Eurostat regulāri salīdzina dažādos inflācijas līmeņus biežiem pirkumiem skaidrā naudā, piemēram, pārtikas precēm un grāmatām, ar retākiem pirkumiem, piemēram, tālruņu rēķiniem un veselības apdrošināšanu. Kā redzams diagrammā, biežāk iegādātiem mazākiem pirkumiem parasti ir augstāks inflācijas līmenis salīdzinājumā ar vispārējo inflācijas līmeni, bet retākiem pirkumiem raksturīga zemāka inflācija. Biežie pirkumi ļoti ietekmē to, kā veidojas inflācijas uztvere, jo tie veido apmēram pusi no visu pirkumu skaita, bet ne izdevumu ziņā.
Avots: Eurostat