Par ko ir runa?

Eiropas Komisija 2016. gada jūnijā pieņēma paziņojumu par atbalstu tādas radikalizācijas novēršanai, kas ved uz vardarbīgu ekstrēmismu. Šajā paziņojumā ir izklāstītas darbības septiņās konkrētās jomās, kurās sadarbība ES līmenī var radīt pievienoto vērtību, īpaši izglītības un apmācības jomā un saistībā ar jaunatni.

Ar šo paziņojumu tiek sekmēti turpmākie pasākumi saistībā ar Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību – brīvības, iecietības un nediskriminācijas – veicināšanu, ko Eiropas izglītības ministri un komisārs Navračičs pieņēma 2015. gadā.

Deklarācijā izteikts aicinājums izglītības sektoram veicināt iekļaušanu un pamatvērtības. Tajā izklāstīti konkrēti uzdevumi, kas veicami valsts un vietējā līmenī, un noteiktas četras vispārējas prioritātes sadarbībai ES līmenī:

  • Nodrošināt, ka jaunieši iegūst sociālās, pilsoniskās un starpkulturālās iemaņas, veicinot demokrātiskas vērtības un pamattiesības, sociālo iekļaušanu un nediskriminēšanu, kā arī aktīvu pilsoniskumu.
  • Uzlabot kritisko domāšanu un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, it īpaši interneta un sociālo tīklu lietošanu, lai attīstītu noturību pret diskrimināciju un ideoloģisko pārliecināšanu.
  • Veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu un jauniešu izglītību, nodrošinot izglītības un apmācības sistēmu atbilstību viņu vajadzībām.
  • Sekmēt kultūru dialogu, izmantojot jebkāda veida mācīšanos sadarbībā ar citām saistītajām politikas jomām un ieinteresētajām personām.

Kā tas tiek sasniegts?

Deklarācijas turpmākie pasākumi ir svarīga dalībvalstu sadarbības prioritāte, ko Eiropas Komisija atbalsta izglītības un apmācības jomā (stratēģiskā sistēma ET 2020) un jaunatnes jomā, kā izklāstīts ET 2020 kopīgajā ziņojumā un Jaunatnes jomas kopīgajā ziņojumā.

Komisārs Tibors Navračičs 2016. gada maijā organizēja Augsta līmeņa kolokviju par iekļaušanas un pamatvērtību sekmēšanu ar izglītības palīdzību: veids, kā novērst vardarbīgu radikalizāciju.

Turklāt 2017. gada 17. gada februārī tika pieņemti Padomes secinājumi par iekļaušanu daudzveidībā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību visiem iedzīvotājiem.

Mācīšanās no līdzbiedriem un labās prakses apmaiņa ir svarīga ET 2020 sistēmas un sadarbības ar jaunatni daļa. Tai ir liela nozīme arī Parīzes deklarācijas īstenošanā. Šajā nolūkā ir izveidotas divas īpašas darba grupas, kurās darbojas galvenās ieinteresētās personas:

Lai atbalstītu Parīzes deklarācijas īstenošanu, programma “Erasmus+” sniedz finansējumu transnacionāliem sadarbības projektiem:

  • “Erasmus+” 2016. gadā transnacionālo partnerību vajadzībām nodeva vairāk nekā 400 miljonus eiro, kurus varēja izmantot, lai izstrādātu inovatīvas rīcībpolitikas risinājumus un praksi aktīvistu līmenī. Sadalot šo finansējumu, prioritāte tiek piešķirta projektiem, ar kuriem tiek risināti Parīzes deklarācijā noteiktie mērķi;
  • īpašs finansējums 13 miljonu eiro apmērā ir rezervēts, lai atbalstītu labās prakses izplatīšanu un izvēršanu, sākot ar aktīvistu līmeni;
  • Komisija 2017. gadā turpinās atbalstīt deklarācijas īstenošanu, veicot regulāras un īpašas darbības programmā “Erasmus+”.

