Navigācijas ceļš

Pamatprasmes

Par ko ir runa?

ES stratēģijai “Eiropa 2020” ir mērķis sekmēt pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Būtisks faktors šī mērķa sasniegšanā ir rakstpratība un zināšanas dabaszinībās un tehnoloģijās, sauktas par papmatprasmēm.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Rakstpratība un zināšanas dabaszinībās un tehnoloģijās ir pamats, kas ļauj turpināt mācības, priekšnosacījums nodarbinātībai un sociālajai iekļautībai. Eiropā aptuveni 20 % jauniešu nav nepieciešamo pamatprasmju rakstpratības, dabaszinību un tehnoloģiju jomās.

Šo prasmju nozīme arvien pieaug līdz ar digitālo revolūciju, kas rada jaunu pieeju lasīšanai un rakstīšanai, kā arī informācijas avotu dažādošanos. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka joprojām ir augsts tehnoloģiskās jomās, kur nepieciešami intensīvi zinātniskie pētījumi.

Kas paveikts līdz šim?

Līdz 2010. gadam darbs Eiropas līmenī tika vērsts uz to, lai palielinātu augstskolu beidzēju skaitu matemātikas, dabaszinību un tehnoloģiju jomās, īpaši pievēršoties sievietēm. 2010. gadā ES valstu ministri ieskicēja Eiropas sadarbības programmu attiecībā uz pamatprasmēm. Tā rezultātā tika izveidota matemātikas, dabaszinību un tehnoloģiju darba grupa, lai palīdzētu atbildīgajām personām izstrādāt un īstenot politiku, kuras mērķis ir palielināt sekmības līmeni un uzlabot attieksmi, īpašu uzsvaru liekot uz skolēniem ar vājām sekmēm.

Tika izveidota arī Augsta līmeņa grupa rakstpratības jomā, kas apvieno Eiropas akadēmisko aprindu pārstāvjus un politikas veidotājus ar mērķi gūt pārskatu par izglītotības situāciju Eiropā, apzināt mainīgās vajadzības un prasības attiecībā uz izglītotību, kā arī rast atbilstīgākos risinājumus un pieejas.

Ziņojumā, ko sagatavoja Augstā līmeņa grupa rakstpratības jautājumāpdf(4.26 Mb) Izvēlieties saites tulkojumu  , uzsvērta izglītotības nozīmē 21. gadsimtā, kā arī nepieciešamība pēc politiskās angažētības un sadarbības, lai nodrošinātu patiesu uzlabojumu un nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi.

Nākamie posmi

Līdz 2020. gadam ir jāpanāk, lai 15 gadus veciem jauniešiem mazāk nekā 15 % gadījumu prasmes tiktu novērtētas kā “vājas”; runa ir par prasmēm, kas pārbaudītas saskaņā ar PISA testiem. Saskaņā ar PISA pārbaužu rezultātiem (2012) 22,1 % Eiropas skolēnu ir vāji rezultāti matemātikā, 17,8 % — lasīšanā, un 16,6 % — dabas zinātnēs.

Eiropas Komisija 2014. gada februārī izveidoja Eiropas politikas tīklu, kas apvieno valstu organizācijas rakstpratības veicināšanai. Pateicoties šim tīklam, cita starpā tiks vairota informētība, rakstpratību veicinošas labas prakses, stratēģiju, kampaņu un iniciatīvu apmaiņa.

 

How can we help?