Valodu kompetences ir vērienīgas Eiropas izglītības telpas izveides vīzijas pamatā. Svešvalodu zināšanas ir vajadzīgas ne tikai studijām ārzemēs vai darba tirgū, kas kļūst arvien starptautiskāks. Tās arī paver jaunus apvāršņus un ļauj iepazīt citas kultūras. Pētījumi liecina, ka kopumā ES valstu progress ceļā uz ES līmenī noteikto mērķi – panākt, lai ikviens Eiropas iedzīvotājs varētu apgūt divas svešvalodas jau agrā bērnībā, – ir nepietiekams. Patiesībā studentu lingvistiskās kompetences līmeņi pēc obligātās izglītības pabeigšanas parasti ir zemi, un pastāv ļoti lielas atšķirības starp dalībvalstīm. Mobilitāte ES iekšienē pieaug, bet to skolēnu skaits, kas ierodas no ārpussavienības valstīm un runā citās valodās, ir nepieredzēti augsts. Tāpēc ir jāpārskata problēmas un iespējas, ar ko saskaramies, lai daudzvalodību padarītu par patiesu ES aktīvu. 

Ierosinātā ieteikuma mērķis ir:

  • stimulēt valodu apguvi, akcentējot konkrētu kompetences līmeņu sasniegšanu obligātās izglītības beigās, pamatojoties uz Eiropas Padomes izstrādāto Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu
  • ieviest valodu izpratnes jēdzienu izglītībā un apmācībā, kas ir iekļaujošs satvars valodu apguvei, ņemot vērā studentu lingvistisko kompetenču dažādību; 
  • gādāt, lai lielākam valodu skolotāju skaitam būtu iespējas mācīties un studēt ārzemēs; 
  • apzināt un veicināt novatorisku, iekļaujošu un daudzvalodu pedagoģiju, izmantojot Eiropas instrumentus un platformas, tādas kā “School Education Gateway” un “eTwinning”.