Navigācijas ceļš

Latgales podnieki — māla meistari (Latvija)

Raznas lake © Rezekne

Rēzekne, ko poētiski apraksta kā plaukstošu ziedu, ir pilsēta Latgales reģiona sirdī, Austrumlatvijā, un ir izslavēta ar podniecības tradīcijām. Rēzekne vienmēr bijis garīguma, kultūras un izglītības centrs, un to iekļauj zaļi lauki un ezeri, neasfaltēti ceļi un meži.

Rēzekne atrodas vietā, kur satiekas divi augstākie Latgales pakalni — Mākoņkalns un Lielais Liepu kalns — un lielākie Latvijas ezeri — Rāzna un Lubāns. Ezerus savieno Rēzeknes upe. Rēzekne ir tuvu Krievijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežai, tādēļ tā ir gan pierobežas pilsēta, gan ES robežteritorija.

Rēzekne ir ne vien Latgales vēsturiskais un garīgais centrs, bet arī tās ģeogrāfiskais centrs. Stratēģiski svarīgi ceļi un dzelzceļa savienojumi krustcelēs starp Rīgu, Maskavu, Sanktpēterburgu un Varšavu rada labus apstākļus veiksmīgai pilsētas attīstībai. Rēzekne izvietojusies uz septiņiem pakalniem dabiski paugurainā vietā. Tā kā pilsēta atrodas atlantiski kontinentālajā klimata apgabalā, tajā ir vēsas vasaras un maigas ziemas.

Latgales podniecība

Tradicionālā podniecība ir nozīmīga un tūristiem saistoša Latgales kultūras daļa. Latgales podniekus uzskata par amatniekiem un tautas mākslas meistariem; ar saviem keramikas darinājumiem podnieks uzrunā moderno cilvēci. Viņš spēj apmierināt arī tās vajadzību pēc estētiskām un praktiskām lietām, turklāt radoši veicina šī senās tradīcijās sakņotā amata attīstību. Viņš ir mēraukla nākamajai keramiķu paaudzei.

Ikgadējās podnieku dienas un jaunu cepļu atklāšana ir svarīgi brīži Latgales sabiedriskās dzīves kalendārā. Latgales keramikas meistari vienmēr ir gatavi savu darbnīcu durvis atvērt apmeklētājiem, kas patiesi interesējas par podniecību.

Vēsturiski un reliģiski apskates objekti

Rēzeknē ir daudzi apskates objekti:

  • Rēzeknes 13. gadsimta pilsdrupas upes krastos ir pilsētas ievērojamākais un visbiežāk apmeklētais tūrisma objekts. Pils agrāk bija ļoti slavena tās stratēģiskā novietojuma dēļ, taču 1656.–1660. gadā zviedri to sagrāva. Pili neatjaunoja; tās akmeņus izmantoja vietējo namu un saimniecības ēku būvei;
  • Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle ir celta 20. gadsimta sākumā uz koka baznīcas pamatiem; tajā izmantots gan pseidoromantiskais, gan gotiskais stils. Tā ir viena no lielākajām Latvijas baznīcām; griezta koka altārus dievnamā rotā Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Sv. Terēzes statujas un citas skulptūras. Katedrāle ir slavena ar vitrāžām, kurās attēloti pirmie Livonijas bīskapi — Sv. Meinards un Sv. Alberts.

Citi reliģiski un tūristu apskates objekti ir Sv. Trīsvienības Evaņģēliski luteriskā baznīca, kur notiek klasiskās mūzikas koncerti un dievkalpojumi, Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca, Vissvētās Dievmātes piedzimšanas pareizticīgo baznīca un Sv. Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams.

Māksla un kultūra

Heart of Jesus Cathedral © Rezekne

Piemineklis „Vienoti Latvijai” (Latgales Māra), kura autors ir slavenais skulptors Kārlis Jansons, ir vispazīstamākais Rēzeknes simbols, kas pilsētas apmeklētājiem noteikti jāaplūko. Skulptūra ir simboliski novietota pilsētas sirdī; bronzas kompozīcija atveido Latgales un Latvijas cīņu par brīvību. Padomju laikā pieminekli divreiz noņēma. Kopš 1992. gada „Vienoti Latvijai” ir atguvis savu īsto vietu.

Rēzeknes Mākslas vidusskolas Mākslas nams, kura fasādi rotā bagātīgi 19. gadsimta kokgriezumi, sākotnēji bijusi tirgoņa mītne. Vēlāk ēka kļuva par sabiedrisku celtni; tajā darbojās skolotāju institūts, skola un kara komisariāts. Mākslas nama apmeklētāji var aplūkot griestu gleznojumus, grandiozās podiņu krāsnis, unikālo parketa grīdu un mākslas darbus, jo īpaši Latgales mākslinieku gleznu izstādi, kur eksponēti vecās un jaunās paaudzes Latgales gleznotāju, piemēram, J. Beketova, F. Varslavāna, S. Ludborža un G. Rancānes darbi.

Nevajadzētu laist garām iespēju iepazīties ar lielo Latgales keramikas, gleznu un etnogrāfisko objektu kolekciju Latgales Kultūrvēstures muzejā. Kolekcija aplūkojama divās pastāvīgās ekspozīcijās — „Rēzekne laikmetu griežos” un „Latgales keramika”.

Latgales podnieki — māla meistari (Latvija) pdf - 846 KB [846 KB] English (en)

Pēdējā atjaunināšana: 01/07/2011 | Lapas sākums