---

Izmantojiet savas tiesības

---

ES likumi piešķir tiesības un uzliek pienākumus ne tikai dalībvalstīm, bet arī pilsoņiem un uzņēmumiem, kuriem daudzas tiesību normas ir piemērojamas tieši. Tie ir dalībvalstu tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa, un dalībvalstis ir tieši atbildīgas par šo likumu iestrādāšanu savos tiesību aktos un par to pareizu piemērošanu. Tāpēc jums ir tiesības sagaidīt, ka visu Eiropas Savienības valstu varas iestādes ievēro jūsu tiesības saskaņā ar ES likumiem.

Ja uzskatāt, ka kāds likumdošanas, normatīvais vai administratīvais akts vai kāds pasākums dalībvalstī ir pretrunā Savienības tiesību normām vai principiem, varat iesniegt sūdzību Eiropas Komisijā. Jums nav jāpierāda, ka jums ir attiecīgas likumīgās intereses vai ka esat galvenais pārkāpuma upuris. Taču, lai jūsu sūdzību pieņemtu, tajā jānorāda konkrēts Eiropas Savienības tiesību pārkāpums kādā no dalībvalstīm. Sūdzība nevar būt saistīta ar privātas lietas izskatīšanu.

1. Sūdzības iesniegšana
2. Sūdzības izskatīšana
3. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi valstī
4. Administratīvās garantijas
5. Sūdzības iesniedzēja un viņa personas datu aizsardzība
6. Pārsūdzība pie Ombuda

1. Sūdzības iesniegšana

Sūdzības jāiesniedz rakstiski — vēstules, faksa vai e-pasta veidā.

Sūdzībām jābūt izsmeļošām un precīzām. Jānorāda, ko tieši attiecīgā dalībvalsts, jūsuprāt, ir izdarījusi nepareizi un kādus pasākumus esat jau veicis (vienalga, kādā līmenī), un, cik nu tas ir iespējams, konkrētos ES likumu noteikumus, kas, pēc jūsu domām, ir pārkāpti, un to, vai pārkāpums ir saistīts ar ES finansējumu. Rakstiskas sūdzības par ES tiesībām neatbilstošiem pasākumiem un praksi dalībvalstīs mēs izskatām viena mēneša laikā, lai konstatētu, vai ir pamats mūsu rīcībai.

Piecpadsmit darbdienu laikā jums nosūtīs apstiprinājumu par to, ka Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāts ir saņēmis jūsu sūtīto korespondenci. Ja Ģenerālsekretariātam rodas kādi jautājumi par saņemto korespondenci, tas divu nedēļu laikā pēc saņemšanas konsultējas ar attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām.

Korespondenci, kuras sakarībā, iespējams, veiks izmeklēšanu, piemēram, sūdzības, Eiropas Komisijas Ģenerālsekretariāts reģistrē datubāzē.

Visu saņemto korespondenci un sūdzības pēc būtības izskata Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti un dienesti.

Ja saņemam vairākas sūdzības par vienu un to pašu lietu, mēs tās visas reģistrējam ar vienu numuru.

2. Sūdzības izskatīšana

Pēc sūdzības iesniegšanas ir iespējami šādi sūdzības izskatīšanas posmi.

2.1. Izmeklēšana

Pēc sūdzības saņemšanas var būt nepieciešama sīkāka izpēte, lai noskaidrotu papildu informāciju un konkrētos likuma punktus, kas ir pārkāpti.

Ja šīs izmeklēšanas laikā Eiropas Komisijai vajadzēs sazināties ar tām dalībvalsts varas iestādēm, par kurām ir sūdzība, jūsu identitāti izpaudīs tikai tad, ja jūs būsit devis atļauju to darīt.

Ja būs vajadzīgs, jums lūgs iesniegt papildinformāciju.

Pēc faktu novērtēšanas saskaņā ar mūsu iekšējiem noteikumiem un prioritātēm ES likumpārkāpumu izmeklēšanā mēs izlemsim, vai saistībā ar jūsu sūdzību ir vajadzīga turpmāka rīcība.

2.2. Pārkāpuma procedūras sākšana — oficiāla sazināšanās ar attiecīgo dalībvalsti

Ja Komisija uzskata, ka, iespējams, pieļauts pietiekami smags ES tiesību pārkāpums, lai sāktu pārkāpuma procedūru, tā vēršas pie attiecīgās dalībvalsts ar oficiālu paziņojuma vēstuli, aicinot to noteiktā termiņā iesniegt savus apsvērumus.

Dalībvalstij tad jāsniedz savi apsvērumi attiecībā uz sūdzībā minētajiem faktiem un tām ES tiesību normām, ar kurām Eiropas Komisija pamato savu lēmumu sākt pārkāpuma procedūru.

Atkarībā no attiecīgās dalībvalsts atbildes vai kavēšanās tādu sniegt Komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt argumentētu atzinumu, kur tā skaidri un noteikti uzskaita iemeslus, kas tai liek domāt, ka ir pārkāptas ES tiesības, un lūdz dalībvalsti labot situāciju noteiktā laika posmā (parasti divos mēnešos).

Šīs oficiālās saziņas mērķis ir konstatēt, vai tiešām pieļauts ES tiesību pārkāpums, un pārkāpuma gadījumā labot situāciju minētajā laikposmā, neierosinot lietu Tiesā.

Ņemot vērā atbildi, Komisija var arī pieņemt lēmumu nesākt pārkāpuma procedūru, piemēram, ja dalībvalstij izdodas Komisiju pārliecināt, ka tā grozīs savus likumus vai to piemērošanas veidu. Praksē tā atrisina lielāko daļu gadījumu.

