AA+A++Izdrukas versijaVietnes plānsRSSRSS

Ekonomikas pārvaldība

Roka, kas aptur krītošos domino kauliņus © iStockphoto

Krīze daudzās Eiropas valstīs norādīja uz fundamentālām problēmām un tendencēm, kuras nav ilgtspējīgas. Tā arī parādīja, cik ļoti savstarpēji atkarīga ir ES dalībvalstu ekonomika. Rūpīgāka ekonomiskās stratēģijas saskaņošana visā ES mums palīdzēs atrisināt šīs problēmas un nākotnē strauji kāpināt izaugsmi un nodarbinātību.

Kā no krīzes izkļūt stiprākiem — Eiropas redzējums

Vienotāki nekā jebkad — kādus risinājumus ES ir atradusi finanšu krīzes pārvarēšanai, kā tā nostiprina ekonomikas un monetāro savienību un kā tā gatavojas spēcīgākas politiskās savienības izveidei.

Jaunās ES ekonomikas pārvaldības pamats ir trejāds:

  • Nostiprināta ekonomikas programma paredz ciešāku uzraudzību. Runa ir par saskaņotām stratēģiskajām prioritātēm un mērķiem atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020”, papildu saistībām no to dalībvalstu puses, kuras ir pakta “Euro Plus” dalībvalstis, ekonomiskās un fiskālās politikas ciešāku uzraudzību ES līmenī saskaņā ar Sabilitātes un izaugsmes paktu un jaunajiem instrumentiem, kuru mērķis ir novērst makroekonomikas nelīdzsvarotību, kā arī jaunu darba metodi — Eiropas pusgadu, kas ļauj katru gadu vienā un tajā pašā laikā apspriest ekonomikas un budžeta prioritātes.
  • Rīcība eirozonas stabilitātes saglabāšanai. 2010. gadā ES reaģēja uz valstu parāda krīzi, izveidojot pagaidu mehānismu dalībvalstu atbalstam. 2013. gadā to aizstās Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM). Šie atbalsta pasākumi ir atkarīgi no stingras fiskālās konsolidācijas un reformu programmām un tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar SVF.
  • Rīcība finanšu sektora sakārtošanai izklāstīta zemāk.

ES ekonomikas pārvaldības daži svarīgākie aspekti raksturoti zemāk.


 

Eiropas pusgads

Eiropas pusgads ir ikgadējs sešu mēnešu periods, kurā efektīvi tiek saskaņota dalībvalstu budžeta, makroekonomiskā un strukturālā stratēģija, lai dalībvalstis valsts budžeta veidošanā un citos ekonomikas politikas veidošanas aspektos laicīgi varētu ņemt vērā ES apsvērumus.

Eiropas pusgada galvenie posmi ir šādi:

Janvārī Komisija publicē savu gada izaugsmes pētījumu, kurā izvirzītas nākamā gada ES prioritātes attiecībā uz straujas izaugsmes un nodarbinātības kāpuma nodrošināšanu.

Martā ES dalībvalstu un valdību vadītāji, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu, publicē ES ieteikumus, kas ir jāņem vērā, veidojot valstu stratēģijas.

Aprīlī dalībvalstis iesniedz plānus, kur izklāstīts, kā tiks panākta valsts finanšu stabilitāte (stabilitātes vai konverģences programmas) un kas tiks mainīts un darīts, lai virzītos uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi (dalībvalstu reformu programmas).

Jūnijā Komisija novērtē šīs programmas un vajadzības gadījumā sniedz konkrētām valstīm domātus ieteikumus. Šos ieteikumus apspriež Padomē un apstiprina Eiropadomē.

Visbeidzot jūnija beigās vai jūlija sākumā Padome oficiāli apstiprina šos konkrētām valstīm domātos ieteikumus.



 

Stabilitātes un izaugsmes pakts

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir noteikumu kopums, kas mudina dalībvalstis saglabāt valsts finanšu stabilitāti.

Stabilitātes un izaugsmes paktam ir divas daļas.

