AA+A++Izdrukas versijaVietnes plānsRSSRSS

Ilgtspējīga izaugsme — resursu ziņā efektīvākai, videi nekaitīgākai un konkurētspējīgākai ekonomikai

Zāles stiebri, kas aug no datora klaviatūras © iStockphoto

Ilgtspējīga izaugsme nozīmē:

  • izveidot konkurētspējīgāku ekonomiku, kurā resursus izmantotu efektīvi un ilgtspējīgi, bet oglekļa dioksīda emisija būtu pēc iespējas zemāka,
  • aizsargāt vidi un novērst bioloģiskās daudzveidības izzušanu,
  • nostiprināt Eiropas līderpozīcijas, izstrādājot jaunas ekoloģiskas tehnoloģijas un ražošanas metodes,
  • izveidot efektīvus viedos elektrotīklus,
  • izmantot ES mēroga tīklus, lai uzņēmumi (īpaši mazie ražotāji) iegūtu papildu priekšrocības konkurētspējas ziņā,
  • uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši MVU,
  • palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli.

ES ilgtspējīgas izaugsmes galvenie mērķi

  1. 1. Līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ES ir gatava spert soli tālāk un samazināt emisijas apjomu pat par 30 %, ja citas rūpnieciski attīstītās valstis paustu līdzīgu apņemšanos un jaunattīstības valstis vienotos par savu devumu, kas atbilstu to iespējām, fiksējot šos mērķus visaptverošā starptautiskā nolīgumā.
  2. 2. Palielināt atjaunojamo energoresursu avotu daļu kopējā energopatēriņā līdz 20 %.
  3. 3. Panākt par 20 % lielāku energoefektivitāti.

> Visi ES līmeņa mērķi

Lapas sākums

Kā ES stimulēs ilgtspējīgu izaugsmi?

Izmantos 2 pamatiniciatīvas.

  1. 1. Resursu ziņā efektīva Eiropa

    Lai veiksmīgāk noritētu pāreja uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju, mūsu ekonomikas izaugsme jānošķir no resursu un enerģijas pārliecīgas patērēšanas,
    • samazinot CO2 emisiju,
    • uzlabojot energoapgādes drošību,
    • taupīgāk izmantojot un patērējot resursus.
  2. 2. Rūpniecības politika globalizācijas laikmetāEnglish

    ES ir vajadzīga rūpniecības politika, kas atbalsta uzņēmumus, it īpaši mazos uzņēmumus, jo tos vistiešāk ietekmē globalizācija, ekonomikas krīze un pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni. To var ieviest šādi:
    • atbalstot uzņēmējdarbību, lai Eiropas uzņēmumi būtu labāk sagatavoti un konkurētspējīgāki,
    • pievēršoties visiem pievienotās vērtības ķēdes elementiem, kuras starptautiskais aspekts kļūst arvien izteiktāks, sākot ar piekļuvi izejvielām un beidzot ar apkopi pēc pārdošanas.
    Šo politiku var īstenot vienīgi tad, ja uzņēmumi, arodbiedrības, akadēmiskās aprindas, NVO un patērētāju aizsardzības organizācijas savstarpēji sadarbojas.

    > Visas "Eiropas 2020" pamatiniciatīvas

Lapas sākums

Kālab Eiropai vajadzīga ilgtspējīga izaugsme?

Pārmērīga atkarība no fosilajiem kurināmajiem

Mēs esam atkarīgi no naftas, gāzes un oglēm, un tāpēc:

  • patērētāji un uzņēmumi ir pakļauti triecieniem, ko sagādā cenu svārstības,
  • tiek apdraudēta mūsu ekonomikas drošība,
  • paātrinās klimata pārmaiņas.

Dabas resursi

Saasināsies globālā konkurence, tiecoties iegūt dabas resursus, bet tas savukārt pakļaus vidi lielākam apdraudējumam. ES var palīdzēt mazināt šo vides apdraudējumu, izvēršot savu ilgtspējīgās attīstības politiku.

Klimata pārmaiņas

  • Lai sasniegtu mērķus klimata jomā, mums ātrāk jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisija un plašāk jāizmanto jaunās tehnoloģijas, piemēram, vēja un saules enerģija, kā arī oglekļa dioksīda uztveršana un saistīšana.
  • Jānostiprina mūsu valstu ekonomikas noturība pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un spēja novērst katastrofas un reaģēt uz tām.

Konkurētspēja

  • ES jāuzlabo produktivitāte un konkurētspēja. Tai jāsaglabā līderpozīcijas ekoloģisku risinājumu jomā. Sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā aizvien lielāko konkurenci no Ķīnas un Ziemeļamerikas puses.
  • Sasniedzot mērķus enerģijas jomā, mēs līdz 2020. gadam varētu ietaupīt 60 miljardus eiro par naftas un gāzes importu. Tas ir svarīgi ne tikai energoapgādes drošības labad, bet arī ekonomisku iemeslu dēļ.
  • Turpinot Eiropas enerģijas tirgus integrāciju, IKP palielinātos par 0,6 % līdz 0,8 %.
  • Ja 20 % no Eiropas energopatēriņa segtu no atjaunojamiem avotiem, visā ES varētu izveidot vairāk nekā 600 000 darba vietu. To skaits palielinātos vēl par 400 000, ja izdotos sasniegt 20 % energoefektivitātes mērķi.
  • Mūsu apņemšanās samazināt CO2 emisiju jāizpilda tā, lai gūtu pēc izspējas lielāku atdevi, iesaistot minimālas izmaksas. Tas ir iespējams, plašāk ieviešot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus.

Lapas sākums