AA+A++Izdrukas versijaVietnes plānsRSSRSS

“Eiropa 2020” Latvijā

Konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir dokumenti, kurus katrai valstij sagatavojusi Eiropas Komisija. Tajos analizēta attiecīgās valsts ekonomiskā situācija un sniegti ieteikumi par pasākumiem, kuri šai valstij būtu jāveic nākamo 18 mēnešu laikā. Ieteikumi ir pielāgoti īpašajiem jautājumiem, kas risināmi attiecīgajā dalībvalstī, un aptver visdažādākās tēmas: valsts finansiālais stāvoklis, pensiju sistēmu reformas, pasākumi, kuru mērķis ir radīt darbvietas un cīnīties pret bezdarbu, izglītība un problēmas, kas skar inovāciju u.t.t. Konkrētām valstīm adresētos ieteikumus pieņem visaugstākajā līmenī — valstu vadītāji Eiropadomē.

Pārskats

Latvijas ekonomikas izaugsme 2012. gadā bijusi straujākā ES. Plānojot eiro ieviešanu 2014. gada janvārī, Latvija iesniedza Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai pieprasījumu veikt konverģences novērtējumu.

Latvijā ir panākts zināms progress attiecībā uz 2012. gada ieteikumiem (KVAI), un turpmākā īstenojuma izredzes ir daudzsološas. Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšana ir apsveicama, un reformas, kas ierosinātas izglītībā un zinātnē, atbilst problēmām, kuras apzināja Komisija, tomēr tās īstenot nebūs vienkārši. Elektroenerģijas tirgus liberalizācija ir pozitīvs solis, tomēr ir jārīkojas, lai sagatavotu dabasgāzes tirgus atvēršanu un uzlabotu energoefektivitāti.

Vidējā un ilgā termiņā Latvijai ir vairāki uzdevumi, jo īpaši, turpināt pārdomātu fiskālo politiku un samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Citi uzdevumi ir saistīti ar arodizglītības kvalitāti, sociālo palīdzību, pētniecības un izstrādes budžetu un inovācijas rādītājiem, enerģētiku un tiesu efektivitāti. Lielā mērā pateicoties Eiropas struktūrfondiem 2014.–2020. gadā, varēs īstenot valsts ieguldījumus, kas palīdzēs Latvijai tikt galā ar šiem uzdevumiem.

Īsumā par Eiropas Komisijas 2013. gada ieteikumiem Latvijai

Komisija ir nākusi klajā ar sešiem Latvijai adresētiem ieteikumiem, lai tai palīdzētu uzlabot ekonomisko situāciju. Tie ir šādās jomās.

  1. Ilgtspējīgas valsts finanses
    Latvija 2012. gadā spējusi būtiski samazināt savu deficītu, un tai ir salīdzinoši mazs valsts parāds. Tomēr, lai tā varētu saglabāt pašreizējo stabilo pozīciju, ir svarīgi, lai Latvija arī turpmāk ievērotu fiskālo disciplīnu. Latvijā cilvēki ar maziem ienākumiem maksā lielus nodokļus, un tas ietekmē nodarbinātību šajā grupā. Tā ir krietni zem ES vidējā rādītāja. Lai vairāk stimulētu zemu atalgoto darba ņēmēju nodarbinātību un saglabātu ilgtspējīgu finansiālo pozīciju, Latvijai būtu nodokļi jānovirza uz tādām jomām kā īpašuma vai vides nodokļi, kuri ir samērā zemi. Tai ir jāturpina pūliņi, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo noteikumu ievērošanu.
  2. Jaunatnes un ilgstošs bezdarbs
    Jaunatnes bezdarbs Latvijā ir samazinājies, bet joprojām tas ir augsts (nedaudz mazāk par 25 %). Valdība īstenojusi vairākus pozitīvi vērtējamus pasākumus, lai mazinātu jaunatnes un ilgstošo bezdarbu, tomēr ir jārīkojas vēl aktīvāk, piemēram, īstenojot garantijas jauniešiem shēmu un uzlabojot arodizglītību un apmācību.

     

  3. Nabadzības samazināšana
    40 % Latvijas iedzīvotāju apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Tas ir viens no ES augstākajiem rādītājiem. Lai novērstu šo problēmu, valdībai ir jāuzlabo sociālās palīdzības sistēmas segums un atbilstīgums un ir jāveic īpaši pasākumi, lai novērstu bērnu nabadzību.
  4. Augstākā izglītība un pētniecības sistēmas
    Latvija ir ierosinājusi vērienīgas augstākās izglītības sistēmas reformas, kuras ar nosacījumu, ka tās pienācīgi īstenos, domājams, pozitīvi ietekmēs kvalitāti. Tam būtu vajadzīga rūpīga pārraudzība, un būtu jāturpina arī pētniecības iestāžu modernizācija.
  5. Enerģētikas tirgus un efektivitāte
    Latvijas energopatēriņa un oglekļa dioksīda emisiju intensitāte vairāk nekā divkārt pārsniedz ES vidējo rādītāju. Būtiskus ieguvumus energoefektivitātes jomā varētu gūt ēku celtniecības jomā, tomēr ēku siltumizolācijas projektu virzība līdz šim bijusi gausa, un pūliņi ir jāturpina. Lai uzlabotu energoapgādes drošību un nodrošinātu pienācīgu darba tirgus darbību, ir svarīgi, lai Latvija atvērtu konkurencei savu dabasgāzes tirgu.
  6. Tiesu reforma
    Latvijas tiesu sistēmu raksturo civiltiesību sistēmas nepilnības, piemēram, ilgstoša tiesvedība un daudz neizskatītu lietu. Tas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Valdība ieviesusi dažus pasākumus, lai situāciju uzlabotu, tomēr ir jādara vairāk, tostarp jāievieš visaptveroša cilvēkresursu politika tiesu varas iestādēs.

Skatiet un salīdziniet Latvijas rādītājus svarīgākajās jomās ar citām ES dalībvalstīm


Eiropas semestra dokumenti