Navigācijas ceļš

Novecošana un labklājības valsts politika

Nākamajās desmitgadēs visās ES valstīs krasi palielināsies gados vecāku cilvēku īpatsvars un būtiski samazināsies jauniešu un darbspējīgo cilvēku proporcija. Kaut gan liels vidējais mūža ilgums ir būtisks sasniegums, sabiedrības novecošana rada lielas grūtības Eiropas valstu ekonomikai un labklājības sistēmām. Šīs demogrāfiskās pārmaiņas uzskata par vienu no lielākajām problēmām, ar ko sastopas ES.

Eiropa noveco. Gan Eiropas Komisija, gan Padome atzīst, ka demogrāfisko pārmaiņu ietekme uz Eiropas sociālo modeli ir tik liela, ka ir mērķtiecīgi jārīkojas.

2015. gada ziņojums par novecošanu

Lai ieraudzītu prognozes katrai valstij atsevišķi, ielūkojieties sadaļā par demogrāfiskajām pārmaiņām un prognozēm.

Mums ir vajadzīga uzticama un salīdzināma informācija par Eiropā gaidāmajām demogrāfiskajām pārmaiņām. Nākotnē politikas veidotājiem būs jārisina ekonomiskas, budžeta un sociālas problēmas. Prognozes rāda, kur, kad un kādā mērā sabiedrības novecošanas radītās problēmas pieņemsies spēkā, 50. un 60. gados dzimušajai paaudzei aizejot pensijā un vidējam dzīves ilgumam joprojām pieaugot.

Sabiedrības novecošana ietekmēs

  • pensijas,
  • ilgstošu veselības aprūpi,
  • izglītības sistēmu,
  • bezdarbnieku pabalstus,
  • dažādas diskusijas par ES līmeņa politiku.

Kā izmanto prognozes

Tās izmanto:

  • atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam veicot valsts finanšu ilgtspējības ikgadējo novērtējumu,
  • īstenojot atvērto koordinācijas metodi pensiju, veselības aprūpes un sociālās iekļautības jomā,
  • analizējot, kā sabiedrības novecošana ietekmē darba tirgu un potenciālo izaugsmi.

Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN ĢD) veic šo datu ekonomisko analīzi, lai novērtētu demogrāfisko pārmaiņu iespējamās sekas. Tas arī sniedz stratēģiskus ieteikumus valstu valdībām.

Publikācijas par sabiedrības novecošanu