Eiro un Tu

Jau agrāk Eiropas Savienības valstis vairākkārt mēģināja izveidot ekonomikas savienību un vienotu valūtu. Tomēr tikai 1991. gadā Nīderlandes pilsētā Māstrihtā Eiropas valstu vadītāji pieņēma stingru grafiku vienotās valūtas ieviešanai. Valstis, kas nolēma pieņemt eiro, nākamos gadus veltīja ekonomikas pielāgošanai — šos priekšdarbus sauc par "ekonomisko konverģenci".

VIKTORĪNA PAR EIRO
Pārbaudi savas zināšanas par eiro. Vai Tev izdosies nonākt līdz 500 eiro vērtajam jautājumam?

1999. gada 1. janvārī eiro ieviesa kā "norēķinu vienību". Tas nozīmē, ka eiro izmantoja daudzās finanšu operācijās uz papīra, bet tas vēl nebija pieejams skaidrā naudā, banknošu vai monētu veidā. To darīja tāpēc, lai banku un uzņēmumu atšķirīgās finanšu sistēmas varētu pielāgot jaunajai valūtai.

2002. gada 1. janvārī eiro banknotes un monētas laida apgrozībā 12 valstīs, kas pieņēma eiro. Bankas automātos varēja izņemt eiro, un veikalos atlikumu izdeva tikai eiro. Pavisam īsā laikā veikali un bankas bija ievākušas visu naudu nacionālajā valūtā, tā tika izņemta no apgrozības, un eiro zonas iedzīvotāju makos un kabatās palika tikai eiro.

2007. gada janvārī Slovēnija kā pirmā no jaunajām ES valstīm ieviesa eiro, un tai sekoja Malta un Kipra 2008. gada janvārī, Slovākija 2009. gadā un Igaunija 2011. gadā.

Tagad eiro zonā ir 17 valstis.

Kad Eiropā bija daudz dažādu valūtu, bija grūtāk un dārgāk doties no vienas valsts uz citu. Valūtas maiņa maksāja naudu: tirdzniecība bija dārgāka un ceļošana izmaksāja vairāk. Vairākas Eiropas Savienības valstis nolēma savas banknotes un monētas aizstāt ar vienotu valūtu.

Šo vienoto valūtu — eiro — pirmo reizi ieviesa 1999. gadā kā naudu "uz papīra"; apgrozībā joprojām bija nacionālās valūtas, kas tagad bija kļuvušas par eiro "apakšvienībām".

2002. gadā notika pilnīga pāreja uz jauno valūtu, un tika ieviestas eiro banknotes un monētas.

Tagad eiro ir vienīgā valūta visās eiro zonas valstīs.

Tas nozīmē, ka, šķērsojot robežas, vairs nav jāapmaina banknotes un monētas. Tādējādi tirdzniecība ir daudz vienkāršāka, un iepērkoties mums ir lielāka izvēle.

Tāpat arī ceļot ir daudz vienkāršāk un lētāk, jo mums vairs nav jāmaina valūta, kad dodamies pavadīt brīvdienas ārzemēs.

Visbeidzot, tā kā eiro zona ir liela un tajā ir vairāk nekā 332 miljoni iedzīvotāju, tai ir liela ekonomiska ietekme.
Tas nozīmē, ka tajā valda lielāka ekonomiskā stabilitāte, kas palīdz paaugstināt mūsu dzīves līmeni.

Ne visās Eiropas Savienības valstīs izmanto eiro — dažās joprojām izmanto nacionālo valūtu.

Galvenais iemesls ir tāds, ka šo valstu tautsaimniecības vēl nav gatavas eiro pieņemšanai, bet divas valstis (Dānija un Apvienotā Karaliste) ir nolēmušas pagaidām paturēt savu nacionālo valūtu.
Vairums šo valstu gatavojas nākotnē pieņemt eiro un pievienoties eiro zonai.
Piemēram, Slovēnija eiro zonai pievienojās 2007. gadā, Kipra un Malta - 2008. gadā, Slovākija - 2009. gadā, un Igaunija - 2011. gadā.

Eiro zonas valstis ir redzamas kartē. Šajās valstīs ļaudis ik dienas izmanto eiro.

Lai nauda nezaudētu vērtību, valsts ekonomikai ir labi jādarbojas.