2.3. Vēršanās Tiesā

Ja attiecīgā dalībvalsts nenodrošina atbilstību Komisijas argumentētajam atzinumam, Komisija var pieņemt lēmumu par lietas iesniegšanu Tiesā.

Paiet vidēji divi gadi, līdz Tiesa pasludina savu spriedumu lietās, kuras ierosinājusi Komisija.

Tiesas spriedumi atšķiras no dalībvalstu tiesu spriedumiem.

Tiesa pasludina spriedumu, ka ir (vai nav) konstatēts pārkāpums.

Tiesa nevar nedz atcelt kādu dalībvalsts tiesību akta noteikumu, kas neatbilst ES tiesībām, nedz prasīt no dalībvalsts valdības, lai tā atbildētu uz kādas fiziskas personas pieprasījumu, nedz prasīt no dalībvalsts, lai tā samaksātu kompensāciju cilvēkiem, kuri ir cietuši no ES tiesību pārkāpuma.

Dalībvalstij, attiecībā pret kuru Tiesa pieņēmusi spriedumu, pašai pēc savas iniciatīvas ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai panāktu atbilstību Tiesas spriedumam un jo īpaši lai atrisinātu strīdu, kas ir bijis procedūras sākšanas pamatā.

Ja dalībvalsts to nedara, Eiropas Komisija var no jauna vērsties Tiesā un prasīt, lai tā dalībvalstij noteiktu soda naudu par katru dienu līdz brīdim, kad tā novērš pārkāpumu, vai vienreiz maksājumu naudas sodu.

3. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi valstī

Par ES tiesību izpildi dalībvalstīs pirmām kārtām ir atbildīgas dalībvalstu administratīvās vai tiesas instances.

Ja uzskatāt, ka kāds likumdošanas, normatīvais vai administratīvais akts vai administratīvais pasākums ir pretrunā ES tiesībām, pirms sūdzības iesniegšanas Komisijā vai vienlaikus jums jāvēršas dalībvalsts administratīvajās vai tiesas instancēs vai pie attiecīgā valsts vai reģiona ierēdņa, kas izskata pilsoņu sūdzības, un/vai jāizmanto attiecīgajā valstī pieejamās arbitrāžas procedūras.

Eiropas Komisija jums iesaka izmantot arī administratīvos, tiesu vai citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecīgajā valstī, jo tie jums ir daudzējādā ziņā izdevīgāki.

Izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecīgajā valstī, principā būtu jābūt iespējai daudz tiešāk un konkrētāk apliecināt savas tiesības nekā pēc pārkāpuma procesa, kuru ierosinājusi Eiropas Komisija un kura veikšanai, iespējams, būs vajadzīgs zināms laiks.
Patiesībā vienīgi valsts tiesu tiesneši var izdot administratīvajām iestādēm adresētus rīkojumus un anulēt valstu lēmumus.
Tikai dalībvalstu tiesneši vajadzības gadījumā var prasīt, lai dalībvalsts atlīdzinātu privātpersonām zaudējumus, kas nodarīti tāda Kopienas tiesību pārkāpuma rezultātā, par kuru tā ir atbildīga.

4. Administratīvās garantijas

Kad jūs iesniedzat sūdzību, mēs dodam šādas garantijas.

a) Pēc jūsu sūdzības reģistrēšanas Ģenerālsekretariātā tai piešķir oficiālu numuru, kuru jums paziņos apstiprinājumā par korespondences saņemšanu un kurš jānorāda turpmākajā korespondencē, ko mums sūtīsit.
Oficiāla numura piešķiršana nebūt nenozīmē, ka pret attiecīgo dalībvalsti ir sākta pārkāpuma procedūra.

b) Ja Komisijas dienestiem nāksies sazināties ar valsts varas iestādēm, par kurām jūs sūdzaties, mēs neizpaudīsim jūsu identitāti, ja vien nebūsit devis tam atļauju. Ja nebūsit neko tādu minējis, mēs pieņemsim, ka vēlaties palikt anonīms.

c) Lēmumu par pārkāpuma procedūras sākšanu vai nesākšanu Komisija centīsies pieņemt gada laikā pēc jūsu sūdzības reģistrēšanas.

d) Kad šis termiņš ir pagājis, par pārkāpuma lietu atbildīgais Komisijas dienests pēc jūsu pieprasījuma jūs rakstiski informēs. Ka Komisijas dienesti informēs sūdzību iesniedzējus par situāciju attiecībā uz viņu sūdzību pēc gada, ja sūdzības iesniedzējs būs to prasījis. Dienests, kas izskata jūsu sūdzību, vispirms jūs informēs, ja tas plānos ieteikt Komisijai izbeigt lietu. Savukārt, ja nolemsim sākt tiesvedību pret attiecīgajām iestādēm, mēs jūs informēsim par notikumu attīstības gaitu.

5. Sūdzības iesniedzēja un viņa personas datu aizsardzība

Sūdzības iesniedzēja identitāti, kā arī datus, ko viņš būs pārsūtījis, attiecīgajai dalībvalstij izpaudīs tikai tad, ja viņš būs devis tam savu piekrišanu, attiecīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr.° 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr.° 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem.

6. Pārsūdzība pie ombuda

Ja sūdzības iesniedzējs uzskata, ka viņa sūdzības izskatīšanā Eiropas Komisija pieļāvusi administratīvas kļūmes un nav īstenojusi kādu no iepriekš minētajiem pasākumiem, viņš var vērsties pie Eiropas ombuda saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 228. pantu.

Informācija par administratīvajiem pasākumiem, kurus sūdzības iesniedzējam par labu Komisija ir apņēmusies ievērot, izskatot viņa sūdzību un izvērtējot iespējamā pārkāpuma lietu, ir atrodama Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam "Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu" [COM(2012) 154 galīgā redakcija].