Navigation path

ESF ziņās

Pirmā pētījuma par pieaugušo prasmēm rezultāti var palīdzēt noteikt ESF prioritātes 2014.–2020. gada periodam

10/10/2013

Vidusskolas skolniece ir izsaukta pie tāfeles
© michaeljung

8. oktobrī Eiropas Komisija kopā ar ESAO publicēja plaša pētījuma rezultātus par lasīt, rakstīt un rēķināt prasmi un prasmi lietot tehnoloģijas 17 ES dalībvalstīs un citās valstīs. Katrā valstī tika novērtēts 5000 darbspējīgā vecuma (16–65 gadi) cilvēku prasmju līmenis.

Pētījuma rezultāti ir satraucoši, jo tie parāda, ka piektdaļai pieaugušo Eiropā ir grūtības rakstīšanā, lasīšanā un vienkāršā aritmētikā. Vēl viens būtisks atklājums ir tas, ka būtiski atšķiras prasmju līmenis, ko nodrošina augstākā izglītība vienā mācību jomā dažādās ES valstīs — šis fakts neveicina universitāšu beidzēju mobilitāti Eiropas Savienībā. Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi:

  • 20% ES darbspējīgā vecuma iedzīvotāju ir sliktas lasīt, rakstīt un rēķināt prasmes, un vissliktākās tās ir bezdarbniekiem.
  • 25% ES iedzīvotāju trūkst informācijas un sakaru tehnoloģiju efektīvai izmantošanai nepieciešamās digitālās prasmes.
  • Ļoti atšķiras prasmju līmenis, ko dažādās valstīs nodrošina vidējā un augstākā izglītība.
  • Pētījumā konstatētās atšķirības starp dažādu paaudžu prasmju līmeņiem uzsver mūžizglītības nozīmi augstāka dzīves līmeņa sasniegšanai.

Piemēram, Spānijā, Francijā, Somijā un Flandrijas reģionā Beļģijā lasīt, rakstīt un rēķināt prasme 25–34 gadus vecu iedzīvotāju grupā ir ievērojami labāka nekā 55–65 gadus vecu cilvēku vidū.
Pasaules līmenī Japāna apsteidz pārējās valstis, bet tādu lielu valstu kā Kanāda un ASV rezultāti maz atšķiras no ES valstīm.

Komisārs Lāslo Andors (László Andor) aicināja finansējuma sadalē par prioritāti noteikt izglītības un nodarbinātības reformas, kā arī lietderīgāk izmantot Eiropas Sociālo fondu ieguldījumiem prasmēs un apmācībā. Pētījuma rezultāti var palīdzēt dalībvalstīm noteikt to prioritātes ESF finansējumam gaidāmajam 2014.–2020. gada periodam, kas ir būtisks finansējuma avots ieguldījumiem cilvēku, tostarp mazaizsargātu grupu, prasmēs un apmācībā.

ESF atbalsts izglītībai aptver plašu pasākumu spektru: jaunas mācību programmas skolās, skolotāju apmācība, atbalsts augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm, un mūžizglītībai. ESF koncentrējas galvenokārt uz cilvēkiem — skolēniem, augstskolu studentiem, darbiniekiem un darba meklētājiem, kas vēlas iziet apmācību un apgūt jaunas prasmes. Daudzos ESF projektos īsteno pasākumus, lai samazinātu mācības skolā pāragri pārtraukušo cilvēku skaitu un lai nodrošinātu, ka jaunieši, jo īpaši jaunieši no tādām mazaizsargātām grupām kā mazākumtautības un imigranti, iegūst atbilstošas prasmes un kvalifikācijas.