Tāpat arī eiro zonas ekonomikai jādarbojas pareizi, lai eiro būtu spēcīgs un palīdzētu radīt labklājību un darbavietas Eiropas Savienībā.

Tas tiek panākts ar Ekonomikas un monetārā savienības (EMS) palīdzību. Visas Eiropas Savienības valstis piedalās EMS.



Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, Beļģijā
Ekonomikas un monetārajā savienībā katra eiro zonas valsts pati vada savu tautsaimniecību, ievērojot vairākus noteikumus, lai eiro būtu spēcīgs un eiro zonas ekonomikai klātos labi.
Šie noteikumi nosaka, cik daudz naudas valsts var aizņemties.
Ierobežojot valsts parāda lielumu, EMS noteikumi nodrošina, ka valsts tautsaimniecība ir ilgtspējīga — citiem vārdiem sakot, ka valsts nākotnē varēs samaksāt savus parādus un izmaksāt pensijas. Eiropas Komisijas un Padomes (kurā sanāk kopā ES valstu ministri) uzdevums ir uzraudzīt, lai ikviena valsts ievērotu šos noteikumus.


Eiropas Centrālā banka Frankfurtē, Vācijā
Eiropas Centrālā banka (ECB), kuras mītne atrodas Frankfurtē, Vācijā, palīdz nodrošināt eiro zonas ekonomisko stabilitāti.

Tikai ECB ir tiesības emitēt banknotes, un tās ziņā ir monetārā politika.
Tas nozīmē, ka ECB gādā par to, lai cenu inflācija būtu zema un stabila. Cenu inflācija nozīmē to, par cik daudz ik gadu pieaug cenas veikalos un citviet. Zema cenu inflācija nāk par labu patērētājiem un uzņēmumiem.

NIRŠANA UN SKAITĪŠANA
Vai māki saskaitīt? Vai esi lielisks nirējs? Paskatīsimies...

• Eiro izmanto visās 17 eiro zonas valstīs, tāpēc mums ir viegli salīdzināt cenas.
  Ja citā zemē preces, piemēram, televizors vai grāmata, ir lētākas, mēs tās varam pasūtīt no ārzemēm. Savukārt tas palielina konkurenci starp piegādātājiem un veikaliem un veicina tālāku cenu samazināšanu.
• Agrāk valūtas maiņa bija diezgan dārga, jo bankas par šo pakalpojumu iekasēja komisijas maksu. Toties tagad ir lētāk un vienkāršāk ceļot eiro zonā, lai strādātu, mācītos vai dotos ekskursijā. Braucot uz citu eiro zonas valsti, mums vairs nav jāmaina valūta.
• Tā kā Eiropas Centrālā banka gādā par to, lai cenu inflācija būtu zema, zemas ir arī procentu likmes. Tādēļ tagad ir lētāk aizņemties naudu, jo par aizņēmumu jāmaksā mazāki procenti. Tāpēc ļaudīm ir daudz vieglāk iegādāties savu pirmo mājokli vai jaunu auto.

Zema un stabila inflācija atvieglo dzīvi uzņēmumiem.
Uzņēmumiem ir vieglāk tirgoties ārzemēs un vieglāk aizņemties naudu, lai ieguldītu to uzņēmuma izaugsmei nākotnē. Tas viss sekmē ekonomisko izaugsmi un ļauj radīt vairāk darbavietu.

Eiro nav tikai nauda.
Eiropas un eiropiešu acīs tam ir arī liela simboliska nozīme.

Daudzi ES labie darbi ne vienmēr ir uzreiz ieraugāmi — tie bieži ir apslēpti juridisku dokumentu un ziņojumu lappusēs. Bet eiro var paņemt rokā — tas ir pavisam īsts.


Eiro ir visplašāk pazīstamais simbols Eiropas galvenajai vērtībai — vienotībai daudzveidībā:

• vienotībai — jo tas atrodams visā eiro zonā , un tā vērtība it visur ir nemainīga;
• daudzveidībai — jo daudzveidīgais monētu reversa dizains, ko veido katra valsts, atspoguļo Eiropas dažādību, vēsturi, reģionus un kultūras.

Tātad eiro ir ikdienā redzams simbols Eiropas ekonomiskajai integrācijai un vienotajam tirgum, kā arī Eiropas integrācijas sekmēm.