  • Preventīvajā daļā paredzēts, ka dalībvalstis ik gadu iesniedz stabilitātes (eirozonas valstis) vai konverģences (pārējās dalībvalstis) programmu. Šo programmu iesniedz kopā ar valsts reformu programmu. Šajā programmā izklāstīts, kā dalībvalsts plāno panākt valsts finanšu stabilitāti vidēji ilgā laikposmā. Komisija var nākt klajā ar politikas ieteikumiem (jūnijā atbilstīgi Eiropas pusgadam) vai vajadzības gadījumā ar Padomei adresētiem priekšlikumiem par agrīniem brīdinājumiem saistībā ar pārmērīgu budžetu.
  • Korektīvā daļa attiecas uz pārmērīga deficīta procedūru. Saskaņā ar pārmērīga deficīta procedūru, ja kāda dalībvalsts pārkāpj Līgumā plašāk aprakstīto noteikumu par 3 % budžeta deficītu, Padome nāk klajā ar ieteikumiem, kā risināma šī problēma. Šo ieteikumu neievērošanas gadījumā eirozonas dalībvalstīm var noteikt sankcijas.

Šobrīd Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) tiek nostiprināts, īstenojot vairākus grozījumus, kurus ierosināja,

  • lai SIP korektīvajā daļā lielākā mērā tiktu ņemta vērā mijiedarbība starp parādu un deficītu, īpaši valstīs ar augstu parādu (kur valsts parāds pārsniedz 60 % no IKP),
  • lai paātrinātu pārmērīga deficīta procedūru un panāktu, ka sankciju noteikšana dalībvalstīm kļūst pa daļai automātiska, ieviešot noteikumu par kvalificētu balsu vairākumu Padomē Komisijas priekšlikuma par sankcijām noraidīšanai,
  • lai uzlabotu valstu budžeta plānus, risinot jautājumus, kas saistīti ar grāmatvedības uzskaiti un statistiku, kā arī ar prognozēšanas praksi.

 

Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana

Pēdējo gadu desmitu laikā dalībvalstu ekonomiskā attīstība bijusi atšķirīga. Tas padziļinājis atsevišķu dalībvalstu atpalicību konkurētspējas ziņā un izraisījis makroekonomisko nelīdzsvarotību ES. Lai nepieļautu šādu situāciju nākotnē, Komisija ir ierosinājusi jaunu uzraudzības mehānismu, kura mērķis ir šādu problēmu laicīga apzināšana un koriģēšana. Šis mehānisms ļaus uzraudzīt dalībvalstis, lai laicīgi izvairītos no makroekonomikas nelīdzsvarotības (piem., nekustamā īpašuma cenu burbuļiem, tekošo kontu deficīta pieauguma, konkurētspējas kritumiem vai kāpumiem). Tad, ja dalībvalstis pārkāpj “kritiskos sliekšņus”, Komisija veic padziļinātu pētījumu, lai analizētu, vai nelīdzsvarotība ir kaitējoša un vai ir vajadzīgi ieteikumi.


 

Pakts “Euro Plus”

Eirozonas valstis, pieaugot to savstarpējai atkarībai, ir vienojušās par papildu reformu programmu — paktu “Euro Plus”. Šo paktu parakstījušas arī sešas eirozonā neietilpstošas valstis: Bulgārija, Dānija, Latvija, Lietuva, Rumānija un Polija. Tā pamatā ir četras prioritātes: konkurētspēja, nodarbinātība, valsts finanšu ilgtspēja un finanšu stabilitātes nostiprināšana.

ES valstu vadītāji šo paktu apstiprināja 2011. gada martā. Visas 23 valstis, kuras to parakstīja, ir gatavas ieviest detalizētas reformas. Četras dalībvalstis, kuras neparakstīja šo paktu, var to parakstīt, ja vēlas. Atbilstīgi šim paktam pieņemtās saistības, kuras pilnā mērā saskan ar ekonomikas jaunās pārvaldības principiem, ir iekļautas dalībvalstu reformu programmās.


 

Finanšu sektora atveseļošana

ES ir ieviesusi jaunus noteikumus un izveidojusi jaunas aģentūras, lai laicīgi novērstu problēmas un gādātu, ka finanšu sektorā darbojošās personas pienācīgi regulē un uzrauga. Iesākto darbu turpinās, tostarp lai nodrošinātu, ka Eiropas bankām ir pietiekamas kapitāla rezerves, kas nākotnē tām ļautu izturēt visus finanšu sistēmas satricinājumus, turpināt savu darbību un piešķirt kredītus mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Lapas sākums