Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Gaisa piesārņojums un gaisa kvalitāte ES

Piesārņots gaiss, kurā ieplūst daudz siltumnīcefekta gāzu, apdraud cilvēku veselību. Eiropā ne viens vien šā iemesla dēļ ir priekšlaicīgi šķīries no dzīves.

Daudzi eiropieši ir visai noraizējušies par gaisa piesārņojumu. Tas nenāk par labu plaušu un elpošanas ceļu veselībai un var izraisīt astmu, bronhītu, sirds un asinsvadu slimības.

Kaut gan kopumā gaisa kvalitāte uzlabojas, cieto daļiņu piesārņojuma un piezemes ozona dēļ ES joprojām ik gadu priekšlaicīgi mirst daudzi cilvēki. Tāpēc samazinās arī paredzamais dzīves ilgums. Veselības aprūpei tas izmaksā vairākus miljardus eiro gadā.

Gaisa piesārņojums kaitē videi dažādos veidos.

Tādas piesārņojošās vielas kā sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un amonjaks izraisa skābo lietu, kas apdraud upes, mežus, ezerus un citas dabas teritorijas.

Eitrofikāciju izraisa augsts slāpekļa barības vielu līmenis dabā. Tās dēļ samazinās bioloģiskā daudzveidība. Šīs barības vielas nokļūst ezeros un ūdenstecēs, izraisot aļģu ziedēšanu, kuras dēļ var nosmakt zivis un citas savvaļas dzīvās radības.

Piezemes ozons kaitīgi ietekmē augu lapas un palēnina to augšanu, apdraudot mežus un savvaļas augus, kā arī samazinot kultūraugu ražas.

Gaisa piesārņojums lielākoties rodas enerģētikas nozarē, no mājsaimniecību apkures sistēmām, smagajā rūpniecībā (piemēram, tēraudrūpniecībā un naftas pārstrādes uzņēmumos), transporta, lauksaimniecības un atkritumu pārstrādes nozarēs.

ES tiesību aktos ir noteikti stingri standarti par:

  • cietajām daļiņām, kuru diametrs ir daudzkārt mazāks par milimetru. Tās rodas no transporta, gandrīz visos sadegšanas procesos un noteiktos rūpniecības procesos;
  • piezemes ozonu, kas veidojas, slāpekļa oksīdiem reaģējot ar gaistošiem organiskajiem savienojumiem saules gaismā (tāpēc šī problēma visizteiktākā ir vasarā);
  • gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, kas rodas no šķīdinātājiem, krāsām un lakām, kā arī no automašīnu izplūdes gāzēm un degvielas uzpildes stacijās;
  • slāpekļa oksīdiem, tostarp slāpekļa dioksīdu, kas rodas sadegšanas procesā, piemēram, transportlīdzekļu dzinējos un termoelektrostacijās;
  • sēra dioksīdu, kas rodas, sadegot fosilajiem kurināmajiem;
  • amonjaku (NH3), kas izdalās no dzīvnieku izcelsmes atkritumiem un mēslojuma;
  • smagajiem metāliem, kas izdalās rūpniecības procesos, piemēram, metālu attīrīšanā un galvanizācijā, atkritumu sadedzināšanā un ogļu sadegšanas procesā termoelektrostacijās (dzīvsudrabs);
  • benzolu, ko plaši izmanto kā rūpniecisko šķīdinātāju un kas izdalās no dažādiem avotiem, piemēram, rūpniecībā, no automašīnu izplūdes gāzēm, degvielas uzpildes stacijās, no malkas un cigarešu dūmiem.