Eiro un Tu

Pieņemt lēmumu izmantot eiro nebija vienkārši. Eiro ieviešana bija ilgstošs process, kurā iesaistījās daudzas valstis.
Tomēr tas bija tā vērts, un par to tu vari izlasīt šajās lappusēs.

Kā ieviesa eiro?

Jau agrāk Eiropas Savienības valstis vairākkārt mēģināja izveidot ekonomikas savienību un vienotu valūtu. Tomēr tikai 1991. gadā Nīderlandes pilsētā Māstrihtā Eiropas valstu vadītāji pieņēma stingru grafiku vienotās valūtas ieviešanai. Valstis, kas nolēma pieņemt eiro, nākamos gadus veltīja ekonomikas pielāgošanai — šos priekšdarbus sauc par "ekonomisko konverģenci".



VIKTORĪNA PAR EIRO
Pārbaudi savas zināšanas par eiro. Vai Tev izdosies nonākt līdz 500 eiro vērtajam jautājumam?

1999. gada 1. janvārī eiro ieviesa kā "norēķinu vienību". Tas nozīmē, ka eiro izmantoja daudzās finanšu operācijās uz papīra, bet tas vēl nebija pieejams skaidrā naudā, banknošu vai monētu veidā. To darīja tāpēc, lai banku un uzņēmumu atšķirīgās finanšu sistēmas varētu pielāgot jaunajai valūtai.

2002. gada 1. janvārī eiro banknotes un monētas laida apgrozībā 12 valstīs, kas pieņēma eiro. Bankas automātos varēja izņemt eiro, un veikalos atlikumu izdeva tikai eiro. Pavisam īsā laikā veikali un bankas bija ievākušas visu naudu nacionālajā valūtā, tā tika izņemta no apgrozības, un eiro zonas iedzīvotāju makos un kabatās palika tikai eiro.

2007. gada janvārī Slovēnija kā pirmā no jaunajām ES valstīm ieviesa eiro, un tai sekoja Malta un Kipra 2008. gada janvārī, Slovākija 2009. gadā un Igaunija 2011. gadā.

Tagad eiro zonā ir 17 valstis.

Viena valūta visiem

Kad Eiropā bija daudz dažādu valūtu, bija grūtāk un dārgāk doties no vienas valsts uz citu. Valūtas maiņa maksāja naudu: tirdzniecība bija dārgāka un ceļošana izmaksāja vairāk. Vairākas Eiropas Savienības valstis nolēma savas banknotes un monētas aizstāt ar vienotu valūtu.

Šo vienoto valūtu — eiro — pirmo reizi ieviesa 1999. gadā kā naudu "uz papīra"; apgrozībā joprojām bija nacionālās valūtas, kas tagad bija kļuvušas par eiro "apakšvienībām".

2002. gadā notika pilnīga pāreja uz jauno valūtu, un tika ieviestas eiro banknotes un monētas.

Tagad eiro ir vienīgā valūta visās eiro zonas valstīs.

Tas nozīmē, ka, šķērsojot robežas, vairs nav jāapmaina banknotes un monētas. Tādējādi tirdzniecība ir daudz vienkāršāka, un iepērkoties mums ir lielāka izvēle.

Tāpat arī ceļot ir daudz vienkāršāk un lētāk, jo mums vairs nav jāmaina valūta, kad dodamies pavadīt brīvdienas ārzemēs.

Visbeidzot, tā kā eiro zona ir liela un tajā ir vairāk nekā 332 miljoni iedzīvotāju, tai ir liela ekonomiska ietekme.
Tas nozīmē, ka tajā valda lielāka ekonomiskā stabilitāte, kas palīdz paaugstināt mūsu dzīves līmeni.

Kas izmanto eiro?

Ne visās Eiropas Savienības valstīs izmanto eiro — dažās joprojām izmanto nacionālo valūtu.

Galvenais iemesls ir tāds, ka šo valstu tautsaimniecības vēl nav gatavas eiro pieņemšanai, bet divas valstis (Dānija un Apvienotā Karaliste) ir nolēmušas pagaidām paturēt savu nacionālo valūtu.
Vairums šo valstu gatavojas nākotnē pieņemt eiro un pievienoties eiro zonai.
Piemēram, Slovēnija eiro zonai pievienojās 2007. gadā, Kipra un Malta - 2008. gadā, Slovākija - 2009. gadā, un Igaunija - 2011. gadā.

Eiro zonas valstis ir redzamas kartē. Šajās valstīs ļaudis ik dienas izmanto eiro.

Kā darbojas eiro?

Lai nauda nezaudētu vērtību, valsts ekonomikai ir labi jādarbojas.

Tāpat arī eiro zonas ekonomikai jādarbojas pareizi, lai eiro būtu spēcīgs un palīdzētu radīt labklājību un darbavietas Eiropas Savienībā.

Tas tiek panākts ar Ekonomikas un monetārā savienības (EMS) palīdzību. Visas Eiropas Savienības valstis piedalās EMS.



Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, Beļģijā

Ekonomikas un monetārajā savienībā katra eiro zonas valsts pati vada savu tautsaimniecību, ievērojot vairākus noteikumus, lai eiro būtu spēcīgs un eiro zonas ekonomikai klātos labi.
Šie noteikumi nosaka, cik daudz naudas valsts var aizņemties.
Ierobežojot valsts parāda lielumu, EMS noteikumi nodrošina, ka valsts tautsaimniecība ir ilgtspējīga — citiem vārdiem sakot, ka valsts nākotnē varēs samaksāt savus parādus un izmaksāt pensijas. Eiropas Komisijas un Padomes (kurā sanāk kopā ES valstu ministri) uzdevums ir uzraudzīt, lai ikviena valsts ievērotu šos noteikumus.


Eiropas Centrālā banka Frankfurtē, Vācijā

Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras mītne atrodas Frankfurtē, Vācijā, palīdz nodrošināt eiro zonas ekonomisko stabilitāti.

Tikai ECB ir tiesības emitēt banknotes, un tās ziņā ir monetārā politika.
Tas nozīmē, ka ECB gādā par to, lai cenu inflācija būtu zema un stabila. Cenu inflācija nozīmē to, par cik daudz ik gadu pieaug cenas veikalos un citviet. Zema cenu inflācija nāk par labu patērētājiem un uzņēmumiem.

Kā eiro mums palīdz?



NIRŠANA UN SKAITĪŠANA
Vai māki saskaitīt? Vai esi lielisks nirējs? Paskatīsimies...



Zema un stabila inflācija
atvieglo dzīvi uzņēmumiem.
Uzņēmumiem ir vieglāk tirgoties ārzemēs un vieglāk aizņemties naudu, lai ieguldītu to uzņēmuma izaugsmei nākotnē. Tas viss sekmē ekonomisko izaugsmi un ļauj radīt vairāk darbavietu.

Kopīgas vērtības


Eiro nav tikai nauda.
Eiropas un eiropiešu acīs tam ir arī liela simboliska nozīme.


Daudzi ES labie darbi ne vienmēr ir uzreiz ieraugāmi — tie bieži ir apslēpti juridisku dokumentu un ziņojumu lappusēs. Bet eiro var paņemt rokā — tas ir pavisam īsts.


Eiro ir visplašāk pazīstamais simbols Eiropas galvenajai vērtībai — vienotībai daudzveidībā:


Tātad eiro ir ikdienā redzams simbols Eiropas ekonomiskajai integrācijai un vienotajam tirgum, kā arī Eiropas integrācijas sekmēm.