Eiro monētas un bankotes mūžs

Monētas un banknotes nav mūžīgas. Tām ir ierobežots mūžs, no izveides un izgatavošanas līdz lietošanai un visbeidzot iznīcināšanai. Šajā sadaļā ir izskaidrots, kā tiek pārvaldīts eiro dzīves cikls un kas par to atbild.

Eiro: viena valūta ar dažādu dizainu

Tātad, kādas eiro monētas un banknotes pastāv un kas tās izgatavo?
Eiropas Centrālā banka un eiro zonas valstu centrālās bankas lemj, vai ir jāiespiež jaunas banknotes.
Monētas ir valsts iestāžu ziņā.




MONĒTAS UN VALSTIS
No kuras valsts ir katra eiro monēta? Domā ātri, reaģē žigli!

Banknotes

Kā redzēsi, vienas vērtības eiro banknotēm visās valstīs ir vienāds dizains.

Tātad, lai kur būtu iespiesta 10 eiro banknote — Spānijā, Itālijā vai Slovēnijā —, tās dizains allaž ir tāds pats.

Eiro banknošu dizainu izvēlējās konkursā, kad ieviesa eiro. Aplūkojot banknošu dizainu, ievērosi, ka tās ataino dažādus Eiropas arhitektūras stilus gadsimtu gaitā — lielākoties tiltus un logus.

Banknotēs iestrādāti arī dažādi pretviltošanas elementi, lai tās nevarētu atdarināt vai viltot. Pie šādiem pretviltošanas elementiem pieder, piemēram, metāliska josla un hologramma.


Monētas

Eiro monētas dažādās Eiropas valstīs atšķiras.

Eiro monētu kopīgā puse

Eiro monētu viena puse visās valstīs ir vienāda — to sauc par kopīgo pusi. Uz eiro un centu monētu kopīgās puses attēlotas dažādas Eiropas Savienības kartes.

Otras puses dizains ir atšķirīgs atkarībā no valsts, kas monētu emitējusi — to sauc par valsts simbolikas pusi.
Valsts simbolikas puses dizains ir ļoti dažāds, tomēr lielākoties tas atspoguļo kādu valsts vēstures, mākslas vai dabas iezīmi.

Eiro: iespiešana un kalšana

Banknotes



BANKNOŠU PUZLE
Saliec kopā katras eiro banknotes gabaliņus.

Eiropas Centrālā banka lemj, vai ir jāiespiež vairāk banknošu.

Valstu iestāžu ziņā ir monētu kalšana. Jaunas eiro banknotes jāiespiež regulāri, lai apmierinātu vajadzību pēc skaidras naudas un aizstātu bojātas vai nolietojušās banknotes, kas izņemtas no apgrozības. Katra valsts banka eiro zonā izgatavo noteiktu daļu jaunu eiro banknošu. Protams, neatkarīgi no tā, kura valsts banknotes izgatavo, tās allaž ir vienādas (izņemot sērijas numuru); valsts simbolika ir tikai monētām.

2011. gada decembrī apgrozībā bija gandrīz 15 miljardi banknošu, kuru kopējā vērtība pārsniedza 880 miljardus eiro.


Monētas

ECB apstiprina, cik daudz monētu katra eiro zonas valsts drīkst izgatavot savām vajadzībām. Pēc tam katras valsts uzdevums ir izgatavot savas monētas, kuru vienā pusē attēlota valsts simbolika.

Izgatavojot eiro monētas, vispirms no metāla plāksnes izspiež apaļas ripiņas bez raksta. Tās karsē, lai padarītu mīkstākas, un 1, 2, un 5 centu monētas pārklāj ar varu. Tad ripiņas ievieto starp divām "kaldināšanas štancēm", kas uz to virsmas iespiež eiro monētas dizainu. Viena un divu eiro monētām, ko izgatavo no diviem atšķirīgas krāsas metāliem, dizaina iespiešanas brīdī šos divus metālus arī sastiprina kopā. Tad monētas ir gatavas lietošanai. Monētu izgatavošanu sauc par kalšanu.

Kas notiek ar vecām eiro banknotēm un monētām?

Banknotes un monētas nepastāv mūžīgi. Tās var sabojāt, tās nolietojas vai pazūd. Tāpēc bojātās un nolietotās banknotes un monētas ir jāsavāc un jānomaina.

Banknotes nolietojas daudz ātrāk nekā monētas, jo tās izgatavotas no mīkstākiem materiāliem, nevis cieta metāla. Parasti banknote kalpo tikai pusotru līdz divus gadus.

Katrā ES dalībvalstī organizācijas, kas daudz darbojas ar skaidru naudu, piemēram, bankas, nosūta bojātās un nolietotās banknotes atpakaļ valsts centrālajai bankai. Par šo banknošu summu un nomināliem paziņo Eiropas Centrālajai bankai, kas gādā, lai pēc vajadzības tiktu iespiestas jaunas banknotes. Monētas kalpo daudz ilgāk, parasti vairākus gadu desmitus.

Atrastās bojātās monētas nodod valsts centrālajai bankai vai valsts naudas kaltuvēm, kur tās apstrādā ar īpašām mašīnām, kas tās iezīmē kā bojātas. Tādējādi monētas nevar izmantot no jauna, un tās pārdod kā metāllūžņus. Ar Eiropas Centrālās bankas piekrišanu valstu bankas vajadzības gadījumā emitē jaunas monētas bojāto vietā.