Lai atbalstītu Parīzes deklarācijas turpmākos pasākumus, svarīga prioritāte ir uz objektīviem faktiem balstītas politiskas veidošana, un te liela nozīme ir šādām darbībām:

Kopš 2013. gada Komisija kopā ar Eiropas Padomi ir īstenojusi kopīgo programmu “Cilvēktiesības un demokrātija darbībā”. Šīs programmas mērķis ir apkopot un izplatīt informāciju par pilsonisko izglītību un praktisko rīku izstrādi, piemēram, par tādu mācību programmu un materiālu izstrādi, kas var palīdzēt šajā programmā iesaistītajām valstīm stiprināt izglītību pilsoniskuma un cilvēktiesību jautājumos. No 2016. gada šī programma tiks stiprināta, atbalstot arī Demokrātiskas kultūras kompetenču ietvarstruktūru, ko Eiropas Padome uzsāka 2016. gada aprīlī.

Uzmanības koncentrēšana uz sociālo iekļaušanu un pilsoniskumu ar formālās un neformālās mācīšanās palīdzību nozīmē, ka īpaša vērība tiek veltīta izglītojamajām personām no neaizsargātām grupām, tostarp cilvēkiem ar migrantu izcelsmi, ar nelabvēlīgu sociālekonomisko stāvokli, romiem, LGBTI un personām ar īpašām vajadzībām.

Kas sagaidāms turpmāk?

Darba grupa pilsoniskuma un kopējo brīvības, iecietības un nediskriminācijas vērtību veicināšanai ar izglītības palīdzību ir pilnvarota līdz 2018. gada jūnijam sagatavot politikas satvaru par iekļaušanas un pamatvērtību veicināšanu ar izglītības palīdzību, kā arī tiešsaistē pieejamu labās prakses apkopojumu.

Jaunatnes jautājumu darba grupa līdz 2016. gada beigām izstrādās īpašu rīku kopumu, kurā būs sniegti norādījumi jaunatnes darbiniekiem un jauniešu organizācijām, un tos varēs pielāgot dažādu dalībvalstu konkrētajām vajadzībām. Tajā būs iekļauti piemēri par to, kā atpazīt agrīnas radikalizācijas pazīmes un reaģēt uz tām, kā palielināt jauniešu demokrātisko noturību, kā palīdzēt jauniešiem apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un domāt kritiski un kā atrisināt konfliktus miermīlīgā veidā.

Komisija atbalsta arī šādas darbības:

  • skolām paredzētā Eiropas rīku komplekta paplašināšana – tā ir jauna tiešsaistes platforma skolām un skolotājiem, kurā pieejami labās prakses piemēri un resursi par to, kā skolās ieviest sadarbības pieeju, lai vairotu iekļautību un uzlabotu rezultātus kopumā;
  • tiešsaistes platformas “eTwinning” paplašināšana, iesaistot tajā skolotājus un skolēnu klases no visas Eiropas, kā arī iekļaujot mācību kursus skolotājiem par pilsonisko izglītību ar “Erasmus+” palīdzību;
  • tāda tīkla izveide, kurā skolām, jauniešu un sporta klubiem, kā arī cietumiem būtu vieglāk tieši kontaktēties ar pozitīviem paraugiem;
  • jaunas “Erasmus+” virtuālās apmaiņas iniciatīvas izmēģināšana un pabeigšana, kurā jaunieši varēs apmainīties ar viedokļiem un idejām strukturētās un moderētās tīmekļa konferencēs, kuru mērķis ir stiprināt izpratni par starpkultūru jautājumiem un iecietību;
  • iniciatīvas augstākās izglītības iestādēm piešķirt kredītpunktus par brīvprātīgo darbu un izstrādāt mācību programmas, kurās akadēmiskais saturs tiek kombinēts ar pilsonisko līdzdalību;
  • Eiropas Brīvprātīgo dienesta stiprināšana, prioritāti piešķirot atbalsta projektiem, ar kuriem tiek veicinātas kopīgās vērtības, plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un kritiskā domāšana;
  • pastiprināts atbalsts vietējo aktīvistu līmeņa jauniešu projektiem programmā “Erasmus+”, iesaistot jaunus dalībniekus, piemēram, pašvaldības, lai vietējās iniciatīvas varētu izvērst lielākās pārrobežu partnerībās;
  • veiksmīgu un inovatīvu projektu popularizēšana, piešķirot Eiropas balvu par sociālo iekļaušanu sportā.