējumā.

Ja budžets ir neliels, jo svarīgāk ir pareizi novirzīt ierobežotos līdzekļus, lai panāktu gudrākas, ilgtspējīgas un integrējošas ekonomikas izveidi. Tādējādi veidosies lielāki ieņēmumi ilgtermiņa perspektīvā, un tiks mazināts publisko finanšu slogs.

ES jau finansē vairākas programmas, kuras var novirzīt šo mērķu sasniegšanai. Piemēram, no 2007. līdz 2013. gadam pētniecības un attīstības projektiem ir pieejami vairāk nekā 50 miljardi eiro, konkurētspējas un inovācijas sekmēšanai atvēlēti 3 miljardi eiro, bet mūžizglītībai — 7 miljardi eiro. Turklāt tajā pašā laikposmā no struktūrfondiem ir pieejami 277 miljardi eiro reģionu finansējumam.

ES dalībvalstu valdībām ieteikts pārskatīt savus izdevumus, lai tie dotu lielāku atdevi un lai valstis, neraugoties uz būtiskiem fiskāliem ierobežojumiem, rastu iespēju ieguldīt līdzekļus ilgtspējīgā izaugsmē.

Vienlaikus jāizpēta jauni finansējuma modeļi (piemēram, publiskā un privātā sektora partnerības, stimulējošs ES vai Eiropas Investīciju bankas finansējums utt.), lai apvienotu publiskā un privātā sektora resursus un panāktu pēc iespējas lielāku atdevi.

Lapas sākums

Varbūt labāk izmantot pašreizējās programmas, nevis izvērsties jaunās jomās?

Zobrati © ES

"Eiropa 2020" mobilizē visas pašreizējās ES politikas jomas, programmas un tiesību aktus, kā arī finanšu un koordinācijas instrumentus.

ES īpaši ir paredzējusi izmantot dažus galvenos tās rīcībā esošos mehānismus, lai nodrošinātu "Eiropas 2020" mērķu sasniegšanu: vienotā tirgus politiku (lai sekmētu lielāku ekonomikas integrāciju), rūpniecības politiku un ES ārējās ekonomikas un tirdzniecības programmu.

Lapas sākums

Vai Stabilitātes un izaugsmes paktu apvienos ar "Eiropu 2020"?

Divi metāla ķēdes posmi © ES

, Komisija to nav iecerējusi.

Pakts ir ļoti svarīgs instruments publisko finanšu konsolidēšanā un izaugsmes stimulēšanā, bet tam ir pašam savi mehānismi, kuriem jāturpina darboties.

Tomēr Stabilitātes un izaugsmes pakts un stratēģija "Eiropa 2020" jāīsteno ciešā saistībā vienam ar otru, jo budžeta politika ietekmē strukturālās reformas (un otrādi).

Tāpēc valdībām ik gadu tajā pašā laikā (aprīlī) jāiesniedz valsts reformu programma un stabilitātes vai konverģences programma.

Lapas sākums

Kāpēc "Eiropa 2020" ierosina pasākumus jomās, kas ir valstu valdību pārziņā, piemēram, izglītībā un nodarbinātībā?

Eiropas Savienības karogi Berlemona ēkas priekšplānā © ES

Tāpēc, ka centienus saglabāt Eiropas konkurētspēju vislabāk var saskaņot ES līmenī. ES neiejaucas šajās politikas jomās, tikai piedāvā izmantot priekšrocības, ko rada tās spēja gūt labāku pārskatu. Tā sniegs ieteikumus, kā palīdzēt atsevišķām valstīm.

ES vēlas nākt talkā tāpēc, ka likme ir tik augsta — Eiropai ir vajadzīga dinamiska ekonomikas izaugsme un augsta nodarbinātība, lai spētu saglabāt sociālās aizsardzības līmeni, īpaši ņemot vērā sabiedrības novecošanos.

Tas nozīmē, ka cilvēkiem jābūt pietiekami kvalificētiem, lai gūtu panākumus jaunajos ekonomiskajos apstākļos, tāpēc arī stratēģijā ieteikts reformēt izglītības jomu.

Lapas sākums

Cik liels bija ieinteresēto personu un iedzīvotāju devums stratēģijas izstrādē?

Divi cilvēki kaut ko kliedz megafonos © ES

Daudzas un dažādas grupas (gan no ES, gan ārpus tās) 2009. gadā sniedza vairāk nekā 1400 atbilžu Englishsabiedriskajā apspriešanā, kas bija veltīta šai stratēģijai.

Respondentu vidū bija valdības un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes, arodbiedrības, uzņēmumi, NVO, akadēmisko aprindu pārstāvji, patērētāju organizācijas un aptuveni 500 pilsoņu, kas atbildēja savā vārdā.

Komisija ņēma vērā viņu viedokli English, izstrādājot šo stratēģiju.

Lapas sākums