AA+A++Izdrukas versijaVietnes plānsRSSRSS

No vārdiem pie darbiem: Eiropas pusgads

Visas dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt "Eiropas 2020" mērķus un tos ir pārveidojušas valsts mērķos. Taču tikai tad, ja visu valstu individuālais darbs tiks saskaņots un virzīts mērķtiecīgi, tas dos vēlamo ietekmi uz izaugsmi.

Tāpēc Eiropas Savienība ir ieviesusi ikgadēju ekonomikas politikas koordinēšanas ciklu, ko sauc par Eiropas pusgadu. Katru gadu Komisija sīki analizē ES dalībvalstu budžeta, makroekonomiskās un strukturālās reformas un sniedz tām ieteikumus turpmākajiem 12-18 mēnešiem.

Eiropas pusgads sākas tad, kad Komisija pieņem gada izaugsmes pētījumu, — parasti, tuvojoties gada beigām. Šajā dokumentā tiek izklāstītas ES prioritātes nodarbinātības un izaugsmes palielināšanai. Komisija vienlaikus publicē arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru English (en) . Pamatojoties uz rādītāju pārskatu, brīdināšanas mehānisma ziņojumā ir noteiktas dalībvalstis, kuras jāanalizē sīkāk (izstrādājot padziļinātu pārskatu), lai izdarītu secinājumus par to, vai potenciāli pastāv zināma nelīdzsvarotība un kā tā izpaužas.

Ņemot vērā sākotnējo pieredzi ar Eiropas pusgadu, 2015. gada izaugsmes pētījumā ir priekšlikumi, kā šo procesu racionalizēt. Eiropas pusgadam ir šādi svarīgākie posmi.

Oktobrī dalībvalstis iesniedz budžeta projektu plānus nākamajam gadam. Novembrī Komisija sniedz atzinumu Deutsch (de) English (en) français (fr) par katru no tiem. Komisija novērtē, vai šie plāni atbilst prasībām, kas izvirzītas Stabilitātes un izaugsmes paktā.

Februārī Komisija par katru valsti publicē vienotu ekonomikas novērtējumu, kurā analizē attiecīgās valsts ekonomisko situāciju, reformu programmas un, pamatojoties uz brīdināšanas mehānisma ziņojumu, iespējamo nelīdzsvarotību, kas skar šo dalībvalsti.

Eiropadomes pavasara sanāksmē, kas notiek martā, izvērtē vispārējo makroekonomisko situāciju un sasniegto ceļā uz stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem. Tur arī nosaka politisko ievirzi fiskālajām, makroekonomiskajām un strukturālajām reformām.

Aprīlī dalībvalstis iesniedz plānus par to, kā tās panāks valsts finanšu stabilitāti (stabilitātes vai konverģences programmas), un iepazīstina ar reformām un pasākumiem, ar kuriem tiks veicināta gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tādās sfērās kā nodarbinātība, izglītība, pētniecība, inovācija, enerģētika un sociālā iekļautība (valstu reformu programmas).

Maijā Komisija sniedz katrai valstij adresētus ieteikumus English (en) . Tie ir konkrētai dalībvalstij pielāgoti politiskie ieteikumi jomās, kas nākamajos 12–18 mēnešos tiks uzskatītas par prioritārām. Padome apspriež un Eiropadome apstiprina šos ieteikumus. Tādējādi dalībvalstis saņem politiskus ieteikumus, pirms tās sāk apstiprināt nākamā gada budžeta projektus.

Visbeidzot, jūnija beigās vai jūlija sākumā Padome katrai valstij adresētos ieteikumus pieņem oficiāli.

Ja norādītajā termiņā valstis ieteikumus neņem vērā, tām var nosūtīt politiskus brīdinājumus. Smagas makroekonomiskās un budžeta nelīdzsvarotības gadījumā pastāv arī iespēja ieteikumu izpildi panākt ar stimuliem un sankcijām.

Lai īstenotu nepieciešamos politiskos pasākumus un panāktu plašu līdzatbildību par tiem, tiek īstenota cieša sadarbība ar Eiropas Parlamentu, ES padomdevējām struktūrām (Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju) un dalībvalstīm, it īpaši rīkojot faktu vākšanas misijas un divpusējas sanāksmes starp valstu iestādēm un Komisiju un pilnībā iesaistot nacionālos parlamentus, sociālos partnerus, reģionus un citas ieinteresētās personas.

 

Saistīti dokumenti

  • ES ekonomikas pārvaldības skaidrojums English

Lapas sākums