Navigation path

ESF ziņās

Priekšlikums ESF regulai laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam

06/10/2011

Komisija piedāvā noteikumus ESF nākamajam septiņu gadu laikposmam

Komisija 2011. gada 6. oktobrī piedāvāja noteikumus, kas noteiks ESF darbību laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Priekšlikums ir daļa no vispārēja tiesību aktu kopuma attiecībā uz turpmāko Savienības kohēzijas politiku. Tas ļaus ESF turpināt sniegt konkrētu atbalstu cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība, lai atrastu darbu vai lai gūtu panākumus pašreizējā darbā. Katru gadu aptuveni 10 miljoni cilvēku visā Eiropā piedalās ESF atbalstītos pasākumos.

Vairāk līdzekļu jāiegulda cilvēkos

Komisija atzīst, ka cilvēkkapitāls ir svarīgs kā izaugsmes galvenais virzītājspēks. Tās priekšlikumā Eiropas Sociālajam fondam paredzētā minimālā daļa no kohēzijas politikas finansējuma ir ne mazāka par € 84 miljardiem. ESF finansējuma daļa mazāk attīstītajos reģionos būs vismaz 25 %, pārejas reģionos — 40 % un vairāk attīstītajos reģionos — 52 %.

Lai palielinātu ietekmi un sasniegtu kritisko masu, dalībvalstīm būs jākoncentrē ESF līdzekļi attiecībā uz ierobežotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu un ieguldījumu prioritāšu skaitu.

Lielāks uzsvars tiek likts uz jauniešu bezdarba apkarošanu, aktīvas novecošanas atbalstīšanu un iespēju došanu visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem cilvēkiem un cilvēku grupām, piemēram, romiem. Salīdzinājumā ar vidējo rādītāju 13 %, kas novērojams šobrīd, sociālās iekļaušanas darbībām Komisija piedāvā piešķirt vismaz 20 % ESF līdzekļu. Turklāt ESF palīdzēs dalībvalstīm modernizēt darba tirgu un sociālo politiku un sniegs lielāku atbalstu novatoriskām darbībām un starptautiskai sadarbībai.

Komisija piedāvā spert lielus soļus virzienā uz ESF piešķirto līdzekļu, jo īpaši nelielu subsīdiju, pārvaldības vienkāršošanu. To var izdarīt, sekmējot vieglākas izmaksu atlīdzināšanas iespējas („vienkāršotas izmaksu iespējas”), nelielos projektos tās pat padarot obligātas.

Galvenie jaunievedumi attiecībā uz ES kohēzijas politikas līdzekļiem

Visi ES reģioni turpinās saņemt atbalstu trijās noteiktajās kategorijās:

  • mazāk attīstītie reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, arī turpmāk būs politikas galvenā prioritāte;
  • pārejas reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir robežās no 75 % līdz 90 % no ES-27 dalībvalstu vidējā rādītāja;
  • attīstītākie reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir virs 90 % no vidējā rādītāja.

Otrā kategorija, kas aptver 51 reģionu un vairāk nekā 72 miljonus cilvēku, atvieglo pāreju tādiem reģioniem, kas pēdējos gados ir kļuvuši konkurētspējīgāki, bet kam joprojām ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tiek prognozēts, ka no 2014. gada 20 reģioni pārsniegs pašreizējo „konverģences” mērķi (mazāk attīstītie reģioni), atspoguļojot kohēzijas politikas panākumus.

Partnerības nolīgumos, ko noslēgs Komisija un dalībvalstis, tiks noteiktas valstu saistības, kas tām jāpilda, lai veicinātu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. ESF ieguldījumi tiks pilnībā saskaņoti ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un uzdevumiem saistībā ar nodarbinātību, izglītību un nabadzības samazināšanu.

Kopējais stratēģiskais ietvars, kas aptver ES galvenās prioritātes, attieksies uz visiem finansējumiem, tostarp lauku attīstībai un zivsaimniecībai paredzētajiem. Lai uzlabotu koordinēšanu uz vietas [un panāktu saskaņotu attīstību], dalībvalstīm būs atļauts apvienot ERAF, ESF un Kohēzijas fonda līdzekļus „daudzfondu” programmās.

Tiks ieviesti jauni nosacījumi, lai nodrošinātu to, ka ES finansējums efektīvi veicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Pirms līdzekļu izmaksas uz vietas būs jāizpilda daži priekšnoteikumi (piemēram, jānodrošina valsts iepirkuma sistēmas pareiza darbība).

I prossimi passi

Tagad šos priekšlikumus izskatīs Padome un Eiropas Parlaments, lai līdz 2012. gada beigām tos varētu pieņemt un lai 2014. gadā varētu uzsākt jaunās paaudzes kohēzijas politikas programmu īstenošanu.

Paralēli turpināsies sarunas par daudzgadu finanšu shēmu visam ES budžetam.