AA+A++Izdrukas versijaVietnes plānsRSSRSS

Priekšsēdētājs Barrozu ierosina izveidot banku savienību

Eiropadomes 2012. gada jūnija sammitā valstu un valdību vadītāji un Eiropas Komisija spriedīs par ES izaugsmes stratēģiju, apvienojot tiklab tūlītējos pasākumus, kas vajadzīgi, lai iešūpotu ekonomiku, kā ilgtermiņa redzējumu par stiprāku Eiropas Savienību.

Uzstājoties ar runu Eiropas Parlamentā, Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu rezumē svarīgākos elementus ES reakcijā uz krīzi un turpmākajā izaugsmē.

Izaugsme

Eiropas Komisijas vēstījums pirms Eiropadomes jūnija sanāksmes ir nepārprotams: izaugsme ir iespējama tikai tad, ja būs gan stabila valstu finanšu sistēma, gan pamatīgas strukturālās reformas, gan arī mērķtiecīgi ieguldījumi.

Eiropadomei jāpieņem lēmums par izaugsmes iniciatīvu, kurai ir trīs pamatelementi:

  1. struktūrfondu darbības pārplānošana, priekšplānā izvirzot izaugsmi un konkurētspēju;
  2. ieguldījumu pastiprināšana Eiropas līmenī, palielinot EIB aizdošanas spējas, un projektu obligāciju iniciatīva;
  3. vienotā tirgus potenciāla pilnīga izmantošana.

Stingrāka ekonomiskā pārvaldība

Konkrētai valstij adresēti otrie ieteikumi, kas pieņemti 30. maijā, ir piemērs tam, kā Eiropas pusgada politika izpaužas praksē.

Tā ir budžeta un ekonomikas veselības pārbaude katrā no 27 dalībvalstīm. Ir piedāvāts, kā rīkoties, lai novērstu konstatētos riska faktorus un neatbilstību.

Komisija aicina Eiropadomi skaidri atbalstīt šos katrai valstij adresētos ieteikumus, neļaujoties vilinājumam tos padarīt neskaidrus.

ES budžets

Ja visi piekrīt tam, ka izaugsmi var panākt ar mērķtiecīgiem valstu ieguldījumiem papildus strukturālajām reformām, tad tas jāatspoguļo Eiropas Savienības budžetā.

Ja ātri pieņemtu daudzgadu finanšu plānu, tas uzreiz būtu signāls, ka Eiropa ir gatava ieguldīt mūsu nākotnē un ka mūsu izaugsmes plāni nav tukša graša vērti.

Eiropas Savienības budžets NAV budžets Briselei, ES iestādēm vai struktūrām. Tā ir nauda Eiropas reģioniem, pilsētām, studentiem, MVU, pētniekiem un daudziem citiem.

Ekonomiskās un monetārās savienības nostiprināšana

Banku savienība

Tagad tiek darīts viss, lai radītu impulsu turpmākai integrācijai eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā.

Finansiālā integrācija ir joma, kur varētu panākt strauju progresu pat bez izmaiņām Līgumā un ar milzīgiem ieguvumiem iedzīvotājiem un ieguldītājiem, kuri būtu aizsargāti un uzticētos tirgum.

Tādējādi dabiska prioritāte šķiet banku savienības izveide.

Priekšsēdētājs Barrozu saskata divus galvenos pasākumus, kas jāveic:

  1. jāpaātrina jau iesniegto priekšlikumu pieņemšana, piemēram, par vienotu noteikumu kopumu un banku noregulējumu;
  2. līdz rudenim jāpieņem lēmumi par svarīgākajiem Komisijas sagatavotajiem priekšlikumiem, piemēram, par banku integrētāku uzraudzību un kopīgu noguldījumu garantiju shēmu.

Izlasiet kopsavilkumu par pasākumiem, kuri jau veikti un kuri plānoti tuvākajā nākotnē.

Fiskāla savienība

Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai un banku savienības izveidei būs pilna atdeve tikai tad, ja tiks izveidota fiskāla savienība.

Kas jādara

  1. Jāturpina attīstīt fiskālās un ekonomiskās politikas efektīvu saskaņošanu Eiropas pusgada plānošanā, tostarp ātri pieņemot divu priekšlikumu pakotni.
  2. Jāuzlabo finansiālie balsti — EFSM, EFSI English un tā pēcteci ESM.

Mēs ievadīsim nopietnu diskusiju par to, kā vienoti emitēt parādzīmes un savstarpēji apdrošināt valsts parādu stabilitātes obligāciju veidā (lasiet Komisijas Zaļo grāmatu English).

Politiska savienība

Ciešākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai nepieciešama lielāka pārskatatbildība un leģitimitāte. Jāsagatavo vēsturiski lēmumi, un diskusijā jāiesaista iedzīvotāji.