Navigācijas ceļš

Citi rīki

  • Izdrukas versija
  • Samazināt tekstu
  • Palielināt tekstu

Seko mums

Facebook

Atkritumu daudzuma mazināšana un pārvaldība

Atkritumu pārstrāde un materiālu reģenerācija ir daudz labāks risinājums nekā izgāšana poligonos un sadedzināšana, kas nav ilgtspējīgi paņēmieni. Vislabāk, protams, ir vispār nepieļaut atkritumu veidošanos.

Atkritumus parasti uzskata par piesārņojuma avotu. Taču pārdomātas apsaimniekošanas rezultātā no atkritumiem vēl var atgūt dažādus materiālus — un tas ir to vērts, jo izejvielu sāk pietrūkt.

ES tautsaimniecībā ik gadu izlieto 16 t materiālu uz vienu iedzīvotāju. 6 t no šī daudzuma kļūst par atkritumiem, un puse no tiem nonāk atkritumu poligonos. Daudzās dalībvalstīs atkritumus vēl joprojām galvenokārt apglabā poligonos, lai gan šādam risinājumam trūkst ilgtspējas.

Atkritumu poligonos var tikt piesārņota augsne,ūdens un gaiss. Nepārdomāti aprokot atkritumus, var izdalīties bīstamas ķīmiskas vielas, kas apdraud veselību. Turklāt šādi tiek zaudēti vērtīgie materiāli, ko varētu atgūt no atkritumiem.

Vislabākais risinājums būtu nepieļaut atkritumu veidošanos. Ja tas nav iespējams, allaž var ķerties pie citiem labiem paņēmieniem — atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un vērtīgo materiālu reģenerācijas.

Pārdomāta atkritumu apsaimniekošana var ievērojami veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Tā palīdz ietaupīt vērtīgus resursus, izvairīties no dārgi maksājošiem sakopšanas pasākumiem un novērst veselības problēmas.

2012. gada pētījumā konstatēts, ka, pilnībā īstenojot visus ES tiesību aktus atkritumu jomā, Eiropa ietaupītu 72 miljardus eiro gadā, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes apgrozījums palielinātos par 42 miljardiem eiro, turklāt līdz 2020. gadam izveidotos 400 tūkstoši jaunu darbvietu.

Tad kāpēc tā nenotiek? Bieži vien cenas neatspoguļo patiesās izmaksas, kas saistītas ar preču iznīcināšanu, kad tās nokalpojušas savu mūžu. Ja šīs izmaksas būtu iekļautas cenā, atkritumu būtu mazāk. Nereti ir vērojamas arī nelikumīgas aktivitātes, it īpaši valstīs, kur atkritumi netiek šķiroti un kur nav stabilu pārstrādes un materiālu atgūšanas sistēmu, turklāt tiesību aktu īstenošanas mehānismi nedarbojas pārāk labi.

ES mēģina uzlabot atkritumu apsaimniekošanu dalībvalstīs, kurās ir vāja atkritumu pārvaldības politika. Tā iesaka lietot tādus ekonomiskos instrumentus kā atkritumu poligonu nodokli, ieviest kārtību, ka ražotājiem jāpieņem preces atpakaļ, kad tās vairs nedarbojas, savukārt iedzīvotājiem jāmaksā par atkritumu radīšanu.

ES pieņemtie tiesību akti par iesaiņojumu, par elektroiekārtu, bateriju un automašīnu nodošanu atkritumos ir palīdzējuši panākt reālus uzlabojumus atkritumu apsaimniekošanā un savākšanā, turklāt daudzi izstrādājumi tagad satur mazāk bīstamo vielu. Taču situāciju joprojām ir iespējams uzlabot.